HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

- 1 -

JAUNIEŠU, PUIŠU UN MEITU, SAVSTARPĒJĀ SATIKSME

2. Puišu dziesmas

11011

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Kur dabūšu līgaviņu,
Kur dabūšu līgaviņu
Pa savam prātiņam?
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11012.

Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Nu kuls mani māmuliņa:
Man ielēca kumeliņš
Meitu rožu dārziņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11013.

Vai Dieviņu, ko darīšu,
Pati nāca tautu meita,
Pati deva raibus cimdus,
Pati zīda nēzdodziņu.
190 [Kuldīā].

11014.

Ai Dieviņ, kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Ne satiku celiņā,
Ne satiku ciemiņā.
Vai tā ir nomirusi,
Vai gājusi gaŗu ceļu?
Ja tā ira nomirusi,
Lai gul viegli smiltiņās;
Ja gājusi gaŗu ceļu,
Dievs palīdz dzīvojot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11015.

Vai Dieviņ(i), kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Visas ciema zeltenītes
Sauca mani bāleliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)], 261 [Blankenfeldē (Vilces pag. Jg)], 294 [Grantelē (Iecavas pag. B)],
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņ, kur es iešu,
Kur es ņemšu līgaviņu?
Visas ciema meitenītes
Sauca mani bāleliņu.
Es noiešu tai zemē,
Kur man~ meitas nepazīst,
Lai Dieviņš izmeklē
Tur priekš manis līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11016.

Ai Dieviņi, laba laime,
Sētā auga līgaviņa!
Neies mana māmuliņa
Ciema duru virināt,
Ciema duru virināt,
Ciema suņu labināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lieli prieki, maza bēda,
Mājā auga ļaudaviņa,
Neies mana māmuliņa
Ciema duris virināt,
Ciema duris virināt,
Meitu mātes bildināt.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11017.

Ai kaimiņu zeltenīte,
Kam tu augi tik dižena!
Kad gūlos, kad cēlos,
Tu manā prātiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11018.

Ai kaimiņu zeltenīte,
Kam tu augi tik ražena!
Ne man darbs, ne man miegs,
Uz tevim domājot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai ciemiņi, ai kaimiņi,
Kam tu augi tik raženis!
Ne man dienu darbiņš tika,
Ne man nakti miedziņš nāca.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

- 2 -

11019.

Oi kaimiņu zaltonīta,
Tu nuo meni neliedzies;
Vienu vietu mēs augām,
Viens uotoru redzējām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11020.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kā tu mani audzināji?
Meitas mani neieredz,
Buki bada kumeliņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

11021.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kādas tavas meitenītes:
Cik es kāpu kumeļā,
Tik man rāva cepurīti,
Tik man rāva cepurīti,
Meta rožu dārziņā.
Vai man bija rozes raut,
Vai ņemt savu cepurīti?
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

11022.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
Nebūt~ savu kumeliņu
Par novadu lecinājis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)].

11023.

Vai māsiņa, vai māsiņa,
Kad tu būtu tautu meita,
( Ne kājiņas vairs neautu,)
( Ne sedlotu kumeliņu;)
Tu būt~ mana līgaviņa
Pa prātam uzaugusi.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], (181).

11024.

Ai māsiņa, ai māsiņa,
Kaut tu būtu tautu meita,
Es būt~ tevi pats apjēmis,
Nebūt~ devis tautiņās.
158 (Tosmarē).

11025.

Vai mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugat?
Man, jaunam puisēnam,
Jāņem veca līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11026.

Vai meitiņa, vēja slota,
Kam ar mani nerunāji?
Vai tu tautu saderēta,
Vai aiz sava lepnumiņa?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11027.

Ai meitiņa vīzdegune,
Necel augstu deguntiņa!
Es neraugu tava goda
Pie vīzīga deguntiņa,
Goda raugu darbiņā,
Gudrajā padomā.
1311 [Apē (Vlk)].

11028.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Āboliņa kalniņā,
Kumeliņu seglojot.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Eit~, mozuos m~eitin~eitis,
Kur jeus mani redz~ējuot?
Smolku prīžu sil~eņā,
Kum~el~eņu sagluojūt.
422 [Līvānu pag. D].

11029.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Es negāju krogū dzert,
Ne tirgū rādīties.
Baltābula kalniņā,
Tur jūs mani redzējāt,
Tur jūs mani redzējāt
Kumeliņu seglojam.
Zelta kāpšļi, vaŗa segli,
Sudraboti iemauktiņi,
Man pašam, jājējam,
Brūni svārki mugurā.
Kad es kāpu mugurā,
Visa zeme norībēja;
Kad es jāju pa laukiem,
Visi lauki spiguļoja;
Kad es jāju pa mežiem,
Visi meži līgojās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 3 -

1. Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Tur jūs mani redzējāt,
Brūnu rožu dārziņā,
Brūnu rožu dārziņā,
Brūnu zirgu seglojam.
Zīžu segli, zelta kāpšļi,
Zvārguļaini iemauktiņi.
Man pašam, jājējam,
Brūni svārki mugurā.
Lai tie svārki, ko tie svārki,
Kas tā dārga [grazna] cepurīte,
Sudrabiņa cepurīte
Dimantiņa lapiņām.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11030.

Vai meitiņas, vai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Kad es savu kumeliņu
Birzī stāvu lecināju.
224 [Kabilē (Kld)].

11031.

Ei naudiņa, naudas māte,
Es ar tevi vadāšos,
Tev bij man zirgu pirkt,
Man atvest līgaviņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11032.

Ai puķīte ciema meita,
Tu būs~ mana līgaviņa,
Tu manā sirsniņā
Kā puķīte dārziņā.
216 [Ventspilī].

11033.

Ak tu skuķis tautu meita,
Kam tu mani priecināji?
Pirms tu mani priecināji,
Pēc tu mani bēdināji.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

11034.

Ak tu ciema dzeltainīte,
Cik tu man mīļa biji!
Tik es tev neizteicu
Visa sava padomiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11035.

Aiz kalnīna upmālī
Sarkanbaltas rozes zied;
Tur aug mana līgavīna
Kā rozīte dārzīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

11036.

Aiz lielā dūņu purva,
Tur vakara zvaigzne lēce;
Tur aug mana līgaviņa,
Dūņu purva bridējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11037.

Aiz purviem, aiz mežiem,
Tur sarkanas ogas aug;
Mana mana tā meitiņa,
Kas tās ogas lasīt gāja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11038.

Aiz tā purva gaŗa meža,
Tur aug mana līgaviņa;
Cikreiz mani ieraudzīja,
Tikreiz mani bildināja.
121 [Gulbenē (Md)].

11039.

Aiz upītes kalniņā,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur sarkanas ogas aug,
Tur aug mana līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11040.

Aiz upītes līcīšos
Skaistas meitas saaugušas.
Pāri brist dziļš ūdens,
Apkārt liels līkumiņš.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Aiz upītes dailas meitas
Aicin~ mani pāri jāt.
Tiešām jātu, dziļš ūdenis,
Apkārt jāti līkumiņš.
Brien, kumeļi, dziļūdeni,
Es maksāšu bridumiņu,
Es tev došu tīras auzas,
Saulē grābtu āboliņu.
155 [Tāšos (Tāšu pag. Lp)].

11041.

Aiz upītes zaļa zāle,
Tur es jāju pieguļā;
Nāburgos skaistas meitas,
Tur es ņēmu līgaviņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 4 -

1. Aiz upītes zaļa zāle,
Tur palaižu kumeliņu;
Aiz Daugavas dailas meitas,
Tur es jāšu sievas ņemt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11042.

Aiz upītes skaistas meitas
Smalkajosi kārkliņos;
Kaut varējis klātu tikt,
Būt~ man skaista līgaviņa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

11043.

Aiz upītes skaistas meitas,
Tās tur auga, tur palika;
Kā bij man meitu dēļ
Peldu laist kumeliņu?
Laidu peldu kumeliņu,
Ņemšu pašu diženo.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11044.

Aisa aisa, vica vica,
Aug man skaista līgaviņa!
Kā tā skaista neizauga,
Upes malu ganīdama,
Upes malu ganīdama,
Upes ziedus lasīdama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Aisasā, dudaidā,
Brāļam skaista līgaviņa!
Kā tā skaista neuzauga,
Pa līčiem ganīdama,
Pa līčiem ganīdama,
Pa smalkiem kārkliņiem.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

11045.

Aizamirsa ecēšiņa
Kā ecēta, neapgāzta;
Aizamirsa tautu meita
Saderēta, neapņemta.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

11046.

Aizvakar es satiku
Vīzdeguni tautu meitu;
Es gribēju bildināt,
Slējās stāvu kumeliņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11047.

Aizvakar man~ ielika
Meitu dēļ cietumā.
Eita, rokas, jūs papriekšu,
Jūs papriekšu grābājāt.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11048.

Aktairidi rallallā,
Prūšos ņemšu līgaviņu!
Prūšu meitas varen daiļas,
Zied kā rozes dārziņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11049.

Ap kalniņu saule tek,
Gaŗas dienas gribēdama;
Tā es teku ar līkumu,
Labas sievas meklēdams.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11050.

Apaļš puika es izaugu,
Apaļ~ ņēmu līgaviņu,
Apaļ~ mana tēva zeme
Kā viens vasku ritenīts.
18 (Kliģenē), 28.

11051.

Ar puķīti laivu īru
Pretim meitu māmuliņu;
Pretim nāca meitu māte,
Kā ieviņa ziedēdam
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11052.

Ar puķīti laivu īru
Tai mīļai mātes meit~;
Kuŗa mani nemīlēja,
Lai tek malu raudādama.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11053.

Atskrien lapsa, vilteniece,
Stāsta manim līgaviņu.
Skrej projām, vilteniece,
Man pašam līgaviņa!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11054.

Audzi audzi, tautu meita,
Dzeltenāmi skariņām;
Būs manami kumeļam
Tavas skaras vēcināt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 5 -

1. Ai ai tautu meita,
Tev skaroti lindreciņi!
Būs munami kumeļami
Tavas skaras vizināt?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11055.

Audz, bērziņ(i), nelapo
Rīgas ceļa maliņā,
Lai nāk Rīgas zeltenītes
Uz Vidzemi slotu griezt.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Audz, bērziņi, uz akmina
Sidrabiņa lapiņām,
Lai nāk Rīgas mamzelītes
Uz tevim slotu lauzt!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11056.

Audzi liela, staigā balta,
Mana jauna līgaviņa!
- Augšu liela, staigāš~ balta,
Nebūš~ tava līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11057.

Audz, māsiņa, smuidra gaŗa,
Ne tu mana līgaviņa;
Tautu meita zema resna,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, māsiņa, tieva gaŗa,
Ne tu mana malējiņa;
Tautu meita zema resna,
Tā būs mana malējiņa.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11058.

Audziet gaŗas, kaņepītes,
Vīšu pīcku trim starām;
Tikām kulšu meitu māti,
Kamēr meitu pavēlēs.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Trim starām pīcku viju,
Meitu mātes lūgdamies;
Divi staras kumeļam,
Trešā meitu māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11059.

Balta puķe, zaļa niedre
Ezerā(i) līgojās:
Balta puķe māsa mana,
Zaļa niedre līgaviņa.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Līdz pusei es iebridu
Baltā puķu ezerā.
Baltai puķei roku devu,
Zaļai niedrei gredzentiņu;
Balta puķe mana māte,
Niedre mana līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11060.

Biezi aru līdumā,
Lai var smalki saecēt;
Maģu ņēmu līgaviņu,
Lai var grazni appuškot.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11061.

Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā:
Es puisīts, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajag,
Man pašam sirms zirdziņš,
Es pats daiļš jājējiņš.
Es izjāju prūšus, leišus
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšu meitas man~ gribēja
Par kundziņu paturēt.
Mājā nākšu, nepalikšu,
Man pašam līgaviņa.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

11062.

Bija man, bija man
Divi lietas cerējamas:
Stallī labs kumeliņš,
Ciemā skaista līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Bija man, bija man
Labas lietas cerējamas:
Miežu druva, griķu druva,
Ciemā skaista malējiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11063.

Bija man, bija man,
Vēl vajaga, vēl vajaga:
Bija man rudzi mieži,
Vēl vajaga malējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 6 -

11064.

Bij man sniedze audzējama
Aiz Daugavas siliņā;
Es pabēru beŗamo
Dzelteno linsēkliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Es sniedzīti audzināju
Aiz tiltiņa līcītē;
Ik vakara pakaisīju
Dzeltenās linsēkliņas.
Es meitiņu audzināju
Aiz siliņa ciemiņā;
Ik vakara apraudzīju,
Vai ir sveika, vai vesela.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11065.

Bij man sniedze audzējama
Viņā pusē Daugavas;
Pirku zirgu, daru laivu,
Tik~ kļūdīju maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11066.

Bij man sniedze audzējama
Viņāpus Daugaviņas;
Ruden braukšu pakaļā,
Pirmajā sniedziņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11067.

Bij man vaska dzirnaviņas
Sudrabiņa galdiņiem;
Atved man, māmuliņa,
Bites meitu malējiņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

110671.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Sviedrot savu kumeliņu?
232 [Talsos (Tl)].

11068.

Bij man viena rieksta dēļ
Tādu lielu lagzdu liekt?
Bij man vienas meitas dēļ
Turēt lielu sirdēstiņu?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11069.

Bij odziņas, kad ziedēja,
Kad jālasa, tad nebija;
Bij meitiņa, kad mīlēju,
Kad precēju, tad nebija.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11070.

Birzītēi tā naudiņa,
Kur es pirku kumeliņu;
Šūpulī tā meitiņa,
Kuŗ~ es ņēmu līgaviņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11071.

Bisenieki, medenieki,
Nošauniet sarmulīti:
Māte meitas man nedeva
Bez sarmuļa kažociņa.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11072.

Brīnums bija, brīnumiņš,
Ar tām ciema meitiņām:
Kad es ņēmu, tad nenāca,
Kad neņēmu, gauži raud.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11073.

Byut~ man~ skaista ļaudav~eņa,
Ka na pūra gabal~eņa:
Kum~eļam boltys kuojis,
Nagrib~ dubļu brydynuot~.
424 [Barkavas pag. Rz].

11074.

Būt~ man skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse;
No Dieviņa lieli grēki
Sav~ māsiņu maldināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Būt~ man skaista līgaviņa,
Kam kūmiņa nebijusi;
Tie bij man lieli grēki,
Pats kūmiņu maldināju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11075.

Būt~ man tāda līgaviņa
Kā māsiņa dzeltānīte:
Izkūluse, maltu gāja,
Samaluse, druviņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11076.

Būt~ man tāda līgaviņa
Kā tā lauka cielaviņa:
Jāšus jāju, nepanācu,
Viņa teka kājiņām.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

- 7 -

11077.

Daiļa auga tautu meita
Zem vizuļu vainadziņa;
Lai tā auga gana daiļa,
Būs man kāju āvējiņa.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

11078.

Daila daila tā puķīte,
Kas aug kalna galiņā;
Laba laba tā māmiņa,
Kas meitiņu audzināja.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

11079.

Darbeniece, man~ māsiņa,
Lūko manu līgaviņu!
Tu varēji nolūkot
Visādāi darbiņā,
Visādāi darbiņā,
Visādāi tikumā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11080.

Dar~, Dieviņ, ko tu zini,
Tās meitiņas neatstāšu;
Vēl nebija puiša gadi,
Kad es viņu iemīlēju.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11081.

Dažs pēc lielas naudas, mantas
Precē vecu līgaviņu;
Man nevajag naudas, mantas,
Man vajg jaunas līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11082.

Dieviņš zina to dieniņu,
Kad es ņemšu līgaviņu!
Vējiņš loka kļavienā
Vedamās kamaniņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11083.

Dievs dos jaunu gulētāju
Līdz citama rudenim:
Mana jauna līgaviņa
Gulēs gultas maliņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11084.

Dievs, tu zini, kam tā vaina,
Kad nevaru nolūkot.
Vai tā bija mana vaina,
Vai ar tēv~ un mātes vaina?
Tā nebija mana vaina,
Tā bij tēv~ un mātes vaina.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

11085.

Dēju priedi, dēju egli,
Nelūkoju ozoliņu;
Ņēmu labu mātes meitu,
Nelūkoju sudrabiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Priedīt~ dēju, eglīt~ dēju,
Neraudzīju ozoliņa;
Ņēmu labu kalponīti,
Neraudzīju mātes meitu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11086.

D~ev~eņi gad~eņi audz~ēju
V~eibūtņuos līgav~eņu,
Dasmytā gad~eņā
Mām~eņai paruod~ēju.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11087.

Divas puķes ezerāi,
Raunu vienu, raunu otru;
Divas meitas māmiņai,
Mīl man viena, mīl otara.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11088.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dodi gudru līgaviņu:
Etslēdziņa i guntiņa,
Abas cieti jāglabāj.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11089.

Dod, Dieviņi, ko dodamis,
Dod man labas div~ lietiņas:
Ceļā labu kumeliņu,
Mūžai labu līgaviņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Dod, Dieviņ, liec, Laimiņ,
Divus labus mūžiņā:
Jūgt man labu kumeliņu,
Vest veselu līgaviņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2. Skauģi manim nevēlēja
Nātru krūmu sētmalī;
Laimiņ~ manim novēlēja
Mūžam labu arājiņu,
Mūžam labu arājiņu,
Ceļam labu kumeliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 8 -

11090.

Dūd~, Dīv~eņ, līc~, Laimeņ,
Man boguotu l~eigav~eņu;
Pats es eju nabadz~eņš,
B~et gūd~geigs cil~v~ēc~eņš.
435 [Latgalē].

11091.

Dodat, brāļi, padomiņu,
Ko ruden man darīt:
Vai man ņemt mamzelīti,
Vai zemnieku meitenīti?
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Dodat, brāļi, padomiņu,
Ko ruden man darīt:
Vai būs man sievu ņemt,
Vai ar meitām lakstoties.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11092.

Domā, māte, ko domā,
Domā otru gulētāju:
Nāks rudens, gaŗas naktis,
Nevar viens [viena] sagulēt.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Dūmoj, muot, kū dūmoj,
Dūmoj mani apprecēt~:
Īt rudin~s, garys nakt~s,
Solts vīnam [vīnai] man gul~ēt~.
4223 [Višķu pag. D].

2. Vīra vīra, māmuliņa,
Es bez vīra nevarēju:
Rudens nāk, gaŗas naktis,
Nevar~ viena sagulēt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11093.

Droši bridu to upīti,
Kur guļ oļi dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Ko redzēju uzaugot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11094.

Droši bridu to upīti,
Kuŗai oļi dibinā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11095.

Droši bridu to upīti,
Zināj~ olas dibenā;
Droši ņēmu to meitiņu,
Zināj~ labu tikumiņu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Droši bridu pār upīti,
Zinu olas dibinā;
Droši gāju pie tā puiša,
Zinu gudru padomiņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Cieši jūdzu, droši braucu
Lielas naudas kumeliņu;
Droši jēmu to meitiņu,
Zināj~ labu tikumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11096.

Dzied aiz pura tautu meita,
Mani gauži kaitināja.
Kumeļam baltas kājas,
Dūņu brist negribēja.
Ja nav kāju, ej ar galvu,
Izved manim līgaviņu!
1191 [Ēveles draudzē].

11097.

Dziedi, dziedi, tu strazdiņ,
Jauka tava valodiņa;
Tādu ņemšu līgaviņu,
Kam strazdiņa valodiņa.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11098.

Dziedu, dziedu, raudu, raudu,
Līgaviņas meklēdams:
Dabūš, jaunu, nebūs tāda
Kā pirmā līgaviņa.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

110981.

Dzeŗam abi, bāleliņi,
No tās vienas biķerītes;
Ņemam abi līgaviņas
No tās vienas māmulītes.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

11099.

Dzēris būtu alutiņu,
Kaut varējis aizmaksāt;
Ņēmis būtu līgaviņu,
Kaut varējis saderēt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 9 -

11100.

Dzievā gudri, staigā daili,
Mana jauna līgaviņa,
Redzēs tevi ciema meitas,
Noņems tavu vainadziņu.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11101.

Dzilna svilpa siliņā,
Es tīruma maliņā;
Kāro dzilna bišu tropu,
Es to ciema zeltenīšu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11102.

Dzirkstelaiņa tautu meita
Sēd upītes maliņā;
Es gribēju klāt piejāt,
Baidās manis kumeliņš.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11103.

Dzirkstelaiņa tautu meita
Sēž upītes maliņā;
Plata upe, šaura laipa,
Nevarēju pāri tikt.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

11104.

Dūmi kūp, maizi cep
Tai mazā ciemiņā;
Patīk man silta maize,
Patīk pate cepējiņa.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11105.

Edz kur daiļa dējaliņ~,
Kaut manā tiesiņā;
Edz kur skaista ļaudaviņ~,
Kaut māsiņ, vien nebijs~!
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Redz kur skaista zirņu druva,
Kaut tā man piederējse;
Redz kur skaista līgaviņa,
Kaut māsiņa nebijuse!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11106.

Iededzinu to svecīti,
Kas deg gaiši vakarā;
Noraudzīju to meitiņu,
Kas nes daiļi vaiņadziņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11107.

Ieraudzījis vien, pazinu
Darbam labu zeltenīti:
Smalki balti linu krekli,
Tievas baltas vilnainītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11108.

Ieraudzīju i pazinu,
Kuŗa daiļa mātes meita:
Līdz zemei zīda kleita,
Šķobās gurni staigājot.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11109.

Ēdiet, mani sirmi zirgi,
Dumbra purva maliņā:
Aiz tā liela dumbra purva,
Tur aug mana līgaviņa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11110.

Eit~, meitiņas, eit~, māsiņas,
Kur jums tīk prātiņam;
I es ņēmu līgaviņu,
Kur man tika prātiņam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11111.

Es aizgāju irbju šaut
Smalkā priežu siliņā.
Kuŗu šaut, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti cekuliņi?
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ar laiviņu ielaidos
Gulbju šautu ezerā.
Kuŗu šaut, kuŗ~, atstāt,
Visiem daili cekuliņi?
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Ar laiviņu ielaidos
Irbju(?) šauti jūriņā.
Nezināju, kuŗu šaut,
Visām daiļi cekuliņi.
Es nošāvu to irbīti,
Kas gar malu lidinās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

3. Iesalaižu irbju šaut
Smalkā priežu siliņā.
Kuŗu šaut, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti cekuliņi?
Šaušu pašu diženo,
Tai skaistāks cekuliņš.
Iesalaižu meitu ņemt
Lielajā ciemiņā.
Kuŗu ņemt, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti vainadziņi?
Ņemšu pašu jaunāko,
Tai skaistāks vaiņadziņš.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 10 -

4. Iesam, brāļi, irbju šaut
Smalku priežu siliņā.
Kuŗu šaut, kuŗ~ atstāt,
Visām skaisti cekuliņi?
Šausam pašu vecāko,
Tai noplucis cekuliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

5. Es gāj~ meitu lūkāties
Lielā ciema draudzītē.
Kuŗu ņemt, kuŗ~ atstāt,
Visiem skaisti vaiņadziņi?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11112.

Es appinu zelta sētu
Apkārt miežu līdumu;
Tur davīlu tautu meitu
Ar visām telītēm.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

11113.

Es apsedzu caunei pēdas,
Pavasari ganīdams;
Ruden braukšu pakaļā,
Pirmajā sniedziņā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es apsedžu caunei bērnus
Pavasaŗa saulītē;
Ruden iešu medībās
Pirmajā sniedziņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11114.

Es ar savu sirdspuķīti
Uz ūdeņa satikos;
Cik gribēju roku dot,
Vilnīts laivu kustināja.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

11115.

Es oruojs kai ūzuls,
Kumel~eņš kai voguls;
Man~ maizeite kai šyuneite,
Vaig cepejas kai biteites.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

11116.

Es ardams, ecēdams
Apkārt griezu velēniņu;
Mīlēdams, precēdams
Apkārt griezu tautu meitu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Apkārt griezu ardams zirgu,
Apkārt griezu ecēdams;
Apkārt griezu tautu meitu,
Mīlestības meklēdams.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11117.

Es augu daiļš puisis
Dižajā ciemā.
Visas ciema meitiņas
Grib mani precam.
Velti, ciema meitiņas,
Es jūs neņemšu;
Laukā vībotne,
Tā mana līgava.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11118.

Es būt~ ar sievu ņēmis,
Būt~man tāda gadījsies,
Kas ar savu maizīt~ nāca,
Ar savām drēbītēm.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Būt tautietis sievu ņēmis,
Ja tam tāda gadītos,
Kas ar savu maizi nāca,
Ar savām pastalām.
414 [Krāslavas apkārtnē].

11119.

Es būt~ gauži neraudājis
Dancotāja kumeliņa,
Kā raudāju tās meitiņas,
Kuŗ~ man tika prātiņam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11120.

Es būt~ jēmis līgaviņu -
Jauna mana māmuļīte;
Vai Dieviņis, nepieder
Div~ šūpuļi istabāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11121.

Es būt~ sirdi pušu šķīris,
Būt~ es tevi atdabūjis;
Pus sirsniņas tev iedotu,
Pusi pats paturētu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

- 11 -

11122.

Es būt~ cirtis to kociņu,
Būt~ tam simtu atvasiņu;
Es grib~ ņemti to meitiņu,
Būt~ tai simtu liedzējiņu.
226 [Kandavā (Tl)].

11123.

Es iegāju meitiņās
Kā liepiņu lapiņās;
Viena cēla, otra cēla
Manu cauņu cepurīti.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

11124.

Es gribēju grāvi rakt,
Akmens grāvja galiņā;
Es gribēju sievu ņemt,
Ļaudis man nevēlēja.
Vai tie liedza, sev taupīja
Man~ diženu līgaviņu?
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11125.

Es gribēju māsiņām
Rādīt savu līgaviņu;
Kā irbīte ietecēja
Ciema meitu pulciņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Es gribē māsiņē
Rādīt sav~ arājiņu;
Kā gaigels ietecē
Ciem~ puiš~ pulciņē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11126.

Es gribēju māsiņai [brālīšam]
Rādīt savu līgaviņu;
Stāvēdama kājas ava,
Kā irbīte aiztecēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11127.

Es gribēju šai vietā
Nosavērti līgaviņu;
Ko man bija nosavērti,
Tādas vien snaudulītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11128.

Es gribēju sievu ņemt,
Mute mella, nemazgāta;
Nu gribēju mazgāt iet,
Vārna pelci sajaukusi.
190 [Kuldīā].

1. Brūtgāns brūtes raudzījās,
Melna mute, nemazgāta;
Nūle grib mazgāties,
Cūkas pelti sajaukušas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11129.

Es gribēju sievu ņemt,
Nezināju, kādu ņemt.
Kas bij smuka, tā bij pikta,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
Labāk ņēmu slinku sievu
Nekā vīra valdenieci.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11130.

Es gribēju tautu meitu,
Viņa mani negribēja;
Es Dievam tencināju,
Ka tu mani negribēji.
190 [Kuldīā].

11131.

Es miezīti atravēju,
Būs man muca alutiņa;
Es meitiņu nolūkoju,
Būs man jauna līgaviņa.
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

11132.

Es meitām labs puisītis,
Es meitām palīdzēju,
Es meitām apraudzīju,
Kas adekļa vācelē.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es meitām apraudzīju,
Kas meitām vācelē:
Balta maize, raibi cimdi,
Jaunu puišu mīļi vārdi.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Es meitām skatījos,
Kas adīkļa vācelē:
Meitas man cimdus ada,
Trejus pušķus pušķodamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11133.

Es meitām liels draudziņš,
Es meitām palīdzēju,
Es meitām palīdzēju,
Es pataisu dzirnaviņas
Ābels koka, mellu liepu,
Lai rociņu nemaitā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 12 -

11134.

Es, meitiņa, tevi ņemtu,
Tev nav gudra padomiņa;
Man jāvalda tēva zeme,
Vajag gudras līgaviņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11135.

Es neiešu ļaužu dēļ
Dreijēt savu augumiņu;
Es neiešu meitas dēļ
Sviedrēt savu kumeliņu.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

11136.

Es neietu meitu dēļ
Ciema durvis virināt,
Lai stāvēja ciema durvis
Ar sūnām aizaugušas,
Ar sūnām aizaugušas,
Ar zaļiem velēniem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11137.

Es negribu kūtra zierga,
Ne ar slinkas līgaviņas.
Kūtru ziergu vilks norēja, -
Kur, sliņķīte, tevi likšu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11138.

Es nejāju gaŗu ceļu
Nekaustītu kumeliņu;
Es neņēmu no tālienes
Nezināmas līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11139.

Es nekāptu kumeļāi
Pēc bajāra meitiņām:
Diža slave, mazs tikums
Bajāriņa meitiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11140.

Es neņemšu daiļu sievu
Ne savami sirdēstam:
Man pašam gods, slavīna,
Citam viņas dailumīnis.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11141.

Es neņemšu to meitiņu,
Kas priekš manis lepojās;
Labāk ņemšu to meitiņu,
Kas no manis paslēpjās.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11142.

Es neņemtu ganu meitas,
Kad es sievas nedabūtu:
Ganu meita ieraduse
Pa zemīti vārtīties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11143.

Es neņemtu tās meitiņas
Gludu galvu, baltu muti:
Aiziet diena glaudoties,
Baltu muti mazgājot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1. Es neņēmu tās meitiņas
Gludu galvu, baltu muti:
Stunda, muti mazgājot,
Cēliens, galvu sukājot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Neņem, mans bāleliņ,
Gludu galvu, baltu muti:
Sukā galvu, mazgā muti,
Jau saulīte gabalā.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11144.

Es neņemtu tās meitiņas,
Kaut mūžam novecotu:
Kāpostiņu ravējot,
Snauda dobes galiņā.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11145.

Es neņemtu [neņēmu] tās
meitiņas,
Ko māmiņa pate deva;
To es ņēmu, tā man tika,
Kuŗ~ māmiņa liedzin liedza.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11146.

Es neplūktu to puķīti,
Kas aug viena ezerāi;
Es nejemtu to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai:
Dūņu smaku tā puķīte,
Netikuse tā meitiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11147.

Es neplūču neziedoša
Sarkanā dāboliņa,
Vēl man laiks sagaidīt
Ziedošā dāboliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 13 -

11148.

Es neplūcu tās puķītes,
Kas aug ceļa maliņā;
Es neņēmu tās meitiņas,
Kas aug viena māmiņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11149.

Es nerautu to odziņu,
Kas aug viena mētarā;
Es neņemtu to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11150.

Es nesētu driķu druvas,
Kaut tā balta neziedē(j)se;
Es neņemtu līgaviņas,
Kaut man kreklu audējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11151.

Es nesētu griķu druvas,
Kad tā balta [balti] neziedētu;
Es neņemtu līgaviņas,
Kad tā mīļi nedzīvotu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kam, brālīti, rudzus sēji,
Kad tie zaļi nezaļoja?
Kam, brālīti, sievu ņēmi,
Kad tu mīļi nedzīvoji?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11152.

Es nezinu, kas par vainu,
Nenāk meitas precējot:
Gan jau glīši kājas āvu,
Gan glaudīju kumeliņu.
190 [Kuldīā], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11153.

Es nevaru ātri braukt,
Man naudiņa vezumāi;
Es nevaru pasadzerta,
Man līgava lūkojama,
Ka es sliktu nepaņemu,
Ka pēc žēli neraudāju.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11154.

Es necirtu to kociņu,
Kas aug ceļa maliņā;
Es neņēmu to meitiņu,
Kas man pate dāvājās:
Greizs aug ceļa maliņā,
Slinka pate dāvājās.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Es necirtu tā kociņa,
Kas aug ceļa maliņā;
Es neņēmu tās meitiņas,
Ko māmiņa pate deva.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11155.

Es panācu tautu meitu,
Kājām ceļu knopējot.
Sēd~ pie manis, tautu meita,
Knopēs manis kumeliņis.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11156.

Es pazinu to meitiņu,
Kas bij barga mātes meita:
Melnas acis, sārti vaigi,
Škiltin šķīla valodiņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11157.

Es puisītis pusmūžiņa,
Man neņemta līgaviņa:
Man kaunīga māmuliņa,
Nedrīkst meitu bildināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es puisītis sen uzaudzis,
Man nevaida līgaviņas:
Man kaunīga māmuļīte,
Nedrīkst meitu bildināt.
Es pametu visu kaunu,
Bildināšu meitu māti.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2. Visi kalpi, iebūvieši
Līgaviņas saņēmuši;
Man kaunīga māmuliņa,
Nedrīkst ļaužu bildināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11158.

Es, puķīte [meitiņa], tevis dēļ
Dažu nakti negulēju;
Dažu nakti sastāvēji
Tu manāi prātiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 14 -

11159.

Es, puķīt, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju;
Vai tu biji manis dēļ
Tik dižana izaugusi?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11160.

Es redzēju ganīdams,
Putniņš putnu dzenājās;
Lai es augu ne puisītis,
Ja es meitu nedzenāšu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Putniņš putnu i vajāja
Siena vāles galiņā;
Lai es augu nekristīts,
Ja es meitas nevajāju.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

11161.

Es redzēju irbju baru
Pa lejām rotājam;
Šķelmis biju es puisītis,
Kad nevienas nenoķēru.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11162.

Es redzēju kaimiņos
Pāri jaunu malējiņu;
Dievs dod miežu vasariņu,
Ņemšu vienu maldināt.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

11163.

Es redzēju sav~ sirsniņu
Sēžam galda galiņē;
Redz actiņas, sāp sirsniņa,
Nedrīkstēju bildināt.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

11164.

Es redzēju zelt~ grill~
Vidēi jūr~ grillejam.
Es iesvied~ zelt~ šaut~,
Lai viņš grill~ maliņēi,
Lai viņš grill~ maliņēi
Trīs zeltei jumpraviņ~,
Vien~ bij brāļ~ mās~,
Otr~ brāļ~ līgaviņ~,
Tā trešei jumpraviņ~
Man~ paš~ līgaviņ~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

1. Trīs svecītes jūrā dega,
Trīs sudraba lukturiņ~;
Ne tie slīka, ne tie grima,
Ne tie nāca maliņā.
Es iesviedu zelta šautru,
Tad iznāca maliņā,
Tad iznāca maliņā
Trīs smukas jumpraviņas.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgaviņa,
Tā trešā svešiniece,
Tā būs mana līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11165.

Es redzēju skaistu meitu
Aiz Daugavys mal~eņā.
Dz~eitum laivu, dūtum rūku,
Ka mām~eņa naradzātu.
Dz~eiņu laivu, d~evu rūku,
Saucu savu leigav~eņu.
Jius, muoseņis, redz~ējuot,
Nasokot mām~eņai.
409 [Līksnas pag. D], 4222 [Vārkavas pag. D].

11166.

Es redzēju tai ciemā -
Palagiem jumtus juma;
Dod, Dieviņi, lielam augt,
Tur es ņemšu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11167.

Es redzēju tai ciemā
Sagšām jumtu istabiņu.
Pārved man, māmulīte,
No tā ciema līgaviņu!
224 [Kabilē (Kld)].

1. Atved man, māmaļiņ,
No tā ciema līgaviņu, -
Ar sagšām jumti jumti,
Atslēgām durvis slēgtas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11168.

Es redzēju tautu meitu
Lēni basu staigājot.
Aun kājiņas, staigā drīz,
Būsi mana līgaviņa!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11169.

Es redzēju tautu meitu
Rāmi rāmi dzīvojam.
Dzīvo rāmi, bet ražani,
Būsi mana līgaviņa!
190 [Kuldīā].

- 15 -

1. Es redzēju tautu meitu
Rāmi rāmi dzīvojam.
Dzīvo rāmi, bet raženi,
Būsi mana līgaviņa!
Tai došu sav~ roku,
Sav~ gredzeniņu;
Tai došu mutītes,
Sav~ nēzdodziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

11170.

Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Es ozola galiņā,
Viņa rožu dārziņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)],
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 3302 [Susējā (Susējas pag. Il)]. 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Viņa lasa ķļava lapas,
Es ozola zariņā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Es redzēju tautu meitu,
Viņa mani neredzēja:
Viņa rožu dārziņāi,
Es ozola galiņāi.
Nāc ārāi, tautu meita,
Es vēl labi neredzēju,
Vai rogota, vai pelota,
Vai zīdota, sudrabota.
Ja rogota, ja pelota,
Sēd manāi kumeļāi;
Ja zīdota, sudrabota,
Gaidi citu tautu dēlu!
162 [Dēselē (Nīkrāces pag. Azp)].

11171.

Es redzēju ciemiņā
Mazu mazu māmulīti.
Kad tai viena meita būtu,
Tur es ņemtu līgaviņu.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Ciemīnosa es redzēju
Mazu mazu māmulīnu.
Kaut tai viena meita būtu,
Es tās jemtu līgavīnu:
Tur vajaga mazas gultas,
Maza maza šūpulīša.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

11172.

Es savu pazinu
Tumšā naktī:
Jo salda mutīte
Ne medutiņš,
Jo mīkstas rociņas
Ne lēpju lapas.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11173.

Es tai sila cielavai
Smalkas auklas vīdināju:
Jau tā man sen sarieba,
Sila malu tekādama.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11174.

Es taisīju rožu dārzu
Pret saviem lodziņiem,
Lai nāk meitas puškoties,
Lai es varu lūkoties
Priekš sevim līgaviņu
Sarkaniem vaidziņiem.
Kuŗa knaši rozi rāva,
Tā būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11175.

Es to savu cepurīti
Uz acīm pabīdīju;
Zemu raugu, tāļu redzu,
Ciema meitas rotājās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11176.

Es vakar apsagulu
Pie lielā legzdu krūma;
Dadzen manim tautu meita
Raibas govis ganīdama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11177.

Gāj~ krogā, gāj~ ciemā,
Gāj~ ar savu vajadzību:
Krogā gāju alus dzert,
Ciemā meitu lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tirgū gāju, krogā gāju,
Gāj~ pēc savas vajadzības:
Krogā gāju alu dzert,
Tirgū meitas lūkoties.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

- 16 -

11178.

Gaju meitu lūkoties,
Viena bikse noplīsuse;
Otru biksi suņi plēsa,
Pa krūmiem valkādami.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11179.

Gaiša gaiša uguntiņa
Mazajā ciemiņā;
Kur tā gaiša uguntiņa,
Tur aug mana līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11180.

Gan gribēju drīzi braukt,
Nav tik drīza kumeliņa;
Gan gribēju sievu ņemt,
Nedrīkst~ meitu bildināt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11181.

Gan pazinu to sētiņu,
Kur rudeni sievu ņemšu:
Visapkārt rozes zied,
Vidū zelta magonīte.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

11182.

Gaŗām jāju to sētiņu,
Kur aug mana līgaviņa;
Cepurīti vien pacēlu:
Labrīt, ciema dzeltenīte!
216 [Ventspilī].

11183.

Grāvju grāvjus cauri gāju,
Ne ziediņa nenorāvu;
Visas tautas cauri gāju,
Lāga meitas nedabūju.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11184.

Gribu, gribu sievu ņemt,
Gribu drusku pagulēt,
Gribu drusku pagulēt
Ar tām ciema meitiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11185.

Gribu, gribu sievu jemt,
Vēl es gribu raudzīties,
Vēl es gribu raudzīties,
Ka es sliktas nepajemtu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11186.

Griķu mistra alu daru,
Iebūvieša meitu ņēmu;
Griķu mistra saldens alus,
Iebūviešam skaista meita.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1. Driķu mistra alu daru,
Driķu alus saldis, gards;
Bārenīti sievu ņēmu,
Bārenīte laba sieva.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11187.

Grūti grūti man gulēt
Uz cietām cisiņām;
Labāk ņemšu līgaviņu,
Kas man cisas purināja.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

11188.

Gudra mana māmuļiņa,
Gudru mani audzējusi;
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas dzīves kopējiņu.
1253 [Kroņa laicenē].

11189.

Gulbis rauda ezerā,
Es ezera maliņā;
Gulbis rauda skaidr~ ūdeņa,
Es tikušas mātes meitas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11190.

Guli, mana līgaviņa,
Šovasar lievenē;
Dreijāš~ gultu, cirtīš~ klēti,
Braukš~ rudeni pakaļā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11191.

Guli, mana līgaviņa,
Vizulīšu šūplītī,
Es gulēšu jūrīnā
Baltā dēļu laivīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11192.

Guļu, guļu, miegs nenāk,
Ar vianagu līgaviņa;
Daudz vajaga sīkas naudas,
Koļš nojēme vainadziņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 17 -

11193.

Ik vakara lūkojos,
Kur vakara zvaigzne lēca:
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug mana līgaviņa,
Gludu galvu, baltu muti,
Dzelteniem matiņiem.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Kuŗu pusi saule lēca,
Tur aug manis arājiņš;
Es nevaru tās pusītes
Mīļumam nolūkot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11194.

Irbe svilpa siliņā,
Traucē manu kumeliņu.
Tā nebija sila irbe,
Tā bij ciema zeltenīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11195.

Erbe tak pa cel~eņu,
Cakul~eņu grūzeidama,
Mani jaunu kairinuoja,
Lai es jamu ļaudaveņu.
4271 [Rēzeknes apr.].

11196.

Irbītei slazdu taisu,
Iekrīt ciema zeltenīte.
Vai, māsiņa, tev taisīju?
Es taisīju irbītei.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11197.

Irbītei valgu taisu,
Ietek ciema zeltenīte.
Vai nelaime tev~ ienesa,
Mana paša līgaviņu?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Irbei spostus pataisīju
Dziļajā grāvītē;
Mana paša līgaviņa
Tecēdama nosasēja.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11198.

Izlūkāju, izmeklēju,
Tad vēl ņēmu līgavīn~.
Vai tā man vienai dien~,
Tā visā mūžīnā.
1191 [Ēveles draudzē].

11199.

Jātenieku dēliņš biju,
Jāju dienu, jāju nakti,
Līdz sajāju, līdz sabraucu
Sevim jaunu līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11200.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu.
Kuŗa jauna, tā bij skaista,
Kuŗa veca, tā bagāta.
Labāk jaunu nekā vecu,
Dievs dod mantu dzīvojot.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Ļauds man soka sīvu jemt~,
Napasoka, kuodu jemt~.
Ka vacuoka, boguotuoka,
Ka jaunuoka, ta skaistuoka.
Nūsajēmu vacu sīvu,
L~ela monta grybādams.
Ni man monta, ni man sīvys,
Ni jaukuos dz~eivuošonys.
Tik jaukuos dz~eivuošonys,
Koļš kuoz~eņis nūkuozuovu.
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11201.

Jauns es biju, nezināju,
Kādu ņemt līgaviņu:
Vai veco bagāto,
Vai jauno smukāko?
Labāk ņēmu jaunāko,
Ne veco bagāto.
Bagātību Rīgā pirku,
Smukumiņu nevarēju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11202.

Jūdzi tek tautu meita
Pakaļ manim raudādama.
Vai es vien puisīts biju,
Vai man vien kumeliņis?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11203.

Jūrā siens man papļauts,
Kasējiņa nederēta;
Rīgā nauda man paņemta,
Kaņepāji nemīstīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 18 -

11204.

Jūriņāi saliņāi
Jāju meitu lūkoties.
Jūras putni gaigalīši
Traucēj~ manu kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es neišu savu mūžu
Aiz ezara sievu ņemt,
Ezar~ putni gaigalīši
Tramda manu kumeliņu.
Man nokrita zelta pieši,
Trīs dāldeŗu cepurīte.
Kas godīga mātes meita,
Padod manu cepurīti,
Padod manu cepurīti,
Padod manus zelta piešus;
Kas jau kāda vīzdegune,
Ne ar kāju nepaspēra.
24 [Lēdurgas draudzē].

11205.

Kad dabūtu to meitiņu,
Ko redzēju sapinī!
Redzēj~ galvu ķemmējot,
Zelta kroni uzliekot.
1191 [Ēveles draudzē].

1. Kabu man tis puisītis,
Kur sapnī es redzēju:
Vaskiem matiem, gludu seju,
Pie upītes mazgājās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11206.

Kad es ņemšu līgaviņu,
Žagatiņas meitu ņemšu:
Ekur koši piederēja
Gaŗa aste pakaļā.
226 [Kandavā (Tl)].

11207.

Kaut māmiņa mani kultu
Trīs reiziņas dieniņā,
To meitiņu, to es gribu,
Viņas skaistu vainadziņu.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11208.

Kad man būtu tā meitiņa
Sapenī rādījsies,
Kur velēja zīda diegus
Daugaviņas maliņā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11209.

Kad man būtu tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibinā,
Es nopirktu Rīgas pili
Ar visām mamzelēm.
Lai tā Rīga, kur tā Rīga,
Bet tās Rīgas mamzelītes
Baltām diega zeķītēm,
Sarkanām kurpītēm!
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

11210.

Kaut man būtu tādi nagi
Kā tam vēja vanagam,
Es norautu tautu meitai
Skriedams linšu vaiņadziņu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11211.

Kad man tiktu, es piecirstu
No smildziņas vezumiņu;
Kad man tiktu, es pārvestu
No bajāra līgaviņu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Kad man tiktu, es iešķiltu
No smildziņas uguntiņu;
Kad man tiktu, es dabotu
No bajāra līgaviņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11212.

Kaķam sieva, kaķam bērni,
Kaķam nauda maciņā;
Ne man sievas, ne man bērnu,
Ne man naudas maciņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11213.

Kal, kalēj, ko kaldams,
Kal man dzelza pirkstāniekus,
Lai es varu spīdzināt
Treju kungu dzeltānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11214.

Kālabad ciema meitas
Linšo manu cepurīti?
Es, māsiņas, jums nebūšu
Visām maizes arājiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 19 -

11215.

Kalps iedams es uzaugu,
Tīrumā art iedams;
Lielu radu brāļu māsas
Nāk man pašas solīties.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11216.

Kam naudiņa maciņā,
Tam gadās līgaviņa;
Ne man naudas, ne man mantas,
Ne gadās līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11217.

Kas bitei ziedus liedza,
Bitei ziedi piederēja;
Kas puišam meitu liedza,
Puišam meita piederēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11218.

Kas man deve āra zemi,
Sila zemes arājam;
Kas man deve, kalpiņam,
Mātes meitu līgaviņu!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11219.

Kas man deva labu zemi,
Kas bagātu mātes meitu!
Sila zeme man aŗama,
Kalponīte precējama.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11220.

Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to meitiņu,
Kas aug viena māmiņai?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11221.

Kas man deva to ābolu,
Kas ābeles galiņā?
Kas man deva to meitiņu,
Kas man tika prātiņam?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas man dos zelta šķēres
Meža galus līdzināt?
Kas man dos to meitiņu,
Kas patika prātiņam?
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11222.

Kliedziet, ļaudis, kam ir vaļa,
Vilks ēd manu kumeliņu;
Es būt~ kliedzis, man nav vaļas,
Līgaviņa mutes dod.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

11223.

Ko bij man nu darīt,
Nu bij man div~ prātiņi?
Viens prātiņš sievu ņemt,
Otris pirkt kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11224.

Ko domā, sirdspuķīte,
Es no tevis šķirties gribu?
Lai Dievs tev cit~ atsūta,
Uz manim vairs negaidi!
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

11225.

Ko man iet tāļ~ ūdeņa,
Ka ūdens alotā?
Ko man iet tāļi sievas,
Ka ir meitas kaimiņos?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11226.

Ko, meitiņ, lepojies,
Ka uz mani neskaties?
Es pie tava deguniņa
Zelta trepju necilāšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11227.

Ko strautiņš virināja,
Caur lejiņu tecēdams?
Tur tā mana līgaviņa
Ik rītiņus mazgājās.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11228.

Ko tu saki, vecais brāli,
Es grib~ ņemt leišu meitu:
Leišu meitai stāvi pupi,
Stāvēdama bērnu zīda.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

11229.

Ko tu saki, vecais brāl,
Es grib~ ņemt muižas meitu?
Es grib~ vest zelta naudu
Ar sudraba vāģīšiem.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 20 -

11230.

Kopā kopā, mēs bālīni,
Uz to vienu kumelīnu;
Nevaram kopā būt
Uz to vienu līgavīnu.
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

11231.

Krievos gāju, leišos gāju
Līgaviņas lūkoties:
Manis dēļi Vidzemē
Meitu māte nomirusi.
1311 [Apē (Vlk)].

11232.

Kumeļā sēdēdams,
Meitai godu nolūkoju:
Galdiņš balts nomazgāts,
Galdam kājas nemazgātas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11233.

Kumeļā sēdēdams,
Meitu godu nolūkoju:
Meitām galva nesukāta,
Nama priekša neslaucīta.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Puiss, zirgā sēdēdams,
Meitu godu nolūkoja:
Galdi, beņķi nemazgāti,
Nams, istaba neslaucīti.
224 [Kabilē (Kld)].

11234.

Kumeļā sēdēdams,
Meitu godu nolūkoju:
Vis~ istaba izslaucīta,
Pasolītes neslaucītas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gar lodziņu nojādams,
Meitu godu nolūkoju:
Istabiņa izslaucīta,
Pasolīte neslaucīta;
Pats galdiņš nomazgāts,
Galdam kājas nemazgātas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11235.

Kupla kupla tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Mīļa mīļa tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

112351.

Kupla liepa, mīkstas lapas,
Tur man tika šūpoties;
Gudra māte, daiļas meitas,
Tur man tika tautās jāt.
232 [Talsos (Tl)].

11236.

Kuplis auga ozoliņš
Mana dārza maliņā;
Daila auga tautu meita
Mazajā ciemiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11237.

Kur bij man nu noiet,
Kur dieniņu pavadīt?
Viens pats bija bāleliņis,
Nav man savas līgaviņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11238.

Kur es ņemšu līgaviņu,
Kad pie manis nedanāca?
- Ak tu puika dumju prātu,
Vai tu meitu nepazini?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11239.

Kur, muos~eņ, tu izaugi,
Ka as t~avis naredz~ēju?
Ka as t~avi byut~ redz~ējis,
Byut~ man~ skaista ļaudav~eņa.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

11240.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur es ar gadījos,
Tur es ar gadījos
Ar jauko valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11241.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur es ar, tur es ar,
Tur tā mana dvēselīte
Vidū meitu līksmojās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11242.

Kur, puķīte, tu paliki?
Es ar citu saderēju.
- Ej ar Dievu, skrej ar vēju,
Man būs cita mātes meita!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 121 [Gulbenē (Md)], 213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)], 220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

- 21 -

1. Kur, puķīte, tu paliksi?
Es ar citu saderēju.
- Skrej pie joda, rātes bulli,
Es par tevi nebēdāju.
Nei tu viena puisis biji,
Ne tev viena cepurīte,
Diezgan puišu šai zemē,
Diezgan cauņu cepurīšu.
158(Nīcā).

11243.

Kur, puķīt, tu paliki?
Es ar citu saderēju.
- Klus~ tu, šķelmi, nerunā,
Lai nedzird bēleliņi!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11244.

Kur tie lieli augsti kalni,
Tur tā dziļa Daugaviņa;
Kur tie daudzi lieli ciemi,
Tur aug brāļa līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11245.

Kur tie lieli dūmi kūp,
Tur vird gardi kāpostiņi;
Kur tie naiki suņi rēja,
Tur aug mana līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

112451.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai ilgāki rasa stāv;
Kuŗa meita daiļa auga,
Tā būs mana līgaviņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11246.

Kurzemniece man solīja
Sav~ meitiņu malējiņu,
Solīt sola, bet nedeva,
Kairināti kairināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11247.

Labāk dzeŗu miežu alu
Nekā rudzu brandavīnu;
Labāk ņēmu kalponīti
Nekā laisku mātes meitu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 255 [Cirolē (Bēnes pag. Jg)].

11248.

Labāk dzeŗu purviņā
Ķipurainu ūdentiņu,
Nekā savu sīku naudu
Par meitām izdodams.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11249.

Labāk man līka malka
Nekā laiska līgaviņa:
Līku malku guni kūru,
Kur likš~ laisku līgaviņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Labāk ņēmu sila priedi
Nekā laisku mātes meitu:
Sila priedi malkā ciršu,
Kur likš~ laisku līgaviņu?
18 (Kliģenē).

11250.

Labāk manu kumeliņu,
Sabarotu, vilks apēda,
Nekā manu līgaviņu
Ciema puiši vizināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11251.

Lai jostiņa ko jostiņa,
Labāk zirgu pinekliņš;
Lai māsiņa ko māsiņa,
Labāk sava līgaviņa.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11252.

La labak ko es cieš~
Nikā meit~s nimīlib~:
Ko meitiņ~ nimīlē,
Tas bij zud~s cilveciš.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

11253.

Lai ņem pats, kas man teica,
Liela rada līgaviņu;
Miegam laba, ne darbam
Liela rada līgaviņa.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11254.

Lai otram tāda laime,
Kāda man nelaimīte:
Irbītei spostas taisu,
Ietek ciema dzeltānīte.
66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11255.

Lai palika, kur augušas,
Aiz ūdeņa dzeltenītes:
Ieradušas laivu irti,
Nemāk rudzu ritināt.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 22 -

11256.

Lai tā putra, ko tā putra,
Kur tie piena kunkulīši!
Lai tie puiši, kur tie puiši,
Kur tās ciema zeltenītes.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11257.

Lai tad es ne puisīts būtu,
Ja es viņas nedabūtu;
Vai tie mani zābaciņi
Bij par velti deldējami?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11258.

Lei tas ņēme, kas man teica,
Kurzemnieka zeltenīti:
Plata galva, melnas kājas
Kā munam kumeļam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11259.

Lai tur būtu, kas tur būtu,
Kam varētu klāti kļūt,
Lai tur būtu elkšņa tēvs,
Pabērzīša māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11260.

Ļaujat man pašam vaļu
Līgaviņu lūkoties!
Lai mūžiņš kāds būdams,
Ne uz viena neraudāšu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11261.

Laukā labi, laukā labi
Kumeliņu dancināt:
Ciemā labi, ciemā labi
Līgaviņu lūkoties.
190 [Kuldīā], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11262.

Liepas vien tai mežā,
Kur cirtīšu vezumiņu?
Māsas vien tai ciemā,
Kur es ņemšu līgaviņu?
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)],
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

112621.

Liepu lapu tiltu taisu,
Jaunu meitu gaidīdams;
Vējš aizpūta liepu lapas,
Jaunas meitas nesagaidu.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

11263.

Lepna bija tā meitiņa,
Nedrīkstēju bildināt;
Tai meitiņai bāleliņš
Rīgā zelta kalējiņš.
216 [Ventspilī].

11264.

Lepna meita, ne bagāta,
Tā ar mani nerunāja.
Gan redzēs, lepna meita,
Kas tev~ tādu bildinās?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11265.

Lepna meita ceļu gāja,
Ar maniem nerunāja.
Ej ar Dievu, vīzdegune,
Kad ar mani nerunā!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11266.

Lepna meita ceļu gāja,
Tā ar mani nerunāja.
Dievs dod tevim satikties
Tādu lepnu tēva dēlu!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11267.

Lepna meita ceļu gāja,
Tā ar manim nerunāja.
Ej gaŗām, lepna meita,
Meklē lepnu tēva dēlu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11268.

Lepna meita ceļu gāja
Vāveŗ~ šūtu kažociņu.
Es nebiju puiša kārta,
Es nedrīkstu bildināt.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11269.

Līdz zemei lazdiņš zied
Dzeltāniem ziediniem;
Līdz sirdij man mīlēja
Tautu meita zeltainīte.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

- 23 -

11270.

Līgo, mana līgaviņa,
Šo vasaru [šovasar] kājiņām,
Ruden pirkšu kumeliņu,
Tad es tevi vizināšu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 190 [Kuldīā].

1. Teci, mana līgaviņa,
Šo rudeni kājiņām;
Ja Dievs dos, citu gadu
Tevi viegli vizināšu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11271.

Līku loču upe tek,
Uz krastiem ievas zied;
Līku loču tas celiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11272.

Līču līču upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz to līču, aiz to zaru,
Tur aug mana līgaviņa.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Strauju strauju upe tek,
Zaru zaru Daugaviņa;
Aiz to strauju, aiz to zaru,
Tur aug mans arājiņš.
Kad es iešu, tur palikšu,
Nekad vairs nepārnākšu.
216 [Ventspilī].

11273.

Lūdz tu Dievu, tautu meita,
Lai aug mani mieži rudzi!
Es neļaušu vējiņam
Tavu matu purināt.
18 (Kliģenē).

11274.

Lūdz tu Dievu, tautu meita,
Lai man auga rudzi mieži!
Es nelikšu kundziņam
Tevi ilgi maldināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11275.

Lūdz tu Dievu, tautu meita,
Lai man auga rudzi mieži,
Lai es varu šoruden
Savus radus izskaitīt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11276.

Lūdza mani tēvs māmiņa,
Nelaiž ņemt tās meitiņas.
Es grib~ ņemti, nebēdāti,
Tīk manami prātiņam.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11277.

Māku art, māk~ ecēt,
Vīžu pīt nemācēju.
Atved man, māmuliņ,
Vīžpinīti līgaviņu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11278.

Māte māte, dar~ man labu,
Ved man ar līgaviņu!
Tur būs man silta guļa
Kā pie liela pelu maisa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11279.

Māte māte, grūti laiki,
Ved man otru gulētāju:
Mīksta vieta, balts palags,
Neva otra gulētāja.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11280.

Māte savas meitas rāja,
Es aiz loga klausījos.
Man, māmiņa, to meitiņu,
Kas pretim nerājās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11281.

Man, jaunam puisēnam,
Trejas domas vasarā:
Vienas bija sievu ņemt,
Otras sievai maizi dot;
Tās trešās, tās man bija -
Sola kungi kaŗā dot.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Man, jaunam puisēnam,
Trejas domas vasarā:
Vienas domas sievu ņemt,
Otras sievai maizi dot;
Trešās bija tās domiņas,
Kā maizīti nopelnīt.
Ēd, sieviņa, pelu maizi,
Līdz izauga mieži rudzi,
Kad izauga mieži rudzi,
Ēd maizīti sijādama,
Ēd maizīti sijādama,
Brauc kumeļu tramdīdama.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 24 -

2. Tautietim, nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda, ko dos ēst.
- Ziemu deva ledu krimst,
Pavasari sīkas olas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11282.

Man muomeņa pīsaceja
Kūrzemn~ēces naprecēt:
Kūrzemn~ēcuom malni krakli,
Nūšļukuši lyndraceņi.
409 [Līksnas pag. D].

11283.

Man māsiņas teicin teica
No tālienes līgaviņu.
Teiciet, māsas, neteiciet,
Es neņemšu neredzējs.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 3901 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11284.

Man zināma līgaviņa,
Tikai nav saderēta;
Apkārt laidu valodiņu,
Lai netika citajam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11285.

Man~ zirdzeni kai luoceiši,
Leidza skrīn kai putneņi;
Kur īrauga jaunas meitas,
Ceļ~ ar kuojuom sakopoi,
Ceļ ar kuojuom sakopoi
Un galveņu nūkratē.
Sok~ meiteņa uz meiteņi:
Edz kur puika smuki brauc!
Vasal~iņkas palīcit
Da cytam rudiņam,
Cikom sērmi sabaruošu,
Podūmeņu salaseišu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

11286.

Man solīja tautu meita
Zīdiem šūtu linu kreklu.
Valkā pati, dod citiem,
Tu jau mani nemīlēji.
Man pašam māmuliņ~
Kā uguns dzirksteliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

11287.

Mana cauņu cepurīte
Dziļāi bodes dubenāi;
Mana jauna līgaviņa
Tāļajās tautiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Manis zīļu vaiņadziņis
Dziļi botes dibenāi;
Mans maizītes arājiņis
Tāļējāsi tautiņās.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11288.

Man~ div~ bēri kumeliņi
Par Daugavu pārpeldēja,
Par Daugavu pārpeldēja
Mātes meitu lūkoties.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

11289.

Man~ neņēma ciema meitas,
Ka es arti nemācēju.
Sēšu cūku budukšņos,
Aug man mieži griezdamies.
1311 [Apē (Vlk)].

11290.

Manis dēļ, tautu meita,
Balta vien nestaigā:
Kad es jemšu, es pajemšu,
Būtu melna kā vambole.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11291.

Maza maza man māsiņa,
Vēl mazāka līgaviņa.
Braukš~ uz Rīgu, pirkšu kurpes
Augstajiem papēžiem.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11292.

Maza maza man~ māsiņa,
Vēl mazāka līgaviņa;
Lūdzin lūdzu kalvīšam,
Lai kaļ mazas dzirnaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11293.

Maza maza meitenīte
Mani līdzi aicināja.
Vai būs iet(i), vai neiet(i),
Kad tik maza aicināja?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 25 -

1. Mazu mazu meitenīti,
Kāzās mani aicināja.
Vai būs iet, vai neiet,
Kad tik mazu aicināja?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11294.

Maza maza meitenīte
Puķes stāda dārziņā.
Kam lielāka izaugusi,
Būt~ man skaista līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11295.

Maza maza meitenīte
Puķes stāda dārziņā.
Treju gadu negaidīju,
Ta būs mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11296.

Maza maza meitenīte
Solījās mana būt;
Aug lielāka, nāk pie prāta,
Nu vairs mana nesolās.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].
Vai gan mani zābaciņi
Bij par velti deldējami?
Vai gan mans kumeliņš
Bij par velti sveidējams?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Maza maza meitenīte
Solījās mana būt.
Audz lielāka, ņem prātiņu,
Tad solies mana būt!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Maza maza meitenīte
Solījās mana būt;
Nu ir liela uzauguse,
Nu vairs mana nesolās,
Nu solās bagātami,
Kam aug bēri kumeliņi,
Kam aug bēri kumeliņi,
Kam naudiņa maciņā.
Vai es savus zābaciņus
Tevis dēļ deldināšu?
Vai es savu cepurīti
Tevis dēļ tricināšu?
Vai es savu kumeliņu
Tevis deļ dancināšu?
Atrauj piķis vīzdeguni,
Būs man cita mātes meita;
Būs māmiņa, kas dos meitu,
Kas māk meitu audzināt
Kā puķīti, kā rozīti,
Kā Vāczemes magonīti.
Dos māmiņa raudādama,
Nāks meitiņa dziedādama.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11297.

Maza maza meitenīte
Tek par sila gabaliņu.
Steidzu, steidzu, jūdzu, jūdzu
Baltskarīti kumeliņu.
Dod, Dieviņ, to panākt,
Gabaliņu vizināt,
Gabaliņu vizināt, -
Būt~ man skaista līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

112971.

Maza maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Audzi liela, audzi krietna,
Būsi mana līgaviņa.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11298.

Miezīšam balti milti,
Balti bija, sēnalaiņi;
Es redzēju kaimiņos
Dailas meitas, netikušas.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11299.

Meitas man tīš~ darīja,
Dziļ~ upīti bridināja;
Brien kumeļš, brienu pats,
Mirka mani zābaciņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11300.

Meitas, manas meitenītes,
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis lielnaudītis,
Tas manam prātiņam.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Meitas, meitas ar manim,
Ne manam prātiņam;
Kumeliņis, zobentiņis,
Tie manam prātiņam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 26 -

2. Puiši, puiši ar manim,
Nav manam prātiņam;
Pūrā baltas villainītes,
Tās manam prātiņam.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

11301.

Meitas, manas meitenītes,
Ne manami prātiņam;
Tepat auga līgaviņa
Tuvējosi kaimiņos.
121 [Gulbenē (Md)].

11302.

Meitas mani aicināja
Pār upīti launagā;
Nāc, meitiņa, pate pāri,
Es maizītes arājiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11303.

Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu;
Es uzaugu meitiņām
Lielais maizes devējiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11304.

Meitas mani audzināja
Kā pelēku vanadziņu;
Es izaugu meitiņām
Pats lielais ienaidnieks.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Puiši mani audzināja
Kā dzeltenu cielaviņu;
Es uzaugu puisīšiem
Par lielo nelaimīti:
Staigāj~ puišus brāķēdama,
Kā kaņepes lauzīdama.
25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)].

11305.

Meitas mani mazu kūla,
Pa nātrēm viļādamas.
Ai meitiņas, nekuliet,
Es būš~ jūsu brūtgāniņš.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11306.

Meitas mani, mazu puiku,
Ar pupiemi nobadīja.
Dievs dod manim lielam augt,
Es meitām atdarīšu.
18 (Kliģenē), 325.

11307.

Meitas mani, mazu puiku,
Sol~ vārnām, žagatām;
Es uzaugu pie kundziņa
Liels ābeļu potmanīts,
Es meitām iepotēju
Mīlestību sirsniņā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11308.

Meitas mani melni sauca,
Druķīt~ manu kumeliņu.
Gan tu būsi meļņa sieva,
Druķīts tevi vizinās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11309.

Meitas mani melli sauca,
Kad man mellis kumeliņš.
Labprāt ietu pie tā meļļa,
Kad tik mellis bildinātu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

11310.

Meitas mani melli sauca,
Kad man mellis kumeliņš.
Laižat mani tīrumā
Ar mellīti grozīties!
206 [Kuldīgas apriņķī].

11311.

Meitas mani melli sauca,
Ka man melnis kumeliņš.
Vai tādēļ mellis biju,
Ka man melnis kumeliņš?
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Meitas mani mellu sauca,
Kad man mellis kumeliņš.
Vai tādēļ mells es būšu,
Kad man mellis kumeliņš?
Laižat mani tīrumāi
Ar mellīti tecēties!
Nāc, pelēka tautu meita,
Sēd~ manās kamanās!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11312.

Meitas mani nolamāja
Par pelēku vanadziņu;
Es meitām atsacīju:
Jūs tās lauku kuratiņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 27 -

11313.

Meitas sēd rindiņā,
Man sirsniņa augtin auga;
Lai tās citas, ko tās citas,
Bet tā viena man mīlēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Meitas sēd rindiņā,
Man sirsniņa audzin auga;
Lai tās citas, ko tās citas,
Viena man mīļākāja.
Tai es devu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu;
Tai es devu savas govis,
Savus bērus kumeliņus;
Tai es devu savu klēti,
Savas klēts atslēdziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Meitas sēd rindiņā,
Man sirsniņa audzin auga;
Lai tās citas, ko tās citas,
Viena man tā mīļākā.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
Ak tu mana sirdspuķīte
Kur kopā tiksimies?
Iesam priežu klētiņā
Diendusiņu pagulēt.
Smalku rožu vietu taisi,
Baltu klāji paladziņu;
Divi baltas vilnainītes,
Ko kājiņas apsedzam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11314.

Meitiņ, mīļā dvēselīt,
Kam citam solījies?
- Tu puisīti, neveiklīts,
Kam tik ilgi kavējies?
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11315.

Meitiņ mīļā, meitiņ
daiļā,
Nes ūdeni kumeļam!
Kumeliņu dzirdinot,
Nolūkoju līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11316.

Meitiņa māsiņa,
Tavu smuku actiņu!
Skatīsimies abi divi,
Mīlēsam viens otru.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11317.

Meitiņas māsiņas,
Es jūsu brūtgāns;
Ik svētu rītiņu
Bārdiņu pucēju.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11318.

Meitiņas māsiņas,
Es jūsu brūtgāns;
Ik svētus rītiņus
Telīšu ganos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11319.

Meitu dēļ es izdevu
Ražano kumeliņu:
Citai pirku zelta jostu,
Citai zelta gredzentiņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Meitu dēļ es izdevu
Sav~ raženu kumeliņu:
Vienai pirku zelta kroni,
Otrai zelta gredzentiņu.
Kam to zelta kroni pirku,
Tā būs mana līgaviņa;
Kam to zelta gredzentiņu,
To vedīšu brālīšam.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11320.

Mella gāja tautu meita,
Redzēj~ mani lūkojam.
Ja tev tika, ej jo mella,
Tīk manam prātiņam.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11321.

M~el~n~s as b~eju, m~eļņa sauce,
M~el~n~i muni kum~el~eņi;
M~el~n~i mani suņi r~ēje,
Jaunys m~eitys kairynuoja.
Es pasvīžu zalta nīdri
Zam m~eitiņu kuojeņuom.
Vīna guoja, t~ei pārguoja,
Ūtra guoja, pastuov~ēja;
Treša guoja, mozuokuo,
T~ei pac~ēl~e zalta nīdri.
Audzi lela, staiguoj bolta,
Byusi muna ļaudav~eņa.
- Augšu lela, staiguoš~ bolta,
Nabyuš~ tova ļaudav~eņa.
4191 [Kalupes pag. D].

- 28 -

11322.

Mežā gāju liepas cirst,
Ciema meitas lūkoties;
Mežā aug kuplas liepas,
Ciemā skaistas zeltenītes.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11323.

Mežā gāju irbju šaut,
Mežā irbju liela draudze.
Vienu šāvu, vien~ atstāju
Jaunajam bāliņam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11324.

Metu labu siena kaudzi,
Tai atspaida nevajaga;
Ņēmu labu mātes meitu,
Tai kalpones nevajaga.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)]. 353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11325.

Mīļa auge ar manim
Tā nāburga dzeltānīte;
Uzaugusi, iet pie cita,
Atstāj mani bēdiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11326.

Mīļa manim tautasmeita,
Būt~ mellāja krekliņā;
Savu māsu nemīlētu,
Būt~ zeltā, sudrabā.
216 [Ventspilī].

11327.

Mīli, Dievis, man~ māsiņu,
Es, brālītis, vairs nemīlu;
Man pašam ciemiņos
Tautu meita mīlējama.
224 [Kabilē (Kld)].

11328.

Mīlē mani tas celiņš
Smalkajāmi smiltiņām;
Mīlē mani tā meitiņa
Smalko zīļu vainadziņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11329.

Mīlēt mīl ievas zieds,
Ieviņ~ pate vien nemīl;
Mīlēt mīl mātes meita,
Māmiņ~ pate vien nemīl.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

11330.

Mīlēties mīlējās
Tai meitiņai mutes dot:
Tai meitiņai balta mute,
Rozes vaigu galiņos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11331.

Mīļi mani meitas tura,
Baro manu kumeliņu,
Met ābolu lasīdamas,
Beŗ auziņas sijādamas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11332.

Mīļi mīļi es gulēšu,
Kad ieņemšu līgaviņu:
Petaks vidū izkusīs,
Ūdens cauri netecēs.
138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

11333.

Mīļi turu sav~ māsiņu,
Vēl, jo mīļi līgaviņu;
Sav~ māsiņu rokā vedu,
Līgaviņu padusē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Kādu radu tautu meita
Tam manam bāliņam?
Sav~ māsiņu rokā ved,
Tautu meitu padusē.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

11334.

Muižā bija divas meitas,
Abas smuidru augumiņu;
Viena nesa tīru zeltu,
Otra sīku sudrabiņu.
Kas to tīru zeltu nesa,
To vēlēju kundziņam;
Kas to sīku sudrabiņu,
To kundziņa skrīvelim.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

11335.

Muižā gāju sievas ņemt,
Purvā gāju rīkstes griezt;
Kuŗa darba nemācēja,
Gan rīkstīte pamācīja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11336.

Muižā gāju sievas ņemt,
Silā gāju kūzas griezt,
Ka varēju muižas meitu
Ik rītiņus sutināt.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

- 29 -

11337.

Nav nenieka, nav nenieka,
Kur, māmiņa, tu domāji;
Snaudin snauda vakarā,
Rītā agri necēlās.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11338.

Ni man labi mieži auga,
Apenīši neziedēja;
Ni es ņemšu līgaviņu,
Vēl nav manim uzauguse.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

11339.

Ne seglot nesegloju
Netīkamu kumeliņu;
Ne runāt nerunāju
Netīkamu mātes meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11340.

Ne tā būs, kumeliņ,
Kā citiem rudeņiem;
Likšu seglus, iemautiņus,
Jāšu meitas lūkoties.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Ne tā būs, kumeliņi,
Kā citām vasarām;
Kalšu piešus kājiņās,
Likšu seglus mugurā.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11341.

Ne tā mana līgaviņa,
Kas priekšā plandījās;
Tā būs mana līgaviņa,
Kas no manis bēgšus bēga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ne tas manis arājiņis,
Kas ap mani glaudījās;
Tas būs manis arājiņis,
Kas notālis lūkojās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11342.

Neaiztiku, neaiztiku,
Ne rociņas nedadūru,
Ne tā mana, ne tā mana
Rītu māļu malējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11343.

Neba mani māte māca
Meitiņām mutes dot,
Mana paša prātiņš māca,
Mans gudrajis padomiņis.
224 [Kabilē (Kld)].

11344.

Nebūs man, nebūs man
Šai ciemā līgaviņas:
Pate māte govis slauca,
Pate ganus pavadīja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11345.

Ņemam abi mēs, bāliņi,
Viena vārda līgaviņu;
Vienas sauču vārtu vērt,
Abas divi datecēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11346.

Ņemšu [ņemtu] sievu šo rudeni,
Bet nezinu, kādu ņemti.
Ņemšu [ņemtu] jaunu, tā dižeņa,
Ņemšu [ņemtu] vecu, tā bagāta.
Lai būt~ jauna, lai būt~ veca,
Kaut atraitne vien nebūtu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

11347.

Ņemšu sievu šo rudeni,
Bet nezinu, kādu ņemt.
Ņemšu vecu, būs bagāta,
Ilgu mūžu nedzīvos;
Ņemšu jaunu, tā būs smuka,
Tā tik meitu pulciņā.
Sviežu savu zelta niedri
Pa meitiņu kājiņām.
Pirmā nāca, pāri lēca,
Otra klātu pietecēja;
Trešā nāca, tā pacēla,
Tā būs mana līgaviņa.
To, kas klātu pietecēja,
To vēlēju brālēnam;
To, kas nāca, pāri lēca,
To vēlēju dzērājam.
340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11348.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Dievs to zina, kad es ņemšu;
Vējiņš loka kļaviņā
Vedamās kamaniņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 30 -

1. Šūpulī tā meitiņa,
Kuŗ~ es ņemšu līgaviņu;
Vējiņš loka siliņā
Vedamās kamaniņas.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11349.

Jimt es jimšu ļaudaveņu,
Ka ju lobu pasajimt;
Ni maizeites man~ apēst,
Ni veizeites sanosuot.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

11350.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Ka man sliktas nepaņemt;
Ne vīzīte man nomest,
Ne puķīte pakaitēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11351.

Ņemt es ņemšu līgaviņu,
Vai būs ziema, vai vasara;
Piekūst rokas man maļot,
Kumeliņu barojot.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

11352.

Ņemtin ņemšu līgaviņu,
Bet nezinu, kādu ņemšu.
Kas bij smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā nenāca;
Kas bij laba strādeniece,
Tā bij vīra valdeniece.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vai Dieviņi, bēdu gadi,
Nu es gribu precēties.
Kuŗa smuka, tā bij slinka,
Kas bagāta, tā bij lepna;
Kuŗa darba strādiniece,
Tā bij vīra valdiniece.
Labāk ņēmu slinku sievu,
Nekā vīra valdinieci.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

11353.

Ņemtin ņemšu ļaudaviņu, -
Ka es bargas nepaņemtu,
Ka tā mana māmuliņ~
Pie vecuma neraudātu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11354.

Ņemtin ņemšu to meitiņu,
Būt~ man simtu liedzējiņu;
Cits pats liedza sevis dēļ,
Cits man laba nevēlēja.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

11355.

Jemtin jemšu to meitiņu,
Kaut būt~ simtu liedzējiņu;
Mana paša acis redz,
Kāds krekliņis mugurā.
224 [Kabilē (Kld)].

11356.

Ņemtin ņemtu to meitiņu, -
Tai meitiņai divas vainas:
Ne tai rūga iejaviņa,
Ne stāvēja uguntiņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11357.

Nepiedošu irbītei
Par kumeļa biedējumu;
Nepiedošu tautu meiti
Par rociņas devumiņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11358.

Neteic~ tēvam, neteic~ mātei,
Neteic~ meitas māmiņai,
Ka es turu līgaviņu
Zeltenīšu pulciņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11359.

Nevaid labi, nevaid labi,
Aiz Ventiņas līgaviņa:
Ventai krauļus nogulēju,
Ar līgavas runājot.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

11360.

Nevarēju tumšu nakti
Sīku zvaigžņu izskaitīt;
Nevarēju sadomāt,
Kur bij ņemt līgaviņ~.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11361.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mana līgaviņa;
Māsiņai gan sacīju,
Lai tā laiku draudzējās.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

- 31 -

11362.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mana līgaviņa;
Mātei vien pasacīju,
Kumeliņu sedlojot.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

11363.

Nevienam nesacīju,
Kur aug mana līgaviņa:
Zem eglītes, zem liepiņas,
Zaļā rožu dārziņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11364.

Neviens to nezināja,
Kur aug mana līgaviņa.
Kuŗu pusi saule lēca,
Tur aug mana līgaviņa;
Smuka bija, skaista auga,
Tuv~ pie saules dzīvodama.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

11365.

Nīdei man~ lauk~s putn~,
Nīdei lauk~s cielave;
Mūs~ pašei ciem~s meit~s
Vislabei nīdantai.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

11366.

No kurienes tu, meitiņa?
Glabā manu cepurīti!
Gan es tavu vaiņadziņu
Uz rudeni paglabāšu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11367.

No zemītes izziedēja
Sarkanajis āboliņš;
No darbiņa nolūkoju
Raženo mātes meitu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11368.

No zīļotas, sudrabotas
Nosti griežu kumeliņu;
Ar snātnīti, vilnānīti
Ņemu zirga pakaļā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11369.

No tirdziņa tirgo gāju
Līgaviņas raudzīties;
Gudra meitu māmuļiņa,
Nelaiž meitu tirdziņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11370.

Nokārsušu ogu rāvu,
Izaugušu meitu ņēmu:
Garda oga, nokārsusi,
Gudra meita, izaugusi.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11371.

Nu priecīgi, nu lustīgi,
Nu pēdīga vasariņa,
Nu pēdīga vasariņa,
Pie meitām staigājot.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

11372.

Nu pupīnas ziedus rieta,
Nu ir laba ravēšana;
Nu meitīna vainagā,
Nu ir laba lūkošana.
1191 [Ēveles draudzē].

11373.

Nulē gribu puisīts būt,
Nulē gribu sievu ņemt,
Nulē pirkšu kumeļami
Zvārgulainus iemauktiņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Puisīts biju, ne vīriņš,
Nūle sāku lepoties:
Pirk~ savam kumeļam
Sudrabiņa iemauktiņus.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11374.

Pa prātam man zirdziņš,
Pa rokai zobentiņš;
Dod, Dieviņi, sataujāt
Pa prātam līgaviņu!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11375.

Paliek man šī vasara
Ar meitām ienaidā:
Miežus sēju, tie neauga,
Apīnīši neziedēja.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1. Lai palika šo rudeni
I neņemta līgaviņa:
Miežus sēju, tie neauga,
Apīnīši neziedēja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11376.

Pār upīti melli alkšņi
Sudrabiņa lapiņām;
Pār upīti man uzauga
Sudrabiņa valkātāja.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

- 32 -

11377.

Pakaļ tek tā meitiņa,
Pakaļ mani raudādama,
Redz tā mani prāvu vīru
Iznesīgu valodiņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11378.

Par māsiņu nebēdāju,
Lai aug daiļa netikusi,
Kad redzētu tautu meitu
Agr~ ejot druviņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es neraugu sav~ māsiņu,
Cik darbiņa padarīja;
Es raudzīju tautu meitu,
Vai iet agri druviņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11379.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pašas nāk tautu meitas,
Redz man~ grezni dzīvojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 1253 [Kroņa laicenē].

11380.

Pastāv~, mans kumeliņ,
Iz [=uz] tā ledus gabaliņa,
Lai es teku raudzīties,
Ko dar~ ciema zeltenītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11381.

Patīk man sila zeme
Vienas reizes arumiņu;
Patīk man tautu meita
Vienas reizes redzējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11382.

Patīk man tā meitiņa,
Bet nedrīkstu bildināt;
Lūdzu drauga, lai bildina,
Viņa drauga neklausīja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11383.

Patīk man tā meitiņa,
Patīk viņas valodiņa:
Kā niedrīte tā meitiņa,
Kā skujiņa valodiņa.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11384.

Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš.
Vai Dieviņi, labi būtu,
Kad varētu sagaidīt.
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11385.

Patīk manim tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš;
Tikai vien nezināju,
Kur tai tēvs, māmuliņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11386.

Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš;
Tikai vien nezināju,
Vai dos tēvs, māmuliņa.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Patīk mana tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
To vēl labi nezināju,
Dos māmiņa, vai nedos.
158 (Nīcā).

11387.

Patīk man tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Meklēt man kuŗu dien~
Tās meitiņas māmuliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Patīk man tā meitiņa
Tās meitiņas valodiņa;
Dievs dod man satikties
Tās meitiņas bāleniņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11388.

Patīk manim tā cepure,
Nav naudiņas pārāk dot;
Patīk manim tā meitiņa,
Nedrīkstēju bildināt.
216 [Ventspilī].

11389.

Patīk manim tas dārziņis,
Tā dārziņa puķi raut;
Patīk manim tā māmiņa,
Tās māmiņas meitu ņemt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 33 -

11390.

Patīk man tas ciemiņš,
Tā ciemiņa zeltenītes;
Tikai vien nepatika -
Galda malas nemazgātas.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Patīk man šai ciemā,
Šitā ciema zeltenītes;
Tikai vien man nepatīk -
Neslaucīts pagalmiņš.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11391.

Patīk tev, tautu meita,
Mani bēri kumeliņi,
Kā man tika prātiņam
Tavs vizuļu vainadziņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11392.

Pie sudraba avotiņa
Trīs meitiņas velējās.
Viena bija mana māsa,
Otra brāļa līgaviņa,
Tā trešā itin sveša,
Tā būs mana līgaviņa.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

11393.

Pie celmiņa es pieslēju
Nemergotu zobentiņu;
Pie māmiņas es atstāju
Netikušu līgaviņu.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11394.

Pieci vilki stāvu lēca
Gar to manu kumeliņu;
Piecas meitas ķīvējās
Gar to manu augumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11395.

Prātam ņēmu līgaviņu,
Ir bagāta, nav bagāta;
Būs prātam līgaviņa,
Rīgā pirkšu bagātību.
1311 [Apē (Vlk)].

11396.

Prātam tika tā meitiņa,
Sirdei vis nemīlēja;
Būt~ sirdei mīlējusi,
Būtu mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Acīm mīl tautu dēls,
Prātiņami nemīlē;
Būt~ mīlējis prātiņam,
Sen būt~ manis arājiņš.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11397.

Prātiņ, tavu domājumu,
Tik dižanu līgaviņu!
Ko, prātiņ, tu domā,
Kad Laimiņa nelikuse!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11398.

Prātiņ tavu, galviņ tavu,
Ņemt bagātu līgaviņu!
Tā prātiņa vien nebija -
Barot labu kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11399.

Prātiņā man iekrita
Tautu meita zeltenīte;
No prātiņa neizkrita,
Tā būs mana līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11400.

Prātiņš man šurpu turpu,
Prātam vaļu nepalaidu;
Prātiņš man sievu ņemt,
Prātiņš pirkt kumeliņu.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

11401.

Projām iešu, nedzīvošu,
Še ir slinkas tautu meitas;
Tur es iešu, tur dzīvošu,
Kur tikušas darbinieces.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11402.

Pūŗu maize, balta maize
Sapel manā kabatā:
Man nevaid līgaviņa,
Kas kabatas izmeklē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11403.

Pūtīj~ savu kumeliņu
Maltuvītes galiņā;
Noklausos, noraugos,
Ko dar~ ciema dzelteinītes.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 34 -

11404.

Puišiem mutes, puišiem mutes
No meitām vajadzēja.
Dodi, dodi, nekavē,
Tu jau biji solījuse!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11405.

Puiši ņēma vecas meitas,
Naudas, mantas gribēdami.
Ne tām naudas, ne tām mantas,
Ne mīlīgas dzīvojot(?).
Es puisītis, jauns būdams,
Skuķīt~ ņēmu līgaviņu.
Man bij nauda, man bij manta,
Man mīlīga dzīvošana.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11406.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu mani kaitināji?
Lai es gāju, kur iedams,
Tu zied~ ceļa maliņā.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Puķe puķe, roze roze,
Kam aug~ ceļa maliņā,
Kam aug~ ceļa maliņā,
Kam puisēnus kaitināji?
Nožuvuse, nokaltuse,
Nokrīt~ ceļa maliņā,
Nokrīt~ ceļa maliņā,
Samin puiši kājiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. Puķe puķe, roze roze,
Sen tu mani kaitināji;
Kad es gāju tautiņās
Tu ziedēji ceļmalā;
Kad es nācu atpakaļu,
Tev bij ziedi nobiruši.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

11407.

Puķīt~ auga dārziņā,
Tur puškoju cepurīti;
Meitiņ~ auga kaimiņos,
Tur es ņēmu līgaviņu.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11408.

Pupu ziedos [ziedā] es iesāku
Līgaviņas taujāties;
Jau sarkana dzērvenīte,
Līgaviņa nezināma.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11409.

Purā gāju ogas ēstu,
Purā ogas nedabūju;
Tautu meitu vien atradu
Kā sarkanu brūklenīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11410.

Puško, māte, mani pašu,
Tēvs baroja kumeliņu;
Lūkos meitas mani pašu,
Lūkos manu kumeliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1. Puško, māte, mani mazu,
Es barošu kumeliņu.
Puškots vīrs es uzaugu,
Barots manis kumeliņš;
Gribēs meitas mani pašu,
Gribēs manu kumeliņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11411.

Puskociņa caunīt~ dzinu,
Līdz galam vāverīti;
Pusceliņa māsiņ~ vedu,
Līdz galam tautu meitu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11412.

Pusplaukuse tu, puķīte,
Kā būs man tevi raut?
Pusauguse tu, meitiņa,
Kā būs man tevi ņemt?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11413.

Putniņam, tārpiņam,
Katram sava līgaviņa;
Man, puišam diženam,
Vien nav savas līgaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11414.

Raud gauži muotes meita,
Kam najēma smuks puiškens.
Jau tu raudi, jau naraudi,
Jau es tevi nepajemš~;
Man pošam leidz izauga
Zalton~īm matiņīm,
Sorkon~īm biudeņīm,
Palākām acteņām.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

11415.

Redzin redzu actiņām,
Nav pēc manis tā meitiņa:
Ne pēc manis kājas āva,
Ne nes vaŗa vainadziņu.
216 [Ventspilī].

- 35 -

11416.

Saderam, daugavieti,
Kuŗam māte meitu dos;
Tu sēdēji laiviņā,
Es labā kumeļā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11417.

Saderim, vagarīte,
Kuŗš meitiņu dabūsim.
Tav, vagare, sīka nauda,
Man bij bēris kumeliņis.
Līdz vagare naudu skaita,
Man meitiņa kumeļā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar vagari saderēju,
Kuŗš meitīnu dabūsim.
Vagarim daudz naudīnas,
Man raženis kumelīnis.
Vagarīte naudu skaita,
Man meitīna kamanēs;
Līdz vagare kamanēs,
Es ar meitu sētīnā;
Līdz vagare sētīnā,
Es ar meitu namā gāju;
Līdz vagare namā gāja,
Es ar meitu istubā;
Līdz vagare istubā,
Es ar meitu āz galdīna;
Līdz vagare āz galdīna,
Es ar meitu klētī gāju;
Līdz vagare klētī gāja,
Es ar meitu gultīnā.
Nu nevar kungi šķirta,
Ne īstieja jau(n)brālīši.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11418.

Sāp sirsniņa, raud actiņa,
Pretī sēd līgaviņa;
Sēd~ līdzās, līgaviņa,
Lai sirsniņa nesāpēja!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāpēt sāp man sirsniņa,
Pretim sēd tautu dēls.
Nāc, tautieti, sēd~ līdzās,
Lai sirsniņa man nesāp!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

11419.

Zaļa niedre ezerā
Ūz ūdeni līgojās;
Tālu tālu tā vietiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11420.

Salda bija zemenīte,
Vēl jo salda mātes meita;
Kad atradu mīlestību,
Saldi saldi nobučoju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11421.

Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautu meita.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)]. 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)],
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)],
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)]. 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)],
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)]. 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)],
364 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Salda salda brūklenīte,
Vēl saldāka zemenīte;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautu meita.
Tai es došu sav~ rociņu,
Savu zelta gredzeniņu.
Ja vaicāja tēvs māmiņa,
Sak~, zemē dabūjusi,
Sak~, zemē dabūjusi,
Pagalmiņu slaucīdama.
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

11422.

Sarkanbalta mātes meita
Zied kā roze dārziņā;
Tai es došu sav rociņu,
Savu zelta gredzentiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11423.

Saulīt~ mana māmuliņa,
Puķīt~ mana līgaviņa;
Saulītē sēdēdams,
Ar puķīti kavējos.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11424.

Saucin sauca aiz upītes,
Vai sauc meitu māmuliņa?
Paŗi brist dziļš ūdens,
Apkārt iet līkumiņš.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

- 36 -

11425.

Savu redzu līgaviņu,
Uz citāmi nelūkoju;
Lai gan liedza, lai gan pēla,
Tā būs mana līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11426.

Šai ciemā daiļas meitas,
Te jānāk sievas ņemt.
Melns galdīc, melns stopīc,
Melnas pašas ciema meitas.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11427.

Šauras šauras man actiņas,
Es meitiņas cauri redzu,
Es meitiņas cauri redzu
Caur durvīm, caur logiem.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

11428.

Šauras šauras man actīnas,
Kumelīna neredzēj~;
Tautu meitu gan redzēju
Tumšajā kaktīnā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11429.

Šautin šautu to irbīti,
Kas eglītes galiņā;
Ņemtin ņemtu to meitiņu,
Kaut varētu saderēt.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

11430.

Šautu, šautu to putniņu,
Kas eglītes galotnē;
Ņemtu, ņemtu to meitiņu,
Saulē vaigi nodeguši.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11431.

Žēl man bij to meitiņ~
Kailu galvu staigājot;
Iešu Rīgāi, pirkšu micīt~,
Lai tā tiņ sav~ galviņu.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)].

11432.

Šī māsiņa, tā māsiņa,
Tautu meita man māsiņa,
Tā man deva baltu kreklu
Un melno izvelēja.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11433.

Šitā pate tautu meita
Būtu mana līgaviņa,
Kaut tik ilgi negulējsi
Atvasīšu krūmiņā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Šitā pate tautu meita
Būt~ manam bāliņam,
Kaut launagu negulējse
Papardīšu krūmiņā.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11434.

Šitie kalni nav tie kalni,
Kur caunīte nakti guļ;
Šitie ciemi nav tie ciemi,
Kur aug mana līgaviņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11435.

Šito gadu dažu nakti
Stundu miega negulēju:
Prātā nāca tautu meita,
Tautu meitas mīļi vārdi.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11436.

Šķelmīts mans kumeliņš,
Ietek meitu pulciņā;
Iztek galvu grozīdams,
Lāga meitu neredzējs.
1253 [Kroņa laicenē].

11437.

Zied ieviņa, tā nezied,
Kā zied āra ābelīte;
Mīl māsiņa, tā nemīl,
Kā mīl sava līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11438.

Zied rozītes, zied meitiņas
Mazajā ciemiņā;
Nei puškot cepurītes,
Nei meitiņu lūkoties.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11439.

Ziemu ziemu, ne vasaru,
Līgaviņu lūkoties:
Kuŗa gāja ziemā balta,
Tā vasaru vēl baltāka.
206 [Kuldīgas apriņķī].

- 37 -

11440.

Siera siera, baltas maizes
Tām ciemīna meitīnām;
Rudens nāca, aukstas naktes,
Lai neliedza villainītes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

11441.

Sievu ņemšu, sievu ņemšu,
Es bez tās nedzīvošu;
Tā man dos baltu kreklu,
Tā mello izmazgās.
1311 [Apē (Vlk)].

11442.

Sēd~ blakām, tautu meita,
Dod rociņu paslepeni:
Tuvu bija tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēja.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11443.

Sēdi, sēdi, tu meitiņa,
Ko tu viena sasēdēsi,
Ja negribi mani otru,
Ko valodas darināt?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11444.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Ņemšu sievu šoruden.
Kad paauga rudzi, mieži,
Nezināju, kādu jemt:
Vai jemt gudru sērdienīti,
Vai bagātu mātes meitu.
Jemš~ bagātu netikušu,
Gŗūts mūžiņš dzīvojoti;
Jemšu gudru sērdienīti,
Būs man gudra līgaviņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Lai aug rudzi, lai aug mieži
Līdz citam rudeņam.
Nu uzauga rudzi, mieži,
Nu nezinu, katru ņemt,
Vai ņemt skaistu bārenīti,
Vai bagātu mātes meitu:
Labāk skaistu bārenīti,
Ne bagātu mātes meitu:
Rīgā pirku bagātību,
Skaistumiņa nevarēju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11445.

Sēju rudzus, sēju miežus,
Ņemšu sievu šoruden.
Paaug rudzi, paaug mieži,
Nezināju, kādu ņemt,
Vai ņemt vecu it bagātu,
Vai ņemt jaunu it raženu.
Labāk jaunu it raženu
Nekā vecu it bagātu:
Iet iedama kur iedama,
Man ražena līgaviņa.
225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

11446.

Zem priedītes negulēju,
Priedītei asas skujas;
To meitiņu neprecēju,
Kas bij nikna bāliņos.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

11447.

Zemu raugu, tālu redzu,
Dzeltainītes rotājās.
Rotāj zelta, vai sudraba,
Būsi mana līgaviņa!
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11448.

Siksniņām, sprādziņām
Sprādzēj~ savu kumeliņu;
Bēdiņām, asarām
Audzan~ savu līgaviņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11449.

Silā bite ratus grieza,
Ne baltā ābulā;
Darbā meitu nolūkoju,
Ne zeltā, sudrabā.
224 [Kabilē (Kld)].

11450.

Zila zaļa līdaciņa,
Nāc ar mani spēlēties;
Visgudrāja mātes meita,
Nāc manā rociņā!
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

11451.

Silta bija tā pusīte,
Kur saulīte agri lēca;
Mīļa bija tā sētiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 38 -

11452.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiz kalniņa vaŗa sēta,
Tur aug mana līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11453.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur aug mana līgaviņa:
Aiz upītes kalniņā,
Bagātā sētiņā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es gan zin, es neteiks,
Kur aug mans arajiņs:
Aiz Ventiņas uz kraujiņ~,
Bagatē vietiņē.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11454.

Zinu, zinu, kā piekrāpšu,
Kā piekrāpšu tautu meitu:
Sēšu linu lielu lauku,
Lūgšu tevi noravēt.
Man liniņus ravēdama,
Būsi mana līgaviņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

11455.

Skaista auga tautu meita,
Nedzīrās mana būt;
Lai es šķelmis, ne puisītis,
Ja es tevi nedabūju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11456.

Skaista puķe kalniņā,
Vēl skaistāka lejiņā;
Skaista bija man~ māsiņa,
Vēl skaistāka līgaviņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11457.

Skaista skaista zīļu rota,
Jo dižina nesējiņa;
Man tā rota tā nemīl,
Kā mīl pate nesējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11458.

Skaista skaista tā zemīte,
Kur dzīvoja man~ māsiņa;
Kaut varējis tur nokļūt,
Tur meklētu līgaviņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11459.

Skaista spīd rītā saule,
Vēl skaistāka vakarā;
Skaista auga man māsiņa,
Vēl skaistāka līgaviņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11460.

Skaistas meitas māmiņai,
Nevar acis izredzēt;
Vajag maku pakratīt,
Kumeliņu pasvīdēt.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11461.

Skaistu meitiņ~ i redzēju,
Tēv~ un mātes neredzēju;
Kad redzētu tēv~ un māti,
Būt~ man skaista līgaviņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

11462.

Skaistu ņēmu līgaviņu,
Bagātības neraudzīju;
Rīgā pirku bagātību,
Skaistumiņa nevarēju.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11463.

Skaņa skaņa rīta rasa,
Vēl skaņāka vakarā;
Mīļa mīļa man māsiņa,
Vēl mīļāka tautu meita.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11464.

Skaņi irbe nosakliedza
Aiz upītes kalniņā.
Cirtu priedi, metu laipu:
Tā būs mana līgaviņa.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

11465.

Skrej, bitīt, pār par jūru
Tai zemē ziedus ņemt,
Tai zemē ziedus ņemt,
Kur aug mana līgaviņa.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11466.

Smagi pūta liela vētra
Meitu rožu dārziņā;
Kad rozītes locījās,
Tad es vienas lūkojos.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 39 -

11467.

Smalku bērzu birzi līžu
Straujajāi kalniņā;
Laba tēva meitu ņēmu
Mazajāi ciemiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11468.

Smuka meita, daiļa meita,
Do(d) mutītes gulēdam~;
Ja nedosi gulēdama,
Do(d) jau stāvu stāvēdam~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11469.

Spodra dega uguntiņa
Mazajā ciemiņā;
Tur ir mana līgaviņa,
Kas to spodru dedzināja.
Tai es pirkšu zīda kleitu
Līdz pašiem papēžiem.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11470.

Stāvi stili, kumeliņu,
Līdz es tevi apsedlošu;
Stāvi stili, mātes meita,
Līdz es tevi nolūkošu!
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11471.

Stallī manis kumeliņis,
Pašā staļļa dibinā;
Ciemā mana līgaviņa,
Aiz ciemiņa ciemiņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11472.

Stalti zirgi, stalti rati,
Stalts daiļais augumiņš, -
Nav man tēva, ne māmiņas,
Nav man savas līgaviņas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11473.

Sudrabota, varen daiļa,
Tā priekš manis gražojās.
Es negribu sudrabotas,
Ne visai varen daiļas:
Sudrabota malt negāja,
Varen daiļa netikuse.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11474.

Sviesta piku zemē raku,
Meitas pāri lecināju.
Kuŗa meita pāri lēca,
Tā būs mana līgaviņa.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11475.

Svētu rītu ganos gāju
Līgaviņas lūkoties.
Gan bij skaista, gan bij balta,
Rasiņā nomirkusi.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

11476.

Tā būt~ laba skalu malka,
Būt~ eglīte vien nebijsi;
Tā būt~ laba līgaviņa,
Būt~ māsiņa vien nebijsi.
391 [Skultē (Skultes pag. Rg)].

11477.

Tā eglīte man patika,
Kam sārkani skuju gali;
Tā meitiņa man patika,
Kam sārkani vaigu gali.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11478.

Tā jau mēs dzīvosim,
Div~ baltie bāleliņi:
Taukus zirgus barosim,
Liesas meitas precēsim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11479.

Tā priedīte mana dēta,
Tai dzeltāni skuju gali;
Tā meitiņa mana brūte,
Tai dzeltāni matu gali.
55 [Mūŗa muižā (Mūrmuižas pag. Vlm)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. To es dēju sila priedi,
Kam dzeltaini skošku gali;
To es ņemšu līgaviņu,
Kam dzeltaini matu gali.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11480.

Tādu ņēmu līgaviņu,
Kas baroja kumeliņu,
Kas aizgāja rītā agri
Uz avotu ūdenī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11481.

Tāļu gāju sievas ņemtu,
Nāburgos laiskas meitas:
Pati māte govis slauca,
Pati ganus izvadīja.
1311 [Apē (Vlk)].

- 40 -

11482.

Tāļu tāļu es aizgāju
Līgaviņas lūkoties.
Jo tāļāk, vēl ne tik
Svešas meitas nepatika.
Dūru piešus kumeļam,
Steidzos ātri atpakaļ.
Labāk ņemšu nāburgos
Sen zināmu izaugušu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11483.

Tāļu tāļu es redzēju,
Kur zied viena sārta roze.
Došu auzas kumeļam,
Tiks manā rociņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11484.

Tāļu tāļu es redzēju
Sārtu rozi platu lapu;
Sārta roze meita bija,
Plata lapa māmuliņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

11485.

Tālu tālu noskanēja
Sauseglīte dzenējot;
Tālu tālu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11486.

Tāli tāli tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņ~:
Aiz to dūmu ciemiņu,
Tur mana līgaviņ~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11487.

Tāļu tāļu tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa,
Silu ziedu, liepu koku,
Sīkakmeņu ciemiņē.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

11488.

Tāļu tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa;
Ar zīlīti vēsti riešu,
Lai darina sedzeniņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11489.

Tāļu tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa,
Gludu galvu, baltu muti,
Dzelteniemi matiņiem.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

11490.

Tai kalnā rudzus sēju,
Tai dēstīju ozoliņu;
Tai ciemā zirgu pirku,
Tai lūkoju līgaviņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11491.

Tai kalnā slaikas priedes,
Te būt~ laba mājas vieta;
Tai mātei daiļas meitas,
Tur būt~ laba līgaviņa.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11492.

Tai meitai piecas sagšas,
Deviņ~ baltas villainītes;
Man bij kaili ceļagali,
Es grib~ viņu bildināt.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

11493.

Tai sētā zirgu pirku,
Tai lūkoju līgaviņu;
Zirgam naudu skaitīdams,
Nolūkoju līgaviņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11494.

Tā sētā zirgu pirku,
Tā lūkoju līgaviņu:
Tā sētā daiļas meitas,
Dancotāji kumeliņi.
224 [Kabilē (Kld)].

11495.

Tai ciemā zirgu pirku,
Tai es ņēmu līgaviņu,
Lai brauc mana līgaviņa
Ar ierastu kumeliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Piltenē zirgu pirku,
Aucē ņēmu līgaviņu,
Lai tā brauca, Auces meita,
Ar Piltenes kumeliņu.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11496.

Tas man tika alutiņš
Smalkajām putiņām;
Tā man tika tautu meita
Smalku zīļu vainadziņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 41 -

1. Mīlē man tas celiņš
Ar smalkāmi smiltiņām;
Mīlē mani tā meitiņa
Smalku zīļu vainadziņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11497.

Tautu meita baltmutīte
Plānajāmi lūpiņāmi:
Luste mani mutes dot,
Kā saldami ābolimi.
190 [Kuldīā].

11498.

Tautu meita kājas āva,
Uz manim domādama;
Aun zemē savas kājas,
Es aiziešu gaŗu ceļu!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

11499.

Tautu meita, lauka [lauku] irbe,
Sauca mani dūņu vēzi;
Gan tu būsi, lauka [lauku] irbe,
Dūņu vēža līgaviņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1. Tautu meita zeltenīte
Sauca mani ragainīti;
Vēl tu būtu, ja es ņemtu,
Ragainīša līgaviņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11500.

Tautu meita lielījās
Nebūt mana līgaviņa.
Es negribu vīriņš būt,
Kad es tevi nedabonu.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11501.

Tautu meita mellacīte
Gaida mani uzaugam.
Vai tu gaidi, vai negaidi,
Tu jau mani nedabūsi.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11502.

Tautu meita melnacīte
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Necelš~ tevi mugurā.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Dzeltens manis kumeliņis
Kā dzeltena vālodzīte;
Apsedlojis, es nojāju
Pie tautiešu nama duru.
Pretim nāca tautu meita,
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Tu nesēsi mugurā;
Man ir cita glaudējiņa,
Mugurāje sēdētāja.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2. Dzeltens manis kumeliņš
Kā dzeltena vālodzīte.
Pretim nāca tautu meita,
Glauda manu kumeliņu.
Proties kaunu, atkāpies,
Man jau cita saderēta,
Man jau cita saderēta
Līdz citam rudeņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

3. Sniedze svilpa siliņā,
Es svilpoju ecēdams.
Iznāk ciema zeltenīte,
Glāsa manu kumeliņu.
Ej projām, proties kaunu,
Man pašam līgaviņa!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

4. Tautu meita raudādama
Glauda manu kumeliņu.
Ej tu nost, proti kaunu,
Man jau sava saderēta!
121 [Gulbenē (Md)].

5. Tēvs man deva pulka naudas,
Lai es pirku lielu zirgu.
Es nopirku lielu zirgu,
Kokļu stīgu iemauktiņus.
Es aizgāju uz prūšiem
Koklēdams, spēlēdams.
Prūšu meita mellacīte
Glauda manu kumeliņu.
Vai tu glaudi, vai neglaudi,
Tu jau viņu nedabūsi;
Man pašami glaudītāja,
Tīru auzu devējiņa;
Sijādama auzas deva,
Lasīdama ābuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11503.

Tautu meita dzeltainīte
Dzeltāniem matiņiem;
Tur stāvēja mans prātiņš,
Tavā matu galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 42 -

1. Sidrabiņa man matiņi,
Zelta viju vainadziņu;
Tur gul puiša dvēselīte,
Manos matu galiņos.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2. Tev, puisīti, sārti vaigi
Iedzeltāni matu gali;
Tur stāvēja mans prātiņš,
Tavos matu galiņos.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11504.

Tautu meita zeltenīte
Kājām tek baznīcā.
Saki tiesu, būsi mana,
Ņemšu zirga pakaļā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11505.

Tautu meita zeltenīte,
Visai lepni nenesies,
Nemin manu mīļu vārdu
Zem savām kājiņām!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11506.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš mana ozoliņa;
Es nebiju vīra vērts,
Nedrīkstēju bildināt.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11507.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš mana ozoliņa;
Kad es būtu vīra vērte,
Es noņemtu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11508.

Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu.
Paga paga, drosaliņ,
Pasacīšu māmiņai!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11509.

Tautu meita skaidas lasa,
Man dējot ozoliņu.
Tad es būtu ne puisītis,
Kad es tev to piedotu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11510.

Tautu meita taisījās
Ar manim līdza nākt.
Man pašam līgaviņa,
Sētāi mazi bāleniņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11511.

Tautu meita taisījās,
Grib ar mani līdza nākt.
Viens zirdzīnis, mazi rati,
Kā es tevi vizināšu?
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11512.

Tautu meita, tautu meita,
Manu otru pusenieci!
Es sēj~ miežus līdumēju,
Tu rozītes maliņēju.
190 [Kuldīā].

11513.

Tautu meita velējās
Avotiņa lejiņā;
Viņa skaņi velējās,
Mans prātiņš cilājās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11514.

Tēvs ar māti mīļi guļ,
Es staigāju raudādams.
Paga paga, tēvs un māte,
Ruden ņemšu līgaviņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Tēvs ar māti mīļi guļ,
Manu sirdi kaitināja.
Kad ieņemšu līgaviņu,
Vēl mīļāki es gulēšu:
Petaks vidū izkusīs,
Ūdens cauri netecēs.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11515.

Tēvs māmiņa man vēlēj~
Ņemt bagātu līgaviņ~.
Dievs man deve bagātību
Bez bagātas līgaviņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11516.

Tēvs māmiņa mani rāja,
Kam neņēmu līgaviņu.
Kam es ņemšu, kur es liķšu?
Nav man miežu, nav man rudzu.
Dievs man deva miežus, rudzus,
Brāļi bēru kumeliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

- 43 -

11517.

Tēvs māmiņa nezināja,
Kam es viju pātadziņu:
Kumeliņu drīzināt,
Ļaudaviņu vizinot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11518.

Teic man ļaudis to meitiņu,
Es nejemšu neredzējis;
Pierms es jāšu lūkoties,
Pēc sedlošu kumeliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11519.

Tek upīte, tā netek,
Kā tecēja Daugaviņa;
Mīl māsiņa, tā nemīl,
Kā mīl tautu zeltainīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11520.

Teču tek tautu meita,
Zināj~ mani lūkojam;
Taps manēju rociņēju,
Būs jo veca ne māmiņa.
190 [Kuldīā].

11521.

Tev, elksnīt, trusla miza,
Tu lūkam nederēji;
Tev, meitiņ, lētprātiņš,
Tu vis man nemīlēji.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11522.

Tev, māsiņ, sīks balsiņis,
Tev ar mani nesader;
Tev sader ar tautām,
Man ar ciema zeltenēm.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11523.

Tec, meitiņa, tu pa priekšu,
Lai es tavas kājas redzu:
Ja ražani kājas celsi,
Būsi mana līgaviņa.
190 [Kuldīā], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11524.

Tec, upīte, sīkus līčus,
Satec manu līgaviņu,
Lai tā balta mazgājās
Līdz citam rudenim.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11525.

Tīk man tādis alutiņis
Sīkajāme putītēm;
Tīk man tāda tautu meita
Sprogainieme matiņiem.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

11526.

Tīkamo priedi dēju,
Tīkamo ozoliņu;
Tīkamā mātes meita
Man krekliņu audējiņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11527.

Tikt~ man ņemt tā meitiņa
To ražanu brāļu dēļ,
Lai es arī iekultos
Ražanos ļautiņos.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

11528.

Tikt~ man šaut tas putniņis,
Tam dzeltenis cekuliņis;
Tikt~ man ņemt tā meitiņa,
Tai ražana māmulīte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

11529.

To meitiņu, to es ņemšu,
Tā būs mana līgaviņa,
Zilajām actiņām,
Ar zaļaju vainadziņu.
1311 [Apē (Vlk)].

11530.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Jaunu meitu ciemiņā,
Tur stāv mani sirmi zirgi
Rakstītām kamanām.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

11531.

Trīsas zaļas līdaciņas
Ezerāi spēlējās:
Divas bija man~ māsiņas,
Trešā mana līgaviņa.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11532.

Trim kārtām liepas auga,
Vidū saule ritināja;
Trim kārtām rozes zied,
Vidū mana līgaviņa.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 44 -

11533.

čīkstēt čīkst man dzeŗot
Ābels koka biķerīts;
Tā čīkstēja meitu kauli
Pa maniem nadziņiem.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čīkstēt čīkst
kaņapīte,
Zābakiem saminama;
Tā čīkstēs meitu [puišu] kauli
Pa maniem nadziņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11534.

čuči, guli, man~ galviņa,
Pie pelēka akmintiņa:
Cik gribēju sievu ņemt,
Zaķi miežus noēduši.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11535.

Tu bāliņ, es, bāliņ,
Uz to vienu mātes meitu;
Tev vajaga, man vajaga
Tīru rudzu malējiņas,
Tīru rudzu malējiņas,
Baltu kreklu velētājas.
1311 [Apē (Vlk)].

11536.

Tu bāliņš, es bāliņš,
Viena pati līgaviņa.
Pirc tu krelles, es gredzenu,
Būsim paši liecinieki.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11537.

Tu būt~ smuka tautu meita,
Kaut tev laba daba būtu;
Kaut tev laba daba būtu,
Tu būt~ mana līgaviņa,
Tu būt~ mana līgaviņa,
Pa prātam ūzaugusi.
190 [Kuldīā].

11538.

Tu meitiņa, es puisītis,
Kur mēs abi tiksimies?
Tu atnāksi teļiem siena
Manā zirgu stāģenē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11539.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju miežus sēt,
Noņemt tavu vainadziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Ko, puisīti, tu domāji,
Uz niedrītes atspiedies?
- Es domāju miežus mērkt,
Noņemt tavu vaiņadziņu.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2. Tu, puisīti, nezināji,
Kādas domas es domāju:
Es domāju ganos iet,
Tavus miežus noganīt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)], 241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

11540.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kur es tevi nolūkoju:
Tu lejāi velējies,
Es kalnāi raudzījos,
Es kalnāi raudzījos
Apakš zaļa ozoliņa.
Oša beņķis, liepas vāle,
Velēj~ baltas villainītes.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11541.

Tu nezini, tautu meita,
Kur es tevi nolūkē:
Smalkā lin~ druviņē,
Pa priekš~ bar~ dzinejiņ~.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11542.

Tu tautiets, es tautiets,
Tev māsiņa, man māsiņa;
Samīsam māsiņām,
Būs abiem līgaviņas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es māsiņa, tu māsiņa,
Mums abiemi bāleniņi;
Mitosimi bāleniņus,
Būs maizītes arājiņi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

11543.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur caunīte nakti guļ;
Tāļu tāļu tas ciemiņš,
Kur aug mana līgaviņa.
3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tāļu tāļu tā māmiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 45 -

11544.

Tuvu tuvu, necik tālu
Zied rozīte dārziņā;
Tur es gribu auzas kārt
Bērajam kumeļam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11545.

Upīt~ viena starpīnā,
Kur aug mana līgavīna;
Kumelīnu dzirdīdams,
Līgavīnu sveicināju.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11546.

Uz Daugavas es dzīvoju,
Uz Daugavas auzas sēju;
Pie niedrītes laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Dzeltainītes lūkoties.
Diezgan lielu, diezgan mazu,
Nav manam prātiņam;
Viena pate bārenīte
Tīk manam prātiņam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11547.

Uz Daugavas es dzīvoju,
Uz Daugavas auzas sēju;
Pie niedriņas laivu sēju,
Pie auziņas kumeliņu;
Pats uzkāpu kalniņā
Līgaviņas raudzīties.
Sprūk laiviņa no niedriņas,
No auziņas kumeliņš;
Ne nu laivas, ne kumeļa,
Ne nu jaunas līgaviņas.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11548.

Uz meitām mans prātiņš,
Uz bēriem kumeļiem;
Ciemā man meitas auga,
Stallī bēri kumeliņi.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11549.

Vārīs māte biezu putru,
Tad būs laba ķepēšana;
Vedīs jaunu līgaviņu,
Tad būs silta gulēšana.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11550.

Voreju zivt~eņis,
Tuos nūkius~ēje;
Mīļuoju m~eitin~i,
Koč nalauluotu.
476 [Vecpiebalgas C].

11551.

Vaiņakā tā meitiņa,
Kuŗ~ citkārt es precēju;
Ne tās ņēma kalpa puiss,
Ne dižans tēva dēls.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11552.

Vai man vien tiltiņš rīb?
Rīb otram braucējam;
Vai man vien meitas mīl?
Mīl otram puisīšam.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11553.

Vai ticat, neticat,
Gan deviņas brūtes bija:
Trīs audējas, trīs šuvējas,
Trīs cimdiņu adītājas.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11554.

Vai tu traka, tautu meita,
Mani gauži lamādama?
Vēl tu pate nezināji,
Kas ņems tavu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11555.

Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja
Divas ciema zeltenītes,
Trešā sila vāverīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar bija vakardiena,
Vakar mani kaitināja
Divas lauka cielaviņas,
Trešā meitu māmuļīte.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

11556.

Vakar mani māte kūle,
Pa nātriem vārtīdam~:
Kāpēc bērnam putr~ apēdu,
Kāpēc meitai mutes dev~.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 46 -

11557.

Vēl aug mana līgaviņa
Pie māmiņas bāliņos;
Citu gadu šādu laiku
Laidīš~ māsu tautiņās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11558.

Ventenieku meitu dēļ
Slīka manis kumeliņis:
Pilli krūmi piesēduši
Ventenieku dzeltenīšu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11559.

Veca bāba ziliem zobiem
Dāvāj~ manim savu meitu.
Ne es ņemšu, ne man tīk,
Man pašam līgaviņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Veca bāba ziliem zobiem
Man pakaļ vien staigāja,
Man pakaļ vien staigāja,
Savu meitu dāvādama:
"Ņem, puisīti, manu meitu,
Mana meita daudz bagāta;
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zara kanna villainīšu."
Es negribu tavu meitu,
Tava meita piedzērusi,
Tava meita piedzērusi
Krogā salda brandevīna.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. Veca māte ziliem zobiem
Puišiem pakaļ vazājās,
Savu meitu solīdama,
Brandeviena prasīdama.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11560.

Vecajam tētiņam
Divi sirmi kumeliņi;
Būt~ viņš manim vienu devis,
Es būt~ viņa meitu ņēmis.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Vecajam tētiņam
Pieci bēri kumeliņi.
- Ņem, puisīti, manu meitu,
Došu bēru kumeliņu.
- Tava meita nepatika,
Kumeliņis atnaglots.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11561.

Vecajam tēviņam
Pāris skaistu dzeltānīšu;
Dievs dos miežu vasariņu,
Es būš~ vienu bildināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

115611.

Vecaistēvs, tava meita,
Tā būs mana līgaviņa,
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11562.

Vīksnes koka loku lieču,
Sētā laižu līkumiņu;
Saimenieka meitu ņēmu,
Asu viju pātadziņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11563.

Viņu nakti gulēju
Aiz riķu posma,
Gribēju redzēt,
Kas agri cēlās,
Vai meitas cēlās,
Vai māmulīte.
Še meitas slinkākas
Kā māmulīte,
Še māte meitām
Krēsliņu cēla.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

11564.

Vys b~ez sīvys es nam~ēršu,
Voi byus~ šaida, voi byus~ taida;
Voi byus~ šaida, voi byus~ taida,
Byus~ ar kū kavētīs~.
427 [Varakļānu pag. Rz].

11565.

Visi krūmi, žagariņi
Glauda manu kumeliņu;
Visas ciema zeltenītes
Sauca mani bāleliņu.
70 [Briežos (Skujenes pag. C)].

11566.

Visi krūmi, žagariņi
Sukā manu kumeliņu;
Visas ciema zeltenītes
Puško manu cepurīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 47 -

11567.

Visi mani nāburdziņi
Šogad sievas saņēmuši;
Vai tādēļ man nebūs,
Kad tie visi saņēmuši?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

11568.

Visi ceļi i mīlēja,
Kad celiņa nezināja;
Visas mīl ciema meitas,
Kad neņemta līgaviņa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Visas dūkstis pāri lēcu
Ar labo kumeliņu;
Visas mīl ciema meitas,
Kad nav savas līgaviņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

11569.

Viss par velti, tautu meita,
Ka es tevi gauži lūdzu;
Jo es tevi gauži lūdzu,
Jo tu liela lielījies.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11570.

Visus putnus šaut varēju,
Bites šaut nevarēju;
Visas meitas ņemt varēju,
Māsas ņemt nevarēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11571.

Caur ūdeni, caur akmeni
Vilku Rīgas sudrabiņu;
Caur krūmiem nolūkoju
Sev diženu līgaviņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

11572.

Cauri gāju meitu ciemu,
Meitu godu raudzīdams:
Būsi gluds pagalamiņš,
Staigās glīti meitu māte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11573.

Ciema meita, māsiņa,
Tu būsi mana,
Es tevi audzinu
No mazu dienu;
Kad tevi pēra,
Es tevi glābu;
Kad nesa rīksti,
Es salauzu;
Lai pēra, kad pēra,
Ar vītoliņu,
Lai augi ražena,
Lai augi daiļa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ciemmeita, māsiņa,
Tu būsi mana,
Es tevi lūkoju
No maza bērna;
Es tevi neļāvu
Tēvam rāt~,
Tēvam rāt,
Mātei kult.
216 [Ventspilī].

11574.

Ciema sieva, māmuliņ,
Audzē manu līgaviņ~;
Gan bij meitas uzaugušas,
Nepatika prātiņam. -
Māte kūla [kūle] līgaviņ~,
Es rādīju uguntiņ~;
Es pats gauži noraudāju,
Uguntiņu rādīdams.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

11575.

Ciema sieva, māmulīte,
Audzin~ manu līgaviņu;
Ja tu labi audzināsi,
Visu mūžu tencināšu.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

11576.

Ciemā skaista līgaviņa
Dzelteniem matiņiem;
Stallī bēris kumeliņis
Lāsainām krēpītēm.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11577.

Ciemiņam dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņš;
Ciemiņam meitas auga,
Man uzauga līgaviņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Siliņāi dūmi kūp,
Man atnāca siltumiņa;
Nāburgos puiši auga,
Man atnāca mīļi vārdi.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 48 -

11578.

Ciemīnami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm.
Dievs dos labu rudentiņu,
Ņemšu vienu pelēķīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

11579.

Ciemiņos meitas auga
Pelēkos vamzīšos;
Tur es jāju lūkoties
Ar pelēku kumeliņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11580.

Cērtu koku, kāds mežā,
Nemeklēju ozoliņu;
Ņemšu meitu, kāda nāca,
Nemeklēju bajārīti.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11581.

Cepur~, mana cepurīte,
Meitas sviesta ievienā!
Par cepuri nebēdātu,
Kad dabūtu sviedējiņu.
190 [Kuldīā].

1. Žižol~, mana žižolīte,
Iepolēja ziedienāi;
Nēbēdāju žižolītes,
Kaut būt~ pate polētāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11582.

Cīrulīti mazputniņi,
Tu zināji, es zināju,
Tu zināji to vietiņu,
Kur aug mana līgaviņa.
Aiz leišiem, aiz prūšiem,
Tai mazā sētiņā,
Tur aug mana līgaviņa
Kā pukīte dārziņā.
Cīrulīti mazputniņi,
Aiznes manus mīļus vārdus,
Aiznes manus mīļus vārdus
Savos spārnu galiņos;
Ja spārniņi tev piekusa,
Laidies jūras līcīšos,
Laidies jūras līcīšos,
Nogulies dienasvidu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11583.

Cita māte teica meitu,
Cita pate nicināja.
Tās māmiņas meitu ņēmu,
Kuŗa pate nicināja.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

11584.

Cytam t~eiču tū m~eitiņu,
Patim tyka pruot~eņam;
Cikam citi kuojas ova,
Es~ sadluoju kum~el~eņu.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

11585.

Citi brāļi miežus sēja,
Man cinīši neecēti.
Ko cinīšus noecēšu,
Nav man bēra kumeliņa:
Ķīlām devu meitu mātei
Sav~ bēro kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

11586.

Citi puiši rudzus sēja,
Man ciliņas neecētas;
Citi puiši sievas veda,
Kāda vēja es vedīšu,
Kāda vēja es vedīšu,
Man līgava nelūkota.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11587.

Citi vepri cirpin cirpa,
Es avinu svilināju;
Citi meitas nobučoja,
Es iejūdzu karietē.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

11588.

Citur, citur it nekur,
Kā pie Rīgas mamzelēm!
Rīgas meitas varen skaistas,
Varen skaisti gērbušās.
Tur man, tur man, tur man tīk,
Tur man dzīvot neapnīk.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 49 -

41387.

Vai Dieviņ, ko darīšu?
Tēvs man spieda sievu ņemt;
Tādu spieda sievu ņemt,
Kāda man nepatika.
378 [Seces Jk].

41388.

Voi Dīviņ, kur es īšu,
Kur es jimšu ļaudaviņi?
Vysas cīma dzaltanītes
Sauce: mans i buoleliņš.
Voi es juom i radņe beju,
Voi es juom i meilēju?
35 [Baltinavas Abr].

41389.

Vai Dīveņi, vādars suop!
Kaidu zuoļu vādaram?
Zaļa sīna, boltas vītas,
Jaunas meitas pourguleit.
143 [Jāsmuižas D].

41390.

Voi īviņa, voi lazdiņa,
Stouv celiņa maliņā;
Voi muosiņa, voi na muosiņa,
Padūd munu capurīti.
247 [Makašānu Rz].

41391.

Voi māmeni, navar rimt!
Ni pi pīstys pīsīnams.
Voi tu mani sīvous dūd,
Voi tu sīvys šur mjakļai!
326 [Preiļu D].

41392.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Kur jūs mani redzējāt?
Ne es ziemu mežā braucu,
Ne vasaru pieguļā.
311 [Pērkones Lp].

41393.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Nenāc manis lūkoties!
Gan es tevi ieraudzīšu
Tumšajā kaktiņā.
391 [Sinoles Vlk].

41394.

Vai meitiņa, vēja slota,
Kam ar mani nerunāji?
Vai tu biji tautu rāta,
Vai aiz sava lepnumiņa.
398 [Skrundas Kld].

41395.

Ai pelēku vanadziņi,
Kam tik augsti lidināj(i)?
Kādu vēsti tu atnesi
No tās manas līgaviņ(a)s?
241 [Lubānas Md].

41396.

Aiz lielā dūņu purva,
Aiz tā lielā ezeriņa,
Tur aug mana līgaviņa,
Kā niedrīte upmalā.
378 [Seces Jk].

41397.

Aizamirsa, aizamirsa -
Kas jau mani aizamirsa?
Aizamirsa līgaviņa -
Ierunāta, nepaņemta.
127 [Grostonas Md].

41398.

Aizdzīdovu gola bierzi,
Tuol' bērziņš nūskanēja;
Aizsvotovu jaunu meitu,
Tai slaveite nūtricēja.
168 [Kalupes D].

41399.

Aizītum - kauns aizīti
Mozajā cīmiņā;
Tī aug muna ļaudaviņa,
Kai rūzīte zīdādam(a).
389 [Silajāņu Rz].

41400.

Agatīt, kamanīt,
Kur man tevi pamanīt?
Aiz kaļniņa lejiņā,
Zaļajā pļaviņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41401.

Akmenāja tā zemīte,
Kur aug mana līgaviņa;
Ar zīlīti vēsti riešu,
Lai pūriņu darināja.
48 [Bērzaunes Md].

41402.

Apkārt gāju, cauri līžu
Smalku lazdu krūmiņam,
Tās meitiņas meklēdams,
Kas man tika prātiņam.
241 [Lubānas Md].

- 50 -

41403.

Ar Dieviņu es atradu
Meitai labu dzīvošan(u);
Tik es pati nepaliku,
Tai labā vietiņā.
183 [Kazdnagas Azp].

41404.

Atsasādu aiz galdiņa
Pi tous tovas bryutis.
Nazasēst tu pi manis,
Es na tova bryute.
89 [Dricēnu Rz].

41405.

Audzini, Dīviņ, man liniņus
Sermuliņa baltumā!
Audzini, Dīviņ, man līgavu
Pašas rūzes daiļumā!
599 [Kurzeme].

41406.

Auza auza, ne labība,
Baŗo manu kumeliņ(u)!
Ciema sieva, ne māmiņa,
Audzē manu līgaviņ(u)!
282 [Nīcas Lp].

41407.

Bolta puča azarā,
Zaļa nīdra maleņī.
Da pučeitis laivu dzynu,
Da nīdrenis kumelini.
Bolta puča muosa beja,
Zaļa nīdra ļaudaveņa.
314 [Pildas Ldz].

41408.

Bolta puče azarā,
Zaļa nīdra maliņā.
Bolta puče atsacēja:
Lobuok sēžu azarā,
Na dzāruoja rūciņā.
89 [Dricēnu Rz].

41409.

Bij man brūte daudzināma,
Tivu tālu tautiņās;
Bij tai labi pie māmiņas,
Vēl labāki es darīšu.
373 [Sarkaņu Md].

41410.

Brenguliešu meitiņāmi
Mūžam laba nevēlēju:
Svina acis, alvas kājas,
Mūžam vīra nedabūt.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

41411.

Būt' man viens to pasacīj's,
Kur zied mana mīļā;
Es būt' tiltu pataisīj's,
Tīriem zelta dukātiem;
Tīriem zelta dukātiem,
Tīriem baltiem daldeŗiem.
359 [Rūjienas Vlm].

41412.

Cauri sviedu zelta zirni,
Caur ozola lapiņām;
Cauri gāju meitu pulkai,
Ne vienas neaiztiku.
46 [Beļavas Md].

41413.

Cīma meitu svuorkim sedžu,
Lelu rodu gribeidams.
Nūst jei munus svuorkus gryude,
Nūst pate i vierzejās.
358 [Rugāju Abr].

41414.

Ciema sievas, māmuliņas,
Audzē manu līgaviņu;
Ka tā bija uzauguse
Par manami prātiņam.
286 [Nītaures Rg].

41415.

čīkstēt čīkst ošu gulta,
Man vienami gulēdams;
Tā lai čīkst tie ļautiņi,
Kas man liedza to meitiņu.
93 [Dundagas Vp].

41416.

Daiļu auga tā meitiņa,
Tā kā roze dārziņā;
Tā kā roze dārziņā,
Tā zied mana mīļākā.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

41417.

Dažu labu kalnu kāpu,
Dažu labu ielejtiņ(u);
Dažu labu tautu meitu,
Uzaugdams dancināju.
72 [Cesvaines Md].

- 51 -

41418.

Divi dienas bez pusdienas
Ar meitām ķīvējos;
Piecas meitas, pusbaznīcas,
Uz man's viena raudzījās.
322 [Praulienas Md].

41419.

Deviņi godi audzynuoju
Veipūtneitēs ļaudaviņu;
Acim žāļ, sirdej suop,
Caur vuortimi nūleiguoja.
389 [Silajāņu Rz].

41420.

Dūmojam, guodojam,
Kur jimisim vedekliņu.
Ni nu tāva, ni nu muotes,
Kura poša dasagrīzs.
389 [Silajāņu Rz].

41421.

Dzaltoneitja pūru bryda,
Boltas zeķes kuojeņā.
Ītum es, mastum laipu,
Ka māmeņa naradzātu.
143 [Jāsmuižas D].

41422.

Dziļa dziļa zīmiņa,
Solts rudineits,
Līk maņ māmiņa
Sīviņu jemt.
Kū es darēšu
Tik jauns pajēmis?
89 [Dricēnu Rz].

41423.

Ej, putniņ, tai zemītē,
Kur aug mana līgaviņa;
Aiznes viņai labas dienas
Savā spārna galiņā.
335 [Puzes Vp].

41424.

Es ar savu mīļāko
Reti vien satikos:
Tirgos, krogos, traktieŗos,
Ne citā vietiņā.
560 [Rīga ].

41425.

Ir ardams, ecēdams,
Apkārt liecu velēniņu;
Apkārt liecu mātes meitu,
Bārenītes lūkodams.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41426.

Es bij' puika, ne meitene,
Man pūriņa nevajag:
Mans pūriņš zem arkliņa,
Zem tērauda lemešiem.
410 [Stāmerienas Md].

41427.

Es bij' puisis, man bij nauda,
Es par naudu nebēdāju;
Dārgu pirku cepurīti,
Viegli liku galviņā.
236 [Līvānu D].

41428.

Es cerēju tautu meitu,
Kā ar lapsu paspēlēties;
Tautu meita, vilku māte,
Ķerās sierds dubenāi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41429.

Es izaugu puika,
Ko kupls ūzuls,
Navar(u) meitiņu pīlabynuot.
Šimpudrallā, šimpudrallā,
Nevaru meitiņu pīlabynuot.
170 [Kapiņu D].

41430.

Es, māmiņ, smuks puisīts,
Kab man taida ļaudaviņa;
Soka Laime stuovādama:
Nadyžana izaugusi.
174 [Kārsavas Ldz].

41431.

Elkšņa reikstes es nagrīztu,
Ja bērziņa nadabuotu;
Vacas meitas es naņamtu,
Ja es jaunas nadabuotu.
358 [Rugāju Abr].

41432.

As bij puika, kā kundziņš,
Man bij kalti ritenīši;
As varēju prūšu meitas
Uz Vāczemi ritināt.
377 [Sāvienas Md].

- 52 -

41433.

Es gribēju meitās iet,
Un iegāju cūkkūtī;
Melnu kuili apkampdams,
Par meitiņu domādams.
Dzen pie joda melno kuili,
Es pie meitas turēšos.
605 [Skolas].

41434.

Es meitām vasarā
Dažu smieklu padarīj(u):
Appušķoju cepurīti
Ar sarkanu dzīpariņ(u).
373 [Sarkaņu Md].

41435.

Es meitiņām labs puisīts,
Labs es dienu, labs es nakti.
Dienu palīdz skalus plēst,
Nakti rijas kuldināt.
119 [Gaujienas Vlk].

41436.

Es neartu rudzu zemes,
Kam ne mīkstas rudzu maizes;
Es neņemtu līgaviņas,
Kam ne krekla devējiņa.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

41437.

Es neietu meitu dēļ
Ciema doris virināt;
Lai stāvēja ciema doris
Ar sūnām apaugušas;
Ar sūnām apaugušas,
Ar zaļām velēnām.
398 [Skrundas Kld].

41438.

Es neietu tai ciemā,
Ni ar vindu vindējams;
Tai ciemā slinkas meitas,
Mēsli līda ustubā.
449 [Ungurmuižas D].

41439.

Es nelauzu liepai zaru,
Es nemetu ūdenī;
Es neņēmu tautu meitu,
Pie sevim raudināt.
605 [Skolas].

41440.

Es neņemtu ganu meitu,
Lai bez sievas nodzīvotu;
Ganu meita ieradusi
Kārumā, laiskumā;
Kārumā, laiskumā,
Par zemīti vārtīties.
119 [Gaujienas Vlk].

41441.

Es neņemtu kroga meitas,
Kad ir sievas nedabūtu:
Kroga meita ieraduse
Slinkumā, laiskumā.
235 [Litenes Md].

41442.

Es pazinu par gabalu,
Kur iet lepna mātes meita:
Gar zemīti kājas vilka,
Uz acīm vainadzīns.
39 [Bārtas Lp].

41443.

Es pazinu to meitiņu,
Kam rudeni kāzas būs:
Šķības kurpes nonāsātas,
Raibas zeķes noadītas.
605 [Skolas].

41444.

Es puisīts pusmūžiņa,
Man neņemta līgaviņa;
Sirms zirdziņš balts palika,
Pats es gāju vecumā.
238 [Līvu C].

41445.

Es savam bāliņam
Pa prātam padarīju:
Kuŗa meita man patika,
Tā patika bāliņam.
241 [Lubānas Md].

41446.

Es tai meitu māmiņai
Ķīlām savu zirgu devu,
Lai citam nesolīja
Man līgamu līgaviņ(u).
207 [Laidzes (Valdegales) Tl].

41447.

Es tai meitu māmiņai
Ķīlām savu zirgu devu,
Lai meitiņu audzināja,
Lai citam neizdeva.
605 [Skolas].

- 53 -

41448.

Gaŗām krogu pa celiņu
Laidu savu kumeliņu,
Lai nesaka meitu māte
Mani kroga dzērājiņu.
177 [Kastrānes Rg].

41449.

Guoju, es guoju uz kalniņa,
Nūstuoju kolna maliņā;
Sauču sovas ļaudaviņas
Bosom kuojom attakūt.
170 [Kapiņu D].

41450.

Gribu, gribu sīvu jemt,
Gribu laiku padzeivuot,
Kam bez sīvas nanūmiert,
Kam sliktuos napajemt.
89 [Dricēnu Rz].

41451.

Īsaveru es nu pulka
Vīna skaistu meiteneiti:
Gludu golvu, boltu muti
Un ar skaistu volūdeņu.
326 [Preiļu D].

41452.

Ik rītiņus dārzā gāju
Bitīšu i apraudzīt;
Ikvakarus meitās gāju
Līgaviņas izraudzīt.
358 [Rugāju Abr].

41453.

Ikšķilniece, zilzobīte,
Nāc ar mani velēties!
Kad tu mani novelēsi,
Tad es tevi noprecēšu.
290 [Ogres C].

41454.

Izput pati, tautu meita,
Kad tu mani putināji:
Vakar teici: jā jā jā,
Šodien saka [saki]: nē nē nē.
263 [Mēmeles Jk].

41455.

Ja man būtu putna spārni,
Vāverītes vieglumiņš,
Tad es savu sirdspuķīti
Ik vakarus nobučotu.
358 [Rugāju Abr].

41456.

Ka man taida ļaudaveņa,
Kai sīneņa kapaneņa;
Byut' nu vēja pavējeņš,
Un nu saules pakrēsleits.
247 [Makašānu Rz].

41457.

Kad es biju jauns puisītis,
Daiļi jāju kumeliņu:
Sunīts manu zirgu rēja,
Es meitiņas kaitināj(u).
605 [Skolas].

41458.

Kam, meitiņa, tāda augi:
Zema resna, platu galvu;
Būt' auguse smuidra gaŗa,
Būtu mana līgaviņa.
552 [Madona Md apr.].

41459.

Kas bādava, kas bādava,
Es par bādu nabādovu:
Puiseits augu, na meitiņa,
Tam peureņa navajaga.
466 [Vārkavas D].

41460.

Kas kait puišam nedzīvot:
Puišam caunu cepurīte;
Puišam caunu cepurīte,
Krunkotaini zābaciņi.
198 [Krustpils D].

41461.

Kas maņ dūtu tū muosiņu,
Kura aug bruoļu vidiņāji,
Es atdūtu kambareiti
Ar vysomi dziernoviņom.
142 [Izvalta (Užvaldas) D].

41462.

Kas meitās, kas meitās?
Spaļi vien kratījās.
Puisīšos, bāliņos,
Tīra šķiedra plīvināj(a).
286 [Nītaures Rg].

41463.

Kas var āzliegt vējīnam
Rožu krūmu purināt;
Kas var āzliegt puišelim
Smuku meitu nemīlēt.
94 [Dunikas Lp].

- 54 -

41464.

Kaut atskrītu tas putniņš:
Kū dar maņa mīļākā.
Mīļā, mani mīlādama,
Niād maizes kumūsiņa.
357 [Rudzētu D].

41465.

Kaut man būtu balož' spārni,
Līdz vanagu lidināt(u);
Es būt' savu mīļāko
Ik vakaru aplūkot [aplūkojis].
54 [Bilskas Vlk].

41466.

Kaut man būtu putna spārni,
Ik vakarus aizlaistos;
Ik vakarus apmeklētu
Savu daiļu līgaviņu.
286 [Nītaures Rg].

41467.

Koijiņa(?) moni koitinuoja
Oiz upītes līciņā,
Kad as skrīšu, tad nūņemšu
Koijiņai capurīti.
551 [Ludza Ldz apr.].

41468.

Kāpu, kāpu kalniņāi,
Pašā kalna galiņā;
Redzu, redzu tālu tālu
Savu skaistu līgaviņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41469.

Klīdzit, ļaudis, klīdzit, ļaudis,
Vylks nūnesja meiļuokū.
Es klīgtum, rauduotum,
Aiz smīkliņa navarēju.
326 [Preiļu D].

41470.

Ko, meitiņa, tu domāji,
Rītā agri celdamās?
Vai domāji mani ņemti,
Vai palikti vecmeitās?
296 [Ozolnieku Jg].

41471.

Ko mēs niekus, tautu meitas,
Vieni otrus zobosim?
Sniegsim rokas, dosim mutes,
Tikpat meitas jālūdzās.
241 [Lubānas Md].

41472.

Kroga [krogu] krogus es izdzēru,
Grāvja [grāvju] grāvjus izgulēju.
Būs meitiņa, kas sniegs roku,
Kas man' saldi nobučos.
560 [Rīga ].

41473.

Kupla liepa, daiļa meita
Liela ceļa maliņā.
Kuplu liepu cirtīsim,
Daiļu meitu vedīsim.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41474.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Es ar tur, es ar tur.
Es atradu meitiņām
Riekstiem ceptu plācenīt(i).
545 [Krustpils D apr.].

41475.

Kur tei peicka, kur puotoga,
Kur tei muna peramuo?
Klētī peicka vadzeitī,
Peramuo tauteņuos.
326 [Preiļu D].

41476.

Kur tik saldas ogas auga,
Kā tētiņa dārziņā?
Tā sētiņa mīļa man,
Kur aug mana līgaviņ(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41477.

Kur tu skrēji, kur tu gāji,
Ko tu manis neklausī(ji)?
Man bij vieta, man biji nauda,
Ko meitiņas karināt?
203 [Kurmenes B].

41478.

Lai es biju mazs puisītis,
Bet jau liels gudrinieks:
Es izvilku meitām prātu
Pa matiņu galiņiem.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41479.

Lai man tika, kas man tika,
Tā meitiņa, tā man tika;
Tā meitiņa, tā man tika,
Ko es ceļā satikos.
599 [Kurzeme].

- 55 -

41480.

Lobāk augstu kalnu kāpu,
Nekā staignu purvu brienu;
Labāk viensi nodzīvoju,
Ne ar laisku mātes meitu.
605 [Skolas].

41481.

Labāk ņēmu sila priedi,
Nekā laisku mātes meitu:
No priedītes skalus plēsu,
Kas no laiskas mātes meitas?
241 [Lubānas Md].

41482.

Lela pļova, ratu zuoļa,
Leluo ceļa maliņā;
Lelas ciltis boleliņi,
Kur byus jemt ļaudaviņu?
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41483.

Manis dēļ jūs, meitiņas,
Vai bijušas, nebijušas;
Es dēļ jūsu skaistumiņa
Savas mutes namazgātu.
605 [Skolas].

41484.

Manis dēļ tās meitiņas
Bantēm kāra vaiņadziņus,
Es ar savu cepurīti
Ne gāliņu nepagriezu.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41485.

Man ielika Blomuižā
Meitu dēļi cietumā.
Tur man lika pupas malt,
Zirņu kuli mugurā.
405 [Smiltenes Vlk].

41486.

Man māmiņa piesacīja:
Dēliņ, meitu nemīlē.
Tolaik, māmiņ, nemīlēšu,
Kad zirnīši neziedēs;
Zirnīšiem skaisti ziedi,
Meitām jauka valodiņa.
605 [Skolas].

41487.

Dēleņ, muote tev sacēja:
Dēleņ, meitu naļūbej!
Tad, māmiņ(a), naļūbīšu,
Kad ziernīši nazīdēs.
174 [Kārsavas Ldz].

41488.

Mīlēj mun tas celiņš,
Smalkajām smiltiņām;
Mīlēj mun tā meitiņa,
Smalku zīļu vaiņadziņu.
290 [Ogres C].

41489.

Man meitiņas apsasmēja,
Šeju klāt stāvēdamas;
Šķita mani neprotam,
Ka es daudzi nerunāju.
146 [Jaungulbenes Md].

41490.

Man patika tā meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš;
Tā vārdiņa vien gaidīju,
Kad sacīs mana būt.
286 [Nītaures Rg].

41491.

Man pyuriņš atsavēle,
Par teirumu leiguodams;
Es puiškins, na meitiņa,
Man pyuriņa navajaga.
168 [Kalupes D].

41492.

Mani tāvs buortin buore,
Ka es meitiņ' namīlēju.
Kū, tētīt, es mīlēšu,
Ka mani meitas namīļuoja.
389 [Silajāņu Rz].

41493.

Moza moza uobeļnīca,
Pīci zalta uobeļīši,
Vīnu devu tētiņam,
Ūtru devu dēliņam,
Un vēl trešu sev pamešu,
Ar kū bārnus kairinuot.
314 [Pildas Ldz].

41494.

Māte mani gauži rāja,
Ka nejēmu līgaviņu.
Ko, māmiņa, es lai jemu -
Visas tādas sakratītas;
Visas tādas sakratītas
Ar jauniem puisēniem.
443 [Turlavas Kld].

- 56 -

41495.

Māte savas meitas rāj(a),
Es aiz loga klausījos;
Līdz paķēra slotes kātu,
Līdz es gārdi pasmējos.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41496.

Meitas mani mīļi tur(a),
Es meitiņas vēl mīļāki:
Izbraukāju purvu purvus,
Kā ar jauniem kumeļiem.
398 [Skrundas Kld].

41497.

Meitys mani padarēja
Dziļ' upeiti bridynuot;
Brīnu es pats, brīn kumeļš,
Mierka muni zuobaceņi.
326 [Preiļu D].

41498.

Meitiņai, māsiņai,
Tur ir laba dzīvošana.
Meitas manu cepurīti
Rozītēmi izpuškoja.
15 [Alūksnes Vlk].

41499.

Mežā gāju putnu šaut,
Mežā putnu liela draudze;
Ciemā gāju meitu ņemt,
Ciemā meitu daudzi bij(a).
127 [Grostonas Md].

41500.

Mēs bijām div bāliņi,
Abi vienu daiļumiņu;
Ņemsim abi līgaviņas
No tās vienas māmuliņas.
605 [Skolas].

41501.

Mēs varam lielīties,
Ka mēs puiši piedzimuši:
Mēs varam tāļu jāt,
Katru meitu bildināt.
345 [Remtes Tk].

41502.

Ņemšu sievu, ņemšu sievu,
Ņemšu jaunu, ne vecu [veco],
Ņemšu jaunu, ne vecu [veco],
Dievs dos mantu dzīvojot.
46 [Beļavas Md].

41503.

Nasen suoču, labi muoku
Jaunas meitas keirynuot:
Aiz kalneņa aizvazdams,
Apčardamsi mutes devu.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

1. Naseņ suoku, labi muoku
Jaunus puišus pīmuonēt:
Aiz kaļneņa aizvilkdama,
Apčardama sumynuoju.
174 [Kārsavas Ldz].

41504.

Nedanco, kumeliņ,
Man zināma līgaviņa;
Lai dancoja tam puišam,
Kam tā auga nezināma.
290 [Ogres C].

41505.

Nenāk meitas pie manim,
Saka sīvu māmuliņu.
Nāc, meitiņa, nebaidies,
Ne māmiņa mūs' mūžā.
398 [Skrundas Kld].

41506.

No velēnas vien pazinu,
Kuŗš bij labis arājiņis;
No maizītes vien pazinu,
Kuŗa laba cepējiņa.
6 [Aiviekstes D].

41507.

No zemītes izziedēja
Div sarkani āboliņi;
No sirsniņas iemīlēju
Sevim jaunu līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

41508.

Nolūkoju purva cērpu,
Saulītē nobalēj'šu;
Sen dzirdēju, neredzēju
Nekaunīgu tautu meit(u).
200 [Kuldīgas Kld].

41509.

Nošņaucos tabāciņu,
Kad nereiba alutiņš;
Apkampos ciema meitas,
Kad neredzu līgaviņu.
443 [Turlavas Kld].

41510.

Otram teicu to meitiņu,
Pašam tika prātiņam;
Es tādēļ otram teicu,
Lai nesaka cerējam.
373 [Sarkaņu Md].

- 57 -

41511.

Par māsiņu nebēdāju,
Lai aug skaista netikuse;
Ka redzētu tautu meitu
Agri eimam druviņā.
166 [Kalsnavas Md].

41512.

Palākys munys acteņis,
Namuok meitu kairynuot;
Meitas kuopja kaļniņā,
Es nu kolna lejiņā.
143 [Jāsmuižas D].

41513.

Paldies saku māmiņai,
Kas diženu audzināja:
Uz manim meitas krita,
Kā uz ogu vācelīti.
198 [Krustpils D].

41514.

Par visām puķītēm,
Nātri turu skaistāko;
Par visām meitiņām,
Kas patika prātiņam.
273 [Mores Rg].

41515.

Patīk manim tā meitiņa,
Tās meitiņas valodiņa;
Tik vien manim nepatika:
Galda kante nemazgāta.
343 [Rāvas Lp].

41516.

Pateik mani tys kalniņš,
Kur aug sorkons uobultiņš;
Pateik mani tys cīmiņš,
Kur aug muna ļaudoviņe.
35 [Baltinavas Abr].

41517.

Pateik man tys cīmeņš,
Tuo cīmeņa dzaltonīte;
Man vajaga līgaveņis,
Kab es tevja napajimtu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41518.

Patīk man tij meitiņa,
Tās meitiņas vainadziņš,
Lai griež galvu, kur griezdama,
No vaiņaga vien pazinu.
3 [Adulienas Md].

41519.

Pav'sar meitas ravēdamas
Mani aklu daudzināja;
Pagaidiet rudentiņu,
Es jums acis parādīšu.
7 [Aizkraukles Rg].

41520.

Pylns pūriņš boltu bārzu -
Kuru gribu, tū nūcārtu;
Pylna ustoba jaunu meitu -
Kuru gribu, tū precēju.
170 [Kapiņu D].

41521.

Plata plata liepas lapa,
Vēl platāka kļava lapa;
Mīļa mīļa māsa bija,
Vēl mīļāka līgaviņa.
127 [Grostonas Md].

41522.

Pruoteņam beja tykus(e)
Aiz yudiņa ļaudaveņa.
Dzeitum laivu, stīptum rūku,
Ka māmeņa naradzātu.
326 [Preiļu D].

41523.

Prūšu meitas ļoti lepnas,
Tās pie manis gan nenāk;
Tās nemāk miežu pļaut
Celmainā līdumā.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41524.

Puika beju, puisāniņš,
Nyule veiris taisījūs;
Nyule gribu šyudinuot
Uobeļ zīdu kažūciņu.
389 [Silajāņu Rz].

41525.

Puisīts augu, na meiteņa,
Man pyureņa navajag.
Kur es guoju, tur pyureņš,
Tur naksneņu puorgulēju:
Vai uz cepļa, vai zam cepļa,
Vai aiz vaca palaunīka.
605 [Skolas].

- 58 -

41526.

Puisīts beju, na meitiņa,
Maņ pouriņa navajdzēja:
Maņ bej siermi, maņ bej bāri,
Kas valk puoru koupādami.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41527.

Puiseits beju, na meitiņa,
Man pyureņa navajaga;
Pats es sovu darējumu
Pamozom i izvolkuoš(u).
389 [Silajāņu Rz].

41528.

Puiškins beju, na meitiņa,
Man pyuriņa navajaga;
Kur nūīšu, tur dzeivuošu,
Kur nūkrisšu, tur guleišu:
Voi škiunī, voi pyunī,
Voi uz klāva gārkuluos.
466 [Vārkavas D].

41529.

Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajag;
Es mācēju zirgus jāt,
Iemauktiņas skandināt.
115 [Galgauskas Md].

41530.

Raibi cymdi man odami,
Vaira raibi globuojami;
Meil meitiņa, kur gulēju,
Vara meil, kur dūmuoju.
414 [Stirnienes Rz].

41531.

Saldis saldis sukuriņš,
Vēl jo saldis medutiņš:
Salda salda mūs māsīna,
Vēl saldāka mātes meita.
94 [Dunikas Lp].

41532.

Sapelēj'se balta maize
Man paltraka kabatāi;
Kad būt' mana līgaviņa,
Tā būt' viņu izvākuse.
427 [Tadaiķu Lp].

41533.

Sasodītais alutiņis,
Tas man skādi padarīja:
Neatradu līgaviņu
Pašā kalna galiņāi.
560 [Rīga ].

41534.

Svilpoj vierba sileņā,
Trauki munu kumeliņu;
Zynu, zynu meitu klēti,
Kur guļ muna mīleiguo.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41535.

Silta bija tā pusīte,
Kur saulīte agri lēc;
Mīļa bija tā sētiņa,
Kur aug mana līgaviņa.
242 [Lubejas Md].

41536.

Seņ dīneņas lakstīgola
Pūra molu tricynuoja;
Seņ jau muna ļaudoveņa
Īmīļuota, napracāta.
174 [Kārsavas Ldz].

41537.

Sen iejūgtu kumeliņu
Izbraukt vien nevarēju;
Sen derēta līgaviņa,
Vēl nav vesta sētiņā.
589 [Kuldīgas apr.].

41538.

Šavu slūku, šavu ierbi,
Šavu raibu žagatiņu;
Lai es šavu tautas meitu
Pašas laimes lykumā.
35 [Baltinavas Abr].

41539.

Sēd' pie manis, tautu meita,
Kā pie zaru ozoliņa,
Lai nu redz tie ļautiņi,
Kas man tevis nevēlēja.
449 [Ungurmuižas D].

41540.

Sīkas mazas man māsiņas,
Kā auziņas saaugušas;
Citai pirku pazīlīti,
Citai visu vainadziņ'.
3 [Adulienas Md].

41541.

Smuks puisītis es izaugu,
Mani meitas naļūbeja.
Pierku ūgas, uobuleņus,
Kū meitiņom padalīt;
Cik nūpierku, tik atdevu,
Vys meitiņas naļūbeja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 59 -

41542.

Skaists es biju mātes dēls,
Man's meitenes nemīlēja.
Šķinu riekstus, āboliņus,
Kairināju mātes meitas.
605 [Skolas].

41543.

Skaista skaista linu druva,
Vēl skaistāka driķu druva;
Skaista skaista man' māsiņa,
Vēl skaistāka līgaviņ(a).
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41544.

Skrej, bitīte, tai zemē,
Kur aug mana līgaviņa,
Aiznes viņai mīļus vārdus
Vienāi spārna galiņā.
Kad piekusa spārnu gali,
Laidies laivas vēlogā.
39 [Bārtas Lp].

41545.

Smolku grīžu tebēciņi,
Jaunu jemu laudoviņi;
Sapeipēju tebēciņu,
Saaudzēju laudoviņi.
53 [Biķernieku D].

41546.

Smiekli vien, ērmi vien
Ar tām ciema meitiņām;
Es viņām roku sniedzu,
Viņas man muti dev(a).
467 [Vārmes Kld].

41547.

Sūdej, Dīvs, tautu [tāv'] ar muoti,
Ka jī mani naženēja;
Īt rudeņs, garas nakt's,
Navar vīnam sagulēt.
174 [Kārsavas Ldz].

41548.

Strauja strauja upe tek,
Vēl straujāka Daugaviņa;
Strauja, strauja man' māsiņa,
Vēl straujāka tautu meita.
48 [Bērzaunes Md].

41549.

Svātdiņ reitā agri guoju,
Iz bazneicu Dīva lyugtu:
Lyudžu, lyudžu, prosu, prosu,
Lai dūd skaistu ļaudaveņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41550.

Sveķiem cirtu to priedīti,
Kam sarkana galotnīte;
Nolūkoju to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41551.

Šis celiņš, tas celiņš,
Mava mans ejamais;
Šī meitiņa, tā meitiņa,
Nava manas līgaviņas.
198 [Krustpils D].

41552.

Šitā pati tā meitiņa,
Kas man' kūla ganīdam',
Ne es vis puisīts būšu,
Ka es tevim to piedoš(u).
14 [Alsviķa Vlk].

41553.

Tā mēs, brāļi, dzīvosim,
Bez laulības nomirsim;
Lai mēs savus zābaciņus
Ap meitāmi noplēšam.
241 [Lubānas Md].

41554.

Tais', māmeņ, maņ boltu vītu
Tymsejāji kaktiņā,
Lai es radzu gulādams,
Kū darēja cīma meitas.
170 [Kapiņu D].

41555.

Tuoļi tuoļi es redzēju
Zaļu rudzu teirumeņu;
Aiz tuo rudzu teirumeņa,
Tī aug muna ļaudaveņa.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41556.

Tara tara, kur tu brauks(i)
Ar tim vara ratiņim?
Braukš' uz Reigu syudzātūs,
Ka maņ's meitas namīļoj.
389 [Silajāņu Rz].

- 60 -

41557.

Tys bej muns kumeleņš,
Kurs svīž snīgu komonuos;
Tei bej muna leigaviņa,
Kura guoja kluot gulāt.
358 [Rugāju Abr].

41558.

Tautu meita, dzaltanīte,
Ar gradzynu kairinuoja.
Ko es tevi nakairinu,
Man doncuoja kumeliņš.
605 [Skolas].

41559.

Tautu meita zeltenīte,
Sauca mani dzērājiņu.
Vēl tu būtu, ja es ņemtu,
Dzērājiņa līgaviņa.
127 [Grostonas Md].

41560.

Tautas meita kā puķīte
Solījāsi mana būt;
Atnāks jauka vasariņa,
Iešu viņas apraudzīt.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

41561.

Tautu meitai pasacīju
Tikai vienu sakumiņ':
Tu ar savu lepnumiņu
Sapelēsi vaiņagē.
200 [Kuldīgas Kld].

41562.

Tautu meita, tautu meita,
Kod es tevis sagaidīšu?
Tikai tod es sagaidīšu,
Kad jau byušu kalniņā.
365 [Sakstagalas Rz].

41563.

Tautu skuķe, lauka lapsa,
Sauca mani sila zaķi.
Vēl tu būsi brāliņam
Sila zaķa līgaviņa.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41564.

Tās meitiņas, brūnacītes,
Uz manimi lūkojās.
Vai nebiju es puisītis,
Vai ne stalts tēva dēls?
Trim stūŗiem cepurīte,
Šūdināti zābaciņi.
198 [Krustpils D].

41565.

Tev, alksnīti, trauša miza,
Tu lūkam nederēj(i).
Tev, bajār, slinkas meitas,
Kas prātam nederēj(a).
427 [Tadaiķu Lp].

41566.

Tīrīts labs, tīrams labs,
Kur locīt kumeliņ'.
Māsa laba bāliņos,
Pret tautām lieloties.
358 [Rugāju Abr].

41567.

Traidu traidu, ciema meitas,
Ko tās traidu, ko netraidu?
Vai tās traidu mani pašu,
Vai ar manu kumeliņu?
115 [Galgauskas Md].

41568.

Tupi, tupi, tēva suni,
Gaidi meitai precinieku;
Dabūs' cimdu, dabūs' zeķu,
Dabūs' vīna biķerīti.
358 [Rugāju Abr].

41569.

Trīs gadiņi nolūkoju,
Kas tikusi mātes meita;
Kas tikusi mātes meita,
Kas darbiņa darītāja.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

41570.

Trīs gadīni tautu meita
Raudādama vie staigāja.
Dzied' vai raudi, tautu meita,
Es jau tevi gan neņemšu.
192 [Kosas C].

41571.

Trīs māsīnas sasēdušas
Pašā kalna galīnā:
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā pate daiļākā,
Tā tīk manam augumam.
192 [Kosas C].

- 61 -

41572.

Tu, meitiņa, nezināji,
Kādas domas es domāju.
Es domāju tev' saķert,
Abus vaigus nobučot.
552 [Madona Md apr.].

41573.

Upītē, upītē
Baltu roku (no)mazgātu;
Ciemiņā, ciemiņā
Skaistu meitu lūkotos.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41574.

Uz Litaiņim, uz Litaiņim,
Uz litainīšu meitenem.
Litainīšu meitenītes
Ceļa molā gūvis gona.
35 [Baltinavas Abr].

41575.

Uz Liteni, uz Liteni,
Uz liteniešu meitiņām.
Zilas zaļas litenietes,
Kā vārniņas vazājās.
605 [Skolas].

41576.

Vai no elles tā izlīda,
Tik dižena tēva meita!
Man nokrita cepurīte,
Uz tevim raugoties.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41577.

Vai ticat, neticat,
Man deviņas brūtes bija:
Trīs audējas, trīs šuvējas,
Trīs cimdiņu adītājas.
345 [Remtes Tk].

41578.

Vai tu traka, jauna meita,
Jauna puiša klausīdama!
Cik sietā ūdens stāv,
Tik pie puiša pravdas bija!
143 [Jāsmuižas D].

41579.

Vakar beja vakardīna,
Vakar es aizgulevu;
( Vakar es aizgulevu )
Malnā kraukļa krūdziņā;
Šudiņ mani atsyutēja
Jaunu meitu pulciņā.
605 [Skolas].

41580.

Vaca buoba leikim zūbim
Sūlej mani sovu meitu;
Suns apādi tovu meitu,
Es jau patsi vacumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41581.

Vēja ķerta, tu meitiņa,
Tu jau mani nadabūsi;
Lāpi savu slinkumiņu
Ar kažoka ielāpiem.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

41582.

Vīna beja man muosiņa,
Ūtra, bruoļa ļaudaviņa,
A tej treša, eistum sveša,
Tai padevu savu rūku;
Tai padevu sav' rūciņu,
Savu zalta gredziniņu.
466 [Vārkavas D].

41583.

Viens man teica, pieci liedza,
Lai nejemu šo meitiņ(u).
Klausīj' vienu teicējiņu,
Nekā piecus liedzējiņ(u)s;
Teicējami cimdu pāris,
Liedzējam ļauni vārd(i).
104 [Ēdoles Vp].

41584.

Vilkos ātri, gāju rāpus,
Jaunas meitas meklēdams;
Pamanīja ciema suņi,
Tie man bikses saecēja.
Būt' es stāvus meitas ķēris,
Suņi bikses nesaplēstu.
560 [Rīga ].

41585.

Visi kolpi, tāva dēli,
Līgaviņas apņāmuši;
Man kaunīga māmuliņa,
Nedrīkst ļaužu bildināt.
449 [Ungurmuižas D].

41586.

Visi puiši dabū sievas -
Vai es viens nedabūšu?
I man bija rudzi sēti
Abās pusēs lielu ceļu.
378 [Seces Jk].

- 62 -

41587.

Zila sila priedenīte
Šurpu turpu locījās;
Tā locīšu mātes meitu
Pa savam prātiņam.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

41588.

Zinu, zinu redzu, redzu,
Galdiņš pats nomazgāts;
( Galdiņš pats nomazgāts,)
Galdam kājas nemazgātas.
Ar cimdiemi govis slauca,
Ar dakšāmi vietu taisa.
119 [Gaujienas Vlk].

41589.

Žeigurīts mozs putniņš
Kaņepīti kustynoj;
Es puisāns kai ūzuls,
Meitas muoku keirinuot.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

3. Citu cilvēku padoms un brīdinājums, sevišķi attiecoties uz lūkošanu un precībām; vispārīgi novērojumi un spriedumi par jaunekļu savstarpējo satiksmi

11589.

Āriņās ganīdama,
Cit~ āriņu taujājos:
Zinu savu bāleliņu
Šo āriņu vedamo.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

115891.

Āriskam bērziņam
Daudzi smalku žagariņu;
Daudz man jaunu bāleliņu,
Daudz vedīšu vedekliņu.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11590.

Aija aija vasariņa,
Daudz tu vīli dzeltānīšu!
Citu vīli ir zināmu,
Citu vīli nezināmu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11591.

Aija aija vasariņa,
Šogad vīra nedabūsi.
Ja dabūsi, tad dabūsi
Uz citam rudeņam
Vecu krievu, vecu krievu
Ar vecām tupelēm.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

11592.

Ai bāliņi, ai bāliņi,
Kur tu ņemsi līgaviņu?
- Ciemā ņemšu līgaviņu
Ar sudraba vaiņadziņu.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11593.

Vai brālīti, vai brālīti,
Tev~ piekrāps tautu meita!
Kur tu jēmi, tev nebija
Smalka linu nēzdoziņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11594.

Ai brālīti mīļu baltu,
Neņem dzedru līgaviņu:
Dzedra sieva cauru mūžu
Tev asaras ritinās.
163 [Dzērvē (Dzērves pag. Azp)].

11595.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Jau dzeltānas bērza lapas;
Vēl manami bāliņam
Nederēta līgaviņa.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11596.

Vai Dieviņ, nepieder
Bez sudraba līgaviņa;
Ņem, brālīti, sudrabotu,
Lai tikuse, netikuse.
224 [Kabilē (Kld)].

11597.

Ei kaimiņ, ei kaimiņ,
Kam mēs divi baŗamies?
Tavs dēliņš, mana meita
Viens otram mutes deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11598.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Kā mēs mīļi dzīvojam:
Mani dēli, tavas meitas
Kopā guļ dienavidu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 63 -

11599.

Vai kuplais ozoliņ,
Apakš tevi zaļa zāle;
Vai lepnais tēva dēls,
Pievils tevi sērdienīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai sarkanu āboliņu,
Pāraugs tevi grīsla zāle;
Ai mazā mūs~ māsiņa,
Piekrāps tevi tautu dēls.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

11600.

Ai māsiņ, ai māsiņ,
Dzīrās tautas uz tevim.
Grūžo savu pagalmiņu,
Lai nejāja šoruden!
121 [Gulbenē (Md)].

11601.

Ai meitiņ nelietiņ,
Kas tev~ lielu noprecēs?
Viņas sētas netiklīts,
Tas uz tevim kājas aun.
- Ei māmiņ, nerunā
Tādas blēņu valodiņas;
Pie tā puiša es neietu,
Kaut es puiša neredzē(j)se.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11602.

Vai puisīti, puisēniņi,
Valdi savu traku prātu!
- Vai māsiņa, zelta roze,
Es nevaru novaldīt.
Tāda mana valdīšana
Kā lielā zobu sāpe.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

11603.

Ai smīdra sila priede,
Aug~ manām bitiņām;
Ai greznā tautas meita,
Aug~ manam bāliņam.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11604.

Ai puisīti aumulīti,
Tavu smalku atslēdziņu:
Tu atslēdzi meitiņām
Mīlestības kambarīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11605.

Ak tu zēna knēverīti,
Pieviļ jaunu meitenīti;
Vēl tai bija bērza rīkstes,
Vēl klausīt māmiņai.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11606.

Ak tu sila cielavīna,
Tavu skaistu cekulīn~!
Kas man tevi rokā dotu,
Jaunākam bālīnam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11607.

Ak tu tautu neveiklīti,
Nejēdz~ meitas [sievas] nolūkot.
Palaid savu kumeliņu,
Tas tev sievu nolūkos!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 1253 [Kroņa laicenē].

11608.

Aiz asuma ābelīte
Viena zied kalniņā;
Aiz barguma brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Aiz sīkstuma ķļava lapa
Stāvēj~ ilgi ķļaviņā;
Aiz barguma brāļu māsa
Stāvēj~ ilgi bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11609.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Kas tur kūra uguntiņu?
Jauni puiši dedzināja
Savas vecas cepurītes.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

1. Aiz kalniņa dūmi kūp,
Uguntiņa neredzēju.
Jaunas meitas dedzināja
Savus vecus lakatiņus.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11610.

Aiz kalniņa ielejā
Visai skaista rožu leja;
Ej, brālīti, tai mājā,
Tur būs tava līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11611.

Aiz kalniņa lejiņā
Driķu druva nokaltusi;
Tā lai kalst tie puisīši,
Kas meitiņas neprecē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 64 -

11612.

Aiz kalniņa līcīšos
Puiss ar meitu spēlējās.
Dievs to zin, velns to zin,
Kas tēvam pasacījis.
Tēvs sagrāba rīkšu sauju,
Sukā dēla muguriņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11613.

Aiz ko rozes šovasar
Vairāk vīta ne ziedēja?
Protu, protu, redzu, redzu,
Māsiņ~ ilgi nedzīvos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11614.

Aiz skujām kupla liepa
Eglainā nelapoja;
Aiz laiskuma nāburg~ meitas
Mūžam sēd neprecētas.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

11615.

Aiz straujuma kumeliņš
Nesa laužņu iemauktiņus;
Aiz barguma brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11616.

Aiz upītes balti bērzi
Sudrabiņa lapiņām;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kad būt~ liela izauguse.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11617.

Aiz upītes kupla liepa,
Pilna baltu gaigaliņu;
Būt~ man bijse ošu laiva,
Vienu vestu bāliņam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11618.

Aiz upītes melni alkšņi,
Pilni baltu gaigaliņu.
Celiet laivu, jauni puiši,
Tad jūs kādu dabūsiet!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11619.

Aiz upītes dailas meitas
Platas auda villainītes.
Kaut varētu pāri tikt,
Vienu vestu brālītim.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

11620.

Aiz upītes tautu meita
Kā dzeltāna cielaviņa;
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabūjiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11621.

Aizamērsa, aizamērsa
Zērņim driva naacāta;
Aizamērsa, aizamērsa
Bruoļam sīva napracāta.
Ecēsim zērņim drivu,
Precēsim bruoļam sīvu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

11622.

Aizpurviešu meitiņām
Vizulīšu vainadziņi;
Gan gribēja lauka zēni,
Nedrīkstēja zadināt.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11623.

Elkšņi vien alksnājā,
Nav neviena ozoliņa,
Kalpi vien Gulbenē [Lizumā],
Nav neviena tēva dēla.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

11624.

Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu meklēdama;
Tāļu jāja slinki puiši
Daiļu meitu lūkoties.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Apkārt kalnu saule tek,
Gaŗu dienu kavēdama;
Tāļu jāja slinki puiši
Dailu meitu lūkoties.
Tāļu jāja, dārgi pirka,
Pārved slinku, netikušu,
Pārved slinku, netikušu,
Snauž pirmāja vakarā,
Pievērpuse mušai kāju,
Zirnākslima deguntīnu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 65 -

11625.

Ar kruķīti izkruķēju
Sav~ māsiņu tautiņās;
Ar kāsīti kabināju
Brālītim līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11626.

Atraitnīti, bāleliņ,
Ņem atraitni līgaviņu,
Lai uz tevi neraudāja
Divi zīļu vainadziņi.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11627.

Atskrien krauklis sarkanbārzdis
Mūs~ meitiņas lūkoties.
Skrej projām, sarkanbārzdi,
Mūs~ meitām smuki puiši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11628.

Audzi, audzi, ozoliņu,
Rūtaiņām lapiņām;
Tepat tava liepa auga
Vaskotiem zariņiem.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11629.

Audzi, audzi, ozoliņi,
Še ir tava liepa aug,
Še ir tava liepa aug,
Zem tavām pazarēm.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11630.

Audz jel, magone,
Aiz dadža krūma,
Lai tevi nepūta
Ziemeļa vēji;
Audz jel, māsiņa,
Aiz bāleliņa,
Lai tevi neredz
Sīvajas tautas.
224 [Kabilē (Kld)].

11631.

Audz, liepiņa, žuburaina,
Lai necirta lūcenieki;
Audz, māsiņa, nikna barga,
Lai neveda kaimiņos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Audz, bērziņi, žuburainis,
Lai necirta laucenieki;
Audz, māsiņa, sīva dzedra,
Lai kalpiņis nelūkoja:
Kaļpiņami nevajaga
Sīvas dzedras līgaviņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11632.

Audz, liepiņa, žuburaina,
Lai necirta lūcenieki;
Audz, māsiņa, nikna barga,
Lai tev~ jaunas neizved.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11633.

Audz, māsiņa, žigli liela,
Es tev jāšu panāčos:
Sarūs~ mana sīka nauda,
Nopel balti dalderīši.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11634.

Audz purvā, purva bērzs,
Purvā tevim nolīgot;
Ai bargā brāļu māsa,
Tev brāļos nodzīvot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11635.

Auga man~ bolti z~ērņi,
Auga bolti buol~el~eņi;
Auga man~ skaistys māršys
Pa vysīm cīm~eņīm.
426 [Sakstagala pag. Rz].

11636.

Augat, meitas, lūdzat Dievu,
Taps Kalnmuižas novadē!
Kalnamuižai smuki puiši,
Baltas maizes arājiņi.
190 [Kuldīā].

11637.

Augsti kalni, dziļas lejas,
Tāļu balsis noskanēja;
Kas tikusi mātes meita,
Tāļu jāja precenieki.
190 [Kuldīā].

116371.

Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus lidināja;
Tālu puiši slavu laida,
Teju ņēma līgaviņu.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

- 66 -

11638.

Augstu skrēja vanadziņis,
Zemu spārnus plivināja;
Tepat vieni lidināja
Uz manāmi māsiņām.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

11639.

Auzu auzu kumeļam,
Smalku linu pātadziņas;
Rīkšu rīkšu dēliņam,
Ne jaunam līgaviņas.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Pīckas pīckas, ne auziņas
Trešvasaras kumeļam;
Rīkšu rīkšu dēliņam,
Ne jaunam sievas ņemt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11640.

Bagāts ņēma bagāto,
Naudas, mantas gribēdams.
Ne tam naudas, ne mantiņas,
Ne mīlīgas dzīvošanas.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11641.

Bagāts puisis lielījās
Ņemt bagātu līgaviņu.
Kur tie ies, kur neies,
Abi tādi tikušies?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11642.

Bagāts tēvs laisku meitu
Sudrabā kaldināja,
Lai ņem mani bāleniņi,
Sudrabā raudzīdami.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11643.

Bargas tautas, nenāciet
Pastarītes bildināt:
Tai bāliņi saauguši,
Sakaluši zobintiņus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11644.

Bargs būdams, bāleliņ,
Neņem bargas līgaviņas:
Bargs jūs viens, bargs otars,
Jums saimīte nedzīvos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11645.

Bajāriņa slinkas meitas
Tāļu vien taisījās.
Lai iet tāļu, lai iet tuvu,
Nāk slavīte atpakaļ.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11646.

Bajārs ņēma līgaviņu,
Caur sietavu sijādams.
Tai ar bija meitai būt,
Kas caur sietu iztecēja!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11647.

Bajārs savas slinkas meitas
Sudrabā kaldināja.
Tur bij lieta lūkoties
Dzērējiņa dēliņam.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

11648.

Bajārs sola savu meitu,
Sola bēru kumeliņu.
Tava meita varen slinka,
Āznaglotis kumeliņis.
158 (Tosmarē).

11649.

Balta balta tā meitiņa,
Tā nav bijse saulītē;
Tā bij laba kalpam ņemt,
Pirtenieka dēliņam.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Skaista auga brāļu māsa,
Saulei acu nerādīja.
Tā būs laba mūžiņā
Kalpam kāju āvējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11650.

Balta balta tautu meita
Pa jūriņu laivu dzina,
Sajutusi man~ brālīti,
Sav~ maizītes arājiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11651.

Balta balta cielaviņa
Zem tiltiņa mazgājās;
Div~ pelēki vanadziņi
Uz tās vienas lidenēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 67 -

11652.

Balta kaza piena prasa,
Pate piena devējiņa;
Jauni puiši mutes prasa,
Paši mutes ņēmējiņi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11653.

Balta mute tai meitai,
Tā nav gājsi vējiņā.
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā tapa jaunieviņa.
190 [Kuldīā], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11654.

Balta puķe vīstījās
Zem kumeļa kājiņām;
Tautu meita dāvājās
Baltajam brāliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Skaista puķe locījās
Zem kumeļa kājiņām:
Tā nebija skaista puķe,
Tā bij brāļa līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11655.

Balta zied ābelīte
Uz kaimiņu robežām,
Šurpu zari nolīkuši
Uz maniem brālīšiem.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

11656.

Baltas auga tās meitiņas,
Kas Ventiņas maliņā.
Ziepēs puiši mazgājās,
Tad tik gāja lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11657.

Baltas kājas, baltas krēpes
Bandenieka kumeļam.
Tam es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11658.

Baru bariem i pārgāju
Par bāliņa tīrumiņu,
Ar bāliņu runādama,
Kam neņēma līgaviņas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11659.

Baru pļāvu, bar~ atstāju
Bāleliņa tīrumā,
Bāliņam spītēdama,
Kam neņēma līgaviņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

11660.

Bēdz, māsiņ, ja tu vari,
No dzērāja tēva dēla;
Nes rokā vaska kurpes,
Galvā zīļu vainaciņu!
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

11661.

Bēdz, meitiņa, sīvus kungus,
Nebēdz labu kalpa puisi:
Kalpa puiša laime nāca
Par deviņi ezeriņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11662.

Bērni bērni, lasāt vārpas,
Vārpas gul tīrumā;
Puiši puiši, ņemat meitas,
Meitas sēd vaiņagā.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11663.

Bez padoma tēva dēls,
Kur tu ņemsi padomiņu?
Lūdzies gudru mātes meitu,
Padomiņa devējiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11664.

Bij man mieži, nav man alus, -
Būs man alus, kad darīšu;
Bij man brāļi, nava māršu, -
Būs man māršas, kad vedīšu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11665.

Bij tai meitu māmiņai
Visdaiļāki izvesties;
Bij dažam puisīšam
Cepur~ ņemt šaujiņā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11666.

Bite bite tautu meita,
Ābulāi kājas āva.
Mans bāliņis dravenieks,
Neņems tevi, bitenieci,
Neņems tevi, bitenieci,
Pūkaināmi kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 68 -

11667.

Bitīt, šūnu nenicini,
Šūniņos gulēdama;
Māsiņ, tautu nenicini,
Bāliņos dzīvodama!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auziņ, spilvas nenicini,
Spilvītē gulēdama;
Meitiņ, puiša nenicini,
Bāliņos dzīvodama!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2. Es bērziņa nelocīju,
Bērzājāi ganīdama;
Es tautiņu nenicinu,
Bāliņosi dzīvodama.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11668.

Bitīt, tavu vieglumiņu,
Tev nelīka dābuliņš;
Māsiņ, tavu dailu rotu,
Tev nejāja sveši ļaud~s.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11669.

Bitīt~ liela, bitīt~ maza,
Bitīt šūnu šuvējiņa;
Meitiņ~ liela, meitiņ~ maza,
Meitiņ~ puišu kavēklīts.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11670.

Brāļam māsa nemīlēja,
Atdzen govis, ganījuse,
Kā mīlēja tautu meita,
Saulītē cēlusēs.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11671.

Brāļam sievas es neteicu,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai tas jēma, kur tam tika,
Lai vez [=uz] mani neraudāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11672.

Brāļam sievas es neteikšu,
Lai tas ņēma, kur tam tika;
Svainīšam, tam es teikšu,
Būs man laba ietaliņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Brāliņam netaulavu,
Kāda tika, tādu jēme;
Dieveŗam, tam taulavu,
Tam ar mani jādzīvo.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

11673.

Bāleliņ, bāleliņ,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
Kad tu mani vizināsi
Kamaniņu galiņā?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11674.

Brāleliņi pureniņi,
Patīk tevim tā meitiņa,
Patīk tevim tā meitiņa,
Jūdz kumeļu kamanās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11675.

Bāleliņš bēdājās,
Šogad sievas nedabūs:
Šogad auga plāni mieži,
Apīnīši neziedēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11676.

Bāleliņis man vaicāja,
Kuŗa laba ciema meita.
Man, brālīti, visas labas,
Es nevienu nevainoju.
190 [Kuldīā].

11677.

Bāliņ, manu bāleliņu,
Nepērc jauna kumeliņa:
Jaunu pirksi kumeliņu,
Agri jāsi tautiņās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11678.

Bāliņam(i) lieli prieki,
Ka(d) māsiņas daiļas aug;
Tautiņām(i) liela bēda:
Kā rokā dabūsim?
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1. Brāliņiem lieli prieki,
Ka māsiņa skaista aug;
Tautiņām lielas bēdas:
Kā rokā dabūsam?
Gan teicēs zagšus zagt,
Gan teicēs nakti vest.
Kā jūs mani nozagsiet?
Kā jūs nakti vedīsiet?
Vido māršu malti gāju,
Vido māršu druviņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 69 -

11679.

Brālis brāli neredzēja,
Tautu meita vadājama;
Es māsiņu ieraudzīju,
Vidū tautu stāvēdamis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11680.

Brālīts manim nenopirka
Vienu vaŗa gredzentiņu;
Tautu meita, ne māsiņa,
Tai nopirka sudrabiņa.
188 [(?)].

1. Brālīts mani māsu sauca,
Ne gredzenu nenopirka;
Kāda māsa tautu meita,
Tai nopirka sudrabiņa?
190 [Kuldīā].

11681.

Brālīts māsas nežēloja
Izmirkušas, sasalušas;
Tautu meitas gan žēloja,
No gultiņas ceļoties.
121 [Gulbenē (Md)].

11682.

Bāliņš man pavaicāja,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, bāliņ, irbes meitu,
Irbes meitas gan bagātas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11683.

Brālīts mani nevizina
No kalniņa lejiņā;
Kāda māsa tautu meita,
To vizina pret kalniņu?
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

11684.

Bāliņš nesa tautu meitu
Sava zirga mugurā;
Es māsiņa bāliņam,
Es tecēju kājiņām.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Brālīts sauca tautas meitu
Savās kriju kamanās;
Es bij~ pate īstā māsa,
Man jātek kājiņām.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11685.

Brālīts saka māmiņai:
Meklē labu līgaviņu!
Lūko pats, bāleliņ,
Kas tavam prātiņam!
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

11686.

Bāliņš saka māsiņai:
Ņemšu skaistu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, neņem skaistas,
Tā tev kaunu padarīs.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11687.

Bāliņš sauca tautu meitu:
Sirsniņ, mana dvēselīt!
Es, bāliņa īsta māsa,
Tā vārdiņa nedzirdēju.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

11688.

Brālīts savu daiļu māsu
Kliedaŗos audzināja.
Puiši, rokas mazgājiet,
Ja gribieti sveicināt!
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

11689.

Bāliņš savu daiļu māsu
Rokā veda rādīdams:
Kuŗš puisītis sievas grib,
Mana māsa vīra grib.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11690.

Brālīts sedza tautu meitu,
Mani cēla rijiņē;
Būt~, brālīti, mani sedzis,
Mēs no vienas māmuļītes.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11691.

Brīnums man, liels brīnums,
Elkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāki brīnumiņi,
Puišiem mīl meitu māte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11692.

Brūtgāns brūtes raudzījās,
Mute melna, nemazgāta.
Ej uz namu, mazgā muti,
Tad nāc meitu kambarī!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 70 -

11693.

Buciņš grauza kārklu krūmu,
Abas kājas piemīdams;
Puisīts deva meitai mutes,
Abus vaigus glaudīdams.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

11694.

Daiļa meita ceļu gāja,
Daiļa rota mugurā;
Nav neviena daiļa puiša,
Kas noņēma vainadziņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11695.

Daiļa pļava, kad nopļauta,
Vēl daiļāka, kad sagrābta;
Daiļa māsa bāliņam,
Vēl daiļāka tautu meita.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

11696.

Daila priede siliņā
Gaida daila dējējiņa;
Daila meita māmiņai,
Gaida daila atjājot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11697.

Doncoi, mārga, nabādoi,
Tova Laima nasavaļoi,
Tova Laima uz pyūreņa
Sēd sudobra laiveņā,
Sēd sudobra laiveņā,
Zalta krūne galveņā.
435 [Latgalē].

11698.

Dari, dari, bāleliņ,
Gan es tev atdarīšu!
Tautu meitai laipu meta,
Mani grūda ūdenī.
1311 [Apē (Vlk)].

11699.

Dari muižu, bāleliņi,
Es dzīvot palīdzēšu.
- Jau, māsiņa, tava muiža
Sen gatava tautiņās.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11700.

Daža laba kaņepīte
Paliek dārza maliņā;
Daža laba mātes meita
Paliek meitu kārtiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11701.

Dažs puisītis tā sacīja:
Ilgi stāv tā meitiņa!
Vairāk ilgi nestāvēja,
Kā Dēkliņai Dievs vēlēja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11702.

Dažu labu purva malu
Aiz ūdeņa neaŗam;
Dažu labu mātes meitu
Aiz barguma neņemam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11703.

Daudzi daudzi to meitiņu,
Kas ar puišiem ķekājās.
Ai meitiņas, kaunāties,
Puiši jūsu neprecēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11704.

Daudz mežāje ogas, rieksti,
Neviens viņas nelasīja;
Māmiņaji daudz meitiņas,
Neviens viņas nelūkoja.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11705.

Daudzi priežu siliņā,
Visas grib dzenājamas;
Daudzi meitu māmiņai,
Visas grib precējamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11706.

Diezgan bija, diezgan bija,
Vēl diezgan vajadzēja:
Gan man bija pašam sieva,
Vēl brāļam vajadzēja.
158 (Tosmarē).

11707.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Labajam kumeļam;
Diezgan ļaužu, diezgan ļaužu
Labam ļaužu bērniņam.
121 [Gulbenē (Md)].

- 71 -

11708.

Dieviņ, tavu likumiņu,
Katram savi rājējiņi:
Incis runcis peles ķēra,
Jauni puiši meitenītes.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

11709.

Dievs dod laimi, nedod laimi
Puišam mirt bez laulības!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu svilpēdami;
Trīs gadiņi žurkas krimta
Spožajos zābaciņus.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Nedod Dievs, nedod Dievs
Puišam mirt bez laulības!
Pieci gadi velli gāja
Apkārt kapu raudādami,
Asariņas slaucīdami
Pakuliņu nezdaugā.
Dieviņ, dodi, Dieviņ, dodi
Metai mirt bez laulības!
Pieci gadi puiši gāja
Apkārt kapu raudādami,
Asariņas slaučidami
Zīžautiņa nezdaugā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2. Nedod Dieviņ, nedod Laime
Puišam mirt bez laulības!
Kur mirst puisis bez laulības,
Tur iet vilki gaudodami.
1311 [Apē (Vlk)].

11710.

Dievs dod zivju zvejniekam
Tukšu laivu nobraukāt;
Dievs dod meitu brāķeŗam
Līgaviņas nedabūt!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

11711.

Dievs palīdz mudīgam
Mudīgos solīšos
Braukāt bēru kumeliņu,
Dabūt skaistu līgaviņu.
1311 [Apē (Vlk)].

11712.

Dēlu māte precēdama
Sietu nesa rociņā.
Sijā sietu, niekā vāku,
Tu labākas nedabūsi!
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

11713.

Diža meita ceļu gāja,
Diži gurnus grozīdama.
Nava mani bāleniņi
Tik dižani saauguši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

117131.

Dižanais tēva dēls,
Tukša tava maltuvīte;
Tev nebija līgaviņas,
Maltuvītes malējiņas.
Dižanais tēva dēls,
Auksta tava gultas mala;
Tev nebija līgaviņas,
Gultas malas sildītājas.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

11714.

Dižans auga, ražans auga
Man tas viens bāleliņš;
Tam es ņemšu līgaviņu,
No tautām lasīdama.
216 [Ventspilī].

11715.

Dižens puisis, daiļa rota,
Aiz ko meitas tam neiet?
Ik svētdienas pie krodziņa
Saldin~ savu kumeliņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11716.

Dižans puisis, daiļa rota,
Daudzi vīla zeltenītes;
Vīla vienu, vīla otru,
Smīdēj~ savu augumiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11717.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa.
Tam es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tā liela uzaugusi.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1. Dižens puisis, daiļa rota,
Izveicīga valodiņa.
Pats sēdēja kumeļā,
Valodiņa istabā.
Es būt~ devis sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 72 -

11718.

Dižens puisis, daiļa rota,
Izsnesīga valodiņa;
Tam vajaga pretī tādas
Iznesīgas līgaviņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

11719.

Dižans puisis, daiļa rota,
Iznesīga valodiņa;
Tas būs savai līgaviņai
Asariņu dzērājiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11720.

Dižens puisis, daiļa rota,
Kādēļ meitas tam negāja?
Aiz puisīša netikuma,
Aiz māmiņas bargumiņa.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Smuks puisītis, daiļa rota,
Aiz kā meitas tev negāja?
Aiz tā tava dzērumiņa,
Aiz māmiņas bargumiņa.
- Nāc, meitiņa, nebēdā,
Es atstāšu dzērumiņu,
Es atstāšu dzērumiņu,
Ij māmiņa bargumiņu.
Kad nomirs māmuliņa,
Būsi pate saimenīca,
Būsi pate saimenīca,
Atslēdziņu nesātāja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11721.

Dižans puisis lielījās
Drīz dabūt līgaviņu.
Sada Laime stāvēdama:
Dažas durvis virināsi!
Dažas durvis virināsi,
Dažu māti bildināsi.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11722.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu līgaviņu.
Ko, puisīti, tu lielies,
Tev nav lāga tikumiņa:
Visus krogus tu izdzēri,
Visus pelnus izložņaji.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11723.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu līgaviņu.
Saka Laime stāvēdama:
Nav dižana uzauguse.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 226 [Kandavā (Tl)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Skaļi kliedza zaļa dzilna
Sausas egles galiņā;
Dižans puisis lielījās
Daiļu ņemt līgaviņu.
110 [Cēsīs].

11724.

Dižans puisis lielījās
Ņemt dižanu mātes meitu.
Tādu ņemsi, kā auguse,
Kā Laimiņa vēlējuse.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11725.

Dižens puisis lielījās
Šķērsām kraut vezumā.
Saka Laime stāvēdama:
I gaŗām neiekrausi!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11726.

Dižens puisis ceļu tek,
Cimdā naudu žvadzināja:
Ņemiet naudu, kas gribiet,
Līgaviņas neņemiet!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11727.

Divas māsas strīdējās
Uz to vienu tēva dēlu.
Viena saka: es jaunāka,
Es jaunāka, es skaistāka.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11728.

Div~ pelēki vanadziņi
Tepat vieni lidinās;
Div~ diženi tēva dēli
Te ciemā lūkojās.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

11729.

Div~ siliņi noziedēja
Zilganiem ziediņiem;
Div~ māsiņas noraudāja
Pēc tā viena tautas dēla.
216 [Ventspilī].

- 73 -

11730.

Dod, Dieviņ, dod, Dieviņ,
Kā es biju domājuse:
Dod manam bāliņam
To puķīti maldenāt!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

11731.

Domā tēvs, domā māte,
Domā pieci bāleliņi:
Kur dosam, nedosam
Šo puķīti maldināt?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

117311.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja puiša sirde,
Ar meitām runājot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

11732.

Dziedi, dziedi, lakstīgala,
Manas mātes paģēdiņa [=pameita]!
Citu gadu šādu laiku
Tevim vīru atvedīšu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11733.

Dziedi, dziedi, tautas meita,
Tu vairs ilgi nedziedāsi:
Jās rudeni tautu dēlis,
Noņems tavu vaiņadziņu.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

117331.

Dzeguzīte kūko,
Puika skuķi lūko;
Nav vēl rudens atnācis,
Puika skuķi atstājis.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

11734.

Dzērājam, žūpučam
Tāļu auga līgaviņa;
Lēnajam, gudrajam
Tepat auga nāburgos.
1311 [Apē (Vlk)].

11735.

Dzērves kliedz, meitas dzied
Dūņupītes maliņā;
Dzērves kliedz nešaujamas,
Meitas dzied nevedamas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 110 [Cēsīs].

1. Kas tur kliedza, kas tur sauca
Liela pura maliņā?
Dzērvīt~ kliedza nešaujama,
Meitiņ~ raud nevedama.
Nošauj dzērvi, aizved meitu,
Paliek klusa tā vietiņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2. Ko darīs, nedarīs,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Ziema nāk, dzērves kliedz,
Meitas raud nevedamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

11736.

Dzērves kliedza, meitas rauda
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas salst,
Meitas tautu aizvedam.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11737.

Dzērves kliedz, puiši raud
Staiga purva maliņā;
Dzērves kliedza, kājas sala,
Puiši raud, nenāk meitas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11738.

Dzeltānā cielaviņa
Vārtu virsu lidināja;
Lūkojiet, bāleniņi,
Ka rokā dabūjiet!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11739.

Dzen ganos, ganu meita,
Negaid~ mana brāleliņa;
Atjās mans brāleliņš
Kuŗu dienu gribēdams.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

11740.

Dzeriet, brāļi, rūgtu alu,
Kamēr bite medu nes;
Gul uz sola, bāleniņ,
Ikām māte sievu ņēma!
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11741.

Dzīrās mūsu lielais puisis
Šoruden sievu ņemt,
Dzīrās mūs, mazus bērnus,
Kāziņās aicināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 74 -

11742.

Dzīvo droši, man~ māsiņa,
Netaps tautas sētiņā:
Brālītim vaŗa vārti,
Sudrabiņa stādadziņi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

11743.

Dzīvo labi, man~ māsiņa,
Ar visiem kaimiņiem:
Tautiets gāja pie kaimiņa
Vaicāt tavu padomiņu.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

11744.

Dzīvo labi, tautu meita,
Teikš~ savam bāliņam;
Ja tu labi nedzīvosi,
I svešam nevēlēšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11745.

Dzīvojam mēs māsiņas,
Klausām tēva, māmuliņas;
Gan panāks sievas vārdu,
Gan tautieša rudzu klēti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11746.

Dziļezera rauduvīte,
Nesameti paltiņā;
Lielu radu brāļu māsa,
Neej tautu vienatnē!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dižezera raudavīte,
Nemeties pelcītē:
Ku(r) tu savus platus spārnus
Pelcītē pledināsi?
Diža rada mūs~ māsiņa,
Neej tautu mazumē:
Ku(r) tu savu dižu pūru
Mazumē izdalīsi?
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11747.

Dzirdēsim, redzēsim,
Kad nāks jauna vasariņa,
Kur brāļam vedīsim,
Kur māsiņas aizdosim.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

1. Dzirdēsim, redzēsim,
Nākot jaunu vasariņu,
Kur māsiņa tautās ies,
Ko bāliņš pārvedīs.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

11748.

Dzirnas rūc, milens klaudz,
Tur dižena malējiņa;
Kumeļš tek, zeme rīb,
Tur dižens jājējiņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11749.

Dūniņām tā puķīte,
Kas aug viena ezerā;
Bajāram tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11750.

Dusmu, meitas, neņemat,
Dusmas laba nedarīj~,
Dusmas lika novalkāt
Višai(?) vecu vaiņadzīn~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11751.

Iesim prom, mēs māsiņas,
Mums nav laimes te dzīvot:
Ne te zied puķes, rozes,
Ne te daiļi puisēniņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11752.

Iet tie puišu razbainieki,
Trīc zemīte trīcēdama;
Iet tās meitas dzeltainītes,
I lapiņa nečaukstēja.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

11753.

Ēdat, govis, zaļu zāli,
Āboliņu nelasāt;
Jem, bāliņ, nabadziņu,
Bajāriņu neskaties!
223 [Iķenē (Vandzenes pag. Tl)].

11754.

Ēdat, govis, vecu zāli,
Neminat kājiņām;
Jemat, puiši, vecas meitas,
Lai jaunās greznojās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11755.

Ērmi ērmi, brīnumiņi,
Div~ bucīši krūmu bada;
Tie bij mami otri ērmi -
Div~ puisīši meitu mīl.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

- 75 -

11756.

Eite, meitas, govju slaukt,
Eite, puiši, raudzīties:
Kuŗai piens putojās,
Tā būs laba saiminiece.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

11757.

Eit~, meitiņas, eit~, māsiņas,
Kur jums tīk prātiņam!
Es neiešu jūsu dēļ
Sav~ bāliņu niecenāt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11758.

Eita, puiši, skatīties,
Kur sarkana apse zied;
Kur sarkana apse zied,
Tur būs brūte šoruden.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11759.

Ej, brālīti, vagarēt
Jale šādu vasariņu,
Nolūko līgaviņu,
Gar lauciņu cierēdams!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11760.

Ej kaŗā, bāleliņ,
Kad neņēmi līgaviņas;
Sēd~, meitiņ, vaiņagā,
Kam puisīti nicināji!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11761.

Ej, māsiņa, drīz iedama,
Runā lēni runādama:
No drīzuma tautas rauga,
No lēnās valodiņas.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)], 412 [Unguros (Ungurmuižas pag. D)].

11762.

Ej, māsiņa, ij pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās:
Turpat krita velēniņa,
Kur ir tēva dēliņam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

11763.

Ej, māsiņ, i pie kalpa,
Ja tev kalpiņš gadījās.
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dos savai līgaviņai.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas kaiš kalpa līgaviņai
Sudrabiņa nevalkāt!
Vai kalpiņš kungam deva?
Tas dod savai līgaviņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11764.

Ej, māsiņa, i pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās;
Vēl nebija kalpa laime
Ūdenī noslīkusi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11765.

Ej, māsiņa, kad iedama,
Pavasari vien neej!
Pavasar tautu dēls
Viršu ziedu alu taisa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11766.

Ej, māsiņa, pie kalpīna,
Ja kalpīnis bildināja;
Kalpīns sēja pieci pūri,
Tu ēdīsi sijādama.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11767.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
I kalpiņš tēva dēls,
Tikai nava tēva zemes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11768.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpa puiša līgaviņa
Cimdā naudu zvadzināja;
Daža laba mātes meita,
Saujām slauka asariņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

11769.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpa vīra līgaviņa
Cimdā naudu zvadzināja.
Saimenieka līgaviņa
Kungam deva raudādama.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11770.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās!
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 76 -

1. Gana man žēl palika,
Kad pie kalpa nedagāju:
Redzēj~ kalpa ļauduviņu
Sudrabā līgojam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2. Visi mani radi raud,
Ka es kalpa līgaviņa.
Neraudāt, jūs radiņi,
Kad es pati neraudāju;
Kalpiņš savu līgaviņu
Kā puķīti darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11771.

Ej, māsiņa, pie kalpiņa,
Ja kalpiņš gadījās;
Vai neauga rudzi mieži
Kalpa vīra tīrumā?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11772.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Neaizliedz man neiet!
Ne es tavu pūru prasu,
Ne sedz~ tavu villainīti,
Ne sedz~ tavu villainīti,
Ne liek~ tavu vainadziņu.
131 [Mēŗa muižā (Mēŗa pag. Vlk)].

11773.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš gadījās!
Ir kalpiņš maizīt~ ēda,
Savu jūdza kumeliņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

11774.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņis gadījās!
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstītām(i) kamanām.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1. Bēdz, meitiņa, sīvu kungu,
Kalpa puisi vien nebēdz;
Kalpiņš brauca sirmu zirgu,
Rakstītām kamanām.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

11775.

Ej, māsiņa, tu pie kalpa,
Ja kalpiņš tevi prec!
Kalpiņam tīra maize,
Dancotājs kumeliņš.
224 [Kabilē (Kld)].

11776.

Ej, māsiņ(a), tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās!
Dieviņš pats kalpiem gāja,
Mīļa Māra kalponēm.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kalpu kalpu, tu brālīti,
Es, masiņa, kalponīte.
Mīļš Dieviņis kalpu gāja,
Mīļa Māŗa kalponīti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11777.

Ej, māsiņa [meitiņa], tu pie kalpa,
Ja tev kalps gadījās!
Labāk kalpa kamanās,
Nekā ļaužu valodās.
190 [Kuldīā].

11778.

Ej, māsiņa, tuvi, tāļi,
Neej mana nezināma;
Iesi mana nezināma,
Dzīvos~ mana neraugāma.
312 [Ērberķē (Mazzalves pag. Jk)].

11779.

Ej, māsiņ, tivu, tāļu,
Neej munu nezināmu;
Iesi munu nezināmu,
Dzīvos~ tautu nicināma.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11780.

Ej, māsiņa, tuvu, tālu,
Neej man nezinot;
Iesi man nezinot,
Nāksi gauži raudādama.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11781.

Ej, puisīt, neplēs meitas,
Ka māmiņa istabā;
Dos metiņa, ka vajdzēs,
Ka māmiņa neredzēs.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11782.

Es apvilku zelta stīgu
Raņķenieku novadam:
Gaŗām jāja skrundenieki,
Kā sunīši smilkstēdami.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 77 -

1. Es apvilku vaŗa ķēdes
Gaŗām leišu robežām;
Gaŗām jāja leišu puiši,
Šķindēt šķind vaŗa ķēdes.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

11783.

Es apvilku vaŗa ķēdes
Apkārt Dzērves novadiņu,
Lai nenāk cīravnieki
Dzērves meitas lūkoties.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es apvilku zelta ķēdi
Visapkārt pagastam,
Lai nenāktu veci puiši
Munas meitas lūkoties.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

11784.

Es atgriezu zosu baru
No dūnaiņa ezariņa;
Es atgriezu sav~ māsiņu
No dzērāja tēva dēla.
201 [Snēpelē (Snēpeles pag. Kld)].

1. Es atgriezu baltu zosi
No dūņaina ezeriņa;
Atgriez, Dieviņ, manu prātu
No dzērāja tēva dēla!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

11785.

Es bij~ tāda lūkotāja,
Lūkodama vien staigāju;
Nolūkoju brāļam sievu,
Vēl vajaga dieveŗam.
224 [Kabilē (Kld)].

11786.

Es bāliņa kumeliņu
No priekšauta ēdināju;
Brālīts veda tautu meitu,
Es tecēju kājiņām.
1311 [Apē (Vlk)].

11787.

Es bāliņa līgaviņu
Caur ataugu nolūkoju:
Sīku seju, baltu muti,
Dzeltāniemi matiņiem.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

11788.

Es brālīti pamācīju,
Kā lūkot līgaviņu:
Nelūkoji baltu roku,
Ne dzeltānu, gaŗu matu:
Izies diena sukājot,
Balti rokas mazgājot.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

11789.

Es dzirdēju, bāleliņ,
Meitas tevi izlamāja
Par vainaga raustītāju,
Visu meitu brūtgāniņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11790.

Es dzirdēju no ļaudiem,
Ko runāja brāleliņi:
Nejemsam līgaviņas,
Māsas grib gabaliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11791.

Es geibēju to meitiņu
Teikt savam brālītim.
Kur, pie velna, tādu teiksi:
Galdi, soli nemazgāti,
Galdi, soli nemazgāti,
Istabiņa neslaucīta;
Vecais tēvs kaktā sēd,
Mēslu čupa apakšā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11792.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabājiet zeltenītes:
Pienavnieku buļļapieres
Teju vien vazājās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11793.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Mūžam puišus neklausāt:
Kuŗa meita puisi klausa,
Klausa vilku gaudojam.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

11794.

Es jums lūdzu, jaunas meitas,
Pie atraitņa neejiet:
Atraitņam dzedri vārdi,
Mīļi vārdi izrunāti,
Mīļi vārdi izrunāti, -
Nebūs prieka dzīvojot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

- 78 -

11795.

Es jums lūdzu, jauni zēni,
Atraitnītes neņemiet:
Gar atraites nama duru
Asarota upe tek.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11796.

Es jums saku, jaunas meitas,
Uz celmiņa nesēdiet:
Sēdēsiet vecumāi
Kā celmiņi līdumā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Kad es biju jauna meita,
Uz celmiņa nesēdēju:
Celmiņš mani nolādēja
Ilgu mūžu vaiņagā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

11797.

Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajaga?
Diezgan meitu pa malām,
Nav tavam prātiņam.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

11798.

Es nezinu, bāleliņ,
Kādu ļaužu tev vajag?
Še meitiņas kaimiņos
Kā liepiņas saaugušas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11799.

Es pazinu to meitiņu,
Kas šogad brūte ir:
Uz acīm drānu vilka,
No puišiem kaunējās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11800.

Es [gan] pazinu to meitiņu,
Kuŗa tautu līgaviņa:
Adīdama vien staigāja,
Vaiņag~ pina raudādama.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11801.

Es [gan] pazinu to meitiņu,
Tā būs brūte šoruden:
Līdz zemei raibi kleiti,
Uz acīm lakatiņš.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11802.

Es pacēlu ganīdama
Skudru austu nēzdodziņu;
To iedevu brālītim
Tautu meitu kaitināt.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

118021.

As pīsoku t~ev, muos~eņ,
Nanosuoj muotis kūrpu:
Muotis kūrpis garys b~ej,
Dreiz sleid~ēs taut~eņuos.
427 [Varakļānu pag. Rz].

11803.

Es piesaku tev, māsiņ,
Pie kalpiņa tu neej;
Pie kalpiņa grūta dzīve,
Tam nav savu kumeliņu -
Cīrulīši, zvirbulīši,
Tie būs tavi kumeliņi.
40 [Slokā (Rg)].

11804.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Sēdēs~ ilgi bāliņos.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11805.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmiņa nesēdēt:
Akmiņam dziļas saknes,
Vedīs tāļu tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Es sacīju māsiņai
Uz akmeņa nedziedāt:
Akmiņam dziļas saknes,
Tāļu dzird tautiņās.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11806.

Es piesaku tev, māsiņa,
Uz akmeņa nesēdēt:
Akmens tevi nolādēs
Mūžam vīra nedabūt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11807.

Es redzēju aiz Daugavas
Dižen daiļu jumpraviņu;
Tai vajag jaunu kungu
Šņorētāmi cepurēm.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 79 -

11808.

Es redzēju irbju pulku
Aiz kalniņa rotājot.
Dod, Dieviņi, miglas rītu,
Uzlaidīšu vanadziņu.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11809.

Es redzēju svētu rītu,
Ozols liepu sumināja;
Ozolam zīda svārki,
Liepai mēļu vilnainīte.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nosaskatu ganīdama,
Ozols liepu sveiķināja;
Ozolam raibi cimdi,
Liepai balta villainīte.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

2. Viņpus upes liepa auga,
Šaipus upes ozoliņš;
Ozolam zīļu cimdi,
Liepai lapu villānīte.
Sniedz, liepiņa, savu zaru
Pretim zaļu ozoliņu;
Sniedz, meitiņa, savu roku
Pretim daiļu tēva dēlu!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

11810.

Es redzēju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es došu, tur neliegšu
Sav~ māsiņu malējiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

11811.

Es redzēju tautiņās
Kā ūdeni rudzu lauku;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kam tā liela uzauguse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Tautām lieli tīrumiņi
Guļ kā melni ezeriņi;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tij liela izauguse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2. Teica tautu tīrus laukus,
Teica bērus kumeliņus.
Es neliegtu sav~ māsiņu,
Būt~ tā diža izauguse.
216 [Ventspilī].

11812.

Es satiku, bāleliņ,
Ceļā tavu līgaviņ~;
Viņa man roku deva,
Bet es viņu nepazinu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11813.

Es savam bāliņam
Pa prātam padarīju:
Kuŗa meita man patika,
Tā patika bāliņam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11814.

Es savam brāliņam
Pat~ audzēju līgaviņu;
Ik dieniņas apraudzīju,
Kād~ darbiņu i darīja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11815.

Es savam bāliņam [dēliņam]
Pat~ audzēju līgaviņu;
Ik rītiņus apraudzīju
Ar maizītes gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11816.

Es savam bāliņam
Pat~ audzēju līgaviņu;
Kuŗa darba nemācēja,
Ganīdama pamācīju.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

11817.

Es savam bāliņam
Pats lūkošu līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagātu,
Ne visai sudrabotu.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

11818.

Es savam bāliņam
Teiktin teicu līgaviņu.
Ņem, bāliņ, manu teiktu,
Piemin~ mani dzīvodams!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11819.

Es savam dēliņam
Ņemšu ciema turētāju.
Oternīce, darbenīce,
Kunga riju kūlējiņa,
Tā ir darba darītāja,
Ei ciemata turētāja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 80 -

11820.

Es sacīju māsiņai
Svētdien daiļi nestaigāt:
Svētdien daiļi staigādama,
Nebūs~ ilgi pie bāliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

11821.

Es tev lūdzu, bāleniņ,
N~ej muižā sievas ņemt:
Muižas meitas ieradušas
No kambaŗa kambarī.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

11822.

Es tev saku, bāleliņ,
Grinu sievu tu neņem:
Abi divi grini būs,
Kur māsiņa sērsti ies?
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11823.

Es tev teicu, mans bāliņ,
Neniecini ciema meitas:
Ne tu iesi Vāczemē
Līgaviņas lūkoties.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11824.

Es vecāka, es gudrāka,
Es piedošu padomiņu:
Kad puisīti satikies,
Griez celiņu, n~ej pretim, -
Puisītim bites spārni,
Lapsenītes dzenolīts.
224 [Kabilē (Kld)].

11825.

Gailīts saka uz vistiņas:
Nelīd dziļi kaņepēs!
Brālīts saka uz māsiņas:
Neej tāļu tautiņās!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11826.

Gaisma nāca pār jūriņu,
Kā puķīte ziedēdama.
Ka redzētu bāliņami
Tā nākoti līgaviņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11827.

Gana laika, gana laika
Padēļam sievu vest,
Lai saauga brieži, lāči,
Meža cūkas sivēniņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

11828.

Gana plata kļava lapa,
Krīt zemēi griezdamās;
Gana grezna mātes meita,
Paliek sēdot bāliņos.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11829.

Gana balta ieviņ~ zied,
Bitīt~ zieda nedabūja;
Gana skaista māsiņ~ aug,
Brālīts ņemti nevarēja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11830.

Gana vārna mazgājās,
Tikpat zila muguriņa;
Gana puiši lielījās,
Tikpat meitas jālūdzās.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

11831.

Gaŗa priede, gaŗa egle,
Gaŗa visa vasariņa:
Gaŗš mūžiņš brālītim,
Bez līgavas dzīvojot.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 224 [Kabilē (Kld)].

11832.

Gaŗ~ ozoli, augsti zari,
Augsti zarus vīvināja;
Gaŗi vīri, baltas pieres,
Gauži sievas raudināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

11833.

Gauži raud tā meitiņa,
Kuŗa brūte šoruden.
Vai tā jau paredzēja,
Kā tai ies dzīvojot?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11834.

Gauži raud ciema puisis,
Dzeltānēs vērdamies:
Kaut man būtu tā meitiņa,
Es tik gauži neraudātu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 81 -

11835.

Gauži raud ciema puisis
Gaudajām asarām:
Noslīkusi līgaviņa
Straujajā pakrastē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11836.

Grezni auga, grezni auga
Man tas viens brāleliņš;
Kur es ņemšu, kur dabūšu
Tam brāļam līgaviņu?
232 [Talsos (Tl)].

11837.

Grib bitīte saldu medu,
Silā ziedu neņēmusi;
Grib māmiņa daiļa znota,
Meitai rudas villainītes.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Grib kaķītis zivi ēst,
Netīk kājas slapināt;
Grib māmiņa labu znotu,
Meitai rupjas villainītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

11838.

Grib kaķītis zivis ēst [ķert],
Negrib kāju slapināt;
Grib puisītis sievu ņemt,
Nedrīkst meitu bildināt.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 121 [Gulbenē (Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

11839.

Grib puisītis brūnus svārkus,
Grib raženu līgaviņu;
Rīgāi dārga vadmaliņa,
Nedzimuse līgaviņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11840.

Grib z~emēt~e smal~k~ arama,
Grib i smal~ki ec~ejama;
Grib muos~eņa tautuos īt~,
Grib bruoļūsi padz~eivuot~.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

11841.

Griķīšam platas lapas,
Drīz izplauka, drīz ziedēja;
Puisīšam lēta daba,
Drīz meitām mutes deva.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Griķītim plāna lapa,
Drīz salniņa birdinās;
Puisītim lēta daba,
Drīz meitiņu nobučoja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

11842.

Kriķīšam platas lapas,
Drīz salniņas bijājās;
Māmiņai daudz meitiņu,
Drīz tautiņas kaitināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11843.

Gudra gudra ābelīte,
Nelaiž ziedu migliņā;
Gudra meitu māmuliņa,
Nelaiž meitu ciemiņā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11844.

Gudram puišam
To meitu ņemt,
Tai sāp galviņa,
Tai vēderiņš.
Ne sāp galviņa,
Ne vēderiņš,
Tikai slinkums,
Tikai laiskums.
216 [Ventspilī].

11845.

Gul~, brālīti, virs ežiņas,
Nemeklē tautu meitu;
Aties pati tautu meita,
Lauku puķes lasīdama.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11846.

Guli, guli, tu puisīti,
Ne ar miegu tu gulēji;
Sāni gul, acis gul,
Ausis tavas negulēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Guli, guli, tautu dēlis,
Izgudrāme tu gulēji:
Ar acēme tu gulēji,
Ar ausēme klausījies,
Ar ausēme klausījies,
Kur māmiņa meitas rāja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11847.

Ik rīta "labrīt",
Kur meitas auga;
Neviena "labrīt",
Kur puiši auga.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

- 82 -

11848.

Ik rudeņus lielījāsi
Ciema puiši sievas ņemt;
Kad atnāca rudentiņis,
Nebij graša kabatā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

118481.

Ikkatrai puķītei
Sava smarža paožama;
Ikkatrai meitiņai
Sava vaina vaiņakā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11849.

Ikkuŗai dieniņai
Sagaidīju vakariņu;
Ikkuŗai meitiņai
Laime šķīra arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11850.

Ir kalpiņš klēti cirta,
Dzīrās ņemt līgaviņu.
Kaza klēti izdancoja,
Ne kalpiņa līgaviņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11851.

Irbe irbe tautu meita,
Ir vanagi bāleliņi;
Māk irbīte rotāties,
Māk vanagi lidināt.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

11852.

Irbe irbe tautu meita,
Kā vanagi bāleliņi;
Kur irbīte purināja,
Tur vanagi lidināja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11853.

Irbe irbe tautu meita,
Vanadziņi bāleniņi;
Iet irbīte tautiņās,
Sāk vanagi lidināt.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11854.

Irbe švelpa siliņā,
Linu ziedus meklēdama.
Tā raugiet, brāleliņi,
Ka rokā dabūjiet!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11855.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama;
Tam puišam žēl darīja,
Kam nav savas līgaviņas.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11856.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama;
Uz puišiem gražojās,
Ka neņēma kamanās.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11857.

Irbe tek pa celiņu,
Cekuliņu grozīdama.
Vai tu teci, vai neteci,
Nošaus mani bāleliņi!
121 [Gulbenē (Md)].

11858.

Izjāj meitu brāķerītis
Līgaviņas lūkoties.
Izjādījis, nedabūja,
Pāriet pašu ciemiņos,
Pāriet pašu ciemiņos
Pie to pašu novainotu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

11859.

Izsejavu, iznīkavu
Visas cīma zelteneites,
Tad i vēl nadabuja
Bruoliņam leigaviņas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11860.

Jau manami bāliņam
Vairāk mīl tautu meita:
Man nopirka vaŗa saktu,
Viņai tīra sudrabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11861.

Jau manam bāliņam
Vairāk mīl tautu meita:
Viņai kurpes šūdināja,
Man aukliņu nenovija.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

- 83 -

11862.

Jauna meita Dieva lūdze,
Rītā kājas audamās:
Dod, Dieviņ, man satikt
Jaunu puisi celiņā!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11863.

Jauna meita gauži raud,
Baltas galvas gribēdama.
Ja gribēji baltas galvas,
Iebāz piena spannītī!
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11864.

Jauna meitiņ~ i būdama,
Nelauz bērza virsaunītes:
Lauzīs~ bērza virsaunīti,
Būs~ atraitņa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11865.

Jaunākāja mūs~ māsiņa
Ietek zēnu pulciņā;
Iztek rokas lauzīdama,
Asariņas slaucīdama.
190 [Kuldīā].

11866.

Jaunas meitas, jaunas sievas,
Eita, Laimes lūdzaties;
Vecās, vairs nebēdājat,
Jums jālūdz Veļu māte!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11867.

Jauni puiši, bandenieki,
Pirciet bandu kumeliņu;
Ik svētdienas pajāsam
Jaunu meitu lūkoties.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11868.

Jauni puiši, brūtgāniņi,
Stāvu dīda kumeliņus;
Kad paņēma līgaviņu,
Ved rokā raudādami.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11869.

Jauni piuši Dīva lyudz~e
Kas svātdīnis bazn~eicā:
"Tāvs myusu", "Sveicynuota",
Ka man skaista l~īgav~eņa!
409 [Līksnas pag. D], 4223 [Višķu pag. D].

11870.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pabērzi neminiet:
Tur gulēja svēta Māra
Zaļa zīda kučiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11871.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Par pagalvi nekāpiet:
Zem pagalvja Laime guļi
Zaļa zīda palagā.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

11872.

Jauni puiši tyltu grīz~a
Nu vacim dald~erim;
Jaunas m~eitas puori guoja.
Kai īv~eņas zīdādamas,
Kai īv~eņas zīdādamas,
Kai lap~eņas čaukstādamas.
4271 [Rēzeknes apr.].

11873.

Jukšu jukšu, tautu meita,
Ar to strupu lindraciņu!
Vai tu jukšo, vai nejukšo,
Mans bāliņš tev~ neņems.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

11874.

Kā, māsiņa, tirgo gāji,
Kā tirgo vajadzēja?
Dzīpariņu vajadzēja, -
Tos nopirka bāleliņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

11875.

Kā, māsiņa, tirgā gāji,
Kā tirgā vajadzēja?
- Gāju sevis rādīties,
Otra laba lūkoties.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11876.

Kuo tu guoji, kenk~erīte,
Jaunu meitu ustobā?
Jaunu meitu ustabeņa
Kuo oustreņa vizuļova.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

11877.

Kā tu gāji, melnais mute,
Jaunu meitu ustabā?
Ej ārā, mazgā muti,
Tad ej meitu ustabā!
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 84 -

11878.

Ka Dievs dot~, vilks nokostu
Mana brāļa kumeliņu!
Citas meitas vizinē,
Man jātek kājiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

11879.

Kāda rada tautu meita
Ar to manu bāleliņu?
Pie baznīcas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

11880.

Kāds tu biji, bāleliņi,
Tādu ņēmi līgaviņu;
Ja tu biji kalpa puisis,
Ņem kalponi līgaviņu!
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11881.

Kādu, brāli, māsu redzi,
Tādu ņemi līgaviņu;
Ja māsiņa sudrabota,
Ņem zīļotu līgaviņu!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

11882.

Kādu vellu kalpi grib,
Negrib svārku mērtelīš~?
Grib saimnieka meitu ņemt,
Sūdājā linus sēt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11883.

Kājām gāju, rokā vedu
Nosvīdušu kumeliņu,
Brālītim meklēdama
Pa prātam līgaviņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

118831.

Kājām mina to dadzīti,
Kas aug ceļa maliņē;
Nīdēt nīd to puisīti,
Kas bij pašu sētiņē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11884.

Kaimiņami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm;
Audziet, mani jaunbrālīši,
Pēc to ciema pelēķīšu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11885.

Kaimiņam četras meitas,
Dui bij šmaules, dui ragaiņas.
Sargājiesi, bāleliņi,
Ka ragaiņas nepaņēmi!
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

11886.

Kālab, brāļi, mūs~ māsiņa
Ilgi sēd vaiņagē?
Jo sēd ilgi, jo bagāta,
Jo raženi turējās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11887.

Kālab manim sniedziņš sniga,
Kālabad putināja?
Kālabad jaunais brālis
Ņem papriekšu līgaviņu?
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kālabad vējiņš pūta,
Kālab pelus putināja?
Kālabad jaunā māsa
Iet papriekšu tautiņās?
224 [Kabilē (Kld)].

11888.

Kālabad man~ māsiņa
Ilgi zīļu vaiņagā?
Nav bajāra meitas vestas,
Tās māsiņu niecināja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

11889.

Kālabad, mīļa Māra,
Vairāk sievas ne meitiņas?
- Meitas vērstas sieviņās,
Ne sieviņas meitiņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11890.

Kalpiem auga, atraišiem
Lazdoniešu dzeltānītes;
Tur jāj mūsu tēvu dēli
Uz Ļaudonas izlasām.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

11891.

Kalpiņš ara, kalpiņš sēja,
Kas kalpam miežus pļāva?
Pat~ labāja mātes meita
Kalpam miežu pļāvējiņa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 85 -

11892.

Kalpiņš ara melnu zemi,
Grib saimnieka meitu ņemt.
Ar, kalpiņ, pura malu,
Ņem kalpiņa līgaviņu!
24 [Lēdurgas draudzē].

11893.

Kalpiņš ara tīrumā,
Irbīt~ svilpa siliņā.
Tā nebija sila irbe,
Tā bij kalpa līgaviņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11894.

Kalpiņš ņēma kalponīti,
Audzēknītis audzēknīti,
Tēva dēli mātes meitas, -
I derēt piederēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

11895.

Kalpiņš savu līgaviņu
Pie darbiņa lūkojās;
Saimnieks savu līgaviņu
Sudrabā lūkojās.
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

11896.

Kalps neēda vakariņas,
Uz kalponi vērdamies.
Ēd, kalpiņi, manu maizi,
Ņemi manu kalponīti!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11897.

Kam bērziem slotas lauzt?
Lai lauž slotas ozolī;
Kam nav meitu Vidzemē,
Lai ņem sievu Vāczemē.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

11898.

Kam, bērziņi, kuplis augi,
Kam lapiņas darināji?
Kam, māsiņa, daiļa augi,
Kam tautiņas kairināji?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11899.

Kam der meitas, kam der rozes,
Kam der bēri kumeliņi?
Mātei meitas, meitām rozes,
Puišiem bēri kumeliņi.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

11900.

Kam, māsiņa, tāda augi
Kā vācieša līgaviņa?
Kam tu augi baltu seju,
Dzeltāniem matiņiem?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

11901.

Kam, māsiņa, tāda augi,
Zema resna, platu galvu?
Būt~ auguse smuidra gaŗa,
Būt~ vēveŗa līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

11902.

Kam pietrūka, man atlika,
Es būš~ dot, kam vajaga;
Tautām trūka malējiņas,
Es buš~ dot sav~ māsiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11903.

Kam, pīlīte, tu pļekāji,
Kam sajauci ūdentiņu?
Kam, meitiņa, tu atstāji
Tādu dailu tēva dēlu?
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

11904.

Kam tā auga, kam neauga,
Tik vēlīga dzeltainīte?
Viegli durvis virināja,
Mīļi sauca māmuliņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11905.

Kam tā tāda ziedu pļava
Stāv tik ilgi nenopļauta?
Kam tā tāda mātes meita
Stāv tik ilgi neizvesta?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11906.

Kam tie bēri kumeliņi
Priedienā apsegloti?
- Tie, māsiņa, manu brāļu,
Tevi jāja lūkoties.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

11907.

Kam tī lobi īvu zīdi?
Kam tuos lobas jaunas meitas?
Īvu zīdi smuordam lobi,
Jaunas meitas tautuom lobas.
430 [Malnavā (Kārsavas pag. Ldz)].

- 86 -

11908.

Kāpēc iet jaunas meitas
Pie veciem atraikņiem?
Vieglas dienas gribēdamas,
No pabērna mātes vārdu.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

11909.

Kas auziņas gaŗumiņ~,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas bajāra meitiņām(i),
Kad nav laba tikumiņ~?
192 [Lipaiķps (Turlavas pag. Kld)].

11910.

Kas grib ēsti kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib skaistas līgaviņas,
Lai maksā dreimaņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11911.

Kas grib jaunu līgaviņu,
Lai ņem bērnu šūpulē;
Nav meitiņa uzaugusi,
Jau tā veca nodēvēta.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Vai Dieviņ, man~ masiņ,
Tavu vecu arājiņu!
- Kas grib jaunu arājiņu,
Lai ņem bērnu šūpulī.
341 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11912.

Kas grib labu lūkoties,
Lai iet labu lūkoties:
Nu izlīde saulītē
Teicamā mātes meita.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11913.

Kas grib skaidru ūdentiņu,
Lai smeļ akas dibenā,
Kas grib dailu līgaviņu,
Lai ņem pašu novadā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1. Kas grib tīra ūdesniņa,
Lai smeļ upes dibenā;
Kas grib skaistas līgaviņas,
Lai pajāj tāļumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11914.

Kas gribiet gaŗu kārklu,
Aiz Daugavas gaŗi kārkli;
Kas gribiet skaistas sievas,
Jājiet jūras maliņā!
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

11915.

Kas kaitēja ozolam,
Ka uzaudzis, nelapot?
Liepiņai, māsiņai,
Ik mēneša ziedi bira.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11916.

Kas no liepas kuplumiņa,
Kupla liepa neziedēja;
Kas no meitas skaistumiņa,
Skaista meita netikuse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ko līdz gaŗis ozoliņis,
Kad nav zīles galiņā?
Ko līdz daiļis tēva dēlis,
Kad nav gudra padomiņa?
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Ko vērts gaŗa pucenīte,
Kad nav ogu galiņā?
Ko vērts daiļa ciema meita,
Kad godiņa neturēja?
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11917.

Kas no rudzu gaŗ~ auguma,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas no daiļa tēva dēla,
Kad nav gudra padomiņa?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko līdz alksnim smīdrumiņš,
Kad nevar lūkus plēst?
Ko līdz puiša daiļumiņš,
Kad nav gudra padomiņa?
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

11918.

Kas no rudzu gaŗumiņa,
Kad nav laba briedumiņa?
Kas no puiša daiļumiņa,
Kad nav laba tikumiņa?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11919.

Kas no smalka linu krekla,
Kad tā balta nevelēja?
Kas no smuidra augumiņa,
Kad ar godu nedzīvoja?
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

- 87 -

11920.

Kas nu būs, kas nebūs,
NN [Jānis] sievu nedabūs,
Ne par naudu, ne par maksu,
Ne par jauku valodiņu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

11921.

Kas pa priekšu izalaidās,
Tas palika pakaļā;
Kas pa priekšu cerējās,
Mūžam labi nedzīvoja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11922.

Kas redzēja elkšņam ziedus,
Eglei zaļas atvasītes?
Kas dzird gudru valodiņu
Staltam tēva dēliņam?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11923.

Kas tev kaiš, biksainīti,
Gar manām māsiņām?
Jem, māsiņa, gaŗu šķinu,
Cērt pa vidu biksainīti!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

11924.

Kas tic vellu lelojam,
Kas puisīti runājam?
Vellam tika tumša nakte,
Puišam blēņu valodiņa.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

11925.

Kas to manu bāleliņu
Kļavienā karināja?
Tautu meita karināja,
Kļava lapas lasīdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11926.

Kas to manu ganu ceļu
Pakaviem norakstīja?
Morēniēsi norakstīja,
Še jāj meitu lūkoties.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kas to ceļu izrakstīja
Ar tiem koka pakaviem?
Pēternieki izrakstīja,
Pienavnieces lūkodami.
Kas to ceļu izrakstīja
Ar sudraba pakaviem?
Pienavnieki izrakstīja,
Pēternieces lūkodami.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11927.

Kas tur nāca par Daugavu,
Niedras vieni locījās?
Nāca lieli, nāca mazi,
Laiviņās sasēduši;
Divi laivas puišu nāca,
Trešā mazu puisēniņu.
Lieli nāca lūkotiesi,
Kāda vella mazi nāca?
Lieli nāca lūkoties,
Mazi nāca mācīties.
295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)].

11928.

Kas var visas rīta zvaigznes
Vakarā izskaitīt?
Kas var meitu nolūkot,
Kumeļā sēdēdams?
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11929.

Kaza grauza žagariņu,
Ar kājiņu pieminuse;
Jauni zēni galvu kasa,
Kur būs jemti līgaviņu.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

11930.

Kaza ragus šķībi nesa,
Mazus ganus biedināja;
Meitas galvu augstu cēla,
Jaunus puišus kaitināja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11931.

Kauna dēļ, ļaužu dēļ
Bāliņš mani māsu sauca:
Tautas meitai krelles pirka,
Tautas meitai gredzeniņus.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

11932.

Kaunies kaunu, tautu meita,
Nelec puišam mugurā:
Gan puisīts tev~ redzēs
Tumšajā kaktiņā.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Ai meitiņ, ai meitiņ,
Nelec pati mugurā:
Gan es tevi ieraudzīšu
Tumšajā kaktiņā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 88 -

11933.

Kaunies pate, tautu meita,
Savai blēņu valodai!
Kā tu vari man~ bāliņus,
Neredzējsi, niecināt?
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

11934.

Ķizi ķizi vanagam,
Zīle dzied kaņupēs;
Ķizi ķizi tautietīti,
Māsa dzieda brālīšos.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

11935.

Klausies, manu bāleliņu,
Es tev teikšu līgaviņu:
Ciemā viena zeltenīte
Lētu naudu nopērkama.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

11936.

Klausies, manu bāleliņu,
Kur es teikšu līgaviņu:
Nebūs nikna, nebūs barga,
Ne māmiņas rūdinās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11937.

Klausies, manu bāleliņ,
Kur es teicu ļaudaviņu:
Ne snaudule, ne miegule,
Ne māmiņas rājējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11938.

Klaus~, māsiņa, manu vārdu,
Ej manā druviņā;
Neklaus, ļaužu valodiņas,
Neej jauna tautiņās!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11939.

Knipu knapu, sievas gribu, -
Nav ne graša kabatā.
Knipu knapu pa muguru,
Še tev sievas gribošam!
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

11940.

Ko, auziņa, locījies
Pretī rudzu tīrumam?
Ko, meitiņa, lielījies
Pretī puiša augumam?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11941.

Ko, bitīte, tu darīsi,
Silā ziedu negājuse?
Ko, māsiņa, tu darīsi,
Tautiņās negājuse?
224 [Kabilē (Kld)].

11942.

Ko, brālīti, bēdājies,
Kad Trīniņa tev nenāk?
Parauj jupis, saspeŗ vells!
Vai tu citu nedabūsi?
Tev ir cauna cepurīte,
Tu drīkst~ meitu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

11943.

Ko, ļautiņi, jūs teicat,
Lai ņem mans bāleliņš,
Tās nevēlu kalpam ņemt,
Ne savam bāliņam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11944.

Ko, māsiņas, darīsim,
čeķīts mūsu bāleliņš?
Vedīsam ģeķīšam
Dižan gudru līgaviņu.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

11945.

Ko, māsiņas, domājat,
Kā liepiņas sastājušas?
- Mēs, brālīši, domājam
Atstāt tēva novadiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

11946.

Ko, puisēni, bēdājties,
Naudas pēc, sievas pēc?
Vai ar sievu Rīgā brauksi,
Vai ar naudu krāsni kursi?
Ar kumeļu Rīgā brauksi,
Ar malciņu krāsni kursi.
1311 [Apē (Vlk)].

11947.

Ko, puisīti, lūkojies?
Še nav tavas līgaviņas;
Rīgā tava līgaviņa
Pa ielām vazājās.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

- 89 -

11948.

Ko, puisīti, tu gaidīji,
Ka neņēmi līgaviņu?
Vai gaidīji uzlecam
Mēnestiņu galviņā?
357 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11949.

Ko skaties šurp, meitiņa?
Šogad vīra nedabūsi;
Citu gadu gan dabūsi
Teļa putras strēbējiņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

11950.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas zvadzināja?
Mūs, māsiņu aizvedīs
Pār deviņi dūņu purvi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11951.

Ko tie mūsu suņi rēja
Viņā priežu cekulā?
Pēters, puisis, ratus sita
Līžu, meitu, vizināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

11952.

Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja;
Ko tās meitas ziemu auga,
To vasaru noziedēja.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Ak tu meitu vasariņa,
Auga ziemu, aug vasaru;
Ko tie puiši ziemu auga,
To vasaru sapelēja.
121 [Gulbenē (Md)].

11953.

Ko tie tēva suņi rēja
Aiz māmiņas rožu dārza?
Div~ nelieši lūkojāsi,
Kādas rožu ravētājas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

11954.

Ko tu, driķi, driķojies
Ap manām māsiņām?
Vairāk man sīkas naudas
Kā tev driķu sēnaliņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

11955.

Krauklis brēca vīnu, medu,
Kalpiņš daiļu muižu meitu.
Dzer, krauklīti, purviņā,
Ņem, kalpiņi, kalponīti!
Ņem, kalpiņi, kalponīti,
Būs laimiņa dzīvojot.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

11956.

Krauklis skrēja Rīgā:
Cik puisis maksā?
- Puspīpes tabakas,
Vecu vīžu pāri.
Krauklis skrēja Rīgā:
Cik meita maksā?
- Divi simti daldeŗi,
Dukāts virsū.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

11957.

Krauklīts tupi zariņā,
Uz draviņu lūkodams.
Kas kraukļam medu dos,
Kas kalpam mātes meitu?
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

11958.

Krogā gāja jaunas meitas,
Ne tās gāja alu dzert,
Gāja puišus lūkoties,
Ko tie dara dzērumā,
Vai dzēruši neģeķēja,
Vai zem galda negulēja,
Vai nespēra vecas sievas,
Citu puišu cepurīti.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

11959.

Krustījās suņam aste,
Pa celīti tekājot;
Šaubījās puišam prāts,
Uz meitām domājot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11960.

Kupla liepa eglienā
Aiz skujām nelapoja;
Skaista meita nāburgos, -
Aiz barguma neprecēja.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

- 90 -

11961.

Kupla liepa lejiņā
Pilna balta sudrabiņa;
Tai vajaga pretinieka
Dižan daiļa ozoliņa.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

11962.

Kupla liepa, platas lapas,
Liela ceļa maliņā;
Tai vajaga asa cirvja,
Gudra puiša cirtējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Kupla liepa lejiņā,
Pilna balta sudrabiņa;
Tai vajaga asa cirvja,
Jauna puiša cirtējiņa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Trīs gadiņi kupla liepa
Vīgrieznēsi audzināma;
Tai vajaga asa cirvja,
Gudra vīra cirtējiņa.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

11963.

Kupla liepa ceļu gāje,
Savus zarus locīdama;
Griez tu ceļu, ozoliņ,
Ar visām zīlītēm!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Kupla liepa ceļu gāja,
Zari vien locījās;
Ozoliņš ceļu grieza
Ar visām bitītēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11964.

Kuplajai liepiņai
Zari līka Daugavā;
Daiļajai meitiņai
Iet slavīte tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11965.

Kupli auga vītoliņi
Glumajām lapiņām;
Zemu rauga tie puisīši,
Tie asaru dzērājiņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11966.

Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas dāboliņš;
Daiļas auga, netikušas
Liela ciema zeltainītes.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas ozoliņš;
Dižans auga, netikošs
Liela ciema tēva dēls.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

11967.

Kuplis auga, neziedēja
Ceļa malas āboliņš;
Skaistas auga, neprecēja
Liela ciema dzeltānītes.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

11968.

Kur iedama, tautu meita,
Kam nezdama launadziņu?
Nes manam bāliņam,
Tam nevaid(a) nesējiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11969.

Kur gubiņa no gubiņas,
Tur bij lieli tīrumiņi;
Kue ciemiņš pie ciemiņa,
Tur bij daudzi zeltānīšu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11970.

Kur jāsat, jauni puiši?
Nava meitu krodziņā;
Vakar bija svēta diena,
Tad bij meitas krodziņā.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

11971.

Kur jau laba papuvīte,
Tur jau labi rudzi būs;
Kur jau laba meita bija,
Tur būs laba līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11972.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur lustīga dzīvošana;
Kur tie puikas, bendes kalpi,
Tur gaudajas asaras.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

11973.

Kur meitiņas, kur māsiņas,
Tur priecīga dzīvošana;
Kur tie puiku diedelnieki,
I zīlīte nedziedāja,
I zīlīte nedziedāja,
čiečināt čiečināja.
121 [Gulbenē (Md)].

- 91 -

11974.

Kur ošam zari līka,
Tur nolīka galotnīte,
Kur puišam prātam tika,
Tur paņēma līgaviņu.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

1. Kuŗu malu vējiņš pūta,
Tur ošam zari līka;
Kur puišam prātam tika,
Tur pajēma līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

11975.

Kur, puisīti, tavas acis?
Vai apdzēri padomiņu?
Neredz meitu daiļumiņu,
Ne darbiņa čaklumiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

11976.

Kur skudŗiņa teku taisa,
Tur zālīte vairs neaug;
Kuŗa meita puisi klausa,
Tai vaidziņi vairs nezied.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

11977.

Kur tie lieti dūmi kūp,
Tur tā maza siltumiņa;
Kur tā liela slava nāk,
Tur tā maza bagātība.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Kur tie lieli dūmi kūp,
Tur tā maza uguntiņa;
Kur tie lieli slavenie,
Tur tā grūta dzīvošana.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

11978.

Kur tu liksi, kad tu ņēmi,
Kalpa puisi, līgaviņu?
Pārvedīsi, iegāzīsi
Saimenieka aizkrāsnī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

11979.

Kur tu liksi, kad tu ņemsi,
Kalpa puisi, līgaviņu?
Ne tev klēts, ne kambaŗa,
Ne istabas, kur dzīvot;
Vējiņš loka vērītē
Tavu namu, istabiņu.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Kur tu liksi, kalpa puisi,
Kad tu mani novedīsi?
Tavu namu, istabiņu
Vējiņš loka siļiņā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

11980.

Kur tu liksi, kad tu ņemsi,
Kalpa puisis, līgaviņu?
Vedīs~ žēli raudināt
Saiminieku istabā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

11981.

Kur vasaru saule tek,
Tur rudeni mēnesītis,
Kur vasaru brāļi jāj,
Tur rudeni tautu dēli.
188 [(?)].

11982.

Kuŗa meita taisni gāja,
Tai būs vīrs zābakiem;
Kuŗa gāja salīkuse,
Tai ar kārklu vīzītēm.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Kuŗai meitai stāvu pupi,
Tai atjāja zābakim;
Kuŗai gulu rutulīši,
Tai ar kārkla vīzītēm.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11983.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita grezna auga,
Tā sēd ilgi bāliņos.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

11984.

Kuŗa smilga kupla auga,
Tai rasiņa ilgi stāv;
Kuŗa meita grezna gāja,
Tā atraitņa līgaviņa.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 101 [Rankā (Rankas pag. C)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 325 [Secē (Seces pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

11985.

Kuŗš kociņis ziemu zied,
Tas vasaru nelapoja;
Kuŗš puisītis meitas lenca,
Tas darbiņu nemācēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 92 -

11986.

Kuŗš puisīts, jauns būdams,
Daudzi tur drauguļiņu,
Tas ar savu līgaviņu
Mūžam labi nedzīvoja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

119861.

Kuŗš puisītis ragā pūta,
Tam būs kāzas šoruden;
Mani brāļi stabulēja,
Tiem būs citu vasariņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

11987.

Kurs puisītis zirgu kūla,
Tas kuļ savu līgaviņu;
Kurs puisītis zirgu glauda,
Tas glaud~ savu līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

119871.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Kas jel tevi kustināja?
Pretim nāca liela straume,
Tā jau tevi kustināja.
Raudi, raudi, jauna meita,
Kas jel tevi raudināja?
Pretim nāca jauni puiši,
Tie jau tevi raudināja.
224 [Kabilē (Kld)].

11988.

Labāk, brāļi, pīpējam
Savu sūru tebeciņu,
Nekā savu sīku naudu
Par meitām izdodam.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

11989.

Labi labi tam puikam,
Kam līgava ceļmalā:
Aiziedamis, atnākdamis
Pie līgavas sērsti gāja.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

11990.

Labi ļaudis maliņā,
Labi lieli tīrumiņi;
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Kaut tā liela uzaugusi.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)]. 1311 [Apē (Vlk)].

11991.

Labrītiņ, Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Apķerties, mutes doti,
Tā pirmā mīlestība.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

11992.

Lai ir rozes, kur ir rozes,
Jaunu meitu dārziņā;
Lai iet puiši, kur iet puiši,
Iet pie meitu māmuliņas.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

119921.

Lai man tika, kas man tika,
Tas mazais, tas man tika;
Tam es došu, es neliegšu
Savu pašu rokas meitu.
224 [Kabilē (Kld)].

11993.

Lai ņem katris, ko ņem katris,
Arājam kūlējiņa,
Arājam kūlējiņa,
Rīta rasas bridējiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1253 [Kroņa laicenē].

11994.

Lai stāv zeme atmatā(i),
Kad nav laba arājiņa;
Lai stāv meita vaiņagā(i),
Kad nav laba ņēmējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 206 [Kuldīgas apriņķī], 224 [Kabilē (Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Lai zaļoja bērzu birze,
Kad nav laba līdējiņa;
Lai stāv manis vainadziņš,
Kad nav laba ņēmājiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11995.

Lai tie rati kādi bija,
Kad tik labi kumeliņi;
Lai tā meita kāda bija,
Ja tik laba malējiņa.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

11996.

Lai upīte gana strauja,
Pret saulīti netecēja;
Lai māsiņa gana mīļa,
Mūžam brāļus nekalpoja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 93 -

11997.

Laiks jau bija gaigalam
Skriet no sila ezerā;
Laiks jau bija tev, māsiņa,
Atstāt savus bāleliņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

11998.

Laiku laiku piesacīju
Jaunākai māsiņai
Ar tautām nelaisties
Gaŗajās valodās.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

11999.

Laime laime tai mātei,
Kam meitiņas ātri aug:
Piektdien dzimst, sestdien aug,
Svētdien ved tautiņās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12000.

Laime laime tam puišam,
Sētā auga līgaviņa;
Ne tas āva baltu kāju,
Ne segloja kumeliņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12001.

Laima pina pinekliņu,
Kalniņā sēdēdama,
Piepin labu mātes meitu
Pie nelieša tēva dēla.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Dēkla vija pineklīti,
Kalniņāi sēdēdama.
Piepin labu mātes meitu
Pie tikuša tēva dēla.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

12002.

Laiskis puisis smilgās guļ,
Jaunu meitu gaidīdams.
Celies agri, laiskis puisi,
Tad tev kāda gadīsies!
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12003.

Lakstīgala ievā dzied,
Tā ir meitu lakstīgala;
Zaļa varde purvā kurc,
Tā ir puišu lakstīgala.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

12004.

Lakstīgala tricināja
Rīgas torņa galiņā,
Ieraudzīja medenieku
Sila malu staigājot.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12005.

Lielas lietas, mazas lietas
Valda puišu padomiņš;
Visa meitu gudrībiņa
Nama kaktu neizpilda.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12006.

Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas āva.
Aunat, zēni, uz ērkšiem,
Uz asām adatām!
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

12007.

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi kunga grāmatā;
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas cūku rakumos.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)]. 71 [Drustos (Drustu pag. C)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)], 259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)],
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)]. 328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

1. Lielas meitas, mazas meitas,
Visas rožu dārziņā;
Lieli puiši, mazi puiši,
Visi cūku rakumos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12008.

Lieli ceļi, mazi ceļi,
Vis~ uz Rīgu aiztecēja;
Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas āva.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12009.

Lielīt meitas lielījās
Puišiem dot padomiņu;
Puisīšam vairāk prāta
Kā deviņām meitiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12010.

Lēkā, lēkā, tu zaķīti,
Aizlēkāsi vasariņu;
Dzīvo, dzīvo, tu puisīti,
Aizdzīvosi līgaviņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 94 -

12011.

Lēna lēna tā meitiņa,
To vedīšu bāliņam;
Lēna lēna māmuliņa,
Mācēj~ labi maldināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12012.

Lēnis lēnis tautu dēlis,
Ka(d) nebija līgaviņas;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš nopūta lēnumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12013.

Lejā auga ozoliņš
Rūtaiņām lapiņām;
Kalniņā liepa auga
Mastītiem ziediņiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

12014.

Lidi lidi vanadziņu,
Uz baltām vistiņām;
Ja baltās nedabūji,
Gū(j) to pašu pelēko!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12015.

Līdaciņa platastīte
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita gaŗmatīte
Pieviļ manu bāleliņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12016.

Līdzās sēdu ar bāliņu,
Viņš ar mani nerunā;
Dasēdāsi tautu meita,
Brāļam jauka valodiņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12017.

Līgo bite, līgo meita
Šo āriņu maliņā,
Bite, ziedus lasīdama,
Meita, vietas taujādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12018.

Līgo liepa, līgo zari,
Līgo visas pazarītes;
Gan tā liepa atlīgos
Pie kuplā ozoliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12019.

Līgo saule launagā,
No launaga vakarā;
Taujā māsa labas vietas,
Bāliņos dzīvodama.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12020.

Līgojies, āra liepa,
Pretim āra ozoliņu;
Darinies, tautu meita,
Pretim manu bāleliņu!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12021.

Līgot lieču āra liepu
Pret to āra ozoliņu;
Tur tā liekta, tur palika
Jaunajām māsiņām.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12022.

Līki koki, taisni koki
Aug celiņa maliņā;
Lieli puiši, mazi puiši,
Vis~ uz meitām kājas aun.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

12023.

Lokies, liepa, nelokies,
Lauzīs tavu galotnīti;
Raud~, māsiņ, vai neraudi,
Vedīs tevi šoruden.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12024.

Lūdzin lūdza tautu meita,
Lai es teicu brāliņam.
Lai tev~ teica visi velni,
Kam bāries ganīdama!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12025.

Lūko, brālīt, līgaviņu,
Es līdzēšu nolūkot,
Es līdzēšu nolūkot
Pa tavam prātiņam.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

- 95 -

12026.

Lūko, brāli, līgaviņu,
Tu lūko, es lūkoj~;
Tu lūko tikumiņu,
Es labā darbiņā.
216 [Ventspilī].

1. Jem, brālīti, līgavīnu,
Es līdzēšu nolūkot;
Tu lūkosi prātīnam,
Es visama darbīnam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

12027.

Lūko, manu bāleliņ,
No kājāmi līgaviņu:
Kas dižani kājas āva,
Tā dižani darbu dara.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12028.

Lūko, priede, to eglīti,
Kam sarkani skuju gali;
Lūko, puisi, to meitiņu,
Kam sarkani vaigu gali!
226 [Kandavā (Tl)].

12029.

Lūkojies, bāleliņ,
Še ir laba lūkošana,
Še dzelteni Ventes kārkli,
Še raženas dzeltainītes.
216 [Ventspilī].

12030.

Lūkojies, viendēlīti,
Vienmeitiņas ļaudaviņas;
Mēs bijām trīs māsiņas,
Triju pūriņ~ i vajaga.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Lūkojiesi, viens dēliņš,
Kur mātei viena meita;
Mēs mātei trīs meitiņas,
Mums nav zelta, sudrabiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

12031.

Luste luste vanagam,
Zīle dzied kaņepēs;
Luste luste bāliņam,
Ka māsiņa skaisti auga;
Bēda tautu dēliņam,
Ka rokā nedabūs.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12032.

Māmulīte bēdājās,
Ka tai bija daudz meitiņu;
Pate Laime atbildēja:
Gan es pate izgodēšu.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12033.

Māmuliņa bēdājās,
Kur meitiņa rādīsies.
Laiž tirgū, laiž kāzās,
Tur meitiņa rādīsies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12034.

Māsa māsa tautu meita,
Kamēr mazi bāleliņi;
Kad uzauga bāleliņi:
Māršiņ, brāļa līgaviņ!
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

12035.

Māsiņ diža, māsiņ maza,
Nevaināji arājiņu!
Kad tu būtu jo ražana,
Tu nevērti arājiņu,
Arājiņa kājas rokas
Maksā zelta gabaliņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Māsiņ diža, māsiņ maza,
Nevaino arājiņa:
Arājam kājas rokas
Kā ābeļu ziedi zied.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12036.

Māsiņ mana sārtvaidzīte,
Nedod mutes tautiešam:
Dosi mutes tautiešam,
Bālēs tavi sārti vaigi.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12037.

Māsiņ, tavu baltu muti,
Tavu daiļu augumiņu!
Kam tu kāpi kalniņāi
Nelietim rādīties?
206 [Kuldīgas apriņķī].

12038.

Māte meitu audzināja
Kā lielo Rīgas pili.
Nāks rudens, aizvedīs,
Paliks pati [viena] dūdojot.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

- 96 -

12039.

Māte meitu mazināja
Priekš kungiem, stārastiem;
Priekš puišiem nemazina:
Ņemat, puiši, nu ir laiks!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

12040.

Māte meitu rājin rāja,
Kam sēžot kambarī;
Kambarī sēdēdama,
Kādu vīru dabūšot.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12041.

Māte meitu tirgū veda,
Vai pārdot, vai izmīt.
Nij pārdeva, nij izmija,
Ved uz māju raudādama,
Ved uz māju raudādama,
Nabagiem dāvādama.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es to savu vīra luņģi
Tirgū vežu pārdodam~.
Ne pārdevu, ne izmiju,
Ved~ uz māju raudādam~.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2. Tirgū vežu līgaviņu
Izmīšan~, pārdošan~.
Neizmiju, nepārdevu,
Sētā vežu raudādams.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

12042.

Māte raud, meita raud,
Abas divas gauži raud:
Māte raud mīkstas maizes,
Meita skaista brūtgāniņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Raud māmiņa, raud meitiņa,
Pa pagalmu staigādam~:
Māte raud baltas putras,
Meita baltas vilnainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12043.

Maksājat, ciema puiši,
Es jums sievu pārvedīšu;
Daudz man labas nolūkotas,
Man pašam nevajaga.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12044.

Man māsīna kā smildzīna,
Kā rasīna villainīte;
Nevienami to nedošu
Kā bajāra dēlīnam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12045.

Man pieteice bāleliņis:
Māsiņ, meitu lūkojies!
Kuŗa meita tev patika,
Tā būs mana līgaviņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12046.

Man~ māsiņ, es priekš tevis,
Aizjūgš~ savu kumeliņu.
- Jūdz, bāliņ, pats priekš sevis,
Vizin~ savu līgaviņu!
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12047.

Manas rozes, magonītes
Caur žodziņu izaugušas;
Mani brāļi nogājuši
Pārnovadu lūkoties.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12048.

Mans brālītis baltu muti
Sēd mellā kumeļā;
Dažai tautu meitiņai
Sāp sirsniņa, birst asara.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

1. Mans brālītis baltu muti
Sēd melnā kumeļā;
Tautu meita raudacīte
No pakaļas lūkojās.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12049.

Mans brālītis bēdājās,
Kur būs ņemti līgaviņas.
Paies ziema, nāks vasara,
Atnāks pate dziedādama,
Atnāks pate dziedādama,
Puķu ziedu lasīdama.
349 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12050.

Mans brāliņš gan gribēja
Lielzalviešu meitu ņemt;
Mēs māsiņas negribam
Pieriestiem lindrakiem.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 97 -

12051.

Mans brāliņš gan gribēja
No Vidzemes sievu ņemt;
Es māsiņa negribēju:
Nemācēja raibaudekla.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12052.

Mans bāliņis klēti taisa
Viņā lauka tīrumā;
Pārvedīs līgaviņu
Zeltītām atslēgām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12053.

Mans bāliņis lielījās
Puķīt~ ņemt(i) līgaviņu.
Ņem, bāliņ(i), ļaužu bērnu,
Lai zied puķe dārziņā!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Dzīrās māte dēliņam
Puķīt~ vest līgaviņu.
Ved, māmiņa, ļaužu bērnu,
Lai zied puķe dārziņā!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

12054.

Mans brāliņš lētdabiņš,
Piekrāps tevi, tautu meita:
Pie baznīcas roku deva,
Ganos siera gabaliņu.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

12055.

Mans brālītis sievu ņēma,
Caur sietiņu sijādams;
Tai bij arī meitai būt,
Kas var sietu iztecēt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

120551.

Mans mazais bāleliņis,
Lūkās tevi, ciema meitas(?):
Ik svētdienas naņķa biksas,
Viksētie zābaciņi.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12056.

Maza maza lakstīgala
Lielu mežu skandināja;
Maza maza mūs~ māsiņa
Lielas tautas rūdināja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Sīku bieržu lakstīgala
Dižu mežus trīcināja;
Maza rada mūs~ māsiņa,
Dižas tautas bildināja.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

12057.

Maza maza līdaciņa
Daudz niedriņu kustināja;
Maza maza mūs~ māsiņa
Daudz tautiņu kaitināja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Maza maza zivitiņa
Sajauc dūņu ezeriņu;
Maza maza tautu meita
Pieviļ manu bāleliņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12058.

Maza maza meitenīte,
Bet jau liela gudreniece:
Trence tautu kumeliņus
Par ābola līdumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12059.

Maza maza meitenīte
Pieviļ puisi arājiņu:
Nolaupījsi rācenīti,
Dod par siera gabaliņu.
121 [Gulbenē (Md)].

12060.

Maza maza meitenīte
Pieviļ puisi arājiņu:
Parādīja raibus cimdus,
Aiz upītes ganīdama.
40 [Slokā (Rg)], 317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1. Ai Dievīnu, es dabūju
Lētu maizes arājīnu:
Parādīju baltus cimdus,
Āz upītes stāvēdama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2. Pate vīla tautu meita
Manus baltus bāleliņus:
Aiz upītes ganīdama,
Raibus cimdus parādīja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12061.

Maza maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Ņem, bāliņ, kamanās,
Tā būs tava līgaviņa!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 98 -

120611.

Mazajam bērziņam
Zelta auga atlasīte;
Jaunajam brālītim
Aug grezena līgaviņa.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12062.

Mazas manas dzeltainītes,
Kam jūs lielas neaudziet?
Spieši mani sarūsēja,
Iemauktiņi sapelēja.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

12063.

Maģis maģis zvirbulītis
Kaņepīti kustināja;
Mans bāliņš kā ozols,
Nedrīkst meitu bildināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12064.

Mēs bijām trīs meitiņas,
Visas trīs Annužiņas;
Visām trim gadījās
Pieterīši arājiņi.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12065.

Mēs bijām trīs meitiņas,
Visas trīs vīra grib.
Viena bija šmaug~ un gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Tumšo ģīmi čigānam,
Šmauga, gaŗa majoram,
Zema resna skrodeŗam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12066.

Mēs gājām vienu ceļu,
Tautu meita, bāleliņis.
Bāleliņis jāšus jāja,
Mēs kājām tecējām.
Uzceļ bēŗa pakaļā.
Uzceļ brālis tautu meitu
Sava bēŗa pakaļā.
Es vaicāju brālītim:
Kālabad tā darīji?
Kā tu vari pūci celt
Sava bēŗa pakaļā?
Vai nevari mani celt,
Es tev īsta māsuciņa?
- Lai, māsiņa, tev ir pūce,
Būs man mīļa līgaviņa;
Sēdēsim kumeļā,
Rociņās dodamies.
190 [Kuldīā].

12067.

Mēs puisēni, jaun~ būdami,
Kā mums tika, tā darām:
Ejam meitas brāķēdami,
Kā auziņas braucīdami.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12068.

Mēs varam lielīties,
Ka mēs puiši piedzimuši;
Mēs varam tāļi jāt,
Katru meitu bildināt.
226 [Kandavā (Tl)].

12069.

Meitas mani mīļi tur~,
Nav brāļiem līgaviņu;
Paņem brāļi līgaviņas,
Es meitāmi ienaidnieks.
190 [Kuldīā].

12070.

Meitas mani nemīlēja,
Šķiet, man meitu nevajaga;
Man vajaga brāļam sievas,
Jaunajame dieveŗam.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

12071.

Meitas meitas šitās būs,
Kad tās lielas uzaudzīs,
Dažu labu tēva dēlu
Asarām raudinās,
Asarām raudinās,
Tumšu nakti maldinās.
1311 [Apē (Vlk)].

1. Šie būs puikas, tie būs puikas,
Kad tie lieli izaudzīs,
Dažu labu mātes meitu
Asarāmi raudinās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12072.

Meitas, puišu neticat,
Puiši lieli viltinieki;
Puiši savus matus grieza,
Runā viltus valodiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 99 -

12073.

Meitas sēd rindiņā,
Puiši tup kaktiņā.
Kur tā meitu rinda sēd,
Tur puisīšu dvēselītes.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12074.

Meitas vien, meitas vien
Dod Dieviņš dodamo;
Jau to puišu gana maz,
Ved kaŗā vedamo.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12075.

Meitiņ~ liela, meitiņ~ maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši, šķelmji, nemaksāja
Vienas auzu sēnaliņas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12076.

Meitu dēļ rozes zied,
Meitu dēļ magonītes;
Puišu dēļ neziedēja
Ne nātrītes sētmalā.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

12077.

Meitu māte gauži raud,
Brunčos kājas satinuse:
Nav neviena tautu dēla,
Kas nāk meitu bildināt.
1253 [Kroņa laicenē]. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12078.

Meitu māte meitiņās
Sēd kā rožu dārziņā:
Tautu dēls gaŗām gāja,
Cepurīti nojēmies.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12079.

Meitu māte savas meitas
Pliedeŗos audzināja.
Velkiet, puiši, baltus cimdus,
Kad ejiet lūkoties!
263 [Dobelē].

12080.

Melna odze pārtecēja
Pa bāliņa pagalmiņu;
Tā nebija melna odze,
Tā bāliņa līgaviņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12081.

Melni elkšņi, balti bērzi
Cits pret citu locījās;
Jauni puiši, jaunas meitas
Cits uz citu raudzījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12082.

Mīl brālim tautu meita,
Es māsiņa nemīlēju,
Es māsiņa nemīlēju,
Viena tēva, māmuliņas.
224 [Kabilē (Kld)].

12083.

Mīl kungam zelta nauda,
Mīl akmeņu istabiņa;
Mīl manam bāliņam
Ciemā skaistas dzeltainītes.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

12084.

Mūžam sila papardīte
Zelta zieda neziedēja;
Mūžam kalpa līgaviņa
Laba vārda nedzirdēja.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

12085.

Mūs~ māsiņa žēli raud,
Rasā mirka villainīte;
Brālīts cēla tautas meitu
Uz bēraju kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12086.

Mūsu meitas vīra gaida,
Ne ad~ cimdu, ne ad~ zeķu;
Adiet cimdus, grēcenieces,
Kozin vīrs gadīsies!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12087.

Mūs~ nāburgu lepni puiši
Vaska kurpes šūdināja;
Dievs dod tām sapelēt,
Valkātājas nedabūt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12088.

Ērgļos bija pieci puiši,
Visi pieci krāsnī līda;
Pēters, visu daiļākais,
Pašā krāsns dibinā.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 100 -

12089.

Mārgrieta kratās
Uz mana brāļa.
Kraties mežā
Uz veca celma!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12090.

Līze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama, sūdzēdama,
Puiši viņu nemīlot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12091.

Nīcas meitas lielījās,
Visi viņu vien gribot.
Nava tiesa, nava tiesa,
Pašas vien lielījās.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12092.

Rūjenieši Rūju brida,
Skaistu meitu meklēdami.
Rūju bija izbriduši,
Skaistu meitu nedabūjši.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12093.

Rūjenieši Rūju brida,
Skaistu meitu meklēdam~.
Citur skaistu neatrada
Kā Salacas baznīcā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12094.

Raņķenieku novadā
Pūļiem auga baltas rozes;
Sūtu vēsti pārnovadu,
Lai nāk rozes izravēt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

120941.

Ierenieki, raķenieki,
Tie bij īsti bāleliņi;
Ierās auga mieži rudzi,
Raķos daiļas dzeltenītes.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12095.

Kalnmuižnieki, novadnieki,
Tie bij īsti bāleliņi:
Novadnieki vizināja
Kalnamuižas dzeltenītes.
190 [Kuldīā].

12096.

Jaunmuižnieku ozoliņi
Uz šo pusi nolīkuši,
Gribēdami atspiesties
Lutriņnieku liepiņās.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

12097.

Miķels piestu nosēdēja,
Tās Līzītes gribēdams;
Sēd~, Miķel, otru piestu,
Tās Līzītes nedabūsi!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12098.

Apšupnieki, resnvēdeŗi,
Še jāj meitas lūkoties;
Paši savus sarkanvamžus
Pabāzuši patiltē.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12099.

Rudbāržnieku zeltenītes,
Iesim visas pārnovadu,
Lai rūsēja, lai pelēja
Rudbāržnieku veci puiši.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12100.

Kurzemnieku zirgu zagļi
Še nāk meitu lūkoties.
Nedabūja zirgu zagt,
Ne meitiņu lūkoties.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12101.

Bormaniešu smurgulīši
Ēvelētu sievu grib;
Bormaniešu pagastā
Nav nevienas ēvelētas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12102.

Nāca, nāca, neienāca,
Duris vien virināja:
Tas ciemiņu klundurkājis
Nāca meitu lūkoties.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12103.

Ne dēļ tevis, neveiklīti,
Tautu meita gauži raud;
Tautu meita gauži raud
Dēļ dižena ozoliņa,
Dēļ dižena ozoliņa,
Vētras lauzta ziedonī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)]. 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 101 -

12104.

Ne es teicu, ne es pēlu
Bāliņam līgaviņas;
Ja tam kāda gadījās,
Lai uz manis neraudāja.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12105.

Ni es teicu, ni es peļu
Sovus eistūs buol~el~eņus;
Kura tiks muotis meita,
Parīs~ gaudu asareņu.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12106.

Ne labā priede auga
Degošā siliņā;
Ne labais tāļu jāja
Līgaviņas meklēties.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

1. Ne jau labi oši aug
Smilšainā kalniņā;
Ne jau labis tautu dēls
Tāli ņēma līgaviņu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Ne labaja priede auga
Degošāi siliņāi;
Ne labaja meita gāja
Pa novadu tautiņās.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12107.

Ne rīkstītes nenogriežu,
Ja bērziņa nesmādēju;
Neņems mans brāliņš sievas,
Ja meitiņas nebrāķēs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12108.

Ne rīkstītes nenolauzu,
Ja bērziņa netaujāju;
Neņem, manu bāleliņ,
Netaujātas līgaviņas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12109.

Ne tas tiesa, ne tas bij,
Ka puišiem sirds drebēja;
Tā drebēja meitām sirds,
Kad tās puišus ieraudzīja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12110.

Na te vīn teiri rudzi,
Na te vīn skaist~ oruoji;
Ju tuoluok, ju teiruoki,
Ju skaistuoki oruojeņi.
409 [Līksnas pag. D].

12111.

Nebēdai, māmuliņa,
Aveniņu turēdama:
Pat~ aitiņa attecēs
Pie tā tava aveniņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12112.

Neder auzu sēnaliņa
Kviešu maizes pabariem;
Tā nedera kalpa bērns
Saimenieka dēliņam.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12113.

Nedod Dievs bērziņam
Elkšņa lapiņ~ i lapot;
Nedod Dievs māsiņai
Dzīt telīšu bāliņos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12114.

Nedod, Dievs, neliec, Laime,
čeķam jaunas līgaviņas!
čeķīts savu līgaviņu
Kā putniņu vārdzināja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12115.

Nelietnīti, bāleliņi,
Baro labu kumeliņu:
Pie tevim meitas nāks,
Kumeļā raudzīdamas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Neveiklīti, bāleliņu,
Turi labu kumeliņu:
Visas ciema dzeltainītes
Kumeļā lūkojās.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

12116.

Nelūkoji, bāleliņi,
Baltu muti līgaviņu;
Baltu muti līgaviņa
Istabēju sēdētāja.
190 [Kuldīā].

- 102 -

12117.

Nelūko, bāleliņi,
Baznīcāi līgaviņu [zeltenītes]:
Baznīcā daiļi gāja
Visas tautu nelietītes.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12118.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu:
Baznīcā daudz meitiņu
Tapinātu sudrabiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Bāleliņ, bāleliņ,
Tirgū meitu neraugies:
Tirgū meitas skaistas gāja,
Ciemā rotas salasījšas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Es tev lūdzu, bāleliņ,
Kāzās sievas nelūko:
Kāzās daudz sudrabiņa,
Cits no cita lienējās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12119.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu:
Daža laba snauduliņa
Sēž zeltāi, sudrabā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12120.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu;
Lūko kunga druviņā,
Rudzu spailes galiņā!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es tev saku, bāleliņi,
Tirgū meitas nelūko;
Lūko linu druviņāi,
Kuŗa platu baru ņem!
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2. Nelūko, man~ brālīti,
Tirgū sievu, baznīcā;
Lūko spailes galīnāi,
četru nīšu audeklā!
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12121.

Nelūko, bāleliņ,
Baznīcā līgaviņu;
Lūko meitu nosvīdušu,
Ne zeltā, sudrabā!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12122.

Nelūkoji, bāleliņi,
Dižu ļaužu līgaviņu;
Nāks līgavas diži radi,
Maz tavā rociņā.
190 [Kuldīā].

12123.

Nelūko, man~ māsiņa,
Augstcepures tēva dēlu:
Tur tam rudzi, tur tam mieži,
Tai augstā cepurē.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Nelūko, man~ māsiņ,
Augst~ ceper~ tēv~ dēl~:
Tur tev rudz~, tur tev miež~,
Tai augstēi ceperēi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12124.

Nelūko to puisīti
Ar baltām rociņām:
Tas bij kāršu spēlmanītis,
Ne maizītes devējiņš.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12125.

Ņem, bāliņ(i), astru sietu,
Sijā ciema zeltenītes;
Kuŗa grieza sieta vidu,
Tā būs tava līgaviņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12126.

Ņem, bāliņ, astru sietu,
Sijā ciema zeltenītes;
Kuŗa cauri iztecēja,
Tā būs tava līgaviņa.
121 [Gulbenē (Md)].

12127.

Ņem, bāliņ(i), Ievu sievu,
Ieva sieva liela rada:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12128.

Ņem, brālīti, es tev vēlu,
Pašu ciema zeltenīti:
Tā zināma, tā redzama,
Tā darbiņu ieradusi.
226 [Kandavā (Tl)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 103 -

12129.

Ņem, bāliņ, ja tev tīk,
Muižas meitu līgaviņu;
Ik rītiņa ar maniem
Pie lielo dzirnaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12130.

Ņem, brālīti, ko es teicu,
Maza rada līgaviņu:
Ne tā tevi pašu rās,
Ne rās tavu māmuļīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12131.

Ņem, brālīti, ko es teicu,
Tā būs laba līgaviņa;
Tā ies tav, kur sūtāma,
Klausīs tavu māmulīti.
224 [Kabilē (Kld)].

12132.

Ņem, bāliņ, ko ņemdamis,
Muižas meitu vien neņem:
Muižas meita ieraduse
Slinkumā, kārumā,
Slinkumā, kārumā,
Pa lodziņu skatīties,
Pa lodziņu skatīties,
Atslēdziņas šķindināt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Kas grib ēst kviešu maizi,
Lai līž elkšņu līdumiņu;
Kas grib ņemt muižas meitu,
Lai vij asu pātadziņu:
Muižas meitas ieradušas
Laiskumā, kārumā,
Ne tās māk sienu pļaut,
Ne ar kunga rijas kult.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Ņem, brālīti, muižu meitu,
Vijies gaŗu pātedziņu:
Muižu meita ieraduse
Slinkumā, kārumā,
Kunga duris virināt,
Kunga kannas klabināt.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

12133.

Ņem, bāliņi, kroga meitu,
Kroga meita gan bagāta:
Stopiņš cimdu, stopiņš zeķu,
Zarakanna villainīšu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12134.

Ņem, brālīti, kur es teicu,
Dižu radu līgaviņu;
Orēm krausi linu baķus,
Ratiem krausi sudrabiņu,
Ratiem krausi sudrabiņu,
Lastiem krausi slinkumiņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12135.

Jem, bāliņ, kur jemdam,
Jem jūrēi niedr~s meit~,
Jem jūrēi niedr~s meit~,
Tā neēd~, tā nedzēr~.
211 [Rindā (Ances pag. Vp)].

12136.

Ņem, bāliņ, laba būs
Mana teikta līgaviņa:
Ni snaudule, ni miegule,
Ni māmiņas rājējiņa.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12137.

Ņem, bāliņi, liela rada,
Vai ir liela, vai ir maza;
Jele slavīt~ i slavina:
Liela rada līgaviņa.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

12138.

Jem, brālīti, leišu meitu,
Tā darbiņa nekavēja:
Tupēdama goves slauca,
Pa kamiesi bērnu zīda.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12139.

Ņem, brāliņ, leišu meitu,
Leišu meita jo bagāta:
Leišu meita plāni vērpa,
Gaŗus auda audekliņus.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12140.

Ņem, bālī, līgaviņu,
Ņem, darbā lūkodams;
Nelūko skaistas pieres,
Ne daiļa augumiņa!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12141.

Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Ņem dižanu, ņem ražanu;
Tas nebija ievas zieds,
Ik pav~saŗus noraujams.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 104 -

12142.

Ņem, bāliņ, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka bagātas nepaņēmi,
Ka nabadze nepalika.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

12143.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka tu sliktu nepaņēmi,
Ka pēc žēli neraudāji.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12144.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem, ļaudīm vaicādams,
Ka tu slinku nepaņēmi,
Ka netapi nabagā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12145.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Ņem, ļaudiemi vaicādams;
Paņems~ kādu netiklīti,
Būs ļaudiemi jārunā.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12146.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
No ļaudīm vaicādams:
Ne puķīte noraujama,
Ne zemē nometama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12147.

Jem, brālīti, līgaviņu,
Jem sev jaunu meitenīti:
Ziedēj~ tava līgaviņa
Kā ieviņa vasarā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12148.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Ņem tikušu tautas meitu,
Smalku kreklu audējiņu,
Skaistu cimdu adītāju.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12149.

Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Tīru rudzu malējiņu;
Tev pašam div~ māsiņas,
Putraimiņu braucējiņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12150.

Ņem, brālīti, muižas meitu,
Iekulsiese lupatos:
Muižas meitas pūriņāje
Kunga vecas šlāpmicītes.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

12151.

Ņem, bāliņ, muižas meitu,
Ej mežā rungas cirst:
Runga veda rijas kult,
Runga māļu ritināt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12152.

Ņem, brāliņi, muižas meitu,
Muižas meita jo bagāta:
Divi tīnes labu drēbju,
Trešā tādu lupatiņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es nezinu, kas par vainu,
Ka man~s puiši neprecē:
Tīne cimdu, tīne zeķu,
Tīne baltu villānīšu.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2. Precē mani, tautu dēls,
Es bagāta mātes meita:
Man deviņi raibi brunči,
Pieci zīda lakatiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12153.

Ņem, brāliņ, muižas meitu,
Viji gaŗu pātadziņu:
Muižas meita ieradusi
No kambaŗa kambarī.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

12154.

Ņem, bāliņ, niknu bargu,
Nenoņem netikušas:
Niknu bargu norāsim,
Kur liksim netikušu?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12155.

Ņem, brālīti, pats māsiņu,
Kad ražena uzauguse;
Ņems tautiņas, tev būs žel,
Kad raženu niecinās.
226 [Kandavā (Tl)].

12156.

Ņem, bāliņ, šogad sievu,
Negaid~ manis uzaugam;
Es uzaugšu, tu neņemsi,
Paliks veca māmuliņa.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 105 -

12157.

Ņem, bāliņ, skaistu sievu,
Nelūko bagātības:
Bagātību Rīgā pirka,
Skaistumiņa nevarēja.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12158.

Ņem, bāliņi, stimpu stampu,
Neņem kādu vīzdeguni:
Stimpu stampu dubļus brida,
Vīzdegune laipu meta.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12159.

Ņem, bāliņu, tādu sievu,
Kas māmiņas bijājās,
Kas māmiņas kājas āva,
Ik vakara vietu taisa.
60 [Salacā (Salacas pag. Vlm)].

12160.

Ņem, bāliņ, to meitiņu,
Kam sārkani vaigu gali!
- Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sārkani vaigu gali.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12161.

Ņem, brālīti, to meitiņu,
Tai ražens vainadziņš.
- Vai māsiņa, kā es ņemšu,
Tev patika, man netika:
Tev patika vainadziņš,
Man meitiņa nepatika.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12162.

Ņemiet, puiši, kalponītes,
Neņemiet mātes meitas:
Mātes meitas laiskas bija,
Nava darba darītājas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12163.

Ņemat, puiši, ko ņemdami,
Laiskas meitas atstājiet,
Lai paliek laiskajās
Vagarītes dēliņiem.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12164.

Ņemiet, puiši, manu meitu,
Mana meita lielbagāta:
Trīsdesmit linu kreklu
Ar tiem poļu lēstaugim.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12165.

Ņemat, puiši, manu meitu,
Manu godu neraugāt!
Nebūs tā dzērājiņa,
Ne ar tāda dziedātāja.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12166.

Ņemiet, tautas, raudzeknīti
Vecajā māsiņā:
Kā darīja vecā māsa,
Tā jaunās pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12167.

Neņem, manu bāleliņu,
Melnu galvu līgaviņu:
Melnu galvu līgaviņa
Ienaidiņa cēlājiņa.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12168.

Neņem sievas, bāleliņ,
Kamēr mani tautas veda;
Ja būs laba māsaciņa,
Tā būs tava līgaviņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12169.

Neņemiet tās meitiņas,
Tās nav darba darītājas:
Baltas rokas, baltas kājas,
Melna govju slaucenīte.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12170.

Nenoraugi, bāleliņ,
Meitai daiļa augumiņa;
Raug~ meitai glīta darba,
Laba, gudra padomiņa!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12171.

Neraud~, meita, uz citiem,
Ne uz savu māmuliņu;
Raud~ uz savu slinkumiņu,
Uz netiklu valodiņu!
1311 [Apē (Vlk)].

- 106 -

12172.

Neraugāt šāda plunča,
Rasiņā izmirkuša:
Plunčam bija labs zirdziņš,
Skaista cauņu cepurīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12173.

Neskrej tāļu, vanadziņi,
Baltas vistas upmalā;
Nejāj tāļu, bāleliņi,
Smukas meitas ciemiņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12174.

Natur seunu tys akmen~s,
Kur guļ upis dybynā;
Natur pruota tys puiseit~is,
Kur daudz meitu zadenuoj~.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

12175.

Nevijies, vītoliņi,
Ne pēc tevis tie zariņi;
Nelūko, tu puisīti,
Ne pēc tevis tā meitiņa.
190 [Kuldīā].

12176.

Necērtat dui dravītes
No tā viena ozoliņa;
Neņemat, dui brālīši,
Vienas mātes lolojumu!
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12177.

No pulciņa nosaraugu
Brāliņam līgaviņu,
Kuŗa daudzi nerunāja,
Nebārstīja valodiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12178.

No pulciņa nosavēru
Brāliņam līgaviņu:
Kuŗa mudri darbu dara,
Lēni laida valodiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12179.

Nokulstām man snātnīte,
Pakājīšu villainīte,
Kas būs ļaužu neredzējis,
Tas nāks mani bildināt.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

12180.

Nu es redzu, nu es redzu,
Bāliņš mīl tautu meitu:
Sieru svieda pār upīti,
Akmentiņu daudzināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 225 [No Kaltenes līdz Kolkasragam gar jūrmalu (Tl, Vp)].

12181.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Laiskajam sievu ņemt:
Nu uzauga divas vārpas
Viena salma galiņā.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Nu ir laiks, nu ir laiks
Plikajiem precēties:
Nu izauga divas vārpas
Viena stiebra galiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

12182.

Nu ir laiks, nu ir laiks
Jānīšam sievu ņemt:
Nu zied viss eņģuvers,
Eņģuveŗa pazarītes.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12183.

Nu pietrūka, vairs navaid
Silā sīkas vāverītes;
Nu pietrūka, vairs navaid
Šī ciemā dzeltainītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12184.

Nu zied ievas, ābelītes,
Nu meitiņas līdza zied;
Nu puišiemi gana nav,
Uz meitām raugoties.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12185.

Nu zied ievas, ābelītes,
Nu meitiņas puškojās;
Par šo laiku jauni puiši
Nakti miega negulēja.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12186.

Odi koda tautu dēlu,
Bizenāt bizenāja.
Bizen~, šķelmi, ar velniem,
Kam neņēmi līgaviņas!
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 107 -

1. Odi kode, masaliņas,
Tautu dēli bizinēja.
Kuŗa vella bizinēja,
Kam neņēme līgaviņas?
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

12187.

Ogu, ogu siliņā,
Nav odziņu lasītāju;
Meitu, meitu māmiņai,
Nava tautu vedējiņu.

12188.

Ogu, ogu siliņā,
Nava ogu lasītāju;
Ņem, bāliņi, līgaviņu,
Būs odziņu lasītāja.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12189.

Ogu, ogu, tai mežā,
Nevaid ogu mātariņu;
Meitu, meitu tai ciemā,
Nevaid meitu māmuliņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

121891.

Ogu, ogu tai porā,
Nevaid ogu mētariņu;
Meitu, meitu tai ciemā,
Nevaid ogu lasītāju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12190.

Oši, kļavi, ozoliņi
Glaumajām lapiņām;
Skaisti puiši, šauracīši,
Asariņu dzērājiņi.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12191.

Oši vien, kļavi vien,
Nav neviena ozoliņa;
Kalpi vien nāburgos,
Nav neviena tēva dēla.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Oši vien, kļavi vien,
Kur tie āra ozoliņi?
Puiši vien, kalpi vien,
Kur tie mūsu bāleliņi?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

12192.

Ozolam bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Kas godīga mātes meita,
Lēni laida valodiņu.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12193.

Ozolami bieza miza,
Lēni lapas darināja;
Tautietimi bargi vārdi,
Lēti sievas nedabūs.
46 [Carnikavā (Rg)].

12194.

Ozoliņi, ozoliņi,
Te jau tava liepa auga,
Te jau tava liepa auga
Pa tavāmi pazarēm.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12195.

Ozols auga ar liepiņu,
Eža vien vidiņā.
Dod, Dieviņ, labus gadus,
Ozols liepu bildināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12196.

Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā.
Ozols auga kalniņā,
Uz liepiņu raudzīdams.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12197.

Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā.
Pate liepa attecēja,
Ozoliņa lūkoties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12198.

Ozols auga, liepa auga,
Viens otrā vērdamies.
Kā jūs paši redzējāt,
Ozols liepu bildināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12199.

Pa vējam, pa vējam
Sagriežam kumeliņus;
Pa kārtai, brāleliņi,
Jājam meitu raudzīties.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Sagriežam, sagriežam
Pa vējam kumeliņus;
Saņemam, bāleniņi,
Pa prātam līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 108 -

12200.

Pa celiņu irbe tek,
Cekuliņu grozīdama;
Pa tautām māsa gāja,
Tautām bira asariņas.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12201.

Paga paga, tautu meita,
Pasacīšu bāliņam,
Kam tu savas kājas āvi
Zem bāliņa ozoliņa!
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 338 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labi labi, klusu klusu
Pasacīšu bāliņam:
Tautu meita skaidas lasa
Zem bāliņa dējaliņ~.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

12202.

Papriekš bira ošam lapas,
No pakaļas salapoja;
Papriekš brālis māsu dod,
Pēc ņem tautu zeltenīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12203.

Par tiltiņu nebrauciet
Negrožota kumeliņa!
No tālienes neņemiet
Nezināmas līgaviņas!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bez siksniņu nejūdzat
Lielas naudas kumeliņa;
No tālienes nevedat
Neredzētas līgaviņas!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12204.

Parādies, tu saulīt,
Kuŗu vidu tu līgoji;
Pasaki, tu māsiņ,
Kuŗas tautas tev~ gribēja!
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12205.

Parādi, bāliņi,
Kād~ tava māsa!
- Gludenu galviņu,
Dzeltāniem matiem,
Sudraba ķemmīte
Galviņāi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12206.

Parād~ manim, tautu meita,
Visus savus sīkus rakstus;
Ja būs~ labi rakstījuse,
Tad vedīšu bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12207.

Paraugiesi uz meitiņas,
Uz meitiņas kājiņām:
Kuŗa gluži kājas āva,
Tai gudrāks padomiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12208.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pate nāca tautu meita,
Redz man skaistu bāleliņu.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Pašas dreb apšu lapas,
Ne vējiņa drebenāmas;
Pašas tek ciema meitas,
Redz man skaistus bāleniņus.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12209.

Pašas tek kamaniņas
No kalniņa lejiņā;
Pašas tek meitenītes
Puišķēniem mutes dot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12210.

Pate bite laipu meta
Pie kuplā ozoliņa;
Pate meita ziņu sūta
Pie tīkama tēva dēla.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12211.

Pat~ lielā miežu vārpa
Pie akmeņa palikusi;
Pat~ daiļā mātes meita
Sēd pie mātes bāliņos.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12212.

Pate viena tautu meita
Brālīšam taisījās.
Nejem, manu bāleliņi,
Ne labā pate nāca:
Sliņķe, gorķe pate nāca,
Kas dārbiņu nemācēja.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 109 -

12213.

Pie krūmiņa, pie birztiņas,
Tur ir odu pulka;
Pie daiļās mātes meitas,
Tur ir puišu pulka.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12214.

Pie Liepājas liepas auga,
Pie Kuldīgas ābelīte,
Ventspilēi balti bērzi,
Kas liepiņas lūkojās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12215.

Pie cimdiņa muti slauku,
Nedod māsa nēzdaudziņa;
Māsa savu nēzdaudziņu
Glabā tautu dēliņam.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Pie cimdiņa sviedrus slauku,
Pie cimdiņa asariņas;
Māsa raksta šņudrautiņus,
Šķiņķo tautu dēliņam.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Svārku stūri muti slauku,
Nedod māsa linautiņ~;
Glabā māsa linautiņu,
Ko dot tautu dēliņam.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12216.

Pieder pieši pie zābaka,
Pie labā kumeliņa;
Pieder daiļa mātes meita
Pie dižena tēva dēla.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12217.

Pieci brāļi, viena māsa.
Kur dosim, nedosim?
Dosim jūras zvejniekam
Tīkla diegu šķeterētu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12218.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Dosim Rīgas celiņā,
Tur mēs visi aiziesim.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)]. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē],
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Brāļiem laba tā māsiņa
Rīgas ceļa maliņā;
Nobraukdami, atbraukdami
Tur dusina kumeliņus.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12219.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kur dosim, nedosim?
Tur dosim sav~ māsiņu,
Kur ūdeņa dzirnaviņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12220.

Pelēks bija mans brālītis,
Mellu jāja kumeliņu;
Šķiet meitiņas migliņāi
Vanadziņu lidinām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12221.

Pelēks nāce, pelēks nāce
Uz manām meitiņām;
Dievs man deve platas acis,
Es pelēku ieraudzīju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12222.

Pilla zaļa birztaliņa
Jaunu puišu piejājuse.
Eita, meitas, skatāties,
Kuŗš puisītis zirgu pēra;
Kuŗš puisītis zirgu pēra,
Tas pērs savu līgaviņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12223.

Pried~ ar egli lielījās
Izaugt vienu gaŗumiņu;
Mans bāliņš lielījās
Rīgā ņemt līgaviņu.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12224.

Priede, egle meitu koki,
Zaļi ziemu, zaļ~ vasaru;
Pura kārkli puišu koki,
Ne vasaru nelapoja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Priede, egle meitu dēļ
Zaļo ziemu, vasariņu;
Ozoliņis puišu dēļ
Pa vasaru vien zaļo.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12225.

Priede loka, egle loka,
Bērzs lok~ savu galotnīti;
Dod, Dleviņi, brālīšami
Atrast tādu līgaviņu!
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

- 110 -

12226.

Priecājties, jaunas meitas,
Dabūs mutes šovakar:
Divi labi puišu brauc
Par slidenu ezeriņu.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

12227.

Protat kaunu, jauni puiši,
Ko vajaga meitiņām:
Saldu pūŗu baltu maizi,
Pamrantiņa brandavīnu.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

12228.

Protaities, jaunas meitas,
Eit~ pie maza arājiņa:
Tie smuidrie, tie gaŗie,
Tie būs kunga kaŗavīri.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

122281.

Proties kaunu, tautu meita,
Bīsties ļaužu runājam,
Nepuško bez laiciņa
Manu jaunu bāleliņu!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12229.

Protu, protu, redzu, redzu,
Še māsiņa nedzīvos;
Nesēj rožu, ne magoņu
Brāļa dārza maliņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12230.

Pūš, bāliņ, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai klausās tautu meita,
Aizkrāsnē gulēdama.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

12231.

Pūt, puisīti, āža ragu,
Ellē tava dvēselīte,
Ellē tava dvēselīte,
Āža raga galiņā.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12232.

Pūt, vējiņ, magoniņu,
Lai ziediņi platījās;
Sēd~, māsiņa, bāliņos,
Lai vietiņa taisījās!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12233.

Puiši, bungas, gauši auga,
Gauši ņēma padomiņu;
Meita, liepa, drīz uzauga,
Drīz tautām malējiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12234.

Puiši iet pie tā velna,
Kā vardītes kurkstēdami;
Meitas iet pie Dieviņa,
Kā ieviņas ziedēdamas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12235.

Puiši gul sētmalā
Dubļainiem zābakiem;
Meitas gul klētiņā
Smalkos linu palagos.
232 [Talsos (Tl)].

12236.

Puiši gul sētmalā,
Suņi mīza cepurē;
Meitas gul klētiņā,
Saule spīd vaiņagā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12237.

Puiši labi, puiši labi,
Visi kunga darbos gāja;
Meitas laiskas, meitas laiskas,
Tās gulēja aizkrāsnē.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12238.

Puiši, meitu neviliet,
Meitām kaunu nedariet!
Trīsēs jūsu dvēselīte,
Dieva durvju daiedama.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12239.

Puiši, puiši, kas nu puiši,
Nava puišu tikumiņa;
Edz kur meitas, edz kur meitas
Kā tās vienas āru liepas!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12240.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Spaļi vien, pelaviņas;
Redz kur meitu dzeltānītes
Kā šķiedriņas laistījās!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 111 -

12241.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Tie gan sievas nedabūs:
Miega cūkas, alus brāļi,
Ceplī guļ launadziņu.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

12242.

Puiši sēd cepurēs
Kā barvikas mežmalē;
Meitas sēd kroniņos
Kā puķiņas dārziņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12243.

Puiši, svārkus atmetat,
Lai redz meitas kamzolīšus;
Meitas svārku tā nerauga,
Kā raudzīja kamzolīšus.
121 [Gulbenē (Md)].

12244.

Puišķēniņ, puišķēniņ,
Sudrabota meitenīte!
- Viņa bija sudrabota,
Viņa manis negribēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12245.

Puišķēniņi, puišķēniņi
Kā raibie kucēniņi;
Meitenītes, meitenītes
Kā dzeltenas cielaviņas.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Puisēnu, puisēnu
Kā raibu kuķeļu!
Mēs divi māsiņas
Kā rauduvītes.
Sviedīsim puisēnus
Līkajā laivā,
Lai iet vellam
Zābaku lāpīt!
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12246.

Puisi puisi, mazgā muti,
Paskatiesi liepienā:
Meita sēž liepienā
Kā sarkana brūklenīte.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12247.

Puiss puišam godu deva,
Noņemdams cepurīti;
Meitas godu paslēpušas
Zem baltām vilnānēm.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12248.

Puisīšam īksi mati,
Trīsdeviņi padomīn~;
Meitīnām gaŗi mati,
Īksākais padomīns.
1191 [Ēveles draudzē].

12249.

Puisīšam tāda daba
Kā rudeni āzīšam:
Kuŗu meitu ieraudzīja -
Šī ir mana, tā ir mana!
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

12250.

Puisīts raud visu gadu,
Grib bagātu līgaviņu.
Ja tev trūkst padomiņa,
Es tev došu padomiņu,
Es tev došu padomiņu,
Kas bagāta līgaviņa:
Balta roze, tā bagāta,
Simtiem svārku mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12251.

Puķes dēļ, bāleliņ,
Nedzen laivas ezerā:
Puķīt~ auga mātes meita
I citā maliņā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12252.

Puķes zied dārziņā,
Zeltenīte sētiņā;
Puķes vīta aukstumā,
Zeltenīte tautiņās.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12253.

Pulku pulku irbju tek
No kalniņa lejiņā.
Kur, pie joda, vanadziņi,
Kad irbītes neredzēja?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 112 -

12254.

Purvā auga zaļa zāle,
Tās neēda kumeliņi;
Muižā auga skaistas meitas,
Tām nejāja precenieki.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

12255.

Purvā auga tautu meita,
Niedres malku dedzināja.
Augat, mani bāleliņi,
Vedat viņu tīrumā!
206 [Kuldīgas apriņķī].

12256.

Pura grīslis lielījās
Ābuliņa meitu ņemt.
Ņem labāk pura ņiedru,
Tā tev līdzi locīsies!
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

12257.

Puško, māte, savas meitas,
Tīrumā vadīdama;
Puškots auga ozoliņis
Tīrumiņa galiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Appuškoti ozoliņi
Tīrumiņa galiņā;
Puško, māte, savas meitas,
Tīrumā stādīdama!
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

12258.

Puškojies, tautu meita,
Neraug~ manu bāleliņu!
Gan es savus bāleliņus
Ganīdama appuškoju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12259.

Pušku, lūku muosa raud,
Buol~eņūs dzeivuodama.
Byus tautuos puški, lūki,
Byus gaudās asareņas.
4271 [Rēzeknes apr.].

12260.

Putniņš nesa pa gaisiem
Mazu mazu grāmatiņu:
Puiši sūta meitiņām
Dižus labus vakariņus.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12261.

Putriņ, balta izvārīta,
Kas nu tevi izēdīs?
Meitiņ, skaista izaugusi,
Kas nu tevi izprecēs?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12262.

Raugāt, puiši, kur raugāt,
Dancī meitu neraugāt:
Kuŗa māk danci vest,
Tā ir laiska darbiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12263.

Raugies, puisi, kur raugies,
Dancī meitas neraugies:
Kuŗa viegli danci veda,
Tā velk grūši dzirnaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Lūko, brāli, līgaviņu,
Lūko labu dancotāju:
Kuŗa viegli danci grieza,
Tā griež viegli dzirnaviņas.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

122631.

Raugies, puisi, ko raugies,
Ganu meitu neraugies:
Ganu meitai melna snātne,
Nobrukuse vilnāņīte.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12264.

Redz kā koši piederēja:
Ievas zied, strazdi dzied;
Redz kā koši piederēja:
Puiši lūdza meitu māti.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12265.

Redz kur meitas riņķi grieza
Uz tā vaska rituliņa;
Redz kur puiši raudzījās
Svilošāmi cepurēm.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12266.

Rej, kačeit, k~ezl~ēn~eņu,
Navā vylku rējējeņu;
V~edit, bruoļi, poši muosu,
Navā tautu v~ed~ējeņu.
422 [Līvānu pag. D].

- 113 -

12267.

Reta reta tā sētiņa,
Kam pie vārtiem ozoliņš;
Reta reta tā meitiņa,
Kam deviņi brūtgāniņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

12268.

Retas retas tās puķītes,
Kam rudiņ balti ziedi;
Retas retas tās meitiņas,
Kas mīlē māju puišus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12269.

Reti reti tie liniņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Retas retas tās meitiņas,
Kas puišiem mutes dod.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12270.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kam ir īsta mīlestība.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12271.

Reti reti tie siliņi,
Kas baltiem ziediem zied;
Reti reti tās meitiņas,
Kas puisīšus mīļus tur.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nemīlēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12272.

Reti reti tie siliņi,
Kas ar baltiem ziediem zied;
Reti reti tie puisīši,
Kas meitiņu nepieviļ.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12273.

Rets bij tādis novadiņis,
Kur nav Zūres zeltenītes;
Tās tie puiši ņemdam~ ņēma,
Ražani tās dzīvoja.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

12274.

Rībēj~ zeme atjājot,
činčēj~ pieši nolecot:
Nu atjāja kliģenieki
Lestenieces lūkoties.
Atpakaļi, atpakaļi
Pie savām mellenēm!
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12275.

Rikšus rikšus bāliņš jāja
Par to ciema notariņu,
Lai nedzird ciema meita,
Lai tik gauži neraudāja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Rikšus rikšus, pussklābiņu
Pa to ciema notariņu,
Le neredz ciema puiši,
Le nelaiž asariņas.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12276.

Ruden puiši, ruden puiši
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari jaunas meitas
Kā irbītes pulciņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12277.

Sabārās ciema meitas,
Raibus cimdus adīdamas:
Viena grib, otra grib
Pie tā mana brāleliņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12278.

Sārtas rozes, baltas rozes,
Tās meitiņu kavēklīts;
Jaunas meitas, skaistas meitas,
Tās puisīšus kairināja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12279.

Saimniekdēls tīkojās
Pēc saimnieku meitiņām.
Tu dabūsi saimniekmeitu,
Kam skrandiņas karājās,
Kam skrandiņas karājās,
Šuj ielāpu uz ielāpu,
Šuj ielāpu uz ielāpu,
Ar āmaru pieklapē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 114 -

12280.

Saka meitas grūt esot,
Rudzu sieku samalušas;
Atradīsi vēl grūtāki,
Kad aiziesi tautiņās.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

12281.

Saldāks alus krūziņē
Ne ozola kanniņē;
Labāk~s meitas pārnovadu
Nekā pašu novadā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12282.

Sargies, meitu māmulīte,
Lūgsies tevi šoruden
Vilcenieki, ūzenieki,
Mūrmuižnieku darbenieki.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12283.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu saknīt~ grauze;
Ai skaistais tēva dēls,
Tev bij slikta dzīvošana.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12284.

Sarkanais ābuliņš,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Ai skaistais tēva dēls,
Tev nav laba padomiņa.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

122841.

Sarkanais dāboliņš,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Diženais tēva dēlis
Novecojis dzīvojot.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

12285.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sakni grauž [grauza];
Diženais tēva dēls,
Suns tu būsi dzīvodams.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)]. 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Ei sarkan āboliņ,
Tārpiņš tov~ saken grauž;
Ei ražen tēv~ dēlis,
Suņu sierd~ dzīvedem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2. Košs, sarkanis ābolītis,
Tārpiņš tavu sērdi ēda;
Košs, ražanis tēva dēlis
Šķelmis tapa dzīvojot.
Visu gadu sadzīvoja,
Ne vārdiņa nerunāja.
Kā no koka skaidas lēca,
Tā no tevis valodiņa.
Kad es būtu to zinājsi,
Ka es tava līgaviņa,
Kalnā rozes ravēdama,
Būt~ tecējsi lejiņā,
Būt~ tecējsi lejiņā,
Laidusiesi jūriņā,
Laidusiesi jūriņā,
Zaļā ziedu laiviņā.
Labāk mani ūdens nesa
Nekā tautu kumeliņis;
Ūdens nesa līgodamis,
Tautiets žēli raudināja.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

12286.

Sarkanajis āboliņis,
Tārpiņš tavu sakni grauza;
Ražanajis tēva dēls,
Kas gan tavu sirdi zina!
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12287.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sakni grauž;
Slavenais tēva dēls,
Gauži raud līgaviņa.
408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12288.

Sarkanais āboliņš,
Tārpi tavu sakni grauž;
Smuks puisīts baltu muti,
Tas meitām sirdi grauž.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Vai sarkanis āboliņ,
Tārpiņš tavu serdi grauž;
Vai lepnais tēva dēls,
Meitas tavu sirdi lauž.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12289.

Sarkanais āboltiņi,
Tārpiņš tavu serdi grauza;
Vai lepnais tēva dēls,
Pievils tevi sērdienīte.
186 [Gaiķos (Gaiķu pag. Kld)].

- 115 -

12290.

Sarkanais āboliņ,
Tārpiņš tavu sirdi ēd;
Diženais tēva dēls,
Vilta tava mīlestība.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12291.

Sarkanais āboliņš,
Tārpiņš tavu vidu ēd;
Dižanā mātes meita
Netikusi bāliņos.
1311 [Apē (Vlk)].

12292.

Sasāksim, arsim zem~,
Aparuš~, ecēsim;
Sasāksim, ņemsim siev~,
Apņēmuš~, dzīvosim.
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]. 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sāksim, puiši, dzersim alu,
Sasākuši, dziedāsim;
Sāksim, puiši, ņemsim sievas,
Sasākuši, dzīvosim.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12293.

Sova bolta buol~el~eņa
Ni as t~eiču, ni p~eluoju:
Kur~ daīs dzaltuon~eit~e,
Palīs gaudu asareņu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

12294.

Savu laiku roze ziedi,
Savu laiku magonīte;
Savu laiku meita gaida
Laimes krēslu paceļot.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12295.

Šādi tādi vēršu kupči
Mūsu meitu lūkojās.
Eit uz Rīgu, vēršu kupči,
Tur telītes pārdodamas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12296.

Šitā pati tautu meita
Būs manam bāliņam:
Ne tā stalta, ne tā lepna,
Ne tai daudzi sudrabiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12297.

Šito meitu, šito meitu,
To vedīšu bāliņam:
Tai galviņa gluda bija,
Tai mutīte nomazgāta.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12298.

Šķelmīts mans bāleliņš,
Mana vārda neklausīja;
Es dzīvoju, es redzēju,
Kāda kuŗa zeltenīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12299.

Šo dieniņu balta diena,
Meitām puiši jālūdzās,
Vīna glāze rociņā,
Raibi simdi padusē.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12300.

Šogad skaistas rozes auga
Jaunu meitu dārziņā:
Šogad stalti tēva dēli
Pulkiem jās precībās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12301.

Sēd~, brālīti, pie galdiņa,
Lūkojies līgaviņu:
Kuŗa knaši, žigli ēda,
Tā ir čakla darbiņā;
Kuŗa ēda tērzēdama,
Tā ir kūtra darbiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12302.

Sēdi, sēdi, krellainīte,
Zābakaiņa gaidīdama!
Mans bāliņš zābakains,
Neņems tevis, krellainītes.
381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sēdi, sēdi, ilgsēdīte,
Zābakotus gaidīdama;
Mans brālītis zābakots,
Neņems tevi, ilgsēdīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Sēdi, sēdi, sudrabota,
Gaidi, gaidi zābakota;
Mans brālītis zābakotis,
Neņems tevi, sudrabotu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 116 -

12303.

Sēdi, sēdi, tautu meita,
Neviens tevi nelūkos:
Jau saulīte launagā,
Vēl gosniņas laidarā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12304.

Zems ozols, platas lapas,
Ilgi stāv rīta rasa;
Jauni puiši, šauras acis,
Tie asaru dzērājiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Zems ozols, platas lapas,
Pret saulīti vizināja;
Zems vīriņš, šauras acis,
Gauži sievu raudināja.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

12305.

Seika seika zeiļu rūta,
Bet dižana nesējeņa;
Naļautum navadus~e,
Kai leluoki bruol~el~eņi.
422 [Līvānu pag. D].

12306.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas druviņā;
Pats es viņas izvadīšu
Pa vienami vakarā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12307.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas saaugušas;
Lai tās sīkas, lai tās mazas,
Tāpat tautas izvadāja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Sīkas mazas mēs māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Tāpat tautas aizvedīs,
Lielākās lasīdami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12308.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas sadīgušas.
Kad man tiktu, es apsētu
Triju kungu novadiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12309.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Būs dažam tautiešam
Svīdēt savu kumeliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12310.

Sīkas mazas man māsiņas
Kā auziņas tīrumā;
Ir tad vēl es nedotu
No tīruma tautiņās.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12311.

Sīkas nātres apaugušas
Laukē kuplu ozoliņu;
Vecas meitas apstājušas
Man~ jaunē bāleliņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12312.

Sīksejīti, baltsejīti,
To vedīšu bāliņam;
Tai pieder zīdautiņš,
Skaista cauņu cepurīte.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12313.

Sīku bērzu lakstīgala
Dižu mežu trīcināja;
Arī mazu ļaužu bērns
Dižas tautas kaitināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12314.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to māmiņu,
Kam tā tika vedekliņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Dievs žēlo to puisīti,
Kam tā būs līgaviņa,
Kam tā būs līgaviņa,
Kā mātei jauņaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12315.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Kam sarkani vaigu gali;
Vajag grīna tautu dēla,
Kas gāj~ viņu bildināt.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12316.

Sīva dzedra tā meitiņa,
Lādēdama vien staigā;
To, brālīši, neņemat,
Tā rās manu māmulīti.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 117 -

12317.

Zila zaļa cielaviņa,
Sarkans santa cekuliņš;
To vedīšu bāliņam
Uz nākamu rudenīti.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12318.

Sinepīte sīva sēkla,
Sēsim purva maliņā;
Sīva dzedra mūs~ māsiņa,
Dosim tālu tautiņās.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1. Kaņepīte sūra zāle,
Sēsim sila maliņā;
Mūs~ māsiņa bargaliņa,
Dosim tāļu tautiņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12319.

Zinu, zinu, kā vajaga
Jaunajām meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju
Sudrabiņa sprādzītēm.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zynu, zynu, kuo vajag
Jaunajim puiškinim:
Ušņu putras, skuobas dzyras,
Vacas buobas puorgulēt.
409 [Līksnas pag. D].

12320.

Zinu, zinu labu meitu,
Nesacīšu bāliņam;
Nesacīšu bāliņam,
Dieveŗam taupīdama.
Dievers mani mīļi cēla,
Pie gultiņas stāvēdams.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12321.

Zinu, zinu skaistu meitu,
Bet nesaku nevienam;
Bāliņam vien pasaku,
Lai seglo kumeliņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12322.

Zinu, zinu skaistu meitu,
Bet nesaku nevienam:
To neļautu kalpam ņemt,
Ne vēl vest bāliņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12323.

Sirmi zirgi, daiļ~ arāji
Viņā lauka galiņā.
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12324.

Sirmi zirgi baltskarīši,
Tie teicami kumeliņi;
Tā teicama mātes meita,
Ko ved tautas pārnovadi.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12325.

Skāba maize nerūgusi,
Uz ķīseļa vērdamās;
Kalps neēda vakariņu,
Uz kalpones vērdamies.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12326.

Skaidrūdeņa rauduvīte,
Nelaidies rāvienā;
Dail~ augusi mātes meita,
Neej pati sirdēstā!
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12327.

Skaista meita uz acīm,
Dižens puisis lūkojās.
Vēl tā būs māmiņai
Grūt~ akmeņa vēlējiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12328.

Skaista meita iz acīm,
Dižens puisis raudzījās;
Lai tā skaista iz acīm,
Bet ir laska [laiska] darbiņiem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12329.

Skaista puķe, slikta smaka,
To nevīšu vaiņagā;
Skaista meita, slikta slava,
To neņemšu bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Smuka puķe, slikta smaka,
To es viju vaiņagā;
Smuka meita sliktu ļaužu,
To es vedu bāliņam.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 118 -

12330.

Skaistas puķes izziedē
Pašā Jāņu vakarā;
Skaistas meitas izprecē
Pašā ziedu laiciņā.
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

12331.

Skaisti puiši, šauracīši,
Tie asaru dzērājiņi,
Dažu labu mātes meitu
Asarām raudināja.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12332.

Skaistu puķi es norāvu
Otra kunga tiesiņā;
To, bāliņi, es tev došu,
Spraud aiz savas cepurītes!
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

123321.

Skatāties, raugāties,
Kas grib labu ieraudzīt:
Tā negāja krogā dzert,
Ne ciemā rādīties.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

12333.

Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Gar greiznaju ozoliņu;
Ej, māsiņa, gar netikli,
Saņem savas villainītes!
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Skrej, bitīte, sasit spārnus,
Izpraulējis ozoliņis;
Ej, māsiņa, gar nelieti,
Saņem savas villainītes!
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2. Skrej, bitīte, sit spārniņus
Pie nedieta ozoliņa;
Ej, māsiņa, raudādama
Pie nerātna tēva dēla!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12334.

Skrej, bitīte, tai priedē,
Kam sārkani skuju gali;
Ņem [jem], bāliņi, to meitiņu
Kam sārkani vaigu gali!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12335.

Skrodeŗam, vēveŗam,
Tam es devu sav~ māsiņu:
Skroders man svārkus šuva,
Vēvers auda villainīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12336.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglājā nedziedāja;
Māsu dēļ bāleliņi
Ar tautām nerunāja.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

12337.

Skuju dēļ lakstīgala
Eglienā nedziedāja;
Bargu bargu tautu dēļ
Neiet māsa tautiņās.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12338.

Skuju dēļi lakstīgala
Nedziedāja eglieņā;
Brāļa dēļi mūs~ māsiņa
Vēl negāja tautiņās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

12339.

Skuju dēļi lakstīgala
Nedziedāja eglienāi;
Ļaužu dēļi mūs~ māsiņa
Nedzīvoja tautiņās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12340.

Slinki, laiski tēva dēli
Sila malu vazājās;
Tā būs traka meitu māte,
Kas tiem savu meitu dos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12341.

Slinks puisītis tālu jāja
Lūkoties līgaviņu;
Tālu jāja, nedabūja,
Pārjāj pašu novadā.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

12342.

Smagi krāca sila priede,
Smalka lietus pielijuse;
Gauži raud tautu meita,
Bez arāja palikuse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12343.

Smuidri bērzi locījās
Pret saulīti vakarā;
Tā lokās puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 119 -

1. Smīdris bērzs locījās
Pret saulīti vakarā;
Tā lokās tautu dēls
Pret to manu augumiņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2. Tieva, gaŗa, smīdra bērza
Līdz zemiņ~ locījās;
Tā lokās veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12344.

Smuidri, gaŗi vītuliņi
Garanāmi lapiņām;
Smuidri, gaŗi tēva dēli,
Tie asaru dzērājiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12345.

Smuka, daiļa tā meitiņa,
Par ko puiši neprecēja?
Vai tādēļi neprecēja,
Aiz tā lielā daiļumiņa?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12346.

Smuka meita, skaista meita,
Tā puisīšu vīlējiņa;
Dūmaļiņa, kvēpaļiņa,
Tā darbiņa darītāja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12347.

Smuks puisītis, daiļa rota,
Kad precēja līgaviņu;
Kad paņēma līgaviņu,
Vējš nopūta daiļumiņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12348.

Sniegi, vēji gaisu jauca,
Jauni puiši ķīvējās;
Ne saulīte gaisu jauca,
Ne meitiņas ķīvējās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 112 [Cirstos (Cirstu pag. C)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Mēnesnieks gaisu jauca,
Jauni puiši ķīvējās;
Ni saulīte gaisu jauca,
Ni meitiņas ķīvējās.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2. Tec, saulīte, negriez gaisu,
Meitas naidu neturēja;
Sniegi, vēji gaisu grieza,
Puiši naida cēlējiņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12349.

Znoti, draugi saucamies,
Būsam znoti, nebūsam?
Mēs, bāliņi, nezinām,
Ies māsiņa, vai neies.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12350.

Zosis bēga klaigādamas
No dūnaiņa ezeriņa;
Meitas bēga raudādamas
No dzērāja tēva dēla.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 248 [Praviņos (Praviņu pag. Tk)].

1. Šviļpodama sniedze skrēja
Par ezeru maliņā;
Raudādama meita gāja
Pie dzērāja tēva dēla.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Tec, upīte, skanēdama,
No dūņāja ezeriņa;
Bēdz, māsiņa, raudādama
No dzērāja tautu dēla!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12351.

Spiež, bāliņ, uz acīm
Savu caunu cepurīti,
Raugies zem~, raugies tāļ~
Sev raženu līgaviņu!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12352.

Spoži spīd mēnestiņis,
Vēl jo spoži saule spīd;
Diži bija tautu dēli,
Vēl jo dižas tautu meitas.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12353.

Stāvi, stāvi, siena kaudze,
Gaidi labu ceļa laiku;
Stāvi, stāvi, mātes meita,
Gaid~ raženu tēva dēlu!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12354.

Staltajiem puisēniem
Elles vārti jau atvērti;
Vecajām meitiņām
Debess durvis vaļā stāv.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

- 120 -

12355.

Stalts puisītis Gauju kāpa
Staltas meitas lūkoties.
Pārkāpj Gauju, atkāpj Gauju,
Staltas meitas nedabūja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Pāri, pāri par Gaujiņu
Sērstu meitas lūkoties!
Nedabūju Sērstu meitas,
Bried~ Gaujiņu raudādams.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12356.

Stalts rubenis rubināja
Stalta bērza galiņā;
Stalts bij mūsu bāleliņš,
Staltas māršas mums vajaga.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

12357.

Steidzat, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzat linus plūkt!
Kuŗš papriekšu pasteigsies,
Tas labāku dabūsies.
190 [Kuldīā].

1. Steidzam, puiši, sievas ņemt,
Nesteidzam rudzu sēt;
Kurs tālāku aiziesam,
Tas dailāku dabūsam.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12358.

Strauja strauja upe tek,
Jo tā strauja, jo olaiņa;
Ilgi meita vaiņagā,
Jo tā ilgi, jo bagāta.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

12359.

Suņam ēsti tū zuol~eiti,
Kur~ aug c~eļa mal~eņā;
Kolpam jimt tū m~eitin~i,
Kura vīna mamiņai.
4241 [Gaigalavas pag. Rz].

1. Suņam ēst tū zuolteņu,
Kura auga ceļmolā;
Kolpam nimt tū meiteņu,
Kura vīna muotei beja:
Ījiukuse gordu ēst
I mīdzeņu izgul~ēt.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12360.

Svētu rītu, man~ māsiņa,
Negul~ ceļa maliņāi:
Ceļa malu tautas jāja,
Lieku veda kumeliņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12361.

Zvejniekam tā naudiņa,
Kas guļ jūras dibinā;
Netikļam tā meitiņa,
Kuŗ~ aug viena māmiņai.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12362.

Tā dziedāja jauni puiši,
Kā tie mūsu suņi rēja;
Jaunas meitas gavilēja
Kā eņģeļi debesīs.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12363.

Tā mēs, brāļi, dzīvosam,
Bez laulības nomirsam,
Lai mēs savus zābaciņus
Ap meitāmi neplēšam.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12364.

Tā meitiņa lielījās:
Man bij triju precenieku!
Ej tu, mele, nemelo,
Pate lūdzi tautas dēlu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12365.

Tā vilkam laba aita,
Kuŗa tāļu krūmiņos;
Tā puišam laba meita,
Kuŗa tāļu ciemiņā.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12366.

Tāda priede siliņā,
Kāda sila maliņā:
Tāda meita kaimiņos,
Kāda tāļu tautiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Tādi koki mežā auga,
Tādi meža maliņā;
Tādi puiši pārnovadu,
Tādi pašu novadā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 121 -

12367.

Tādi jauni knēvelīši,
Visi sievu precētāji;
Kad sieviņa maizi prasa,
Brucu brucu kārklienā.
224 [Kabilē (Kld)].

12368.

Tāļu tāļu es redzēju
Rudzu lauku līgojot.
Tur es dotu sav~ māsiņu,
Būt~ tā liela uzauguse.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tāļu tāļu es redzēju
Ezariņu viļņojot.
Tas nebija ezariņš,
Tas bij rudzu tīrumiņš.
Tur es došu sav~ māsiņu,
Kad tā liela uzaudzīs.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

123681.

Tālu tālu suņi rēja,
Tepat kliedza medenieki;
Tālu puiši slavu laida,
Tepat ņēma līgaviņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12369.

Tai meitiņai balta mute,
Tai sarkani vaigu gali.
To, brālīši, neņemat,
Tā nav gājsi druviņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12370.

Taisi, manu bāleliņ,
Lielas, platas kamaniņas:
Auga rumba kaimiņos
Brūnajām actiņām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12371.

Tāpat būs tev, māsiņa,
Kā citām māsiņām:
Atnāks tautas, aizvedīs,
Atpakaļi nevedīs.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12372.

Ta Jēcīts klēti taisa,
Grib rudeni sievu ņemt.
Ni jumtiņa, ni spārīšu,
Jau gultiņa apakšā.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

12373.

Taujā, māte gudru vīru,
Netaujā rudzu klēts:
Daža laba rudzu klēts
Gudra vīra galviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 373 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Raug~, māsiņa, gudru puisi,
Neraug~ rudzu tīrumiņa:
Daža laba rudzu klēts
Gudra puiša galviņā.
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

12374.

Taujājies, brāleliņi,
Sev taujā, man taujā:
Sev taujā kuplu liepu,
Man ārisku ozoliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12375.

Tautas gaida man~s māsiņas
Kā saulītes uzlecot.
Jauna jauna man~ māsiņa,
Laižu tālu tautiņās.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

12376.

Tautas jāja naktes guļu,
Meitu godu nolūkot;
Es redzēju puišu godu,
Par plāniņu pāriedam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12377.

Tautu dēli bēdājās,
Līgaviņas meklēdami;
Brauciet pāri Daugavai,
Tur rasiet līgaviņas!
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12378.

Tautu dēls Dievu lūdze,
Baltu kreklu vilkdamies:
Dod, Dieviņ, tautu meitu
Šoruden sagaidīt!
Jau mugura noplīsuse,
Nevar meitas sagaidīt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12379.

Tautu dēlis gauži raud,
Cietu beņķi gulēdams:
Kaut man būtu tā meitiņa,
Cietu beņķi negulētu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 122 -

12380.

Tautas meita attecēja
Pie manimi raudādam~.
Vēl nevaida mans bāliņis
Šogad sievas ņēmējiņš.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12381.

Tautu meita balvu sola,
Lai es teicu brālītim.
Teicies pati, tautu meita,
Es nevaru tevi teikt;
Teicies rāmi staigājot,
Drīz dārbiņu padarot.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12382.

Tautu meita lielījās
Daudz par puisi nebēdāt.
Ja par puisi nebēdāsi,
Mūžam vīra nedabūsi.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12383.

Tautas meita lielījāsi,
Ka viņaji linu dvieļi.
Sapūst tavi linu dvieļi,
Neņems mani bāleliņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12384.

Tautas meita mani lūdza,
Lai ieteicu bāliņam.
Ko teikdamis es ieteikšu,
Kad netīka prātiņam.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Pie man~ lipa tautu meita,
Māsīciņa saukdamies.
Ko darīšu, tautu meita,
Kad neņēma bāleliņš!
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

123841.

Tautu meita dzeltenīte
Aiz kalniņa velējās;
Mans bāliņš, neveiklīts,
Kalnā kāpa raudzīties.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12385.

Tautu meita zeltānīte
Dzelteniem matiņiem,
Tā manam brāliņam
Sirdi vien ēdināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12386.

Tautu meita skaidas lasa
Apakš brāļa ozoliņa.
Es pateikšu brāliņam,
Noņems tavu villainiņu.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12387.

Te jāja ciempuiši
Līgavu lūkot.
Te meitas jo vecas
Ne māmuļītes.
226 [Kandavā (Tl)].

12388.

Tie ciemīna klundarkāji
Nāk meitīnu lūkoties;
Nāca, nāca, neienāca,
Dores [=durvis] vien virināja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12389.

Tiesa tiesa, kungs to teic,
Puišiem meitas jālūdzās;
Meitu mute, balta mute,
Puišu sirdis priecināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12390.

Tiesa tiesa, māmuliņ,
Es meliņu nerunāju:
Jau manam bāliņam
Vairāk mīl tautu meita.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Mana mīļa māmulīte,
Es tev nieka nesacīšu:
Jau manam bāliņam
Vairāk mīļa tautu meita;
Tautu meitai krelles pirka,
Tautu meitai gredzentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

12391.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai pirk daiļu līgaviņu.
Dēliņš bija gudris vīrs,
Nopirk jaunu kumeliņu.
Līgaviņa pate nāca
Kumeliņa lūkoties.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 123 -

12392.

Tēvs dēlam naudu deva,
Lai tas pirka kumeliņu.
Dēls nepirka kumeliņu,
Dēls paņēma līgaviņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12393.

Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, līgaviņu!
Dēls nopirka kumeliņu,
Sukā tēva tīrumiņu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, kumeliņu!
Dēls nopirka līgaviņu,
Sukā tēva muguriņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2. Tēvs dēlam naudu deva:
Pirc, dēliņ, līgaviņu!
Dēls saņēma gudru prātu,
Nopirk~ labu kumeliņu,
Nopirk~ labu kumeliņu,
Šņorēj~ tēva tīrumiņu.
Izšņorējis tīrumiņu,
Tad vēl ņēma līgaviņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12394.

Teic man arī, bāleliņi,
Kur tu ņemsi līgaviņu,
Es tev arī palīdzēšu
To meitiņu nolūkot.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12395.

Tev, brālīti, div~ māsiņas,
Kuŗa tev jo mīļāka?
Mīļ~ man viena, mīļ~ man otra,
Tautu meita jo mīļāka.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12396.

Tev, driķīti, plāna lapa,
Tevi drīzi salna raus;
Tu, meitiņa, skaista augi,
Tevi drīzi tautas ves.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12397.

Tov, puisīti, sarkan~ vaigi,
Tov ir viltus valodiņa;
Kur~ meitiņu tu satiec,
To runā, to precē,
To runā, to precē,
To sauc sov~ līgaviņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12398.

Tev, puisīti, caurs prātiņš,
Caura tava cepurīte:
Kuŗu meitu ieraudzīji -
Šī būs mana, tā būs mana.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)]. 267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

1. Ar to godu, tu puisīti,
Šogad sievas nedabūsi:
Kuŗu meitu ieraudzīji,
Tā bij tava līgaviņa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12399.

Tev, puisīti, caurs prātiņis,
Caura tava cepurīte:
Tu domāji to meitiņu,
Kas uz tevi nedomāja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12400.

Tev vērsīti, melna mute,
Tev vajaga āboliņa;
Tev, puisīti, melns krekliņis,
Tev vajaga velētājas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)].

12401.

Tec, māsiņa, kalniņā,
Plūc sarkanu dābuliņu;
Tecēdama nosaskati,
Ka vītuša nenoplūc!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12402.

Tec, putniņi, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes vēsti Jānīšam:
Nu Līzīte drīzi nāks.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12403.

Tīrūdeņa raudevīte,
Nelaidies rāvienā!
Visi tavi spārnu gali
Tīru zeltu vizināja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 124 -

12404.

Tīrumā, klajumā
Visskaistā ieva zied;
Mazajā ciemiņā
Visskaistā zeltenīte.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12405.

Tīrumnieka bāleliņ,
Jem tīruma zeltenīti;
Meža meita nosalīka,
Atvasītes ravēdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12406.

Tīšām daru bāliņami,
Kam neņēma līgaviņu:
Kažociņu izvelēju,
Linu kreklu domādama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12407.

Tīšu tīšu vanagam
Zīle dzied kaņupēs;
Tīšu tīšu mūs~ māsiņa
Pret tautām grežojās.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12408.

Tik tāds lūž~(?) tout~ dēls
Lūkē lepn~ līgaviņ~.
Ko ves lepn~ līgaviņ~
Tapenet~ kumeliņ~!
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

12409.

Tikušam dēliņam
Ciemā auga līgaviņa;
Kaut kādam netiklim
Pār novadu vizināja.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dievojam dēliņam
Teju auga līgaviņa;
Kas bij kāds nedievojs,
Lai jāj zemes gabaliņu.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Tikušam dēliņam
Tuvu auga līgaviņa;
Kaut kādam neliešam
Tālu jāt, nedabūt.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12410.

Tici mani, māmulīte,
Es tev melu nemelošu:
Bāliņš ņēma tautu meitu
Sava bēŗa pakaļā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

1. Klausies, mana māmuliņa,
Es tev niekus nerunāšu:
Tavs dēliņis, mans brālītis,
Tautu meitu vizināja.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Tiesu teikšu, māmulīte,
Es tev nieka nemelošu:
Brālis ņēma tautu meitu
Sava bēŗa mugurā.
- Kā neņemšu, māmulīte,
Stāv pelcēja raudādama,
Stāv pelcēja raudādama,
Raibus cimdus rādīdama.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

3. Tic~, māmiņa, tas ir tiesa,
Es tev melus nerunāšu:
Brālīts veda tautu meitu
Kumeliņa pakaļā;
Mūs~ māsiņa kājām brida,
Rasā mirka villainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

12411.

To priedīti sviķim cirtu,
Tai sarkana galotnīte;
To meitiņu brālim ņēmu,
Tai sarkani vaigu gali.
224 [Kabilē (Kld)].

12412.

Traka meita piedzēruse,
Vēl trakāka nedzēruse:
Piedzēruse vīra raud,
Nedzēruse vilnānīšu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12413.

Traka meita vīra raud,
Neraud baltu villainīšu.
Ko tu, trakā, apsegsies,
Ar to vīru gulēdama?
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

1. Aužat, meitas, villainītes,
Ja gribati precēties,
Ko varat apsegties,
Ar vīriņu gulēdamas.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2. Traka meita vīra raud,
Neraud baltas villainītes.
Vai tu traka raudādama,
Vai ar vīru apsegsies?
403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 125 -

12414.

Troka, troka tij meitiņa,
Kas puisīša vārda klousa;
As puisīša naeticēju,
Lei tys līda cour akmenu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

12415.

Traka traka tā meitiņa,
Kas puisīša vārdu klausa;
Puisīšam īsi mati,
Trejdeviņi padomiņi.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)], 302 [Rundālē (Rundāles pag. B)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lai tic puiša visi jodi,
Es puisīša neticēju;
Puisim bija viena galva,
Trejdeviņi padomiņi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2. Puisēnam pieci prāti,
Trejdeviņi padomiņi;
Tas mācēja meitas vilt,
Uz akmeni stāvēdams.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

12416.

Traka traka tu, meitiņa,
Puiša vārda klausīdama;
Grib tas tavu godu slēpt,
Darīt kaunu bāliņam.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12417.

Trīs eglītes lielījās
Izaugt vienu gaŗumiņu;
Trīs bāliņi lielījās
Rīgā ņemt līgaviņas.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12418.

Trīs gadīni ozols puva
Gaujas krasta malīnā;
Tā lai pūst puišu kauli,
Kas meitīnas neprecēja.
1191 [Ēveles draudzē].

12419.

Trīs māsiņas sasēdušas
Pašā kalna galiņā.
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Vāciets ņēma tiev~ un gaŗu,
Zemnieks ņēma zemu resnu,
čigāns ņēma tumšu ģīmi.
Vāciets savu dancināja,
Zemnieks savu strādināja,
čigāns savu džindžalāja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Māmīnai trīs meitīnas,
Ai sudri, trīs meitīnas!
Viena bija tiev~ un gaŗa,
Ai sudri, tiev~ un gaŗa;
Otra bija zem~ un resna,
Ai sudri, zem~ un resna;
Tā trešāja rud~ un mella,
Ai sudri, rud~ un mella!
Tiev~ un gaŗa vāciešam,
Ai sudri, vāciešam;
Zem~ un resna arājam,
Ai sudri, arājam;
Tā trešāja dulimruda,
Tā jau bija čigānam.
Vāciets savu lecināja,
Ai sudri, lecināja;
Arājs savu maldināja,
Ai sudri, maldināja;
čigāns savu džindžalāja,
Ai sudri, džindžalāja!
158 (Nīcā).

2. Trīs priedītes kalnā auga,
Visas trīs smukas, daiļas.
Vienu cirta, otra lūza,
Trešā līdzi locījās.
Māmiņai trijas meitas,
Visas trijas smukas, daiļas.
Vienu veda, otra nāca,
Trešā līdzi taisījās.
Viena bija tieva gaŗa,
Otra bija zema resna,
Trešā bija tumšu ģīmi.
Vāciešam tieva gaŗa,
Zemniekam zema resna,
čigānam tumšu ģīmi.
Vāciešam bij naudas zutis,
Zemniekam daiļš kumeļš,
Cigānam ādas pipka.
Vāciets savu dancināja,
Zemnieks savu strādināja,
čigāns savu izpipkāja.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

- 126 -

12420.

Treis muos~eņis, treis las~eitis,
Treis jaukuos volūd~eņis;
Byus tautuomi juosadloj
Trejdev~eņi kum~el~eņi.
432 [Nautrēnu pag. Ldz].

12421.

Trīs meitiņas iecerējšas
Vienu pašu tēva dēlu;
Visas grib tēva druvas,
Visas tēva kumeliņus.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12422.

Trīs pāŗi ļautiņu
Mūs~ sētā:
Tomam Lužiņa,
Man Madaļiņa,
Mazā čiezīte
Valtiņam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12423.

Trim kārtām zelta miza
Ap resnaju ozoliņu;
Trim kārtām jauni puiši
Ap to meitu māmuļiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12424.

čaražiņu varažiņu
Bāliņš veda kamanās;
Es bāliņa māsa biju,
Es tecēju kājiņām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Karažiņu karažiņu
Kuncīts cēla kamanās;
Es bij~ lielu brāļu māsa,
Es tā kauna negribēju.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12425.

Tu, māmiņa, nezināji,
Kādas bēdas dēliņam:
Tam patika tā meitiņa,
Nedrīkstēja bildināt, -
Zilas acis, melli mati,
Sarkans rožu vainadziņš.
216 [Ventspilī].

12426.

Tu puisīti, nebēdnieks,
Tu pievīli man~ māsiņu;
Tev~ pievils meitas māta,
Sav~ meitiņu solīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12427.

Tu, puisīti, nezināji,
Kā meitiņas jāgodē:
Tec~ uz pirkstu galiņiem,
Nes cepuri rociņā!
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12428.

Tu, puisīti, pliks paliksi,
Daudz meitiņu lūkodams:
Noplēs savus brūnus svārkus,
Nojāj bēru kumeliņu.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12429.

Tu puisīti, velna sēkla,
Nekrāp meitas augumiņu!
Velns krāps tavu dvēselīti
Dziļā elles dubenā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12430.

Tupēt tup teteriš,
Strēlenieku gaidedams;
Tā tupē taut~s meit~,
Mūs~ bāliņ~ gaidedam~.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12431.

Tur es došu sav~ māsiņu,
Kur upīte lejiņā:
Man~ māsiņa, raudulīte,
Tur actiņas nomazgās.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12432.

Tur sienati raibu govi,
Kur tā pati nosastāja;
Tur dodati, brāļi, māsu,
Kur tai tika prātiņam!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12433.

Ūdris savu smuku spalvu
Ūdenī slapināja;
Puisīts savu līgaviņu
Sudrabā kaldināja.
224 [Kabilē (Kld)].

- 127 -

12434.

Ūziķītis ūzu prasa,
Ozolā tupēdams.
Kuŗa meita vīra grib,
Lai dod ūzas ūziķam.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12435.

Ūziķītis ūzu prasa,
Dzeguzīte sietaviņu.
Dodiet, puiši, ūziķam,
Mēs dosim dzeguzei.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12436.

Uica, man ir viens dēliņš,
Būs man viena vedekliņa.
Vedekliņa gultu taisa,
Dēliņš kurpes šūdināja.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12437.

Vai liedena priede auga
Degošā siliņā?
Vai liedens tēva dēls
Tāļām gāja sievas ņemt?
Sliņķis, laiskis tāļām
gāja,
Tas tūlama nedabūja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12438.

Vai no elles tas iznāca,
Tik dižens tēva dēls!
Tas iet meitas brāķēdams,
Kā lācs auzas [=lācauzas] braucīdams.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12439.

Vai, ozol, liepas dēļ
Tu neaugi kalniņā?
Vai, brāliņ, māsas dēļ
Tu neņēmi līgaviņu?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12440.

Vai tu, puisi, neredzēji,
Ekur nāca sidrabota?
Tā nebija manas kārtas,
Tā bij lepna, tā bagāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12441.

Viena pate kupla liepa
Kurzemnieku tīrumā,
Tai pašai zari līka
Uz Vidzemes ozoliem.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)], 340 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12442.

Viena pate kupla liepa
Skrundenieku novadā,
Tai pašai zari līka
Cita kunga novadā.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Viena pati kupla liepa
Šā celiņa maliņā,
Tai pašai zari līka
Otra kunga valstībā;
Viena pati daila meita
Šā ciemiņa māmiņai,
Ir tā pati nolīgoja
Tālajos kaimiņos.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12443.

Viena pati man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Došu silu Jānelima,
Vieglas zemes arājam.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12444.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Kalpam dote negribēju,
Saimenieka neradās.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

12445.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Sudmaļam, vēveŗam,
Tam es došu sav~ māsiņu:
Ceps maizīti nemaluse,
Šūs krekliņus neauduse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12446.

Viena pati man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Tāļu dotu - žēli raud,
Klāt nevaida labu ļaužu.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

1. Viena pati man māsīn~,
Kam es došu, kam nedošu?
Tāļu dot negribēju,
Tāļu nava labi ļaudis.
114 [Biksejā (Blomes pag. Vlk)].

- 128 -

12447.

Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedot?
Vai to došu arājam,
Vai sudraba kalējam?
Labāk došu arājam,
Ne sudraba kalējam:
Ir sudraba kalējiņis
Pie arāja maizes nāca.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedoti?
Vai to došu arājam,
Vai sudraba kalējam?
Labāk došu arājam,
Būs auziņas kumeļam.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12448.

Viena pate man māsiņa,
To nedošu nevienam,
To es pats paturēšu
Par cimdiņu rakstītāju.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

12449.

Viendēlīts, viendēlīts -
Kas viendēla nezināja?
Viendēlīša līgaviņa
Ik vakara gauži raud.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12450.

Viens pats bija labs ozols
Pūņenieku novadā;
Tam pašam zīles bira
Sasmadznieku novadā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12451.

Vēja, vēja vītolam,
Saulē zari novītuši;
Tautu, tautu māsiņai,
Neklaus~ vairi bāliņam.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12452.

Vējam lauzti tā puķīte,
Kas aug viena ezerā;
Bajārami tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

12453.

Vējiņam nopūšami
Tie liekaji ievas ziedi;
Vilciņam norejami
Tie liekaji brūtgāniņi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12454.

Vēl bij agris sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumāi;
Vēl bij agri māsiņai
Tautu duru virināt.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vēl nav laiks sniegam snigt,
Zaļa zāle tīrumā;
Vēl nav laiks tautām nākt,
Vēl māsiņa brāļiem klausa.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12455.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa.
Ņem, bāliņ, ļaudaviņu,
Kas veldiņu kustināja!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12456.

Velns puišu dvēseles
Tīkāt tīkā;
Meitiņu dvēseles
Eņģeļi vada.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12457.

Velti velti tas bāliņis
To māsiņu rūdināja:
Sakās iet pār Daugavu,
Leišos ņemt līgaviņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12458.

Vecais brālis uz jauno
Ducināt ducināja.
Ducin~, brāli, neducin~, -
Man nāk meitas, tev nenāk.
3161 [Līkuma Danenfeltes pag. (Sēļpils pag. Jk)].

1. Vecais brāls jauno brāli
Dūzenēt dūzenēja:
Kā ar tevi meitas dzied,
Kā ar mani nedziedāja?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

124581.

Vilku dēļ nedrīkstēju
Birzē sieti kumeliņu;
Puišu dēļ nedrīkstēju
Māsiņ~ laist baznīcā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 129 -

12459.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus daiļis ozoliņš.
Griezies šurpu, kupla liepa,
Uz to daiļu ozoliņu!
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

1. Liepa auga Liepājā,
Ozoliņis Klaipēdā;
Nāc, Klaipēdas ozoliņi,
Pie Liepājas liepiņām!
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

2. Pie Liepājas liepas auga,
Pie Kuldīgas ozoliņi;
Dievs dod man aizlīgot
Pie Kuldīgas ozoliem!
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12460.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņš.
Dievs dos miežu vasariņu,
Līgos liepa pie ozola.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Kalniņā kupla liepa,
Lejā kuplis ozoliņš;
Dievs dod labu vasariņu,
Tos kopā stādīsim.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12461.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņš.
Gan tu, liepa, atlīgosi
Uz to kuplu ozoliņu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

1. Jūrā liepas saaugušas,
Gaujā resni ozoliņi.
Jūras liepas atlīgoja
Uz tiem Gaujas ozoliem.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2. Liepa auga kalniņā,
Ozoliņš lejiņā.
Pate liepa nolīgoja
Pie ozola lejiņā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

3. Ozols auga kalniņā,
Liepa auga lejiņā;
Ozoliņš notecēja
Pie liepiņas lejiņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12462.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus kuplis ozoliņis.
Taisiet tiltu par upīti,
Vediet liepu uz ozolu!
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņpus upes liepa auga,
Šimpus upes ozoliņis.
Cērtam kokus, taisām plostus,
Laižam liepu pie ozola.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

12463.

Visapkārti lietus lija,
Vidē saule ritināja;
Visapkārti mātes meitas,
Vidē puika lūkojās.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

12464.

Visas meitas vīru grib,
Visas grib tēva dēlu.
Visi bija tēvu dēli,
Ne visiem tēvu zeme.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12465.

Visi kalpu puisēniņi
Zilus svārkus šūdināja;
Vai tie visi nodomājši
Saimenieku meitas ņemt?
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12466.

Visi mazi avotiņi
Ik vakarus miglu laiž;
Visi mazi puisēniņi
Ruden sievu ņēmējiņi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12467.

Visi mazi avotiņi [ezeriņi]
Vakarā miglu meta;
Visi mazi puisēniņi
Uz meitām kājas āva.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)], 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)]. 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)],
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12468.

Visi mazi puisēnīši,
Visi meitu gribētāji;
Pīcka pīcka par muguru,
Še tev meitu gribēšana!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 130 -

12469.

Visi puiši bandenieki,
Visi brūnus svārkus pirka;
Visi brūnus svārkus pirka,
Saimenieku meitas ņēma;
Saimenieku meitas ņēma,
Gobu zemi gribēdami.
Kāds tu biji, bāleliņ,
Tādu ņemi līgaviņu!
237 [Jaunaucē (Jaunauces pag. Jg)].

12470.

Visi suņi sīvi rej,
Kukšu suņi vien nerej;
Visas meitas puiši prec,
Kukšu meitas vien neprec.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12471.

Visi trauki nomazgāti,
Pavārnīca nemazgāta;
Visas meitas izprecētas,
Lielmež~ meitas neprecētas.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

12472.

Caur ošiemi saule lēca,
Caur bērziemi norietēja;
Caur ataugu nolūkoju
Brāliņami līgaviņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12473.

Cīruls dzied skraidīdams,
Lakstīgala tupēdama;
Puiši jāja pieguļā,
Meitas guļi sētiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12474.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Liela ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Smalkā zīļu vaiņagā!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Cirvi cirvi, ekur priedes
Smalkajām skujiņām;
Puiši puiši, ekur meitas
Smalkiem zīļu vaiņagiem!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12475.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Liela ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Viena pati māmiņai!
- Kas man dos to ābolu,
Kas ābeles galiņā;
Kas man dos to meitiņu,
Kuŗa viena māmiņai?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12476.

Cirvi cirvi, redz kur priede
Pašā ceļa maliņā;
Puisi puisi, redz kur meita
Mazajā ciemiņā!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Cirvi cirvi, ekur priedes
Pašā sila maliņā;
Puiši puiši, ekur meitas,
Kā priedītes saaugušas!
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12477.

Circens dzied aizkrāsnē,
Meitiņ~ lauk~ galiņē;
Circen~ drīz vist~ apēd~,
Meitiņ~ drīz taut~s paņēm~.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12478.

Ciema puisis lielījāsi
Mūžam meitu nemīlēt;
Nāk meitiņa kā saulīte,
Sāk puišam patikties.
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

41590.

Ai āzīti, murmulīti,
Tu biji koku grauzējiņš;
Ai puisīti, palaidnīti,
Tu biji meitu kārotājs.
242 [Lubejas Md].

41591.

Oj Dīveņ, Dīvam žāl,
Jaunam gryuta dzeivuošana.
Kū aršona, eceišona,
Kū meitom teceišona!
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41592.

Ak jūs manas mazas māsas,
Kāpēc lielas neaugat?
Sapelēj(a) kvieši mani,
Sarūsēja iemauktiņ(i).
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

- 131 -

41593.

Ai jūs, puiši, vanderzeļļi,
Kam jūs sievas neņemiet?
Pērn sacīja miežu vainu,
Kāda vaina šorudeni?
Šorudeni tāda vaina:
Nenāk meitas pie manim.
39 [Bārtas Lp].

41594.

Ai puisīti, ai puisīti,
Kad tu ņemsi līgavīnu?
Tad es ņemšu līgavīnu,
Kad zīlīte man vēlēs.
192 [Kosas C].

41595.

Ai puisīši, ai puisīši,
Jaunu meitu nemīliet;
Jaunas meitas viltinieces,
Tās jums sirdi sāpināja.
Mīl' vecāku, tā prātīga,
Ar to mūžu nodzīvosi.
3 [Adulienas Md].

41596.

Ai puisīši, ai puisīši,
Kur sliņķīši pāriesiet?
Vai uz mežu siekstu lauzt,
Vai uz krogu alus dzert?
46 [Beļavas Md].

41597.

Ai rudzīti rogainīti,
Nevērti miezi.
Ai puisi knēveri,
Nevērti meitu.
443 [Turlavas Kld].

41598.

Ai Jānīt(i), ai Jānīt(i),
Nū tu esi nelaimē!
Nū mēs tavas samta bikses
Sloksnītēm dalīsim.
198 [Krustpils D].

41599.

Aiji aiji tautu dēls,
Jem naboga tautu meit(u)!
Boguotuo tautu meita
Tukšēs tovu orūdiņu.
326 [Preiļu D].

1. Ai tautīti, precenīk,
Jem nabaga leigaveņu!
Boguotai tāva meitai
Tukši tāva orūdiņi.
358 [Rugāju Abr].

41600.

Ak tautieti, ak tautieti,
Nu tu būsi nelagā!
Viena paša virsas jaka,
Tā noplīsa strīdoties.
236 [Līvānu D].

41601.

Ak tu Dieva radībiņa,
Katram sava valdībiņa!
Kaķis valda žurkas, peles,
Jauni puiši, jaunas meitas.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41602.

Voi voi tu Saleit,
Tovu daiļu skaistumeņu!
Uz tevi tai puiši krita,
Kai uz ūgu vacainītes.
170 [Kapiņu D].

41603.

Uobuļs kryta smogi smogi,
Uobuļneicys tyvumā;
Dzaltoneitja ryugtu sirdi,
Tautuos guoja tuoļumā.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41604.

Aiz osuma pūra zuole
Ni zīdēti nazīdēja;
Aiz borguma tautu meita
Ni runuoti narunuoja.
389 [Silajāņu Rz].

41605.

Aiz Daugavas liepas auga,
Šai pusē ozoliņi;
Ozoliņš zarus loka,
Pretim liepa klanījās.
48 [Bērzaunes Md].

41606.

Aiz azara skaistas meitas,
Skaistu dorbu darējiņas:
Ar cymdim gūvis slaucja,
Ar sokumim vītu taisa.
170 [Kapiņu D].

- 132 -

41607.

Aiz kalniņa lejiņē
Jaunas meitas mazgājās.
Ak tu jupis, ciemameita,
Tavu daiļu augumiņ':
Stāviem pupiem, gaŗu kaklu,
Mazu strupu deguntiņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

41608.

Aiz kalniņa lejiņā
Piku peku velējās;
Mūsu pašu Miķēlīts
Kalniņā lūrējās.
223 [Lielstraupes C].

41609.

Aiz kalnīna mazas mājas,
Tur mīt ciema zeltenīte.
Smuks puisītis cauri jāja,
Dod tai labudienu.
192 [Kosas C].

41610.

Aiz upītes augsti kolni,
Tī sorkanas ūgas auga;
Gorda ūga daspējuse,
Gudra meita uzauguse.
182 [Kaunatas Rz].

41611.

Aiz upītes melni meži
Zeltītām pazarēm;
Šai pusē liepas auga
Sudrabiņa ziediņiem.
198 [Krustpils D].

41612.

Aiz upītes skaistas meitas,
Platas auda villainītes;
Kaut varētu pāri tikt,
Vienu vestu bāleniņam.
148 [Jaunpiebalgas C].

41613.

Aiza- gūža- niezējās
Aiza- vīra- gribējās.
Pīcka pīcka par vēderu,
Še tev vīra gribēšana,
Tik jaunami meiteņam.
46 [Beļavas Md].

41614.

Aktairīdi, špuktairīdi,
Suns iekrita pagrabā;
Kas godīga mātes meita,
Izvelk suni aiz pinkām.
190 [Kokneses Rg].

41615.

Alkšņi alkšņi, trausom [trausu] mizu,
Nu tīm navar louku pļēst;
Puiši puiši, pluonim pruotim,
Ar tīm navar pajūkuot.
36 [Balvu Abr].

41616.

Alus alus, tas man tika
Sīkajām putiņām;
Jaunas meitas, pusaugušas,
Tās pašā vešanā.
443 [Turlavas Kld].

41617.

Anna Anna, Meņģu meita,
Ņem to Grīņa Pēterīti;
Pēteŗam brūni svārki,
Annai zīļu vaiņadziņš.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41618.

Anna, kanna, krodzeniece,
Jem vīriņu kalējiņu!
Kalējs kala sīku naudu,
Anna, kanna dalderīšus.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41619.

Ansītim, puisītim,
Divi bēdas vasarā;
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda maizi dot.
398 [Skrundas Kld].

41620.

Apavušas baltas kājas,
Staigā ceļu dziedādamas;
Mūsu puiši no pakaļas,
Asariņas slaucīdami.
378 [Seces Jk].

41621.

Aiz upeitis uoži viekš,
Možeņ grib golvys lauzt;
Jauni puiši golvys lauž,
Možeņ grib ženeitīs.
357 [Rudzētu D].

41622.

Auzu skara, kalpa puika,
Abi lieli lielījās;
Auzai bieza sēnaliņa,
Puišam liela lielībiņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

- 133 -

41623.

Atmetam svārkiem pogas,
Lai redz meitas kamzoliņu;
Saņemam brāļiem sievas,
Lai iet māsas kalponēm.
389 [Silajāņu Rz].

41624.

Atsaroda, kas pacēļa,
Atsaroda, kas pajēmja;
Atsaroda, kas pajēmja
Ļaužu māmeņas meitiņu.
143 [Jāsmuižas D].

41625.

Audz, audz, ūzuliņ,
Tepat tava mārga [līpa] aug,
Audz, audz, tautu dāls,
Tepat tava mārga aug.
143 [Jāsmuižas D].

41626.

Augši krita kļava lapa,
Uz zemīti griezdamās;
Stalta gāja tautu meita,
Asariņas slaucīdama.
263 [Mēmeles Jk].

41627.

Auksts ūdens alotā,
Auksts alota dibinā;
Salta puiša dvēselīte
Uz meitiņu veroties.
605 [Skolas].

41628.

Auni auni, buki buki,
Tie pa kūti badījās;
Jaunie puiši, dzērājiņi,
Tie pa krogu strīdējās.
358 [Rugāju Abr].

41629.

Auzas auzas, kas nu auzu,
Ka vajaga dailynuot!
Puiši puiši, kas nu puišu,
Ka jyus krūga sorguojat.
494 [Viļānu Rz].

41630.

Āriskami bērziņami
Daudz bij smalku žagariņu;
Jaunajami puisīšami
Daudz bij jaunu līgaviņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Āriskam bērziņam
Daudz ārisku pumpuriņu;
Dižajam tautiešam
Jaunam daudz līgaviņu.
281 [Neretas Jk].

41631.

Uoriskam bērziņam
Daudzi smolku žagareņu;
Gudrajam tāva dālam
Daudz ir gudra padūmeņa.
605 [Skolas].

41632.

Bāliņš ņēma līgaviņu,
Māsiņ' laba liedzējiņa;
Kā, māsiņ, tev netīk,
Kad es liedzu arājiņu?
192 [Kosas C].

41633.

Baltas bija tās meitiņas,
Kas upītes maliņā;
Vēl jo baltas tās merģeles,
Kas upītes neredzēja.
355 [Rucavas Lp].

41634.

Balti balti ieva zieda,
Vēl baltāki ābelīt(e);
Daiļa bija ciema meita,
Vēl daiļāka mūs' māsiņ(a).
197 [Krotes Lp].

41635.

Bolta koza kuorklus grauzja,
Ar kuojiņi dameidama;
Jauni puiši golvas kosa,
Kur byus jemt leigaviņu:
Pavasar maizes tryuka,
Ruden sīvas nadabovu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41636.

Bolta vuška jyuras muovja
Dzaltonimi radzeņim;
Jauns puiseits golvu kosa,
Kur byus jemt leigaveņu.
170 [Kapiņu D].

41637.

Bolta koza kuorklus grauze,
Ar kuojeņu dameidama;
Muns bruoleņs ūsys grīze,
Ļaudaveņas maklādams.
389 [Silajāņu Rz].

- 134 -

41638.

Bolta koza kuorklu grauzja,
Ar kuojaņu dasizdama;
Bolta ķjāva pīna prosa,
Poša pīnu tureidami [tureidama].
170 [Kapiņu D].

41639.

Bolta koza pīna prosa,
Pate pīna devējiņa;
Jaunas meitas ciču prosa,
Pošam ciči ozutē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41640.

Bāliņam pieci zirgi,
Skaista māsa ecētāja;
Tautiešam raudas nāca,
Sila malu staigājot.
146 [Jaungulbenes Md].

41641.

Buorga asu, nasalīdzu,
Aiz vysomi muoseņom:
Sūli speru, zeme reib,
Vuordu soku, meži skan.
143 [Jāsmuižas D].

41642.

Bēdz no vilka, man' māsiņa,
Bēdz no ļauna tēva dēla.
No vilciņa ievā bēgsi,
Tad dzīvīti gan izglābsi;
Bet no ļauna tēva dēla,
Ne pat priedes galiņā.
97 [Dūres Vlk].

41643.

Bēda bēda, kam tā bēda,
Vairāk bēda puišķiņam:
Pavasari drudzis dūra,
Ruden sievas nedabūja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41644.

Bērziņā lopas auga,
Laksteigola darynuoj;
Mamiņai meitas auga,
Tautas vīn sveicynuoj.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41645.

Bērziņš auga uz akmeņa,
Apaļām lapiņām;
Lai aug mātei tādas meitas,
Apaļiem vaidziņiem.
560 [Rīga ].

41646.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēja!
Puisīt, tavu lielībiņu,
Drauga rota mugurā!
198 [Krustpils D].

41647.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēja!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdēj'!
398 [Skrundas Kld].

41648.

Bitīt' maza, bitīt' liela,
Bitīt' medus sūcējīna;
Māsīn' liela, māsīn' maza,
Māsīn' tautas rājējīna.
192 [Kosas C].

41649.

Bieza bieza bērzu birze,
No biezuma nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
605 [Skolas].

41650.

Brauc, brālīti, braukulīti,
Nebrauc tautu sētiņā,
Tu iebrauksi, tu pateiksi,
Ka māsiņa malējiņa.
200 [Kuldīgas Kld].

41651.

Brāliņš grib sievu ņemt,
Apskaties, kur labākā;
Kad bij jauna, tad bij smuka
Kad bij veca, tad bagāta.
531 [Daugavpils D apr.].

41652.

Brālīts māsu mīļu tura,
Vēl jo mīļu tautu meitu:
Māsiņ' ņēma pie rociņas,
Tautu meitu padusē.
97 [Dūres Vlk].

- 135 -

41653.

Būdā, puiši, būdā, puiši,
Piecas meitas ābelē;
Kad tās piecas zemē lēks,
Visa zeme nodimdēs.
381 [Sēļu Vlm].

41654.

Brīnums, liels brīnumiņš:
Alkšņiem zied rožu ziedi;
Vēl lielāks brīnumiņš:
Puiši raud meitu dēļ.
480 [Vējavas Md].

41655.

Buciņš krimta vītoliņu,
Abas kājas locīdamis;
Tautiets lūdza māmuliņu,
Abas rokas bučodams.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41656.

Cel, Dievī, pēlējam
Nezināmas nelaimītes,
Kas man cēla, bārenei,
Sateiktās valodīnas.
192 [Kosas C].

41657.

Cibu cibu ciema gaiļi
Uz to ciemu [ciema] miežu druvu;
Gribu grabu ciemu [ciema] puiši
Uz tām ciemu [ciema] zeltenēm.
192 [Kosas C].

41658.

Cīlaviņa tyltu tak,
Saglaudītu cakuliņu;
Oruojs guoja pec muosiņas,
Asariņas slaucīdams.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41659.

Ciema meita gaļu vāra
Baltā olas podiņā;
Ciema puisis sildījāsi,
Gaida mīksta kumosiņa.
355 [Rucavas Lp].

41660.

Ciema meitas lielījāsi -
Kas šās tādas nepazina?
Krogā gāja dziedādamas,
Velētiesi raudādamas.
215 [Lēdmanes Rg].

41661.

Ciema puiši, ciema puiši,
Ne jums kauna, ne godīna!
Pievīluši sērdienīti,
Vēl solās mātes meitu.
192 [Kosas C].

41662.

Ciemiņami meitas auga
Pelēkāmi vamzītēm;
Kad aiziešu, tad paņemšu
Tā ciemiņa pēlēķīti.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41663.

Cirvi cirvi, redz kur priede,
Mazajā siliņā;
Puiši puiši, redz kur meita,
Mazajā ciemiņā.
373 [Sarkaņu Md].

41664.

Citi puiši bāduojuos,
Kur byus jemt leigaveņu;
Juonīšam bruolīšam
Pošas guoja kaudamuos.
605 [Skolas].

41665.

Cyuka muna baruojama,
Sarus vīn škurynuoja;
Marga muna precējama,
Byudus vin balynuoj(a).
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41666.

Doncoj, Zuzan, nadoncoj,
Šūgad kuozu tev nabyus:
Sātā tevja nažeņēs,
Tautiņuos tev' najems.
247 [Makašānu Rz].

41667.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguntiņu;
Dievs dod mūsu puisīšam
čigānieti nobučot.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41668.

Diezgan ceļu, diezgan ceļu
Tekošam kumeļam;
Diezgan naudas, diezgan naudas
Augošam puisēnam.
345 [Remtes Tk].

- 136 -

41669.

Dižons puika lilējās
Raut sorkonu maganiņu;
Jis nūrovja boltu rūzi,
Nūveitušom lapiņom.
358 [Rugāju Abr].

41670.

Dyžons puika, skaista rūta,
Bērtin bēŗa volūdiņu;
Vēl(i) tod napatyka,
Daudz(i) lūka kumeliņu.
358 [Rugāju Abr].

41671.

Dižans puisis taujājās
Pēc dižanas līgaviņas;
Dižanās taujājās,
Iznievātu dabūjis.
241 [Lubānas Md].

41672.

Driķīšam pluona myza,
Dreiž raseņas bejavuos;
Puiseišam meiksts prutoteņš,
Dreiž meitiņu pabučoj.
170 [Kapiņu D].

41673.

Dzērējs puisis lielījās,
Puķ ņemt līgaviņ;
Tā nevaid puķ, roz,
Tam ir daiļš augumiņš.
17 [Ances Vp].

41674.

Dzērājs puisis lielījās,
Ņemt dīženu līgaviņu;
Lab', ka tāda gadītos,
Kas bij ļaužu izsijāta.
3 [Adulienas Md].

41675.

Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zoļe dybynā;
Dyžan skaists (jauns) puisīts,
Tys osoru dzāruojiņš.
326 [Preiļu D].

1. Dziļa oka, malns yudins,
Zaļa zuole dibinā;
Jauns puisītis, malnas acis,
Tys osoru dzāruojiņš.
143 [Jāsmuižas D].

2. Malns yudins olūtā,
Zaļa zuole dybynā;
Skaisti puiši, šauras acis,
Tī osoru dzāruojeni.
143 [Jāsmuižas D].

3. Kura upe malna tak,
Tai ir zuoļa dybynā;
Kuram puišam skaistas acis,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
170 [Kapiņu D].

41676.

Dziļa oka, malns iudens,
Zaļa zuoļa dybynā;
Smuks puiseits, gudra runa,
Izveiceiga volūdeņa.
466 [Vārkavas D].

41677.

Dziļa oka, dziļa oka,
Zaļa zuoļa dybynā;
Es pīsmēļu yudisniņa,
Maņ patyka vardiviņa.
170 [Kapiņu D].

41678.

Dzīdi, raudi, gonu meita,
Vēderiņu kasīdama!
Staigoj muote, staigoj meita,
Pa pogolmu rauduodamas.
Muote raud bīzas putras,
Meita jauna puiškiņiņa.
170 [Kapiņu D].

41679.

Ecku leli breinumini,
Elkšņi zīd boltim zīdim!
Vēļ leluoki breinumini,
Puišim meitu juomīļoj.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41680.

Ei kur skeists puču kryums,
Bitem zīdi nūlasīti!
Ei kur skeists meitu pulks,
Tautiņūs nūvoduots.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

41681.

Ej, Jānīti, Dieva lūgt
Madalienes baznīcā,
Kam meit(iņ)as tev neiet
Kā citiem puisīšiem.
72 [Cesvaines Md].

- 137 -

41682.

Ej, māmiņa, krogā dzer,
Ir par naudu nogājusi!
Ja tautiets kannu grieza,
Griez, māmiņa, muguriņu.
263 [Mēmeles Jk].

41683.

Ej, māsiņa, pate maltu,
Nogājusi tautiņās!
Neatdod villainītes
Par mālīšu malumiņu.
241 [Lubānas Md].

41684.

Ej, māsiņa, tautiņās,
Ej ļaudim vaicādama!
Kad vīzīte apaunama,
Nav zemē nometama.
319 [Plāteres Rg].

41685.

Ej, muosiņa, tu pi veira,
Ka tev veira gribējuos;
Atsajēssi veira maizes,
Kai ryuktuo ruduciņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41686.

Ej, meitiņa, tu pa priekšu,
Es no pakaļ's turēšos;
Ja tev kājas krustis ies,
Šogad vīra nedabūsi.
405 [Smiltenes Vlk].

41687.

Eitat, meitas, baznīcā,
Lūdzat Dievu pa puišiem!
Puiši galvu nolauzuši
Pupu kroga galiņā.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

41688.

Ejte, meitas, calmus lauzt,
Tod dabuosit oruojiņa,
Par naudiņu zemi pierku,
Par sokuornis oruojiņu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41689.

Ejat, meitas, odziņās,
Pelnījiet launadziņa!
Nij jums vīra, nij jums bērnu,
Kas jūs vecas pabaros.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41690.

Eita, meitas, uz purviņu,
Atnesiet vaivariņas;
Nāburgos skaisti puiši,
Ar aizdusi aizsmakuši.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

41691.

Eita, puiši, lecat, puiši,
Uz tām ciema meitiņām!
Smukas skuķes, smuki pupi,
Kaņipēju lindraciņi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41692.

Ej, puisīt, pokojūs,
Los' nu pulka ļubnamū;
Kuo jaunuoka, tuo skaistuoka,
Kuo vacuoka, tuo boguotuoka.
18 [Andrupenes Rz].

41693.

Ekur puiši, šitie puiši,
Aplam tādu nedabūs!
Ne tie dzēra rūgtā alus,
Ne sūrā brandavīna.
72 [Cesvaines Md].

41694.

Es dūmovu, es guodovu,
Kas tū stygu izmeidēja!
Juons tū stygu izmeidēja,
Da Marusja(s) staiguodams.
168 [Kalupes D].

41695.

Es redzēju notālēm,
Kas bagāta mātes meita;
Viens pats pakula paladziņš,
Tas ar samtu apzeltīts.
133 [Īles Jg].

41696.

Es jums lūdzu, bāleliņi,
Glabājieti zeltenītes!
Skujeniešu buļļu pieres
Teju vien vazājās.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41697.

Es jums soku, cīma maitas,
Puišus labi grobajit [globuojit]!
Citus līcet gultas golā,
Citus gultas pagultē.
358 [Rugāju Abr].

- 138 -

41698.

Es jums saku, jauni puiši,
Pa tiltiem lēnām braukt;
Pa tiltiem lēnām braukt,
Tālu sievas neprecēt.
266 [Mēŗa Vlk].

41699.

Es jums saku, skujnieš' puiši,
Sērmūkš' meitas neprecat!
Sērmūkš' meitas, slinkas meitas,
Nevar brunču salāpīt.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41700.

Es nezinu, kas var būt,
Šogad puiši stalši jāja:
Visi mazi puiškeniņi
Greizi sēd kumeļā.
127 [Grostonas Md].

41701.

Es pazinu to meitiņu,
Kas būs brūte šoruden:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz aciem lakatiņš.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41702.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗai kāzas šoruden:
Staigā dziļi domādama,
Visu cauru vasariņu.
110 [Ērgļu C].

41703.

Es pazinu to meitiņu,
Kuŗa brūte šovasar:
Uz acēm drānu nesa,
Domādama vien staigāja;
Domādama vien staigāja,
Vaigu gali nobālējši.
200 [Kuldīgas Kld].

41704.

Ezerputni, gaigaliņas,
Lai ved tautu meitenītes;
Nošļukuši pupu gali,
Nobālējši vaigu gali.
46 [Beļavas Md].

41705.

Es redzēju svētu rītu,
Jānis Anni nobučoja;
Jānim bija melni svārki,
Annai raiba villainīte.
552 [Madona Md apr.].

41706.

Es sacēju tev, muoseņ,
Tu puišim navīrej;
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puišu taisneib(eņ)as.
389 [Silajāņu Rz].

41707.

Glupa glupa tei meitiņa,
Kura puiša pruota klausa;
Cik sītā jyudins stuov,
Tik pi puiša praudas ir.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41708.

Es' tu gudris, tautu dāls,
Turi gudru padūmiņu:
Nadūd sovu kuoju aut
Jaunajom meitinem.
466 [Vārkavas D].

41709.

Es gan zinu, es gan zinu,
Kā vajaga meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju,
Jaunu puišu klāt gulēt.
290 [Ogres C].

41710.

Ēdat, govis, purva zāli,
Līdz pavilnis noziedēs;
Ņemat, puiši, vecas meitas,
Lai tās jaunas puškojās;
Lai tās jaunas puškojās
Līdz citam rudeņam.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41711.

Ēd, gosniņ, rāvu zāli,
Meklē baltu āboliņu;
Bāliņam melns krekliņš,
Meklē baltu mazgātāju.
335 [Puzes Vp].

41712.

Ērmi ērmi, brīnumiņi,
Div bucīši krūmu bada;
Tie bij mani otrie ērmi,
Div puisīši meitu mīla.
605 [Skolas].

- 139 -

41713.

Galis teca gar istabu
Spalvainām kājiņām;
Puiši tek pie meitām
Ar sudraba zābakiem.
149 [Jaunpils Tk].

41714.

Gon, buoliņi, lasējīs,
Vēļ vāguo i laseitīs,
Vēļ vāguo i laseitīs,
Da slovanuos i muotis meitys.
35 [Baltinavas Abr].

41715.

Gan pazinu to meitiņu,
Kas bij bārga mātes meita:
Sārti vaigi, mellnas acis,
Šķiltin šķīla valodiņu.
46 [Beļavas Md].

41716.

Gan zināma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva;
Tā jau bija ar' zināma
Jauna puiša bagātība.
200 [Kuldīgas Kld].

41717.

Gaŗa gaŗa purva zāle,
Tās neēda kumeliņis;
Vāciešiem lepnas meitas,
Tās neņēma arājiņi.
605 [Skolas].

41718.

Grib zjameitja smolk' orama,
Grib (i) smolki ecējama;
Grib muoseņa skaista byut,
Grib izīt tauteņuos.
143 [Jāsmuižas D].

41719.

Gryuši gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Vēl gryušuoki tai meitai,
Kurai puiši prātu jauc.
389 [Silajāņu Rz].

41720.

Gryuši gryuši tai lozdai,
Kurai rīksti viersyunē;
Gryuši gryuši tam puiškinam,
Kuram tuoļi mīleiguo.
566 [Sigulda Rg apr.].

41721.

Gŗūti pūta sila priede,
Smalku lietu pielijusi;
Vēl gŗūtāki tas puisītis,
Kam nav savas līgaviņas.
378 [Seces Jk].

41722.

Gudri bija tie dēliņi,
Kam bij gudras māmuļiņas;
Kam nav gudras māmuļiņas,
Tie vērsīši, ragainīši.
322 [Praulienas Md].

41723.

Gudra gudra vāverīte
No zariņa zariņā;
Gudra gudra mātes meita
No ganiņu tautiņās.
503 [Višķu D].

41724.

Glaud, tautieti, kumeliņu
Kalniņā stāvēdams;
Tautu meita ieraudzīs,
Pie lodziņa sēdēdama.
192 [Kosas C].

41725.

Gūžēniņi, ķeikāniņi,
Tie daiļie arājiņi;
Kalna Grieta, Reiņa meita,
Tās diženas malējiņas.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41726.

Izjukuse ūša laiva,
Yudinī stuovādama;
Izjukuse puiša golva,
Ap meitom dūmojūt.
358 [Rugāju Abr].

41727.

Īsavēru sorkon' ūg(u),
Tik' pi zemes napakrit'.
Īsavēru skaistu meit(u),
Tikkū leidza nanūguoj'.
Byut' redzēj's tāv' ar muot(i),
Byut' maņ skaista līgaviņa.
389 [Silajāņu Rz].

41728.

Jauna meitiņa byudama,
Naceļ naida kaimiņūs:
Nu tuolienes tautas juoja
Vaicuojai kaimiņūs.
604 [Dažādi iesūtītāji].

- 140 -

41729.

Jauna meitiņa byudama,
Uz akmiņa nasasēst;
Tai sēdēsi buoliņūs,
Kai akmins teirumā.
358 [Rugāju Abr].

41730.

Meitiņ, jauna dzeivuodama,
Uz celmiņa nasasēst;
Celmiņš Dīvu nūminēja:
Ilgi dzeivuot buoliņūs.
358 [Rugāju Abr].

41731.

Jauna meitiņa būdama,
Nesasēsti uz ecēžas!
Ka iziesi tautiņās,
Kā ecēža ecēsies.
194 [Krāslavas D].

41732.

Jaunas meitas, neticat
Jaunu puišu valodām:
Puisīšam viena galva,
Trejdeviņu valodiņu.
166 [Kalsnavas Md].

41733.

Ja tu gudrs tautu dēls,
Es tev gudru darbu došu:
Es tev došu sila zaķi
Iedzen lopu laidarā.
605 [Skolas].

41734.

Jauni puiši lielījāsi
Citrudeni precēties;
Kad atnāca rudentiņš,
Tad bij puiši pazuduši.
169 [Kandavas Tl].

41735.

Jauni puiši lielījās
Šoruden precēties;
Kad atnāca vēls rudens,
Puiši kaktā salīduši.
605 [Skolas].

41736.

Jaunajim puiškinim
Stroda putna veseleiba;
Stroda putna veseleiba,
Cīlaveņis vīglumeņš.
Kai cīlova da bārnim,
Tai puiškini da meitom.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41737.

Jaunskungs osas škurināja
Maurumiņa maliņā,
Uz jaunām meitiņām,
Uz skaisto vainadziņu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

41738.

Jānīts piestu nosēdēja,
Kaimiņ' Annu lūkodams.
Sēd, Jānīti, otru piestu,
Kaimiņ' Annas nedabūsi.
384 [Sēemūkšu C].

41739.

Jem, brālīti, kur es teicu,
Maģu ļaužu līgaviņu.
Ne tā tevi pašu rās,
Ne rās tavu māmuliņu;
Ies tā tava, kur sūtāma,
Klausīs tavu māmuliņu.
355 [Rucavas Lp].

41740.

Jūliņai, māsiņai,
Zied sarkani vaigu gali;
Būs Jānītis kaitinājis
Ar sarkanu ābolīti.
605 [Skolas].

41741.

Kab lobuoki tei derveņa
Pučeisomi zīdējusja.
Kab lobuoki tu, muoseņi [muoseņa],
Mjaitiņom staiguojusja,
Mjaitiņom staiguojusja,
Nosuojusja vainuceņi.
314 [Pildas Ldz].

41742.

Kad, dēliņi, sievu jemi,
Tad tik labi apskaties,
Vai nav stulba, vai nav kliba,
Vai nav kāda puišu bāba.
443 [Turlavas Kld].

41743.

Kalnē auga šmīdri bērzi,
Visus šmīdrus vējš locīja,
Visus šmīdrus vējš locīja,
Vienu loka līdz zemīti.
Puiši mīl visas meitas,
Vienu mīl visu mūž(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 141 -

41744.

Kam, rozīte, skaisti augi
Liela ceļa maliņā?
Dažu labu tēva dēlu
Tavi ziedi karināja.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

41745.

Kam tā māja pakalniņā
Ar to tīru pagalmiņu?
Ja Laimīte nolikusi,
Tur es ņemšu līgaviņ(u).
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

41746.

Kam tu augi, bolta ruoža,
Lela ceļa maliņā?
Kam tu augi, kam zīdēji,
Kam puškinus kairynuoji?
174 [Kārsavas Ldz].

41747.

Kam tū sjāt, rudzu dryvu,
Ka zaļot nazaļova?
Kam tū jemt, ļaudaveņu,
Ka ar ju meiļi nadzeivuot?
Rudzu (dryva) zaļa zaļoj,
Ļaudaveņa meiļi runoj.
170 [Kapiņu D].

41748.

Kam tu cepli kurinuot,
Ka kuopustus navuoreit?
Kam tū jemt, leigaviņu,
Ka juos mīļi nacjaŗāt.
18 [Andrupenes Rz].

41749.

Kas darbiņa darītāja,
To tautiets drīz aizveda:
Kur dzied jauki lakstīgala,
Kur puķītes skaisti zied.
378 [Seces Jk].

41750.

Kas dzērvei nu gara kokla,
Ka zeileišu nanosoj?
Kas nu mārgas mūdumeņa,
Nava gudra padūmeņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41751.

Kas nu tuos zalta bļūdas,
Ka nav gorda paēdiņa?
Kas nu tuo jauna puiša,
Ka nav loba padūmiņa?
174 [Kārsavas Ldz].

41752.

Kas godīga mātes meita,
(Tā) no puiša bēgtin bēg;
Bet kas kāda nelietīte,
Puišam priekšā grozījās.
263 [Mēmeles Jk].

41753.

Kas grib ņemt mūsu meitas,
Lai iet mežā rīkstes griezt;
Kad darbiņa nemācēja,
Gan rīkstīte izmācīs.
487 [Vietalvas Md].

41754.

Kas, meitiņa, tev par vaini -
Nav neviena brūgāniņa?
Te (pat) auga aiz siliņa
Div pelēki vanadziņi.
158 [Jumpravas Rg].

41755.

Kas tā tāda, kas tur sēd
Noplīsušu lindraciņ(u)?
Tā būt' laba krievu sieva,
Ja māmiņa viņas laistu.
452 [Užavas (Zīras) Vp].

41756.

Kas tā tāda liela lanka
Bez bēriemi kumeļiemi?
Kas tā tāda liela muiža
Bez jauniemi puisēniem?
184 [Ķēču Rg].

41757.

Kas tā tāda miežu vārpa -
Guļ bez salma tīrumā?
Kas tas tāds tēva dēls -
Guļ zem zaļa ozoliņa?
193 [Krapas Rg].

41758.

Kas tev bādas, vanadziņ,
Par munom vistiņom?
Kas tev bādas, tautu dāls,
Par munom muosiņom?
466 [Vārkavas D].

- 142 -

41759.

Kas tev', dubļu bridējiņš,
Tik diženu darināja?
Nosaskatu, nosaveru,
Kalniņā stāvēdams.
545 [Krustpils D apr.].

41760.

Kas tūs monus ruocenīšus
Por vosoru nūslīdēj(a)?
Puisīts guoja uz meitiņu,
Ruocenīšus nūslīdēj(a).
559 [Rēzekne Rz apr.].

41761.

Kas tur velnu rībināja
Pa to mūsu purva malu?
Kaimiņ' māte lūkus plēsa,
Vedīs dēlu baznīcā.
378 [Seces Jk].

41762.

Klausījos, ausījos,
Kas tur brīkš krūmiņos:
Dēla māte lūkus plēsa,
Ko vilkt dēlu baznīcā.
476 [Vecpiebalgas C].

41763.

Kas var liegt vējiņam
Rožu krūmu vēdināt?
Kas var liegt daiļam puisim
Daiļu meitu bildināt?
94 [Dunikas Lp].

41764.

Kas var visas rīta zvaigznes
Vakarāja [vakarāje] izskaitīt,
Tas var meitu nolūkot,
Kumeļā sēdēdams;
Tas var visas straujas upes,
Bez laiviņas pāri iet.
94 [Dunikas Lp].

41765.

Kas zibini zibināja
Viņē rudzu druviņē?
Tautu dēla acis dega
Uz meitiņas augumiņ(u).
347 [Rendas Kld].

41766.

Kā no koka skaida lēca,
Tā no puiša valodiņa.
Skaida krita mūklājā,
Valodiņa gaisos gāja.
358 [Rugāju Abr].

41767.

Kādu jodu vārnas brēca,
Kādu jodu meitas kliedza?
Vārnas brēca sliktu laiku,
Meitas puišus apmeloja.
398 [Skrundas Kld].

41768.

Kāda koka tas ērkulis,
Ko sviež meitas pagultē?
Kāda vaina tam puisim,
Kam griež meitas muguriņ(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41769.

Kaidu maņ cytu zivu,
Ka raudiņa laiviņā?
Kaidu maņ cytu rodu,
Ka muosiņas tautiņuos?
326 [Preiļu D].

41770.

Kālabād šī sētiņ(a)
Ievas ziedu piebirus(i)?
Kālabād šiem puišiem
Daudz meitiņas atsacīj';
Vai tie goda nepratuš(i),
Vai nav laba tikumiņ(a)?
546 [Kuldīga Kld apr.].

41771.

Kālabada visi koki
Pret ziemeli nolīkuši?
Kālabada visas meitas
Uz bajāra dēlīniem?
94 [Dunikas Lp].

41772.

Kas tie tādi braucējiņi,
Daiļi tek kumeliņi?
Saiminieka dēli brauca,
Kalpa puiša kumeliņ';
Kalpa puiša kumeliņi,
Meitu vīta pātadziņ'.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

41773.

Kārkli vien, kārkli vien,
Nav neviena liela koka;
Skuķi vien, skuķi vien,
Nav nevienas lielas meitas.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

- 143 -

41774.

Klaigādama dzērve skrēja
Par dūņainu ezeriņu;
Raudādama meita gāja
Pie dzērāja tēva dēla.
241 [Lubānas Md].

41775.

Klausījos, klausījos,
Kas tik skaisti velējās?
Ciema puiši velējās
Par meitīnu mugurām.
192 [Kosas C].

41776.

Ko, auziņa, locījies(i)
Pretim rudzu tīrumam?
Ko, meitiņa, lielījiesi
Pretī puiša augumiņam?
545 [Krustpils D apr.].

41777.

Kuo, Juonīti, tu bādoj,
Ko tu sevi skumdynoj?
Kai man beja nabāduot:
Anna mani namīļoj.
605 [Skolas].

41778.

Kuo jyus, puiši, dzeivuojat,
Ka sev sīvu najamat?
Solts rudiņs, gara nakts,
Navar vīnam sagulēt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41779.

Kū tei vuorna mozguojās -
Vys jai zyla muguriņa.
Kū tī puiši kabrējuos -
Vys jī meitom klanējuos;
Vys (jī) meitom klanējuos
Par tū zeiļu vaiņuciņu.
494 [Viļānu Rz].

41780.

Kuo, Pīter, laseisīs -
Gon tev beja laseitīs;
Gon tev beja laseitīs
Sovas vērtis ļaudaveņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41781.

Ko, puisīti, lielījies
Milzu klintis saskaldīt?
Vēl tu neesi ragainīti
Akmentiņiem saskaldīj's.
241 [Lubānas Md].

41782.

Ko, smildziņa, līgojies
Pretī rudzu tīrumam?
Ko, māsiņa, lielījies
Pret puisīti arājiņu.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

41783.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko tās vārnas kārkšķināja?
Puišam sola bērzu zarus
Ar visiem pupuriem;
Meitām sola rožu dārzus
Ar visām rozītēm.
241 [Lubānas Md].

41784.

Ko tie mūsu suņi plēsa,
Aiz laidara spērdamies?
Tas jau bija lielais Juris,
Jaunu meitu ģēģerītis.
345 [Remtes Tk].

41785.

Ko tu raudi, tautu meita,
Tavu sliktu augumiņu?
Mūs' meitiņām balti cimdi,
Bet villaines [villainas] cepurītes.
203 [Kurmenes B].

41786.

Kuo tī zvīdza, kumeliņi,
Kuo taurēja jauni puiši?
Zvīdz kumeļi zaļas zuoles,
Taurej puiši jaunas meitas.
35 [Baltinavas Abr].

41787.

Kuo tu guoji, natikleite,
Lela ceļa maleņā?
Cik dīneņu kungi brauce,
Vajag teiru bičereišu.
247 [Makašānu Rz].

41788.

Krūmiņš liels, krūmiņš mazs,
Aiz krūmiņa aizvējiņa;
Meitiņ' maza, meitiņ' liela,
Meitiņ' tautu gājējiņa.
378 [Seces Jk].

- 144 -

41789.

Kupla auga kaņepīte
Mazajā dārziņā;
Skaista auga meitenīte
Mazajā ciemiņā.
241 [Lubānas Md].

41790.

Kuplis auga ozoliņš
Staiga purva vidiņā;
Dižens auga tēva dēls
Tai vecai māmiņai.
605 [Skolas].

41791.

Kupla līpa uoriņuos,
Zaļš ūzuls maliņā;
Ai zaļais ūzuleņš,
Zadynoj kuplu līpu.
466 [Vārkavas D].

41792.

Kupli kupli dūmi kūpa
Bieza meža maliņā;
Tā kūp puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
83 [Dignājas Jk].

41793.

Kur, bitīte, ziedu ņēmi -
Nātres vien ceļmalā.
Kur, meitiņa, tautās iesi -
Kaimiņosi tautu dēls.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41794.

Kur daiļākas rozes zied,
Nekā kalna galiņā?
Kur daiļākas meitas auga,
Nekā Sakas novadā?
214 [Lažas Azp].

41795.

Kuŗa priede greiza auga,
Tā skaliem nederēja;
Kuŗa meita skaista auga,
Tā tautieša līgaviņa.
198 [Krustpils D].

41796.

Kurai eglei bīzas skujas,
Tī putniņi paslēpās;
Kura meita stalti īt,
Tei ir kolpa ļaudaviņa.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41797.

Kuram kūkam plotas lopas,
Tys raseņi ivgi [ilgi] tur;
Kurs puiseits šaurom acim,
Tys osoru dzāruojeņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41798.

Lely kūki, plotas lopas,
Tur raseņa ilgi beja;
Jauni puiši, šaurom acim,
Tī meiteņas raudynuoja.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41799.

Kur, biteit, zīdu ņemsi,
Nātres vīn sātmalā?
Kur, meitiņa, gastūs īsi,
Sābrūs tavi buoleliņi?
358 [Rugāju Abr].

41800.

Kur meitiņa kājas āva,
Tur rozītes sārti zied;
Kur puisītis apsēdās,
Tur ne nātra nezaļoja.
286 [Nītaures Rg].

41801.

Kur pūriņi, tī rubyņi
Sagrīztom astīšom [astītem];
Kur meitiņas, tī puiškini,
Sprūguotim mateņim.
18 [Andrupenes Rz].

41802.

Kur tās vārnas pulkos skrēja,
Tur raibās žagatiņas;
Kur tās meitas pulkos gāja,
Tur tās puišu dvēselītes.
198 [Krustpils D].

41803.

Kupli mati, spožas acis,
Lielai puišu vīlējai;
To zināju, to pazinu,
No kleitiņas gaŗumiņa.
273 [Mores Rg].

41804.

Kur ir loba uoru zemja,
Tī augs kvīšu zalta vuorpas;
Kur ir lobs tautu dāls,
Tī byus lobs oruojiņš.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

- 145 -

41805.

Kur tu brauksi, vecā Trīna,
Ar tiem skala vāģīšiem?
Braukš' uz Rīgu pēc puišiem,
Sēliešos tādu nav.
381 [Sēļu Vlm].

41806.

Kura prīdja skaista auga,
Tai skolim nadaŗāja;
Kura mjaita skaista auga,
Tei vuocīša ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

41807.

Kura upe malna tak,
Tai guļ dyuņa dybynā;
Kuram puišam malnas acis,
Tys ar gūdu nadzeivoj.
29 [Aulejas (Grāveru) D].

41808.

Kur vasaru saule lēca,
Tur lec ziemu mēnestiņis;
Kur tās jaunas meitas auga,
Tur tie blēži puiši staigā.
77 [Codes B].

41809.

Labāk speltei bučas dodu,
Nekā puiša šmurgulīšam;
Labāk glaudu suni, kaķi,
Nekā ciema puisēniņu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41810.

Labi vien gribējās
Labam tēva dēliņam:
Labu zirdziņ' i gribēja,
Labas skaistas līgaviņas.
306 [Patkules Md].

41811.

Lai dzeŗ alu tas puisīts,
Kas var naudu aizmaksāt;
Lai ņem sievu tas puisīts,
Kas var mīļi sadzīvot.
192 [Kosas C].

41812.

Lai pats ņēma, kas man teica,
Bagāto tautu meitu:
Miegam laba, ne darbam,
Bagātā tautu meita.
127 [Grostonas Md].

41813.

Lai tik stāv, lai tik stāv
Sacenieku meitas!
Kad atnāks, tad paņems
Rīgas vecie krievi.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41814.

Lai tī citi, kū tī citi,
Kū tī mūsu puiši brauc;
Kū tī mūsu puiši brauc
Mūsu meitas skatīties?
Mūsim pošim sovi puiši,
Sovas jaunas meitenītes.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41815.

Lai tī, muni mīļi dāli,
Aunitēs zuobokūs:
Aunitēs zuobokūs,
Velcit cauņu capurītes;
Velcit cauņu capurītes,
Vedit sātā malējiņas.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41816.

Laiskais puisis ceļmalā
Guļ meitiņu gaidīdams.
Guli, guli, laiskainīti,
Jau meitiņa gabalā.
116 [Garozas Jg].

41817.

Laivinieka dēliņam
Divējādas nelaimītes:
Pavasari drudzis krata,
Ruden meitas nemīlēja.
72 [Cesvaines Md].

41818.

Lakstīgala mudri skrēja
Nolaistiemi spārniņiem;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgaviņa.
605 [Skolas].

41819.

Lepna grezna tautu meita
Uz pimbera apsagrieza;
Darbiņos nepanāca
I vecās māmuļiņas.
487 [Vietalvas Md].

41820.

Lepna meita, ne bagāta,
Tā ar otru nerunāja;
Tā ar savu lepnumiņu
Mūžam vīra nedabūs.
72 [Cesvaines Md].

- 146 -

41821.

Lepna meita, ne bagāta,
Kas ar otru nerunāja;
Vīžu kurza mugurā,
Pa vienai darināja.
48 [Bērzaunes Md].

41822.

Lēnas lēnas jūs meitiņas,
Kā aitiņas pulciņā;
Nav vārdiņš izsacīts,
Guns pagale rociņā.
198 [Krustpils D].

41823.

Lēna lēna tij meitiņa,
Aiz lēnuma nerunāja;
Aiz lēnuma gan runātu,
Aiz barguma nevarēj(a).
322 [Praulienas Md].

41824.

Liela gaŗa tautu meita
Bez darbiņa vazājās;
Bez darbiņa vazājās,
Mežā gāja riekstus šķīt.
605 [Skolas].

41825.

Lieli joki, brīnumiņi -
Roze zied ēršķēžos;
Vēl lielāki brīnumiņi -
Lieliem jaunas meitas mīļ.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41826.

Lieli lini, mazi lini,
Visi zilus ziedus zied;
Lielas meitas, mazas meitas,
Visas jaunus puišus grib.
192 [Kosas C].

41827.

Leli ļaudis, lela slave,
Cauri pakši, klētis nava;
Byus ļautiņi, byus slavīte,
Byus paksīši, byus maizīte.
143 [Jāsmuižas D].

41828.

Lieli puiši, mazi puiši
Uz meitām kājas aun;
I tas pats kudlainais
No pakaļas aulekiem.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41829.

Lieli puiši, mazi puiši,
Visi meitu brāķerīši;
Ne tie zina meitas pūru,
Ne meitiņas tikumiņu.
241 [Lubānas Md].

41830.

Liepa liepa, meita meita,
Abas vienu daiļumiņu:
Liepiņai balti ziedi,
Meitai gudris padomiņš.
306 [Patkules Md].

41831.

Liepa auga Liepājā,
Ozolīni Klaipēdā;
Pate liepa nolīgava
Pie Klaipēdas ozoliem.
282 [Nīcas Lp].

41832.

Lietiņš lija uz rudziem,
Rudzi lieca augumīnu;
Tā lai loca augumīnu
Meitas, puišus ieraugot.
192 [Kosas C].

41833.

Linu linu druviņā -
Nava linu plūcējiņas;
Meitu meitu māmiņai -
Nava meitu ņēmējiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

41834.

Līgo bite, līgo meita
Ziedu kalna galiņā;
Bite ziedus lasīdama,
Meita puišus gaidīdama.
398 [Skrundas Kld].

41835.

Leigoj bite, leigoj saule,
Leigoj muni bruoleliņi;
Leigoj muni bruoleliņi,
Jaunu meitu gaidīdami.
168 [Kalupes D].

41836.

Līki koki, taisni koki,
Taisāties ragavās;
Lieli puiši, mazi puiši,
Aunaties zābakos.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

- 147 -

41837.

Līze, meita, zaķi nesa
Baznīckunga dēliņam,
Raudādama, sūdzēdama,
Kad to puiši neprecē.
Kad tu būtu krietna meita,
Sen jau būtu apprecēta.
560 [Rīga ].

41838.

Loku birzi vējiņš loka,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto dzeltenīšu.
72 [Cesvaines Md].

41839.

Lūko, brāli, darba dienu,
Nelūko svētdienāsi:
Svētdienāsi izsarause
I snaudules, i miegules.
355 [Rucavas Lp].

41840.

Lūko, manis bāleliņis,
Savas kārtas līgaviņu,
Ne tik lepnu, ne bagātu,
Ne visaji sudrabotu.
200 [Kuldīgas Kld].

41841.

Lūks mani lūkoja,
Caur zaļu birzi.
Es lūku lūkoju
Caur ielociņu.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

41842.

Lūdzin lūdza tautu meita,
Lai es teicu bāliņam;
Lai tev' teic visi vēji -
Kam bāries ganīdama?
241 [Lubānas Md].

41843.

Ļaudīm lieli brīnumiņi:
Man māsiņas daudzi aug;
Lai tās auga, lai tās auga,
Pašas tautas izvadās.
241 [Lubānas Md].

41844.

Ļuste ļuste vonogam -
Zeile dzīd kanepēs;
Ļuste tautu dēliņam -
Dzaltuonīte rūciņā;
Dzaltuonīte rūciņā
Ar vysom telītem.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

41845.

Man izauga div dēliņi
Zierņu ziedu smukumiņu.
Tur vajaga mātei būt,
Kas varēse meitas dote.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

41846.

Mans brālīts lielījās
Puķīt ņemt līgavīnu.
Tāda būs, kād' auguse,
Kādu laimi [Laime] vēlējuse.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41847.

Manu baltu bāleniņ(u),
Kam tik augstu lielījies?
Augstu celsi deguniņu,
Zemu krissi paspārnē.
241 [Lubānas Md].

41848.

Muosiņ, blēņu narunoj,
Ni mežāi, teirumāi;
Mežā daudzi dzierdātuoju,
Teirumāi radzātuoju:
Mežā putneņi dzierdēja,
Teirumāi oruojiņi.
89 [Dricēnu Rz].

41849.

Mozis munis teirumeņš,
Daudz ir rudzu kapaneņu;
Mozs ir muns augumeņš,
Daudz ir gudra padūmeņa.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41850.

Moza moza meitenīte
Tak pa ceļu rauduodama;
Mozi mozi puiškineņi
Saplyukuoja snuotenīti.
466 [Vārkavas D].

41851.

Mazi mazi tie puisīši,
Kā tie rudzu pundurīši:
Pie kumeļa trepes lika,
Pie arkliņa pakāpenes.
398 [Skrundas Kld].

- 148 -

41852.

Māsas vien tā cieme,
Kur es ņēme līgaviņ;
Vienu prec', otr nāk,
Treše līdzi tais'jas.
372 [Sarkanmuižas Vp].

41853.

Muote raudi, meita raudi,
Oba divi gauži raud:
Muote raud vīglas dīnas,
Meita skaista oruojiņa.
326 [Preiļu D].

41854.

Muote raud, meita raud,
Pa pogolmu staiguodamas;
Muote raud vīglu dīnu,
Metia raud jaunu puišu.
170 [Kapiņu D].

41855.

Māmiņai pīcas meitas,
Vysas pīcas ceplī guļ,
Un tej poša dyžanuo
Pošā cepļa dybynā.
174 [Kārsavas Ldz].

41856.

Mācies, manu bāleliņu,
Ciema meitas vizināt!
Augsti kalni, dziļas gravas,
Strauji tavi kumeliņi.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41857.

Muotja djavja, Laime līdzja
Boguotyjā vītiņā.
Kas nu vītys, kas nu maizis,
Ka muoseņa gauži raud?
314 [Pildas Ldz].

41858.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Kad ierauga ciema puišus,
Skrej projām baurodama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41859.

Māte meitu audzināja
Papīrīšu kulītē;
Meita kuli pārplēsusi,
Pie puišiem aizgājusi.
296 [Ozolnieku Jg].

41860.

Māte meitas kultin kūla,
Grožiņā sasējuse,
Kam noplēsa klaipam galu,
Brūtgāniņus mielodamas.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41861.

Māte savu meitu sēja
Treju grožu galiņā;
Kad ierauga mūs' bālīšus,
Visus trejus pušu rāva.
439 [Trikātas Vlk].

41862.

Māmiņa, māmiņa,
Kur tavas meitiņas?
Viena guļ krāsnī, viena guļ
pirtī,
Trešā cūku aizgaldā.
96 [Durbes Lp].

41863.

Meitiņ, puiša navīrej,
Lai jis caur guni leida;
Pībilss tovu augumeņu,
Najems tova vaiņuceņa.
326 [Preiļu D].

41864.

Meitīna uzauga,
Kā viena liepīna;
Nu gribas vīrīna,
Bez sava galīna.
192 [Kosas C].

41865.

Meitiņas kā liepas auga
Pa lejiņu lejiņām;
Puiši auga kā ozoli
Pa kalniņu kalniņiem.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41866.

Meitiņ liela, meitiņ maza
Maksā zelta gabaliņu.
Kad tu zelta nemaksātu,
Tad tu vīra nedabūtu.
46 [Beļavas Md].

41867.

Meits mal kambre,
Puiš gul āzkrāsne;
Meits eid brokastiņ,
Puiš pras garoziņ.
Grauž, puisit, mūr stūr,
Nedoš sov garoziņ.
445 [Ugāles Vp].

- 149 -

41868.

Meitiņ, maza pindzelīte,
Netinies ar jauniem puišiem.
Vēlāk staigās' raudādama,
Vecas mātes lūgdamās;
Vecas mātes lūgdamās,
Gaŗu kreklu solīdama.
281 [Neretas Jk].

41869.

Meitiņām, māsiņām
Auzu maize vācelē;
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41870.

Meitiņe, māsiņe,
Zied sārkan vaig gal;
Ciem puiš eidne
Ar sārkan ābaliņ.
445 [Ugāles Vp].

41871.

Meitiņām, māsiņām,
Nevajaga novadiņu:
No novada izlīgoja,
Novadā ielīgoja.
453 [Vadakstes Jg].

41872.

Meita puisi apsūdzēja
Stupurdentam Jelgavā,
Ka tie mīļi negulēja
Ar meitām šķūnītī.
378 [Seces Jk].

41873.

Meitas puišus apsūdzēja
Superdentam Jelgavā,
Tur tiem bija pupas malt,
Dzirnu puse mugurā.
Tā ir līdz šo baltu dienu
Puišiem meitas jābučo.
263 [Mēmeles Jk].

41874.

Meitis, puišu naklausit,
Puišy leli apsmīkļi;
Muok jī meitis pīmuonāt,
Pēčuok slauna pīsasmīt.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41875.

Meitu dēļ rozes aug,
Meitu dēļ magonītes;
Meitu dēļ puiši jāj
Nobarotus kumeliņus.
378 [Seces Jk].

41876.

Meitu dēļ dzaltas auga,
Meitu dēļ moraniņas;
Meitu dēļ jauni puiši
Zābaciņus šūdināja.
146 [Jaungulbenes Md].

41877.

Meitiņ' sēd aiz yudiņa,
Puisīts gauži bādojās;
Svīstum šautri, dzeitum laivu,
Ka māmiņa naradzāt(u).
170 [Kapiņu D].

41878.

Meklejāsi mūs' brālītis,
Ka vairāk nevajag(a):
Meklē vācu līgaviņu,
Dancotāju kumeliņu.
589 [Kuldīgas apr.].

41879.

Melni gaiļi purvā dzied
Vaskainām kājiņām;
Tā dziedāja ellē puiši,
Kas meitiņas nicināja.
476 [Vecpiebalgas C].

41880.

Metens kaktā sukājās,
Slūzān' Līzes gaidīdams;
Slūzān' Līze kurpītēs,
Baltās diegu zeķītēs.
48 [Bērzaunes Md].

41881.

Mežā daudz ogu, riekstu,
Neviens viņu nelasīja;
Pelsen' mātei daudz meitiņu,
Neviens viņas neprecēja.
552 [Madona Md apr.].

41882.

Meža putni pulkim skrēja,
Vys pa p(u)orom pulcējās;
Tai vajaga jaunim ļaudim,
Vys pa p(u)orom puļcētīs.
389 [Silajāņu Rz].

- 150 -

41883.

Mieži mieži, ko gaidiet -
Rudzi lieli tīrumā;
Puiši, puiši, ko gaidiet -
Meitas vecas bāliņos.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

41884.

Migla migla, kas par miglu -
Nāk pār kalnu kūpēdama,
Tautu dēla piktumiņš
Nāk pār kalnu kūpēdams.
443 [Turlavas Kld].

41885.

Mīl kungiem zelta nauda,
Mīl akmeņa istabiņa;
Tā mīlēja meitiņām
Jaunu puišu dzīvošana.
72 [Cesvaines Md].

41886.

Mundra skrēja lakstīgala
Zeltītiemi spārniņiemi;
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puišu līgaviņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

41887.

Muiž' puiš' kūra uguntiņu,
Gaida brūtes atjājami;
Izdeg uguns, nesagaida,
Iet mājās raudādami.
546 [Kuldīga Kld apr.].

41888.

Mūsu meitas ciema puišus
Ik vakara kairināj(a):
Baltas kājas apavušas,
Rāda siera gabaliņu.
241 [Lubānas Md].

41889.

Mūsu puiši Dievu lūdza,
Baltu kreklu vilkdamies:
Dod, Dieviņ, šoruden
Tautu meitu sagaidīt;
Jau mugura noplīsuse,
Vēl meitiņa nenākuse.
398 [Skrundas Kld].

41890.

Mūsu puiši bēdājāsi,
Kur būs ņemti līgaviņu.
Nebēdājat, mūsu puiši,
Kaimiņos ir vecas meitas.
428 [Taurenes (Nēķenes) C].

41891.

Nava lāga, nava lāga
Ar tiem mūsu nāburgiem;
Ne sunīti, ne kaķīti
Neierauga sētiņā.
476 [Vecpiebalgas C].

41892.

Nāburdzīnu meitīnām,
Tām priekos vien dzīvot:
Iet kāzās, krustabās,
Iet pašām tautīnās.
192 [Kosas C].

41893.

Nāc tu ārā, ķīša Trīna,
Jaunu puišu pavadīt:
Pa lielceļu, pār grāvīti,
Līdz Rezgaļa pakalnei.
145 [Jaunburtnieku Vlm].

41894.

Nākat, meitas, skatīties,
Kur iet četri brūtgāniņi:
Viens ciemiņu slunderkājis,
Otris bērza atzibens,
Trešais skrandu skroderīts,
Ceturts plūksnu vēverīts.
477 [Vecpils Lp].

41895.

Nabādoj, tu Aņeit,
Tu bez veira napaļiksi,
Ka Juonīts napaņems,
To Pīters napamess.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41896.

Na cik ilgi īva zīd:
Treis reitiņi vosorā;
Na cik ilgi tautu dāls
Mun' muoseņu vyzyno(j).
559 [Rēzekne Rz apr.].

41897.

Nadaudz beja skaistu meitu
Rušunīku opluotā:
Zeiles Ilža, Strodu Duorte,
Pulkaunīka Madaleite.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 151 -

41898.

Nadaudz rīkstu tai lozdai,
Kur' aug pūra maleņā;
Nadaudz pruota tam puišam,
Kurs daudz meitu byldynava.
605 [Skolas].

41899.

Nedod Dievs vītolam
Baltiem ziediem noziedēt;
Nedod Dievs māsiņai
Pie bāliņa nodzīvot.
335 [Puzes Vp].

41900.

Nedod Dievs tādas meitas,
Kādas meitas mūsmājās:
Divas stundas kājas āva,
Trešo slauka istabiņu.
286 [Nītaures Rg].

41901.

Nedod Dievs jaunām meitām
Bez laulības vien nomirt:
Pieci gadi puiši gāja
Ap to kapu raudādami,
Trīs gadiņi mamma raud,
Meitas pūru cilādama.
146 [Jaungulbenes Md].

41902.

Nadūmoj, tu Vereiti,
Ka tu byusi napracāta.
Šurudin div tautīši
Pēc tevimi ilguojās.
414 [Stirnienes Rz].

41903.

Ni myužam puriniņš
Zaļim zīdim nazīdēja;
Myužam puiškiņs nadzierdēja
Nu meitiņas loba vuorda.
174 [Kārsavas Ldz].

41904.

Ni myužam zaļa zuole
Ezeriņa maliņā;
Nu myužam bruoļu muosa
Tautiņom malējiņa.
326 [Preiļu D].

41905.

Nenopļauta ziedu pļava
Dzelteniemi ziediņiemi;
Neizvesta brāļu māsa
Dzelteniemi matiņiem.
345 [Remtes Tk].

41906.

Neņem, manis bāleliņi,
Tik apaļas līgaviņas;
Uz rudeni ledus ceļi,
Apaļš drīzi vāļājās.
391 [Sinoles Vlk].

41907.

Napīdar lineņam
Teirumā nūleiguot;
Napīdar tjav, muoseņ,
Bruoleņūs nūdzeivuot.
326 [Preiļu D].

41908.

Nasalīdzi tu, Donot,
Ka Agates naļūbej;
Ka tu juos naļūbeit(u),
To da jai nastaiguotim.
365 [Sakstagalas Rz].

41909.

Ne tas tiesa, ne tas bija,
Ka puišim sirdis dreb;
Tā drebēja meitām sirdis,
Kad tās puišus ieraudzīja.
345 [Remtes Tk].

41910.

Neteiciet, neteiciet,
Nava vietas, nava vietas;
Divi stundas kājas āvu,
Trešu jūdzu kumeliņu.
241 [Lubānas Md].

41911.

Netiklīti, bāleniņi,
Baro labi kumeliņu!
Ies meitiņa, dos māmiņa,
Kumeļā raudzīdama.
241 [Lubānas Md].

41912.

Nevijies, vītoliņ,
Nav pēc tevis tie zariņi;
Neraugies, tu puisīti,
Nav pēc tevis tā meitiņa.
398 [Skrundas Kld].

- 152 -

41913.

Ni zeileitja, ni žubeitja,
Tū celeņi plydynuo:
Ty Ontons plydynuo,
Da Buorbolys staiguodams.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41914.

Na tuo kūka tei lapiņa,
Na tamāji zariņā;
Na tuo puiša tei meitiņa,
Na tamāji sejiņā.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41915.

Nītaurietes ķīvējās,
Vecu rumbu ķīlēdamas;
Ķēcēnietes zeltu dala,
I ne vārda nedzirdēja.
184 [Ķēču Rg].

41916.

Neņem, manu bāleliņ,
Ganu meitas līgaviņas;
Ganu meita ieraduse
Gaŗām zemi šļaucīties.
224 [Lielvārdes Rg].

41917.

Nu es zinu, ko vajaga
Jaunajāmi meitiņām:
Baltu zeķu, melnu kurpju,
Jaunu puišu piedevām.
235 [Litenes Md].

41918.

Nyu, muosiņa, dorom pyuru,
Lūkom boltas vylnanītes;
Jyudz, buoliņ, kumeliņu,
Struodoj tāva teirumiņu.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41919.

Nu tad traki, nu tad traki,
Vārna brēca ozolā;
Vārna brēca ozolā:
Jančam jauna līgaviņa.
496 [Vilzēnu Vlm].

41920.

Ņem, buoliņ, leigaviņu,
Ņem lautiņus vaicuodams;
Ni maizīte tev apjēst,
Ni pukīte paigruot.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41921.

Ņem, brālīti, līgaviņu,
Ņem ļaužiem vaicādams;
Ņem ļaužiem vaicādams,
Vai ir labs tikumiņš.
378 [Seces Jk].

41922.

Ņem, brālīti, leišu meitu,
Tā darbiņu nekavēj(a);
Leišu meitai gaŗi pupi,
Stāvus bērnus piezīdēj(a).
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

41923.

Ņem, bāliņi, ko ņemdams,
Neņem vienu mātes meitu;
Vienām mātes meitiņām
Mātes pūru piedarīj'šas.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

41924.

Ņem, bāliņi, mūsu meitas,
Tec mežiņā nūju griezt:
Mūsu meitas ieradušas
Lētumā, slinkumā.
594 [Talsu apr.].

41925.

Ņem, brālīti, muižas meitu,
Tad gūsies lupatās;
Muižas meitu pūriņā
Vecu meitu slāpmicītes.
443 [Turlavas Kld].

41926.

Ņem, bruoleit, stypru sīvu,
Neņem vuorgu čabuleiti;
Duorgas kuozas, duorgas bēres,
Vēļ duorguoki doktor' kungi.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

41927.

Ņemat, puiši, mūsu meitas,
Mūsu meitām gatavs pūrs:
Cimdi paši kaktā adās,
Zirneklīši dvieļus auda.
605 [Skolas].

41928.

Ozols auga kalniņā
Dreijātām lapiņām;
Ozols auga bez atvasa,
Jauni puiši bez sirdēsta.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

- 153 -

41929.

Ozolā bites auga,
Ozolā medus bij(a);
Nāburgos meitas auga,
Nāburgos prieki bij(a).
192 [Kosas C].

41930.

Ozoliņi, ozoliņi,
Kam tu augi pie liepām?
Liepas tevi kaitināja,
Ruden' zīles birdināja.
378 [Seces Jk].

41931.

Ūzulam, zamzaram,
Zori mierka Daugovā;
Tautu dālam, labdaram,
Īt slaveitja maleņā.
143 [Jāsmuižas D].

1. Ozolami zemi zari,
Līka vidū Daugavā;
Tautiešam, slavenam,
Slava gāja maliņā.
46 [Beļavas Md].

41932.

Pa novadu novadiemi
Brālim sievas izmeklējos [izmeklēju],
Bet nevienas neatradu,
Kas man tiktu prātiņam.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

41933.

Pa pārāmi riekstiņš auga.
Pa pārāmi āboliņš;
Jūŗas putni, gaigalīši,
Ar pa pāram pārojāsi.
Tā būs jauniem cilvēkiemi
Ar pa pāram pārotiesi.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41934.

Padanco, čalavik,
Dabūs' vecu baraviku;
Padanco, puiškenīt,
Dabūs' jaunu meitenīti.
605 [Skolas].

41935.

Pakaļ gāja tautu meita,
Pakaļ manu bāleliņu:
Redz tam labu kumeliņu,
Zin tam gudru padomiņu.
241 [Lubānas Md].

41936.

Palēkdama zīle dzied
Uz pelēka akmentiņa;
Tā puisītis palēkdamis
Meitiņām mutes deva.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

41937.

Pasorg, Dīveņ, jaunu puišu
Nu tūs treju nalaimišu:
Nu zagšonas, maluošonas,
Nu maitiņu guleišonas.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

41938.

Paskaties, bāleliņ,
Kur vakara zvaigzne lēca,
Kur vakara zvaigzne lēca,
Tur aug tava līgaviņa.
378 [Seces Jk].

41939.

Pat' labā kaņipīte
Paliek dārzā nenorauta;
Pat' labā brāļa māsa
Paliek tautās nevadīta.
72 [Cesvaines Md].

41940.

Pelēkais akmentiņš
Meitu varas vilcējiņš;
Slavenais tēva dēls
Asariņu dzērājiņš.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41941.

Pēter, Peksi, Jēkaupī,
Aiznes meitām launadzīn',
Meitas tevim šūdinās
Peļādīnu kažaucīnu.
439 [Trikātas Vlk].

41942.

Pieci brāļi, viena māsa,
To mēs [tie] dārgi dārdzināj(a);
To tautām neizdev(a)
Ne pa zelta gabaliņ(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

41943.

Pieci brāļi, viena māsa,
Kam dosam, nedosam?
Tam dosam sav' māsiņu,
Kur upīte lejiņā;
Ik rītiņu (no)mazgāja
Savas gaužas asar(iņ)as.
72 [Cesvaines Md].

- 154 -

1. Raudulīte mūs' māsiņa -
Kur (mēs) dosim tautiņās?
Dosim upes maliņā,
Tur varēja ik rītiņus
Asariņas nomazgāt.
46 [Beļavas Md].

41944.

Pieci brāļi, vieni māsi
Raudādami kreklus pirka.
Tautu dēlis neraudāja,
Viens pērkdamis zilus svārkus;
Viens pērkdamis zilus svārkus,
Dui sidraba iemauktīnus.
94 [Dunikas Lp].

41945.

Pi Gelītes puiši lypa,
Kai pi ūgu vacainītes;
Nebeja jei [vēļ] tik skaista,
Kai tei ūgu vacainīte.
604 [Dažādi iesūtītāji].

41946.

Piliškūs skaistis meitis,
Caur atslāgu svīstu zoga;
Stabuļnīkūs vēļ skaistuokas,
Sausis maizis paādušis.
466 [Vārkavas D].

41947.

Pilkalnieši, neretieši,
Kā piciņ(i) sajukuši:
Vienu vietu sienu pļāva,
Vienu vietu sabaroja.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

41948.

Platām lapām pļavas zāle
Liela ceļa maliņā;
Liela, gaŗa brāļa māsa
Ilgi sēd bāliņos.
306 [Patkules Md].

41949.

Plota plota kļova lopa,
Vjāļ plotuoka platjājās;
Lela lela bruoļu muosa,
Vjāļ leluoka līlājās.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

41950.

Priecājies, gražojies,
Jauna vīra līgaviņa;
Nevajdzēs atraitņam,
Ne jaunam puisīšam.
335 [Puzes Vp].

41951.

Priedītei, eglītei
Zelta kurpes kājiņā;
Jauni puiši, bandinieki -
Nav sudraba zābaciņi.
378 [Seces Jk].

41952.

Priežu zari nolīkuši,
Asu cirvi klausīdami;
Meitu mātes auklējumus
Sveši ļaudis maldinā(ja).
223 [Lielstraupes C].

41953.

Puikas, bēdu neturat,
Jums nevaida valdenieka;
Žurkas, peles kaķis valda,
Kas valdīs jaunus puišus?
427 [Tadaiķu Lp].

41954.

Puķe puķe, roze roze,
Kam tu vīti dienvidū?
Meita meita, melnacīte,
Kam tu raudi vakarā?
127 [Grostonas Md].

41955.

Puisīšam, brālīšam,
Liela skāde notikusi:
Vieni paši goda svārki,
Pieguļā sadeguši.
15 [Alūksnes Vlk].

41956.

Puisi puisi, tavas domas -
Caura tava cepurīte!
Tu meitiņas gan mīļovi,
Meitas tevi nemīļova.
389 [Silajāņu Rz].

41957.

Puisišam vien meil,
Deviņim žubrim;
Meitiņe vien gāl,
Deviņim padomim.
445 [Ugāles Vp].

41958.

Puiseits guoja pa celeņi,
Nazynuoja kaids jis beja:
Pītereiša, rūkys kuojis,
Bartuleiša mugoreņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

- 155 -

41959.

Puisīts meitu mežā veda,
Teicās naudu parādīt.
Ai puisīt, trakulīt,
Kur mežā naudu ņemsi?
605 [Skolas].

41960.

Puisīt, tavu domāšanu,
Uz tik daiļas mātes meitas!
Vai tu savas domas liki
Tumšajā ķeselē?
605 [Skolas].

41961.

Puiši, meitu namuonit,
Meitas, puišu naklausit!
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puiša pruota ir.
170 [Kapiņu D].

41962.

Puiši puiši, kas nu puišu,
Meitas guoja molkas grīztu,
Meitas meitas, kas nu meitu,
Puiši guoja gūvu slauktu.
551 [Ludza Ldz apr.].

41963.

Puišu, meitas, naklausit,
Puiši leli viltinīki:
Muok jī meitas pīmuoneit,
Otkon poši pīzasmīt.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

41964.

Puiši puiši da meitom,
Zirgi zirgi da auzom;
Zirgi auzas izviļava,
Puiši meitu nadabava.
143 [Jāsmuižas D].

41965.

Puiši puiši, nebūs labi,
Vārna kvārc ozolā:
Sola puišiem bērza rīkstes
Ar visiem pumpuriem.
373 [Sarkaņu Md].

41966.

Puiši puiši, pamazām,
Meitas vien istabā,
Trāpīs tevi sasariebt -
Vieni svārki mugurā.
545 [Krustpils D apr.].

41967.

Puiši puiši, rudens nāk,
Kālab sievas neņemiet?
Rudens nāk, gaŗas naktis,
Nevar vienam sagulēt.
605 [Skolas].

41968.

Pūtiet, meitas, stabulītes -
Nava puišu pūtējiņu;
Lai palika mūsu puiši
Mūžam govju slaucējiņ(i).
373 [Sarkaņu Md].

41969.

Pūt, vējiņi, lauz kociņus,
Nelauz tikai galotnīti;
Nāc, puisīti, ņem meitiņu,
Neņem tikai vainadziņ(u).
192 [Kosas C].

41970.

Raņķenieku ozoliņi
Pret šo pusi nolīkuši,
Gribēdami atspiesties
Skrundenieku liepiņās.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41971.

Raunit, meitas, kū raudamas,
Rožas golvas naraunit!
Tej nabeja rožas golva,
Tej bej puišu dvēseleitja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

41972.

Rauduvīte, grūtspārnīte,
Sajauc dūņas ezerā;
Tautu meita, lielsirdīte,
Šķirsta manus bāleliņus.
46 [Beļavas Md].

1. Raudaveitja, škabjareitja,
Jaucja dyuni azarā;
Muotjas mjaita, malnaceitja,
Jaucja munu bruoļeļaņi.
194 [Krāslavas D].

41973.

Retu retu to eglīšu,
Melnajām skujiņām;
Retu retu to meitiņu,
Kuŗ' aug viena māmiņai.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

- 156 -

41974.

Rekur meitas pulkā nāk,
Kā ieviņas ziedēdamas!
Puiši iet kā riekstiņi
Meitenītes raudzīties.
605 [Skolas].

41975.

Redzu, redzu, protu, protu,
Še māsiņa nedzīvos.
Vaidu bites ziedus ņēma
Manā rožu dārziņā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41976.

Rasnajam ūzulam
Sabirs zīles upītē;
Boguatejam tāva dālam
Daudz meitiņu cerējamas.
605 [Skolas].

41977.

Reti reti tie kociņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Lepni lepni tie puisīši,
Kas nedzēra krodziņā.
605 [Skolas].

41978.

Rikšiem rakšiem, Runča Kača,
Kam tik agri vīru ņem?
Ne tu māki vīru kopt,
Ne ar vīram godu dot;
Visus silus izsierēj'si,
Visas ogas nolasīj'si.
189 [Kokmuižas (Koku) Vlm].

41979.

Ruden' puiši, ruden' puiši,
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari nemaksāja,
Vienas auzas sēnaliņas.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41980.

Rūgta rūgta mārenīte,
Vēl rūgtāka sinepīte.
Barga barga sav' māsiņa,
Vēl bargāka tautu meit(a).
119 [Gaujienas Vlk].

41981.

Sacejuos šei Aneitja
Myužam veira naradzjāt.
Byus veir(iņi)s, byus i bāda,
Byus i pleicka par mugoru.
Pleicku pleicku par mugoru,
Ša tjav veira gribēšona.
194 [Krāslavas D].

41982.

Sacejuosja, tu Anīt,
Gryutis dzeivuot bruoleņūs.
Byus, Anīt, vaira gryuts
Tautu dāla rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

41983.

Saimenieka dēliņam
Divējād(a) nelaimīt(e):
Pavasar(i) drudzis krata,
Ruden meitas nemīlēj(a).
241 [Lubānas Md].

41984.

Saimniekam viena meita,
Tā ciemāi, tā sētāi:
Ciemāi danču vedējiņa,
Mājās mālu minējiņa.
214 [Lažas Azp].

41985.

Sokuos muns buoļeļiņš
Ņemt sev jaunu ļaudaviņi;
Jem, buoliņi, muotes meitu,
Na kuo [kai] pukes skaistumiņi.
35 [Baltinavas Abr].

41986.

Sakās mūsu jauni puiši
Projām iet, nedzīvot;
Liksim vaktis uz ceļiem
Līdz pat krievu robežiem.
241 [Lubānas Md].

41987.

Soku, soku buoliņam,
Navarēju pīsacēt:
Ka tu ņimsi tū meiteni,
Taisi sovu ustabeņu.
174 [Kārsavas Ldz].

41988.

Soki, soki, bruoleliņ,
Kaidu jimsi ļaudaviņu?
Ka vacuoka, boguotuoka,
Ka jaunuoka, to skaistuoka.
Lobuok jimši skaistuokū,
Dīvs dūs montu dzeivojūt
143 [Jāsmuižas D].

- 157 -

41989.

Solts yudens olūtā,
Solts olūta dybunā;
Solta puišu dvēselīte,
Iz meiteņu verūtīs.
605 [Skolas].

41990.

Sargaities, jaunas meitas,
Ūsas līda istabā;
Ne tās ūsas vienas līda,
Līda ūsas saimenieks.
241 [Lubānas Md].

41991.

Sargāties, jauni puiši,
No tām mūsu meitiņām.
Tās tik zin lielīties:
Trīs pūriņi klētiņā;
Vienā vīzes, otrā auklas,
Trešā veci kājautiņi.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

41992.

Sarkanais āboliņš
Baltābola nepanāca;
Diženais tēva dēls
Kalpa puisi nepanāca.
293 [Oļu (Oļu-Apeltienas) Md].

41993.

Sorkonais i duobuļaņš,
Kuodēļ sorkons nazīdēji?
Tuodēļ sorkons nazīdēju,
Ka tuorpeņš i sakņi grauze.
194 [Krāslavas D].

41994.

Sorkonais duobuleņš,
Kuo sorkons nazīdēji?
Slovonais tāva dāls,
Kuo ar gūdu nadzeivuoji.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

41995.

Sarkanbalta roze ziede
Gana ceļa maliņā.
Kam tu augi, kam ziedēji,
Kam puisīti kaitināji?
Lai tā ziede tur it stalti,
Būs man darba darītāja.
104 [Ēdoles Vp].

41996.

Sārtas rozes, baltas rozes,
Tās meitiņu kavēklītis.
Jaunas meitas, skaistas meitas,
Tās puisīšus kairināja.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

41997.

Saule saule, zeme zeme,
Kam to puišu vajadzēja?
Ko tie puiši labu dara
Šai gaŗajā vasarā.
472 [Vecgulbenes Md].

41998.

Sen zināma ceļa plance,
(Te) pielija, izsusēja.
Tā jau manim sen zināma,
Kalpa puiša bagātība.
344 [Rembates Rg].

41999.

Sen bija vedama
Tā tautu meita,
Visas tīņa stīpiņas
Nokritušas.
605 [Skolas].

42000.

Siksin biksin, suņam kaķam,
Kam tik agri sievu ņēmi?
Ni mācēji dzīves kopt,
Ni pie sievas klātgulēt.
148 [Jaunpiebalgas C].

42001.

Sīki mazi ezeriņi
Pavasari miglu meta;
Sīki mazi puiškeniņi
Uz meitām kājas ava.
205 [Kusas Md].

42002.

Sīki mazi puisēniņi,
Visi meitu brāķētāji;
Ne tie zina meitu prātu,
Ne ar meitu tikumiņ(u).
195 [Kraukļu Md].

42003.

Seika moza meitinīte,
Daudzi puišu kairinuoja;
Pīmuoneja jaunu, vacu,
I pusmyuža cylvēciņi.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42004.

Sīkas sīkas, mazas mazas
Kurzemnieku zeltenītes,
Kā tās nebij sīkas mazas,
Bargu tēvu audzinātas.
263 [Mēmeles Jk].

- 158 -

42005.

Seikaļiņa, zamaļiņa,
Gaida mana bāleļiņa;
I munam bruolēšam
Šmuidra, gara sadarāta.
357 [Rudzētu D].

42006.

Sīva biju, neliedzos,
Par visām māsiņām;
Kad aiziešu tautiņās,
Tad es būšu vēl sīvāka.
114 [Gaiķu Kld].

42007.

Skaista auga līča puķe,
Par visām puķītēm;
Skaista auga jaunā māsa,
Par visām māsiņām.
373 [Sarkaņu Md].

42008.

Skaists bērziņš eglājā,
Aiz eglēm nelapo;
Skaistu meitu kaimiņos
Aiz barguma neprecē.
358 [Rugāju Abr].

42009.

Skaists bija rožu krūms -
Bitēm ziedi nonesāti;
Visas skaistās meitenītes
Tautiņās novadātas.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

1. Redz kur ļelais puču kryums,
Bitis madu iznosuoja;
Redz kur jaunys meitiņeitis,
Tautys viņ i izvoduoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42010.

Skaisti muni buoleleņi,
Jemit skaistas ļaudaveņas!
Najemiti šaidu taidu,
Nūbuolējušim augumim.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42011.

Skaista pļova, ka nūpļauta,
Vjāļ skaistuoka, ka napļauta;
Skaisti puiši pīdzāruši,
Vjāļ skaistuoki nadzāruši.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42012.

Skaista puķīt' uzziedēja
Dūņainā purviņā;
Daiļa meitiņ' uzaugusi
Mazajā būdiņā.
378 [Seces Jk].

42013.

Skaists puisītis, šauras acis,
Tys osoru dzāruojiņš;
Tys nūjēme meitiņom
Bez gūd(iņ)a vainadziņu.
143 [Jāsmuižas D].

42014.

Skali grab, skali grab -
Kas tos skalus grabināja?
Puiši, meitas aizkrāsnē,
Tie tos skalus grabināja.
70 [Cēres Tl].

42015.

Skaļi dzied ciema gaiļi
Tumšajā kūtīnā;
Veikli iet ciema puiši
Ciema meitas aplūkāt;
Izlūkā visas vietas,
Vai ir vērts mājā vest.
192 [Kosas C].

42016.

Skuj'nieš' meitas lielījās
Daudz par puišiem nebēdāt.
Ja par puišiem nebēdāsit,
Mūžam vīra nedabūsit.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42017.

Skrej, bitīt(e), neieskrej
Degošā siliņā;
Ej, māsiņ(a), nenoej
Bargajās tautiņās.
3 [Adulienas Md].

1. Skrīn, biteitja, naīskrīn
Dagūšāji sileņā;
Ej, muoseņi, naījei
Borgejuosi tauteņuos;
Borgejuosi tauteņuos,
Vuojejāji vīteņā.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

42018.

Skaists bērziņš eglājā,
Aiz eglēm nelapo;
Skaistu meitu kaimiņos
Aiz barguma neprecē.
146 [Jaungulbenes Md].

- 159 -

42019.

Skrej, bitīt, sasit spārnus,
Nopraulējis ozoliņš;
Ej, meitiņ, tautiņās,
Nosurmējis tautu dēls.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42020.

Smaržai labs ievas zieds,
Ne vaiņaga cekulam;
Slavīnai mātes meita,
Ne grūtam darbīnam.
192 [Kosas C].

42021.

Smuka meita, brūnu kleitu,
Tā staigāja raudādama;
Tā staigāja raudādama,
Pirtij malku lasīdama.
358 [Rugāju Abr].

42022.

Skaista zaļa brēklenīte [brūklenīte]
Pilnā ogu čaukurā;
Vēl skaistāka līgaviņa
Citu meitu pulciņā.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

42023.

Smuka meitiņa,
Gluda galviņa,
Pate guļ krāsnītī,
Galviņa ārā.
378 [Seces Jk].

42024.

Saguojušas, jaunas meitas,
Dūdit gūdu puiškinim:
Vedit prīžu sileņā,
Buozit skudru pyuliņī.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

42025.

Saimeniekam trīsi puiši,
Visi labi iebraukāti:
Ar Jānīti Rīgā brauca,
Ar Pēteri baznīcā,
Ar Miķeli, vecāko,
Uz Jelgavu pēc tabākas.
192 [Kosas C].

42026.

Skaista pļava kad nopļauta,
Vēl skaistāka, kad sagrābta;
Skaista māsa bāliņam,
Vēl skaistāka tautu meita.
6 [Aiviekstes D].

42027.

Skotīs, puika, kur skotīs,
Tiergā meitu nasaskot;
Citai rūta drauga dūta,
Citai drauga palīnāta.
236 [Līvānu D].

42028.

Svila, svila, dega, dega
Jauna puiša cepurīte;
Kā nesvila, kā nedega,
Ceplī guļa dienasvidu.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42029.

Skaists tu beji, jauns puisīti,
Nasukuotu cakuliņu;
Treis meitiņas cerejamas,
Nava vaļas izsukuot.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42030.

Staigā govis maurodamas,
Zaļu zāli meklēdamas;
Staigā meitas raudādamas,
Jaunus puišus prasīdamas.
345 [Remtes Tk].

42031.

Stalta meita ceļu gāja,
Lepni gūžas gorīdama;
Tā, meitiņa, pielūko,
Ka tu gūžas neizgori.
345 [Remtes Tk].

42032.

Skatāties, jaunas meitas,
Kā puišiem kājas gāja:
Tā puišiem kājas gāja,
Kā tie dubļu ritulīši.
286 [Nītaures Rg].

42033.

Steivi zyrgi natecēja,
Lapni puiši narunuoja.
Tik bej zyrgam tecēšonas,
Kai nu kolna lejiņā;
Tik bej puišam runuošonas,
Kai ar sovu ļaudaviņu.
605 [Skolas].

- 160 -

42034.

Stopuonam stygas dyla,
Da Zolītei staigojūt;
Zolītei kopkas pleisa,
Ar Stopuonu rindžejūt.
604 [Dažādi iesūtītāji].

42035.

Strazdiņš bārzā [bārzu]
nūsēdēja,
Sylta laika gaidīdams;
Tautas zyrga nūjozdēje,
Malējiņas vaicoudams.
182 [Kaunatas Rz].

42036.

Sūra sēkla sinepei,
Sēju ceļa maliņā;
Sūra bija sinepīte
Vēl sūrāka vedekliņa.
263 [Mēmeles Jk].

42037.

Šys Juonīts sovu muosu
Saitā vīn vodovās.
Kurs puisītis sīvas grib,
Muna muosa veira grib.
503 [Višķu D].

42038.

Šitie tādi muļķa zēni
Māk tik dzert un lielīties:
Ne tiem jēgas, ne tiem prāta,
Ne labā tikumiņa.
72 [Cesvaines Md].

42039.

Šitā pate tautu meita
Būt' manam bāliņam,
Būt' tā ilgi nesnauduse
Papardīšu krūmiņāi.
224 [Lielvārdes Rg].

42040.

Šķība greiza tā priedīte,
Kas aug ceļa maliņā;
Netikuse tā meitiņa,
Kas aug viena māmiņai.
104 [Ēdoles Vp].

42041.

Šūs uoriņu jyus, puiškiņi,
Koč i leli naaudzit;
Šūs uoriņu mārgas beja,
Na šūs puišu ļaudaviņas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42042.

Šuku šuku vuovereit(e)
Pa līpeņu lapeņom;
Tai šukuoja jauni puiši
Iz jaunom meitiņom.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

1. Šviku švaku vuovereite
Pa tam egļu viersyunem;
čibu čabu puiseiši
Pa tam muotes meiteņom.
389 [Silajāņu Rz].

2. Žiku šuku vuovereite
Pa līpeņu lapeņom;
Tai šukuoja jauni puiši
Pa meitiņu ozutem.
559 [Rēzekne Rz apr.].

42043.

Šur dieniņa, tur dieniņa,
Jaunajām sieviņām:
Pa krogiem, pa tirgiem,
Pa labiem ciemiņiem.
545 [Krustpils D apr.].

42044.

Štuki, leli breinumeņi,
Ērkškeižimi rūzes zīd;
Vairuok štuku, na breinumu,
Puišim mjaitu juoļubej!
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

42045.

Tas puisītis lielījās
Ēvelētu sievu ņemt;
Saka Laime dzirdēdama:
Tik ar ciri apkapātu.
192 [Kosas C].

42046.

Tā būs laba mātes meita,
Kas caur sietu iztecēs;
Tā būs smilgas gaŗumiņ(u),
Adatiņas resnumiņ(u).
104 [Ēdoles Vp].

42047.

Tā dzird vēl [velnu?] lelojam
Tā dzird puisīt' runājam.
Vellam tīk tumš(a) nakt(s),
Puišam blēž(a) valodiņ(a).
17 [Ances Vp].

- 161 -

42048.

Tā meitiņa duraks bija,
Kas puisīša vārdus klausa;
Cik sietāi ūdens stāv,
Tik pie puiša prāta bija.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42049.

Tai sacēja tei Aneite:
Īšu es pi Juoneiša.
Byušu pate saimineica,
Ontonam ir gara jūsta,
Tys atslāgu nosuotuojs.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42050.

Tai sacīja tys buoliņš:
(Lai) ņem valns tū muosiņ(u).
Šē ir Dīvs, nava valns,
Jam buoliņš pi muosiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

42051.

Tai sacēja tys Voičyks:
Byus pūguota ļaudaveņa;
Byus pūguota ļaudaveņa,
Pūguos tovu mugareņi.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42052.

Taurē, taurē, tautu meita,
Tautu dēls dumbērī;
Iztaurēja no dumbēŗa,
Ved kalniņā žāvēties.
355 [Rucavas Lp].

42053.

Tautu dēls, mūs' māsiņ(a)
Rociņās vadājās;
Vai tie bija tuva rada,
Vai ar tādi vēlējās?
605 [Skolas].

42054.

Tautu dēli netiklīši,
Visus velnus sagulēja;
Kad vaj'dzēja sievu ņemt,
Tad noskrēja ārzemēs.
355 [Rucavas Lp].

42055.

Tautu dāla teirumā
Smilgas vīn leiguojās;
Kolab smilgas naleiguos,
Guļ, leidz saule pusdīnās.
36 [Balvu Abr].

42056.

Tautu meita cēlusies,
Uz palaga kājas ava;
Ar tas būs tēva dēls,
Kas dos maizes gabaliņu.
241 [Lubānas Md].

42057.

Tautu meita gaļu vāra
Sidrabiņa podiņā;
Tautu dēls gaŗām gāja,
Lūdzās vienu kumāsiņu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42058.

Tautu meita miežus pļāva
Liela ceļa maliņā.
Es tai devu dievpalīgu,
Viņa prasa: ko tu teici?
166 [Kalsnavas Md].

42059.

Tautiešam, miglačam,
Skaista cauņu cepurīte;
Tas var dusmas remdēties
Zem tās cauņu cepur(īt)es.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42060.

Tautiets mani mīļi lūdza
Un ar naudu lielījās.
Nauda nauda, tev puisīti,
Ne naudiņas vien vajaga;
Vajag rudzu, vajag miežu,
Vajag daiļas līgaviņas.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

42061.

Tautiets savu kumeliņu
Augstu sētu lēcināja,
Gribēdams to meitiņu,
Kas patika prātiņam.
378 [Seces Jk].

42062.

Taužu maitas cisas taisa
Solmu kaudzes galiņā;
Klimdu Biškis apkuort juoja,
Kuo ap kuodu rūžu duorzu.
14 [Alsviķa Vlk].

42063.

Tai sacēja tys Ontons:
Ženej mani, muomuleņa,
Juo tu mani naženēsi,
Es naīšu sīna pļautu.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

- 162 -

42064.

Tālu tālu siliņē
Izpraulējis ozoliņš;
Tālu jāja netiklīts
Līgaviņu lūkoties.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42065.

Tec, māmiņa, tec, māmiņa,
Vēl meitiņa gultiņā;
Padzird' teļus, izslauc govis,
Jau meitiņa pucējās.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42066.

Tev, alksnīti, trausa miza,
Tu lūkami nederēji;
Tev, meitiņa, sīva daba,
Tu neģeldi pabērņos.
467 [Vārmes Kld].

42067.

Tev, saimniek, tīra maize,
Tavi puiši panīkuši;
Nevar meitas nobučot,
Ne kumeļa apsedlot.
477 [Vecpils Lp].

42068.

Tai māmiņai sešas meitas,
Visas sešas amatnieces:
Divi mala, divi grūda,
Divi sēda padzirnē.
94 [Dunikas Lp].

42069.

Tiešām tāda es uzaugu,
Ne par vienu nebēdāj(u);
Puišiem knipi parādīju,
Par pļaviņu pāriedama.
198 [Krustpils D].

42070.

Tikušam dēlīnam
Bite jūdza kumelīnu;
Kaut kādam netiklim
Nejūdz laba mātes meita.
427 [Tadaiķu Lp].

42071.

To sacīja cielaviņa,
Jumta virsu tecēdama:
Būs tai ciema netiklei
Šorudeni arājiņš.
46 [Beļavas Md].

42072.

Trīnīt' saka: vai vai vai!
Viens pats cimdiņš pūriņā!
Viens pats cimdiņš pūriņā,
Otrs šķēļam mugurā.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42073.

Trici, trici, apsu [apses] lopa,
Ni vējena napyušama;
Lai tric puišu dvēseleitja,
Uz maitiņu verūtīs.
503 [Višķu D].

42074.

Trintrallā, trintrallā,
Vilki tek pa celiņu,
Sajutuši Lubānē
Pa grašam jaunas meitas.
241 [Lubānas Md].

42075.

Trīs apaļas saules lēca
Pār ozolu galiņiem;
Trīs apaļas vasariņas
Nāburg' puiši precējās.
605 [Skolas].

42076.

Trīs kalniņi noziedēja
Ar sarkanu āboliņu;
Trīs diženi tēva dēli
Asarās nobālēj(a).
467 [Vārmes Kld].

42077.

Trīs kalniņi noziedēja
Sarkanāji āboliņa;
Trīs māsiņas strīdējāsi
Pēc tā viena arājiņa.
301 [Palsmaņa Vlk].

42078.

Trīs meitiņas lielījās,
Ar to vienu tēva dēlu;
Vienai tika, viena gāja,
Paliek citas raudādamas.
241 [Lubānas Md].

42079.

Trīs pelēki akmentiņi
Kaimiņmājas tīrumā;
Tur Jānītis notupēja,
Kaimiņmeitas lūkojot.
223 [Lielstraupes C].

- 163 -

42080.

Trīs pelēki akmentiņi
Nāburg' ceļa maliņā;
Tur meitiņas kājas āva,
Uz puišiem gaidīdamas.
286 [Nītaures Rg].

42081.

Trīs gadiņi tautu meita
Raudādama vien staigāja;
Raudādama vien staigāja,
Tautu dēlu meklēdama.
192 [Kosas C].

42082.

Trīs trīs, kas tie trīs,
Kas no kalna rikšojās?
Ķīļu Jēcis, Svilpes Mikus,
Un tas Mālu Jeņķelīts.
69 [Ceraukstes B].

42083.

Trīs vien bij(a), trīs vien bij(a),
Šai kalnā jaunas meitas:
Lāču svilpe, Vāglān' skurle,
Sīkstuļkalnu tenkelnīca.
198 [Krustpils D].

42084.

Tu būt' laba tautu meita,
Kad tev laba daba būtu;
Kad mīlētu jaunus puišus,
Kā tā veca māmuliņ(a).
552 [Madona Md apr.].

42085.

Tu, muosiņ, jauna beji,
Naklausi tu puiša pruota;
Cik sītā yudins stuov,
Tik pi puiša praudys beja.
89 [Dricēnu Rz].

42086.

Tu, puisīti, putras danci,
Tu meitiņas nepazini;
Tu nomauci kazai nagu,
Par meitiņas gredzentiņu.
184 [Ķēču Rg].

42087.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nesauc meitu kaķenīti;
Dažu dienu nobraukāsi,
Kaķenītes meklēdams.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

42088.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nesauc meitas snaudulītes;
Izmeklēsi, vecs paliksi,
Snaudulītes nedabūsi.
605 [Skolas].

42089.

Tu, puisīti, jaunākais,
Ņem meitiņu vecāko:
Tev spēciņi, tev variņa,
Man tā gudra saprašana.
439 [Trikātas Vlk].

42090.

Tu, puisīti, sarkanvaidzi,
Tu bij' lielais viltinieks;
Daža laba mātes meita
Nakti miega negulēja.
36 [Balvu Abr].

42091.

Tu, tautieti, šoruden
Sevim sievas nelūko;
Citu gadu šādu laiku,
Tad vēl sāc klaudzināt.
15 [Alūksnes Vlk].

42092.

Tumša tumša tā eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Tumša tumša tā meitiņa,
Mana dēla līgaviņa.
139 [Īslīces (Bornsmindes) B].

42093.

Tymsa kupla tei eglīte,
Kur saulīte nakti guļ;
Šmuka jauka tei meitiņa,
Pi māmiņas dzeivuodama.
494 [Viļānu Rz].

1. Tymsa kupla tei jagleitja,
Kur sauleitja nakti guļ;
Bolta skaista tei muoseņa,
Kur' nūvjadja sveši ļauds.
89 [Dricēnu Rz].

42094.

Iz dancīša, tautu dēls,
Nelūko līgaviņ(u).
Iz dancīša tautu meita
Nesa viegli augumiņ(u);
Pēc darbiņa neatstāv
Manu vecu māmuliņ(u).
378 [Seces Jk].

- 164 -

42095.

Vai, māmiņa, napazyni
Asariņu dzāruojiņa?
Asariņu dzāruojam
Pasorkoni byudu goli;
Pasorkoni byudu goli,
Dzaltonim matiņim.
357 [Rudzētu D].

42096.

Vai zeilītes, vai žubītes
Tū celiņu pleikškinuoja?
Tak puiškini iz meitom,
I meitenes uz puišim.
414 [Stirnienes Rz].

42097.

Vai tie kādi labi puiši,
Kam aiz acu cepurīt(e)?
Tie tik tādi laucmanīši,
Meitu goda laupītāj(i).
197 [Krotes Lp].

42098.

Vai tu zini, bāleliņi,
Kur aug ievas, kur aug liepas?
To tik tevim pasacīšu,
Kad aiziešu tautiņās.
605 [Skolas].

42099.

Vaicoj gudrs tāva dāls,
Kura cīma dzaltoneite;
Muna poša eistuo muosa
Gudra veira ļaudaveņa.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

42100.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekošam kumeļam!
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudram tēva dēliņam.
241 [Lubānas Md].

42101.

Vakars nāca, vāverīt(e),
Laidies egles galīnā;
Vecums nāca, māmulīt(e),
Laid meitīnu tautīnās.
192 [Kosas C].

42102.

Viena pati man māsiņa,
Kam to doti, kam nedoti?
Došu Rīgas kalējam;
Apkals manu kumeliņu,
Zeltītiem pakaviem,
Sudrabiņa nagliņām.
453 [Vadakstes Jg].

42103.

Vaļa man krogā dzert,
Vaļa kannas sadauzīt;
Vaļa man sav' māsiņu,
Kam gribēt, tam iedot.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42104.

Var pazīti to meitiņu,
Kuŗai kāzas šorudeni:
Pa zemīti kājas vilka,
Uz acimi vaiņadziņš,
Sudrabiņa lapiņāmi.
46 [Beļavas Md].

42105.

Var pazīti to puisīti,
Kas ņems sievu šorudeni:
Lai griežās, kur griežās,
Griežās meitu pulciņā.
46 [Beļavas Md].

42106.

Var pazeit tū Jurīti,
Kas ir meitu ļubītuojs:
Malnas acis, strupas drēbes,
Pasorkona padagune.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42107.

Visi dūdas sievas grib,
Kas dūdām sievas dos?
Vēl tu, dūda, nemācēji
Cūkai sili pataisīt.
453 [Vadakstes Jg].

42108.

Vuorna kaltin sakaltuse,
Mīta golā sādādama;
Tuo tu, meitiņ, sakaltīsi,
Jauna puiša gaidīdam(a).
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

42109.

Vidžu valdžu lakstīgala
Pa tām mūsu ataugām;
Tā vidžna ciema meitas
Uz tiem mūsu puisīšiem.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

- 165 -

42110.

Viens bērziņis kalnā auga,
Viena meita māmiņai;
Tas bērziņis lietai der,
Tā meitiņa bajāram.
443 [Turlavas Kld].

42111.

Vienā kalnā viena māsa,
Otrā kalnā otra māsa;
Pilna leja tautu dēlu
Rauga sevim līgaviņu.
36 [Balvu Abr].

42112.

Viena pate brūklenīte,
Tāļu spīd kalnīnā;
Viena pate mātes meita,
Tāļu redz tautīnās.
192 [Kosas C].

42113.

Viena pate kupla liepa
Aug bāliņa pagalmā;
Viena pate mātes meita
Aug manam bāliņam.
127 [Grostonas Md].

42114.

Viena pati kupla liepa
Ēdoliņas novadā;
Viena pati daiļa meita
Novadiņa maliņā.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42115.

Viena pate man māsiņa,
Kam to došu, kam nedošu?
Došu Kalna Klāvelim,
Vieglas zemes arājam.
427 [Tadaiķu Lp].

42116.

Viena pati roze zied
Māmuliņas dārziņā;
Tai pašai sveši ļaudis
Dzīrās ziedus purināt.
286 [Nītaures Rg].

42117.

Vilki lēca gaudodami
Gar gaŗo sila malu;
Tā gaudoja jauni puiši,
Jaunu meitu meklēdami.
241 [Lubānas Md].

42118.

Vilkam tīk miglains laiks,
Vanagam saul(e)s gaiss;
Zaķīšam zaļ(a) zāl(e),
Puišam daiļ(a) māt(e)s meit(a).
445 [Ugāles Vp].

42119.

Visapkārt liepas auga,
Vidū smīdrs ozoliņš;
Visapkārt jaunas meitas,
Vidū puiši grozījās.
335 [Puzes Vp].

42120.

Visapkārt tērcītē
Visskaistās ievas zied;
Vismazā ciemiņā
Visskaistās zeltenītes.
384 [Sēemūkšu C].

42121.

Vysi kūrmu kūrmulīši
Myglu cēļe vokorā;
Vysi puišu penderīši,
Vysi sīvu gribātuoji.
465 [Varakļānu Rz].

42122.

Visi ļaudis to vien teica,
Ka es esmu piesarkus(i);
Tīšām pati es nosarku,
Jaunus puišus kaitināj(u).
546 [Kuldīga Kld apr.].

42123.

Vis's man's mazes mās's
Gludanam gāliņam,
Vien pat pūzerīt,
To iedos čigaiņam.
445 [Ugāles Vp].

42124.

Visi mazi puisēniņi
Ruden' sievas ņēmējiņi;
Kad sieviņa maizi prasa,
Bricu-bracu kārklienē.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42125.

Vysi ūši, ūzuliņi
Gludejom lapiņom;
Vysi jouni puisaniņi
Žēlīgajom actiņom.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 166 -

42126.

Visi saka, visi saka:
Ilgi sēd tā meitiņa;
Ilgāk meita nesēdēs
Par Laimiņas likumiņu.
281 [Neretas Jk].

42127.

Visi suņi sīvi rej,
Kaimiņ' suņi vien nerej;
Visas meitas puiši prec,
Kaimiņ' meitas vien neprec.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C], 398 [Skrundas Kld].

42128.

Viņpus upes kupla liepa,
Šaipus upes ozoliņš;
Kaut man būtu liepu laiva,
Viņu vestu maliņā.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42129.

Vītolam miza vīta
Karstajā saulītē;
Tā savīta puišu sirdis
Jaunu ļaužu pulciņā.
198 [Krustpils D].

42130.

Vīna pati zemleiciņa,
Tuoļi speid kalniņā;
Vīna pati bruoļu muosa,
Tuoļi tyka daudzynuota.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

42131.

Zaļa dzilna jumtu līda,
Abus spārnus pieglaudusi;
Tā puisīši meitas glauda,
Ar abām rociņām.
605 [Skolas].

42132.

Zaļš ozols, brūnas lapas,
Locīties locījās;
Trakas, puisi, tavas domas,
Lielīties lielījās.
398 [Skrundas Kld].

42133.

Zili melni dūmi kūp
Aiz tā meža gabaliņ(a);
Maza maza meita raud
Aiz tā meža gabaliņ(a).
605 [Skolas].

42134.

Zila vārna mazgājās
Uz pelēka akmentiņa;
Lai puisēni lielījās,
Bez meitām nevarēja.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

42135.

Zinu, zinu, kā vajaga,
Jaunajām meitiņām:
Sirmu zirgu, kaltu ratu,
Jaunu zēnu arājiņu.
83 [Dignājas Jk].

42136.

Zinu, zinu, ko vajaga,
Ko vajaga meitīnām:
Melnas kurpes, baltas zeķes,
Daiļu puisi piedevām.
296 [Ozolnieku Jg].

42137.

Zinu, zinu, nesacīšu,
Kas pārā taisījās:
Sābru puiši, sābru meitas,
Tie pāros taisījās.
266 [Mēŗa Vlk].

42138.

Zynu, zynu, prūtu, prūtu,
Ko vajaga meitiņom:
Soldons ols pīsadzert,
Jaunu puišu puorgulēt.
194 [Krāslavas D].

42139.

Zyrgi zyrgi uz auzom,
Jauni puiši uz meitom;
Cikam puiši uz meitom,
Zyrgi auzas izāduši.
35 [Baltinavas Abr].

42140.

Zyrgi zyrgi da auzom,
Puiši puiši da mjaitom;
Zyrgi auzys nūāduš(i),
Puiši mjaitu načupuš(i).
326 [Preiļu D].

- 167 -

42141.

Zīle līda jumtiņā,
Abus spārnus staipīdama;
Raud puisīts pēc meitām,
Abi roki lauzīdams.
507 [Zalves (Lielzalvas) Jk].

42142.

Zvierbuleits i mozs putneņš,
Kaņepeiti kustynuoja;
Jauni puiši kai ūzuly,
Namuok meitu zadynuot.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

42143.

Zvīdz kumeļi taurej puiši
Vīnā pusē azaram;
Zvīdz kumeļi zaļas zuoles,
Taurej puši jaunas meitas.
358 [Rugāju Abr].

4. Apciemošana naktī; meitās iešana

12479.

Ai ai jauna meita,
Tavu dailu gulēšanu:
Kviešu salmi, balts palags,
Sarkans rožu vainadziņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12480.

Vai Dieviņi, galva sāp,
Ar muguru nevarēju:
To darīja silta guļa,
Jauna puiša mīlestība.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12481.

Vai Dieviņ, galva sāp
Jaunu zēnu gulējumu;
Labāk būtu gulējuse
Atvasīšu krūmiņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12482.

Ai kamiņi, ai kamiņi,
Nu mēs divi riebsimies:
Tev dēliņš, man meitiņa
Ik vakaru vietu taisa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12483.

Ai kaimiņi, nāburdziņi,
Mūs~ mīlīgu dzīvošanu:
Jūsu meitas, mūsu puiši
Gul uz viena paladziņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12484.

Vai saimnieks, saimniecīte,
Lūko citu gājējiņu:
Kalpiņš guļ ar kalponi
Apakš vienas seģenītes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12485.

Ai tautieti, tēva dēls,
Tavu labu tikumiņu:
Tēvs stellēja uz pieguļu,
Tu pie meitām gubenī.
1253 [Kroņa laicenē].

12486.

Aiz ko mūsu upmalī
Līki kārkli saauguši?
Jauni puiši noviļāja,
Ar meitām gulēdami.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12487.

Aiza - ilgi - gulējos
Jaunu meitu ciemiņā;
Cel, Dieviņi, lielu miglu,
Lai neredz izjājam!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12488.

Aizmirst vien nevarēju
Jaunu puišu gulējumu:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rociņ~ lika pagalvī.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1. Ir no prāta neizgāja
Jauna puiša mīlestība:
Svārkiem sedza, mutes deva,
Rokas bāza azotē.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12489.

Ak tu salda zemenīte,
Tik mēlīti neaizriju;
Ak tu krupja tautu meita,
Neļāvāsi klātgulēt.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12490.

Ar meitām apguļos
Baltu puķu siliņā.
Ūdens šnāce, akmens krāce,
Vēja māte stabulēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 168 -

12491.

Ar meitām mīļi guļu,
Suņi, kaķi cauri skrēja;
Kad ar savu līgaviņu,
Ūdens cauri netecēja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1. Es gulēju ar meitām,
Ūdens cauri netecēja;
Guļ~ ar savu ļaudaviņu,
Ar ratiem cauri brauca.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Puiši guļ ar meitām,
Ūdens cauri netecēja;
Vīri guļ ar sievām,
Vilks ar kazu cauri skrēja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

12492.

Ar meitiņu saderēju,
Kur šonakt gulēsim;
Iesam siena šķūnītē,
Tur šonakt gulēsim,
Tur šonakt gulēsim,
Augumiņus mērīsim.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12493.

Auzu lauku pārtecēju,
Auzu graudus izskaitīju;
Pie puisīša gulēdama,
Puiša godu nolūkoju.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12494.

Balta kaza kārklus grauza,
Abas kājas saspēruse;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vecais āzis kūlu plēsa,
Cinatā atspēries;
Vecais puisis guļ pie meitas,
Abas rokas azotē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12495.

Bērīts mans kumeliņš
Tukšu sili grabināja;
Pats gulēju pie meitām
Smalkos linu palagos.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12496.

Bez meitiņas es negulu,
Bez vāveres kažociņa;
Ciemā manas meitas auga,
Silā sīkas vāverītes.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

1. Bez meitiņas es neguļu,
Bez vāveŗu kažociņa;
Pie meitiņas mīļa guļa,
Silts vāveŗu kažociņš.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2. Mūs~ bāliņis lielījās
Bez meitiņas negulēt,
Bez meitiņas negulēt,
Bez vāveres kažociņa.
Kur tu ņēmi jaunu meitu,
Kur vāveres kažociņu?
- Ciemā auga daiļas meitas,
Silā daiļas vāverītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12497.

Dienu mani saule silda,
Nakti silda mēnestiņš;
Dienu mani brāļi mīl,
Nakti mīl tautu dēls [ciema puiši].
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12498.

Dienu puiši ēde, dzēre,
Nakti gāja lenderēt,
Nakti gāja, solīdami
Meitiņām piecu mārku.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

12499.

Dižans puisis lielījās
Pie meitām vien gulēt.
Dažu nakti pārgulēja
Pie meitiņas kājiņām.
216 [Ventspilī], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12500.

Divi nakti guļ~ pie puiša,
Trešo vai(r) nevarēj~,
Trešo nakti puisīšam
Viltus nauda šaujīnā.
Do(d) par vellu savu naudu,
Ne par manu augumīn~!
1191 [Ēveles draudzē].

12501.

Dod, Dieviņ, ko dodams,
Dod jel drīzi gaišumiņu:
Visu nakti ciema zēni
Kā pelīti pīkstināja.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

- 169 -

12502.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā,
Iedzīs zirgus aplokā,
Ies pie meitām šķūnītī.
247 [Pētertālē (Struteles pag. Tk)].

1. Ak tu Dievs, lietus līst,
Neies puiši pieguļāi,
Neies puiši pieguļāi,
Nāks pie manis klātgulēt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2. Dievs do(d) jaunam lietum līt,
Ta jās puiši pieguļā,
Ta būs mūsu meitiņām
Šovakar dubul(t)dancis.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

3. Dod, Dieviņi, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Būs meitām silta guļa
Apakš puišu kažociņa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

4. Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Gulēs puiši pie meitām,
Veci vīri pie sievām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5. Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Paliks man puiša svārki,
Puiša raibi kažociņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12503.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja jauni puiši,
Pie meitām gulēdami.
24 [Lēdurgas draudzē], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Trīci, trīci, apses lapa,
Vējiņš tevi trīcināja;
Tā trīc puiša dvēselīte
Apakš manas villainītes.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12504.

Drebi, drebi, tautu meita,
Apakš mana kažocīna;
Tā dreb manis kumelīnis,
Tumšu nakti seglojot.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12505.

Dzēru alu, nepiedzēru,
Kā piedzēru brandavīna;
Kūlu riju, nenosvīdu,
Kā pie puiša gulēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12506.

Dzer un dziedi, tautu meita,
Klātgulēt vien nenāc:
Jauna, zaļa man sirsniņa,
Tā dažādi grozījās.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12507.

Dzer un dziedi, tautu meita,
Klātgulēti vien nenāc;
Tu jau pati gan zināji,
Traka galva dzērājam.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12508.

Ieslēdz mani māmulīte
Jaunāi priežu klētītē,
Apkārt tek tautu dēlis,
Kā sunītis smilkstēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12509.

Ēd, gosniņa, sila zāli,
Līdz uzauga baltābols;
Gul, puisīti, pie meitām,
Līdz pārvedi līgaviņu!
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12510.

Ej ar Dievu, tu tautieti,
Kur Laimīte tev vēlē(j)si;
A(t)do(d) manus mīļus vārdus,
Maksā vietas taisījum~!
1191 [Ēveles draudzē].

12511.

Ej projām, tautu dēls,
Es pie tevis negulēš~!
Es gaidīšu to puisīti,
Kam es pati ziņu laid~;
Ne es tevi aicināj~,
Ne es tev ziņu laid~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12512.

Ej, tautieti, gul~ pie velna,
Ne pie mana augumiņa;
Apsedzies dadža lapu,
Ne ar manu vilnainīti!
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 170 -

12513.

Es ardams, ecēdams
Apkārt griežu velēniņu;
Tā grozīju to meitiņu,
Kas pie manis negulēja.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12514.

Es jums lūdzu, ciema puiši,
Nākat arī šovakar!
Šovakar māju puiši
Sastriguši rāvienā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12515.

Es jums lūdzu, ciema puiši,
Šovakar nenākat:
Šovakar māju puiši
Vij priekš jumis pātadziņas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12516.

Es meitām labs draudziņš,
Es vidū gulētājs;
Nav meitiņa aizguluse,
Man rociņa azotē.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12517.

Es meitiņa daiļa augu,
Es pie puiša negulēju,
Es neļāvu nospārdīt
Savus baltus paladziņus.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12518.

Es meitiņa kā puķīte,
Man pupīši kā radziņi;
Nāc, puisīti, klātgulēt,
Es tev došu pameņģēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

12519.

Es meitiņa kā puķīte,
Puiši mani nemīlēja;
Vai es biju piegulējse
Pie dižā olendeŗa?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12520.

Es meitīnas nevaināju,
Lai tā diža, lai tā maza:
Dižo ņēmu klātgulēt,
Mazo liku pagalvī.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12521.

Es nebiju blēņu puisis
Pie man~s blēņu neatrada;
Pie man~s gul jaunas meitas,
No man~s kauna neredzēj~.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Es nebiju blēņu meita,
Es to blēņu negribēju;
Pie man~s gul jauni puiši,
Pie man~s blēņu neatrada.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12522.

Es neguļu pie tā puiša,
Kur gulēju viņunakt:
Reiz uz reizu mutes prasa,
Abi roki azautī.
1191 [Ēveles draudzē].

12523.

Es nezinu, kas man vainas,
Es nevaru līksma būt.
Vai būs velns piegulējs,
Vai ar kāds tēva dēls?
1311 [Apē (Vlk)].

1. Ai Dieviņi, vēders sāp,
Ar muguru nevarēju.
Vai būs mani piegulējs
Dižanais tēva dēls?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12524.

Es nestāvu pie ozola,
Pie ozola liela rasa;
Es neguļu pie puišiem,
Pie puišiem liels kaunīc.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12525.

Es paēdu miltu putras,
Apsagulu gultiņā.
Domāj~ puisi klāt guļot, -
Manas pašas vēderiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12526.

Es pie Jāņa negulētu,
Jānis rāmi negulēja:
Visu nakti skandināja
Gar manāmi saktiņāmi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12527.

Es pie puiša negulēju,
Vaiņadziņu valkādama,
Lai stāv tīra dvēselīte
Kā tērauda gabaliņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 171 -

12528.

Es pie puiša tā gulēj~
Kā pie salmu gabalīn~:
Ne tas man mutes deva,
Ne pupīnus apraudzīj~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12529.

Es puisīti mīļi glaudu,
Viņš tik mīļi negulēja;
Ar sagšām pašu sedzu,
Kājas tinu lindrakos.
24 [Lēdurgas draudzē].

12530.

Es, puisīti, otru nakti
Vairs pie tevis negulēšu,
Es atradu viņu nakti,
Tev bij suņa amatiņš:
Tu satini savas kājas
Mana krekla pierietnie.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12531.

Es, puķīte, tevis dēļ
Dažu nakti negulēju,
Nokavēju miegu savu,
Noskraidīju kumeliņu.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12532.

Es savam mīļākam
Mīkstu vietu pataisīju:
Divi saujas rožu liku,
Trešo smalku magonīšu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12533.

Es zināju, es zināju,
Kā puišiem vajadzēja:
Baltu bikšu, melnu svārku,
Jaunu meitu klātgulēt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es gan zinu, es gan zinu,
Kā vajaga puisīšiem:
Zilu zeķu, vecu vīžu,
Vecu bābu klātgulēt.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

12534.

Es cerēju vienu nakti
Pie tautieša pārgulēt;
Velns izrautu kalpam mēli,
Kas pateica māmiņē!
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12535.

Gailis tek pār istabu
Pūkaiņām kājiņām;
Es tecēju pie meitām
Ar sudraba zābakiem.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12536.

Grib zemīte smalk~ aŗam,
Grib i smalki ecējam;
Grib puisītis klāt guļam,
Grib i mīļi pieņemam.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Grib zemīte ecējam,
Gribēj~ labi apaŗam;
Grib meitiņa klāt guļam,
Gribēj~ labi apkampjam.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

2. Grib zemīte smalk~ aŗama,
Grib i smalki ecējama;
Grib meitiņa klāt guļama,
Grib i stalti vizināma.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

3. Grib zemīte smalk~ aŗam,
Grib tā smalki ecējam;
Grib meitiņa klāt guļam,
Grib ar pupu lūkojam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12537.

Gul~ ar godu, tautu dēlis,
Mana sagša, mans palags;
Ja ar godu negulēsi,
Raušu nost, ieš~ projām.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12538.

Gul~ pie manis, tautu dēls,
Neviļ manu augumiņu;
Ja vils~ manu augumiņu,
Velns raus tavu dvēselīti.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12539.

Gul~ pie manis, tautu meita,
Es tev grēka nedarīšu.
Vai tā mana sīka nauda
Maksās tavu augumiņu?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 172 -

12540.

Gul~ pie manis, tautu meita,
Kā pie sava bāleliņa;
Tu, pie manis gulēdama,
Mūžam kauna neredzēsi.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nāc pie mani, tautas meita,
Kā pie sava bāleliņa;
Es nebiju blēņu puika,
Es vis blēņu nedarīju.
Pie maniem meitas gul
Kā pie sava bāleliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12541.

Gul~ pie manis, tautu meita,
Man micīte azotē;
Ja ļautiņi daudz runās,
Likš~ micīti galviņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12542.

Gul~ pie vilka, tautu meita,
Kad pie manis negulēji;
Bēru auzas kumeļam,
Guļu siles galiņā.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Gul~ pie vilka, tautu meita,
Kad pie manis negulēji;
Es gulēju jūriņā
Savā ziedu laiviņā.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12543.

Guli, puisi, ja tev tīk,
Ja netīk, ej projām!
Ne es tevis lūgtin lūgšu,
Ne raudāšu pakaļā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12544.

Gul~, puisīti, tu ar godu,
Ņem ar godu vaiņadziņu,
Nedar~ kaunu ne sevim,
Ne maniem bāliņiem!
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12545.

Gul~, tautieti, citu meitu,
Kamēr abi pieguļā,
Lai ļautiņi nezināja,
Ka es tava līgaviņa.
216 [Ventspilī].

12546.

Izgudrāme tautu dēls
Pie manim nakti gul;
Izgudrāme es paklāju
Sīku nātru paladziņu.
190 [Kuldīā].

1. Izgudrēm tautu dēls
Gul manos brālīšos;
Izgudrēm es paklāju
Sīku dadžu paladziņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Izgudrim tautu dēls
Pie manim nakti gul;
Izgudrim es meitiņa
Mīkstu gultu pataisīju:
Div~ kārtām ērkšķus liku,
Trešo sīku adatiņu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12547.

Jāj, bāliņ, pieguļā
Savu bēru kumeliņu:
Man atnāce ciemu zēni
Kā resnie ozoliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12548.

Jauni puiši nezināja,
Kur gulēja jaunas meitas:
Pagalmiņa vidiņā,
Vērmelīšu krūmiņā.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

12549.

Kas kaķam krāsni liedza?
Kaķam krāsne piederēja;
Kas puišiem meitas liedza?
Puišiem meitas piederēja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Kas bitei ziedu liedza?
Bitei ziedi piederēja;
Kas puisimi meitu liedza?
Puisim meita piederēja.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12550.

Kas kaķam krāsni liedza,
Kas puišam jaunu meitu?
Kaķis krāsnis dibinā,
Puiss pie meitas gubenī.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12551.

Kas man dos tīras maizes
Jele vienu gabaliņu!
Kas man dos jaunu meitu
Vienu nakti klātgulēt!

- 173 -

1. Kas man dotu tīras maizes
Vienu pašu kumāsīn~!
Kas man dotu vienu nakti
Jauna puiša klātgulēt!
128 [Lugažos (Lugažu pag. Vlk)].

12552.

Kas tie tādi, kas tie tādi,
Kas pa nakti vazājās?
Zirgu zagļi, krampjulauži,
Tie pa nakti vazājās.
1311 [Apē (Vlk)].

12553.

Kas to saka, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa:
Es gulēju viņu nakti
Kā pie ledus gabaliņa.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12554.

Kas to saka, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa:
Es gulēju viņu nakti,
Man nosala muguriņa.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Kas to saka, tas nav ties~,
Ka pie meitas silta guļa:
Es gulēju viņunakt,
Abas ausis nosaldēju.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2. Kas to teica, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa.
Es gulēju vienu nakti,
Man nosala vieni sāni;
Es gulēju otru nakti,
Man nosala otri sāni;
Būt~ gulējse trešo nakti,
Būtu pate nosaluse.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

3. Kas to teica, tas meloja,
Ka pie puiša silta guļa:
Es gulēju viņu nakti,
Man nosala pupu gali.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

4. Pie kauliņa garda gaļa,
Pie meitiņas silta guļa.
Kas to teica, tas meloja,
Ka pie meitas silta guļa:
Man nosala kājas rokas,
Vienu nakti klātguļot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12555.

Kas vilkami medu deva,
Sila malu kūvējot?
Kas puišami meitu deva,
Iekām sauca baznīcā?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12556.

Kažociņi kažociņi,
Tu man kaunu padarīji:
Cik es gāju pie meitām,
Tev tā velna grabēšana.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

12557.

Klusu klusu pie meitām
Ar pakulu biksītēm,
Lai salmiņi nečaukstēja,
Lai māmiņa nedzirdēja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12558.

Ko liedzies, tautu meita,
Ko tik daudzi dievojies?
Dažu naksniņ~ i gulēji
Uz manāmi rociņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Ko, puisīti, tu liedzies,
Ko tik daudz dievojies?
Cik naksniņas negulēji
Apakš manas villainītes!
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12559.

Ko līdz manim brūna gulta,
Smalki linu paladziņi:
Ik vakarus kalpa puiši
Ar vīzēm izbradāja.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12560.

Kroga meita vietu taisa,
Aicin~ mani klātgulēt.
Guli pate, kroga meita,
Es pie tevis negulēšu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ciema meita cisas taisa,
Šķita mani še guļam.
Guli pati, ciema meita,
Es pie tevis negulēšu;
Man vistiņa pakaļā
Ar diviemi cālīšiem.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

- 174 -

12561.

Krogus meitas vietu taisa,
Aicin~ mani klā(t)gulēt.
Guļat pašas, krogus meitas,
Jums ir melli paladzīn~.
1191 [Ēveles draudzē].

12562.

Kur tu iesi, ciema puisi,
Nu jau saule vakarā?
Nāc pie manis a(t)pakaļ,
Tev būs mīksta gulēšan~;
Tev būs mīksta gulēšan~,
Mīļu vārdu runāšan~.
1191 [Ēveles draudzē].

12563.

Kur tu iesi, ciema puisi?
Paliec še vakarā!
Es jau cisas sataisīju,
Šādas tādas lasīdama.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12564.

Kur tu jāji, kalpa puika,
Tumšajā vakarā?
Jāj pie manis, kalpa puika,
Man gultiņa pataisīta
Mīkstiem dūnu spilveņiem,
Smalkiem slēžu palagiem.
Gul~ tu, puika, tai malā,
Es ar pati šai malā.
- No rītiņa celdamies,
Abi divi gauži raud:
Vienam žēli projām jāti,
Otram žēli še palikt.
232 [Talsos (Tl)].

12565.

Kur, vilciņ, tu tecēji
Ar tiem dzelža cabuļiem?
- Uz Rīdziņu, uz Rīdziņu
Meitiņām tiesu spriest,
Cit~ citai piesasmēja:
Tev guļ puiši, man neguļ.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12566.

Kurzemēja laba mode,
Sievas, meitas gultu taisa;
Mīkstu gultu uztaisījši,
Paši nāk klātgulēt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12567.

Labāk būtu trīs naksiņas
Uz akmena gulējuse,
Ne pie daiļa tēva dēla
Rakstītāi gultiņā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

12568.

Labāk guļu pie akmeņa,
Ne pie skaista tēva dēla.
Pie akmeņa gulēdama,
Mūžam kauna neredzēju;
Guļ~ pie skaista tēva dēla,
Visu mūžu noraudāju.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)]. 1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)]. 1253 [Kroņa laicenē].
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12569.

Labāk gulu pie akmeņa,
Ne pie veca puiša gulu:
Veca puiša mīlestība
It kā vējš pa lauku skrien.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12570.

Labāk guļu pie akmeņa
Vai pie ledus gabaliņa,
Nekā guļu pie tā puiša,
Kas prātam nemīlēja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12571.

Labāk guļu pie ozola,
Ne pie laiska tēva dēla:
No ozola ratu koki,
Kas no laiska tēva dēla?
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk guļu gar priedīti,
Ne gar laisku tēva dēlu
No priedītes skalus plēš,
Kas no laiska tēva dēla?
3971 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12572.

Labāk guļu pie siekstiņas,
Ne pie laiska tēva dēla:
Ceļos miegu gulējuse,
Ne kauniņa redzējuse.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

12573.

Labāk guļu sētmalā
Pie pelēka akmentiņa,
Ne pie tāda puiša guļu,
Kas ar godu negulēja.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

- 175 -

12574.

Labāk kunga riju kuļu,
Ne pie puiša nakti guļu.
Izkuļ~ riju, pieseŗ~ riju,
Iem~ uz māju dziedādama;
Kad pie puiša nakti guļu,
Visu dienu jākaunās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Labāk kūlu rudzu riju,
Ne pie puiša nakti gulu.
Kad nokūlu rudzu riju,
čakli lauku pārtecēju;
Kad pie puiša pārgulēju,
Šķībi greizi raudzījos.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Labāk kūlu rudzu riju,
Ne pie puiša nakti gūļ~.
Izkuļ riju, pieseŗ riju,
Iet uz māju ziņģēdam~;
Pie puisīša nakti guļ,
Iet uz pirti vaidēdam~.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

12575.

Labāk kunga riju kuļu,
Ne pie puiša nakti gulu;
Riju kuļu dziedādama,
Gul~ pie puiša raudādama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12576.

Labas labas tās meitiņas,
Būt~ vēl citas tādas bijš~;
Ik sestdienas pirti kūre,
Ik svētdienas baltu krekl~,
Ik vakaros vietu tais~.
Tik vien bija ienaidiņa,
Nenāk pati klātgulēt.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12577.

Labi labi puisēnam,
Kam līgava ceļmalā:
Iet iedamis, kur iedamis,
Pie līgavas nakti gul.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12578.

Lai nāk puisis, kāds nākdamis,
Es to nakti pārgulēšu.
Ne tie visi brūtgāniņi,
Kas naksniņu klātgulēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12579.

Laime laime tam puišam,
Kam nav savas līgaviņas:
Silta guļa, mīļi vārdi,
Nelaulāta līgaviņa.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12580.

Liela meita ganos gāja,
Lielu grēku padarīja:
Kalpam miežus noganīja,
Puišam roku nogulēja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Lieli puiši ganos gāja,
Dažu grēku padarīja:
Dažu druvu noganīja,
Dažu meitu piegulēja.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

12581.

Liec, Ažiņa, sav~ gultiņu
Jel citā kaktiņā:
Tas kaktiņš neilaimīgs,
Neiet puiši klātgulēt.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12582.

Lēni liecu lazdu krūmu,
Lai riekstiņi nenobira;
Lēni meitu guldināju,
Lai gulēja visu nakti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12583.

Māte māte, valdi meitas,
Tavas meitas amatnieces:
Ik vakarus vietu taisa,
Aicin~ zēnus klātgulēt.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12584.

Māte mani [man~ māmiņa] bārtin
bāra,
Ka pie puiša gulējuse.
Nudien, māte, kas dievvārds,
Es bez puiša negulēju!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Man māmiņa piesacīja
Pie puišiemi negulēt,
Ņēmu puisi par pleciem,
Stiepu salmu gubenī.
1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 176 -

12585.

Māte mani bārten bāra,
Sak~, pie puiša gulējuse.
Es, māmiņa, negulēju,
Es mīlīgi padzīvoju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12586.

Māte mani bārtin bāra,
Sak~, pie puiša gulējuse.
Nudien, māte, Dieva vārds,
Puiša acu neredzēju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Māte mani gauži rāja,
Ka pie puiša nakti gulu.
Šī devīta vasariņa,
Puiša acīm neredzēju!
- Ko, meitiņ, liegājies,
Ka pie puiša negulēji?
Simtu nakšu pārgulēji
Apakš puiša kažociņa,
Apakš puiša kažociņa,
Uz puisīša rociņām.
- Vēl gulētu otru simtu,
Kaut māmiņa nezinājse.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Māte mani grožiem kūla,
Sak~, pie puišiem gulējusi.
Dievu minu, krustu metu,
Puišus acīs neredzēju.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 190 [Kuldīā].

12587.

Māte mani grožiem kūla,
Ka pie puišiem gulējuse.
Kā, māmiņa, negulēt,
Puiši mani mīlēt mīl.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12588.

Māte mani grožiem kūla,
Lai pie puišiem neguļot.
Kad pie puišiem negulētu,
Tad laimiņas nedabūtu.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12589.

Māte mani grožām pēra,
Ka pie puiša negulēju.
Ko, māmiņa, es darīšu,
Ka es puišus nemīlēju?
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

12590.

Māte mani grožiem pēra,
Ka pie puišiem negulēju,
Es pie puišiem gan gulēju,
Ūdens cauri netecēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12591.

Māte mani rātin rāja:
Meitiņ, puišu nemīlē!
Kad māmiņa neredzēja,
Pie puišiem klāt gulēju.
1201 [Galgauskā (Galgauskas pag. Md)].

12592.

Māte meitu audzināja
Kā gosniņu laidarā;
Liela gaŗa izauguse,
Gribēj~ puišus klātgulēt.
40-1 (Bigauņciemā).

12593.

Māte savas skaistas meitas
Klētiņāji guldināja;
Es ar saviem lūša nagiem
Apkārt sienu skrāpējos.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

1. Māte savu daiļu meitu
Aiz atslēgas guldināja;
Es, pie durvīm lūgdamies,
Visus nagus nolauzīju.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12594.

Man~ apsniga balti sniegi
Ar meitāmi gubenī.
Kur, meitiņas, nu iesam,
Kur pēdiņas paslēpsim?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Apsnig~ mani jauns sniedziņš
Ar meitiņu pelūdē.
Kur, meitiņa, mēs iesim,
Kur mēs pēdas paslēpsim?
Nāc, meitiņ, istabā
Pa manām pēdiņām!
216 [Ventspilī].

2. Man~ apsniga jauns sniedziņš
Ar puisīti pelūdē.
Vai puisīti, vai brālīti,
Kā pēdiņas slēpēsim?
- Ņem, meitiņa, salmu klēpi,
Ej pa priekšu kaisīdama!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 177 -

3. Man~ nosniga balti sniegi
Ar meitām pūnītē,
Teku šurpu, teku turpu,
Lai pēdiņu nepazina.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12595.

Man izausa gaisumiņa
Svešu ļaužu maltuvē.
Cel, Dieviņi, lielu miglu,
Lai neredz izejot!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12596.

Meita zēnu nogulēja,
Ne par Dieva likumiņu:
Tie, zēniņ, tavi grēki,
Kam lien meitu vidiņā.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

12597.

Meitas mani vidū ņēma,
Labu puisi dēvēdamas;
Otru nakti vairs neņēma,
Kam saktiņas čabināju.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12598.

Mīksti mani džegus rāva,
Kas jel mani pieminēja?
Tautu dēlis pieminēja,
Cietu beņķi gulēdams.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 253 [Stūŗu muižā (Blīdienes pag. Tk)].

1. Mīksti mani žegus rāva,
Kas var mani pieminēt?
Tautu dēls pieminēja,
Cietu beņķi gulēdams:
Kad man būtu tā meitiņa,
Es uz beņķi negulētu,
Es gulētu spilvenos,
Baltos linu palagos.
256 [Apguldē (Auru pag. Jg)].

12599.

Mīksti mani žegus rāva,
Kas tik mīļi pieminēja?
Tas puisītis pieminēja,
Kam rociņu nogulēju.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Viegli manim žagas rāva,
Tāļu mani daudzinaja.
Vai daudzina tā meitiņa,
Kur gulēju viņ~ naksniņu?
1311 [Apē (Vlk)].

12600.

Mīksti mani žagi rāva,
Tāļu mani pieminēja.
Tā meitiņa pieminēja,
Kas gulēja bez puikām.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12601.

Mīļi lūdzu Dreimanim,
Lai sien puišus pie vārtiem;
Ko pa nakti klenderēja,
Plēsa tavas pastaliņas.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12602.

Nākat, puiši, pie manim,
Kad es saucu vakarā!
Viens pats krupis attecēja
Dubļainām kājiņām.
Ej, krupīti, mazgā kājas,
Tad nāc meitu stāģenē!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12603.

Nākat visi, ciema puiši,
Kad es saucu vakarā;
Man gultīna uztaisīta
Mīkstajosi spilvenos.
158 (Tosmarē).

12604.

Nāc tautieti, nelepoji,
Kad es saucu vakarā;
Negulēsi bez palaga,
Bez baltajas villainītes.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12605.

Nāc, tautieti, vakarā,
Lai neredz tēvs māmiņa;
Dod, Dieviņ, rītā miglu,
Lai neredz aizejot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12606.

Ne es aru, ne ecēju
Vēja lauzta līdumiņa;
Ne es gulu, ne cerēju
Nelaulātas līgaviņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Vai Dieviņi, es nekrāvu
Vēja lauzta līdumiņa;
Vai Dieviņ, negulēju,
Nelaulāta līgaviņa.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 178 -

2. Kā būs art, kā ecēt
Vēja gāztu līdumiņ~?
Kā būs man klātgulēt,
Nelaulāta tēva dēls?
3401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

3. Kas varēja nesavērptu
Atpakaļu šķeterēt?
Kas varēja mutes dot
Nelaulāti līgaviņi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12607.

Ne gulēt negulēju,
Kad nav laba gulētāja,
Kad nav roka pagālī [=pagalvī],
Labi svārki apsegam.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12608.

Ne pus~ nakts nevarēju
Meža puiša pārgulēt:
Tas smirdēja rāvu smaku,
Man sirsniņa nepanesa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12609.

Ne tā visa miežu sēkla,
Ko vējā(i) novētīja;
Ne tie visi arājiņi,
Kur naksniņu pārgulēju.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12610.

Ne tādēļ purva zāle,
Ka bitiņa pāri skrej;
Ne tādēļ negodā,
Ka pie puiša nakti guļ.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12611.

Neliedz mani, māmuļīte,
Tiem ciemiņa puisēniem:
Ierasts bija klātgulēti,
Ierasts gultu pataisīt.
206 [Kuldīgas apriņķī].

12612.

No rītiņa celdamies,
Tad mēs divi šķirsimies:
Tev jāiet zirgi kopt,
Man jāiet govis slaukt.
190 [Kuldīā].

12613.

Pasarg~ Dievs mani jaunu
No trejām nelaimēm:
No zagšanas, melošanas,
No tās puišu gulēšanas.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12614.

Pavasar iudin~s tak
Pa vysuom palteņuom;
Rudin~ puiši volkuojās
Pa vysuom pyuneitēm.
428 [Beržūs(?)].

12615.

Pie kauliņa garda gaļa,
Pie meitiņas silta guļa;
Cik kauliņu skrubināju,
Tik meitiņu iedomāju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12616.

Pie tā puiša negulētu,
Kur gulēju viņu nakti:
Es atradu tam puisim
Sīva suņa amatiņu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1. Es, puisīti, otru nakti
Pie teviem negulētu:
Es redzēju šo naksniņu,
Tev bij viena suņa daba;
Tev bij viena suņa daba,
Tevi naigi blusas ēda.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2. Pie tā puiša es neguļu,
Kur gulēju viņu nakti;
Es atradu gulēdama,
Tam bij suņa amatīc.
Nav pie manis piegulies,
Jau rociņa šur un tur.
Tas nebija stundu laika,
Sāk viņš naudu zvadzināt.
Vai tā tava nieka nauda
Maksā manu vainadziņu?
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

3. Pie tā puiša negulētu,
Kur gulēju viņu nakti.
Tai pirmāi naksniņāi
Gar saktām kņubināja;
Tai otrāi naksniņāi
Šauj rociņas azotēi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

126161.

Piespiedos pie krūmiņa,
Tūlīt man ēna bija;
Piegulos pie puisīša,
Tūlīt jauka valodiņa.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

- 179 -

12617.

Pieci gadi sagulēju
Jauna puiša kažokā;
Vēl gulētu otri pieci,
Kaut māmiņa nezinātu.
Lai sapūtu kalpa mēle,
Kas mātei pasacīja!
78 [Kroņa Iršu muižā (Iršu pag. Md)].

1. Treis vosoras atgul~ēju
Jauna puiša kažukā;
Ūtru treis atgulātu,
Ja māmeņa nazynuotu.
Atlauz, Dīveņ, kolpa mēli,
Ka muotei pasacēja!
Muote lauze smolku zoru,
Ar kū mani pratynuot.
Mešu kristu, sl~ēju rūkas,
Māmeņ, puišu naredzēju.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

12618.

Pērn es gāju meitiņāsi,
Šogad vairs nestaigāšu;
Šogad iešu aplūkoti
Pērnajā gājumiņa,
Vai gulēja šūpolē,
Vai staigāja kājiņām.
135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)].

12619.

Projām iešu, nedzīgošu
Jērcēniešu tiesīnā:
Ne saimniece vietu taisa,
Ne do(d) puiša klā(t)gulēt.
1191 [Ēveles draudzē].

12620.

Proties, puisi, pats pie sevis,
Nāc pie manis klātgulēt!
Saukšu tevi, dzirdēs citi,
Būs abiem liels kauniņš.
46 [Carnikavā (Rg)].

12621.

Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Gul~ pie manis, tautu meita,
Kā pie sava brāleliņa!
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12622.

Pūt, vējiņ, kā mežā
Manā cauņu cepurē;
Gul~ pie manis, tautu meita,
Kā pie zaļa ozoliņa!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12623.

Pūtiet guni, lauziet skalus,
Neva labi istabā:
Puiši guļ ar meitām,
Abi rokas azotē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pūt uguni, dedz uguni,
Nava labi istabā:
Kalpiņš gāja pie kalpones
Spalvainām kājiņām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12624.

Puiši mani aicināja
Zem siltā kažociņa;
Es bij~ gudra, es negāju,
Tur es miega neredzēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

12625.

Puiši puiši pie meitāmi,
Kumeliņi auziņās;
Meitiņāmi liela slava,
Puišiem auzas jāmaksā.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

12626.

Puiši puiši pie meitām,
Zirgi zirgi pie auzām.
Parauj velns kunga auzas,
Kad tik meita klātgulēt!
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

12627.

Puiši puiši pi m~eituom,
Zirgi zirgi pa auzuom.
Puiši m~eitu nadabova,
Zirgi auzys nūāduši.
422 [Līvānu pag. D].

12628.

Puiši puiši pundurīši
Nedzen zirgus pieguļā,
Sadzen zirgus sētsvidū,
Paši gāja pie meitām,
Nogulēja kaķei bērnus,
Kuņai stulbus kucēniņus.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 180 -

12629.

Puisīts mani mīļi gulda,
Es tik mīļi negulēju;
Mani pašu svārkiem sedza,
Kājas tina kažokā.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12630.

Puisīts mirdams Dievu lūdz:
Dod meitiņu klātgulēt!
Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12631.

Puisīts prasa meitiņai:
Kur mēs abi gulēsim?
Ne tev sagša, ne palags,
Ne ar mīksta guļu vieta.
227 [Nurmuižā (Nurmuižas pag. Tl)].

12632.

Puisīts saka gulēdams:
Meitiņ, mana līgaviņ!
Ne tādēļ līgaviņa,
Ka naksniņu pagulēju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Vai tādēļ puru bridu,
Ka siliņu pārtecēju?
Vai tādēļ līgaviņa,
Ka naksniņu pārgulēju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12633.

Puisīts saka gulēdams:
Tu būs~ muna ļaudaviņa!
Tik tev citas notauļāt,
Cik es tava ļaudaviņa!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12634.

Puisīts saka uz meitiņu:
Guli, mana līgaviņa!
Es pie daža gulējusi,
Vai tādēļ līgaviņa?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12635.

Puisīts saka uz meitiņas:
Tu, meitiņa, mana būsi!
Vai tādēļ tava būšu,
Ka naksniņu pārgulēju?
Vai svārciņi tev noplīsa,
Vai rociņas nogulēju?
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12636.

Puisīts teica uz maniem:
Es uz tevi nakti iešu!
Ko, puisīti, nakti iesi,
Tu jau mani nemīlēji.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12637.

Raibi cimbi man adāmi,
Vēl raibāki pūriņā;
Smuks puisītis man guļams,
Vēl smukāks domājams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)]. 43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)], 59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1. Tīri rudzi man maļot,
Vēl tīrāki vētījot;
Smuks puisītis man guļams,
Vēl smukāks domājams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12638.

Rītu rītu, ne šodien,
Būs muižā liela tiesa:
Ķēķa meita, staļļa puisis
Guļ zem viena paladziņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12639.

Sāpēj~ man ī galviņa
No šā puiša gulējuma;
Labāk būtu gulējusi
Vībotnīšu krūmiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12640.

Saimenieka paša meita
Gul ar runci aizkrāsnēi;
Es nabaga sērdienīte
Gul~ ar viņas bāleliņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12641.

Salt bij man saltumā,
Karst~ bij man karstumā.
Laid, māmiņa, pie puišiem,
Nei tad salti, nei tad karsti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Salt man ārā,
Karst~ istabā.
Laid mani, māmiņa,
Pie puiša gulēt:
Nij salt, nij karst~,
Pašā laikā.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

- 181 -

12642.

Sava tēva kaņepēmi
Mūžam laimi nevēlēšu:
Cik puisīši gulēt veda,
Tik ieskrēju kaņepēs.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12643.

Savu laiku es neiešu
No pieguļas uz meitām:
Meitu māte man~ izkūle
Ar tabaka maļamo.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12644.

Šādi tādi vanderzeļļi
Guļ pie mana augumiņa;
Manas pašas mīļākais
Guļ uz sola raudādams.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Šādi tādi kankarlakas
Sagul manas villainītes;
Manas pašas arājiņis
Ne naksniņas negulēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12645.

Še, meitiņa, ābolīns
Par vasaras gulējumu.
- Dieviņ, manu sirdssāpīti,
Tēvs māmiņa man~ nelaid~.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12646.

Sien, kaimiņ, savus puišus
Piecu grožu gaŗumā;
Visi suņi apnikuši
Tavus puišus lādināt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12647.

Zēna puņķis mutes prasa,
Grib pie manim klātgulēt.
Apkaunies, zēna puņķi,
Es pie tevis negulēšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12648.

Zīle līda paspārnē,
Abas kājas kratīdama;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12649.

Silā iemu, silā teku,
Silā baltu gultu taisa;
Silā baltu gultu taisa,
Silā daiļas zeltenītes.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)]. 293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1. Silā iešu es gulēt,
Silā gul jaunas meitas;
Silā gul jaunas meitas,
Ziedu cisas taisīdamas.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

12650.

Silā gāju, silā skrēju,
Silā manim lieli prieki:
Silā guļ tautu meita,
Priedē kājas atspērusi.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Silā iemu, silā teku,
Silā manim lieli prieki:
Silā guļ jauni puiši,
Priedē kājas saspēruši,
Zarā kārtas cepurītes,
Krastā krauti zobentiņi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12651.

Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīļi gulu, sāni sala,
Nelaulāta līgaviņa.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Silta saule, rokas sala,
Ledus cimdi rociņā;
Mīksta gulta, sānus spieda,
Nelaulāts arājiņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12652.

Spriežat, četri tiesas vīri,
Puiša vainas nesakāt:
Pate meita vietu taisa,
Pate gāja klātgulēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Traki kungi, traka tiesa,
Meitu vainu vien sacīja:
Puiši paši vietu taisa,
Ved meitiņas klātgulēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12653.

Suņi rēja visu nakti
Pa to manu ganu ceļu;
Vai uzgāja vilka pēdas,
Vai puisīša staigājumu?
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 182 -

12654.

Suņi suņi ciema puiši,
Ne godīgi tēva dēli:
Man neslavu izlaiduši,
Vienas nakts gulējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12655.

Suns, bezkauņa tautu dēls,
Nebāz rokas azotē!
- Vai tu, kuce, nezināji,
Tā jau mūsu mīlestība.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

12656.

Taisāt vietu, netaisāt,
Negulēšu, negulēšu:
Man jāiet uz ciematu,
Uz ciemata meitiņām.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12657.

Tas bij labs kumeliņš,
Kas met sniegu kamanās;
Tā bij laba mātes meita,
Kas nāk pate klātgulēt.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

12658.

Tas puisītis gul ar godu,
Kam rociņa pagalvēi;
Tas ar godu negulēja,
Kam rociņa klaidu gāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12659.

Tautu meita zilacīte,
Gul~ pie manis šo naksniņu;
Ja gulēsi šo naksniņu,
Tad gulēsi visu mūžu!
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

12660.

Tev, puisīti, rupji krekli,
Es pie tevis negulēšu.
- Gul~, meitiņ, nebīsties,
Nava zobu, nekodīs.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12661.

Tikām dzēru rūgtu alu,
Cikām bite medu nesa;
Tikām gāju pie meitām,
Cikām māte sievu veda.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Dzeriet alu nemedotu,
Kamēr bite medu šūn;
Guliet, puiši, ar meitām,
Kamēr tēvs sievu ņems.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2. Tikmēr dzeŗu sūru alu,
Kamēr bites medu nes;
Tikmēr guļu pie kalpiņa,
Kamēr aug tēva dēls.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. Tikām guļu pie kalpiņa,
Kamēr auga tēva dēls;
Kad uzauga tēva dēls,
Sviež~ kalpiņu pagultē.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

12662.

Tradi ridi, rata stabs!
Kur tas ceļš uz meitām iet?
Gar pupām, gar zirņiem,
Gar kundziņa rāceņiem.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12663.

Triku triku šo naksniņu,
Citu vairs netrikošu;
Citu nakti Cēsu meitas
Atjūgs manu kumeliņu.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

12664.

čīkstēt čīkst liepas sedli,
Kumeliņu sedlojot;
Tā čīkstēja tā meitiņa,
Kur gulēju šo naksniņu.
1311 [Apē (Vlk)].

12665.

Tu māsiņa, es bāliņš,
Iesim abi gulētos,
Vai uz šķūņa, vai uz pūņa,
Vai uz klāva gārkulā.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12666.

Tu, puisīti, jauns būdams,
Nedzer daudzi brandaviņa;
Kad gribēsi meitās iet,
Tad ieiesi cūkkūtī,
Tur saķersi sirmu cūku,
Jaunu meitu domādams.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12667.

Tu, puisīti, manis dēļ
Nakti miega negulēji,
Nokavēji savu miegu,
Nosvīdēji kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 183 -

12668.

Uztaisīju baltu guļu,
Kalna puišus gaidīdam;
Velns atspēra tēraudniekus
Rāvaiņām kājiņām.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

12669.

Vai miedzīnu izgulēju,
Pie puisīša gulēdama,
Sargādama, glabādama
Savu sārtu vainadzīn~?
1191 [Ēveles draudzē].

12670.

Vai tā kāda kaunu lieta,
Jaunu ļaužu mīlestība?
Satin kājas kažokā,
Sabāž rokas azotē.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

12671.

Vai tā man pirmā reiza
Puisīšam mutes dot?
Simtu reižu naksniņā,
Kad māmiņa neredzēja.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

12672.

Vai tas puika bez prātiņa,
Vai piedzēris brandaviņa?
Dasagula baltakmeni,
Jaunu meitu domādams.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12673.

Vakar mani māte kula
Ar vītola žagariem:
Ko tu, kranci, vazājies
Pa tām ciema meitiņām?
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

12674.

Vakarā, vakarā
Visi puiši rikšus tek;
Ir tas mūsu pinkulains
No pakaļas auļakiem.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12675.

Vanags skrēja, - kur tas skrēja?
Tas uz ciema vistām skrēja;
Puiši gāja - kur tie gāja?
Tie uz ciema meitām gāja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12676.

Veldē rudzi, veldē mieži,
Veldē visa labībiņa;
Veldē guli jauni puiši
Ar jaunāmi meitiņām.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12677.

Vilkam tika miglas rīts,
Vanagam saules gaiss;
Puišam tika tumšas naktis
Ar meitām pelūdē.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Vilkam laba lietus diena,
No krūmiņa uz krūmiņa;
Puišiem laba tumša nakts,
No gubeņa uz gubeņa.
40 [Slokā (Rg)].

12678.

Vilkam laba tā kaziņa,
Kas lien pate krūmiņos;
Puišam laba tā meitiņa,
Kas iet pate klātgulēt.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12679.

Visu mūžu noraudāju
Mīļa puiša gulējumu:
Mīļš puisīts pazaudēja
Manu skaistu augumiņu.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12680.

Cieši savu jostu jozu,
Viegli lēcu kumeļā,
Lai palika tautu meita
Šās naksniņas gulējumu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 1331 [Sikšņu pagastā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Situ piešus pie zābaka,
Lec~ kumeļa mugurā,
Lei palika šī meitiņa
Šās naksniņas gulējumu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

12681.

Cilvēciņ, ļaužu bērns,
Nāc pie manis klātgulēt,
Es tev došu pus cisiņu,
Pus baltā paladziņa.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 184 -

12682.

Citi puiši ar meitām,
Es ar savu kažociņu;
Es ar savu kažociņu
Gribu grabu gubenī.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

42144.

O Dīveņi, Dīvam žāl,
Jaunam gryuta dzeivoušona:
Ku aršona, eceišona,
Ku iz meitom tecēšona.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

42145.

Ar acīm es redzēju,
Šovakar laime būs:
Div pelēki vanadziņi
Ielidoja pelūdē;
Tie nebij(a) vanadziņi,
Tās bij puišu dvēselītes.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42146.

Baltas mutes nemazgāju,
Nav man mutes devējiņa;
Mīkstas gultas netaisīju,
Nav man otra gulētāja.
605 [Skolas].

42147.

Citas melšas iemelsušas,
Ka pie puiša silta guļa,
Vienu nakti izgulēju,
Pupiem gali nosaluši;
Būt' gulēj'se otru nakti,
Būt' i pate nosaluse.
39 [Bārtas Lp].

42148.

Dod, Dieviņ, lietum līt,
Nejās puiši pieguļā;
Nejās puiši pieguļā,
Sies pie mieta kumeliņ(u),
Ies pie meitām klētiņā.
46 [Beļavas Md].

42149.

Ej ellē tu, tautieti,
As pie tev(i)s negulēš(u);
As gulēj(u) pagāšnak(ti),
Ni tev šā, ni tev tā.
242 [Lubejas Md].

42150.

Es izaugu liela gaŗa,
Tāda joka neredzēju,
Kā redzēju viņu nakti,
Ar tautieti gulēdama;
Reiz uz reizes mutes deva,
Roku bāza azotē.
46 [Beļavas Md].

42151.

Es ar tevi, Odumeņ,
Ūtras naktes nagulātu;
Tevi cīši blusas ēdja,
Man bej' leli breinumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Bruolīt, vairs ar tevi
Ūtras naktis nagulēšu;
Tevi stypri blusas ēdja,
Es aiz smīkla navarēju.
174 [Kārsavas Ldz].

42152.

Es gosniņu neturētu,
Ja pieniņu man nedot(u);
Es pie puiša negulētu,
Ja viņš mani nebučot(u).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

42153.

Es pie tevis, tautu dēls,
Otras nakts negulēšu;
Es gulēju vakarnakti,
Tevi, puisi, blusas ēd(a).
358 [Rugāju Abr].

42154.

Es meitiņa lepna augu,
Es pie puiša negulēju;
Es neļautu nospārdīt
Savus baltus paladziņus.
443 [Turlavas Kld].

42155.

Es tautieti pavadīju
Līdz tiltīna galīnam;
Šķirdamās piesacīju:
Atšauj atkal rītvakar.
192 [Kosas C].

42156.

Guli, guli, tautu meita,
Kreiso kāju cilādama;
Kad cilāsi labo kāju,
Tad būs kāzas šoruden.
6 [Aiviekstes D].

- 185 -

42157.

Gulit, meitas, ar puišim,
Pruotam vaļas nadūdit;
Kad īdūsit pruotam vaļu,
Byusit pošas navaļī.
389 [Silajāņu Rz].

42158.

Izgudrēm tautu dēls
Pie manim nakti guļ;
Izgudrēm es paklāju
Asu dadžu paladziņu.
Man pašai smiekli nāca,
Ka tas labi gorījās.
356 [Rudbāržu Azp].

42159.

Īdūdat boltas maizes
Koč nalelu gabaliņu!
Īdūdat koč naksniņu
Skaist' meitiņu puorgulēt!
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

42160.

Jaunu puisi, jaunu puisi!
Es pie veca negulēšu;
Es gulēju viņu nakti,
Man nosala kreisie sāni.
605 [Skolas].

42161.

Jauni puiši nezināja,
Kur guļ jaunas meitenītes.
Tās gulēja klētiņā
Magoniņu gultiņā;
Magoniņu gultiņā,
Smalkos linu palagos.
190 [Kokneses Rg].

42162.

Jānīts šonakt
Pie mani(s) gulēja;
Pie mani(s) naudiņa
Ar visu maciņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

42163.

Kamdēļ man vizulīši
Zemē bira skanēdami?
Vienu nakti vien gulēju
Pie nelieša tēva dēla.
286 [Nītaures Rg].

42164.

Ko liedzies, tu Grietiņa,
Pie Jānīša negulēj'se?
Kur tad Jāņa bikšu poga
Pie tevim atradās?
605 [Skolas].

1. Ko lielies tu, meitiņa,
Kad pie manis negulēji?
Kā tad mana cepurīte
Pie tevīm atradās?
560 [Rīga ].

42165.

Kur, māsiņ, nu tu iesi,
Vakarā kājas aun?
Vai tu iesi stirniņās,
Uz tām puišu kaziņām?
373 [Sarkaņu Md].

42166.

Kur pietika man neiet,
Kur pie puiša negulēt?
Tikai vien neatstāju
Sava puķu vainaciņ(a).
322 [Praulienas Md].

42167.

Kuŗš puišelis tev patika,
Pie tā nakti izgulēja;
Kuŗš puišelis nepatika,
Sper ar kāju vēderā.
94 [Dunikas Lp].

42168.

Labāk gāju cūkganos,
Ne pie puiša klāt gulēt:
Reiz uz reizes mutes deva,
Roku grūda azotē.
36 [Balvu Abr].

42169.

Labāk guļu pie akmeņa,
Ne pie puiša dzērumā:
Pie akmeņa maiga miega,
Pie puisēna kauna lieta.
605 [Skolas].

42170.

Labāk guļu pie akmeņa,
Ne pie skaista tēva dēla:
čīkst kauliņi staigājot,
Grabēj' zobi runājot.
263 [Mēmeles Jk].

42171.

Lec, Jānīti, kur lēkdams,
Lec uz stalli pie meitām;
Tur būs laba, silta guļa,
Laba salda bučošana.
605 [Skolas].

- 186 -

42172.

Līdzīs, Grīta, nalīdzīsi,
Tu pi Inga klāt gulēj'se;
Tava sagša, tavs palags,
Tā bij Ingus guļas vīta.
599 [Kurzeme].

42173.

Lij, lietiņ, lij, lietiņ,
Nejās puiši pieguļā;
Būs manai māmiņai
Labvakara devējiņi.
263 [Mēmeles Jk].

42174.

Lūdz māsiņa celdamiesi [celdamāsi]:
Vai Dieviņi, galva sāp!
Kam gulēji ar tautieti
Apakš vienas apsedziņas?
605 [Skolas].

42175.

Māte mani rātin rāja,
Kad pie puišiem negulēju;
Labāk kokā pakaŗos,
Ne ar puišiem ielaižos.
546 [Kuldīga Kld apr.].

42176.

Meitas guļ ābolā,
Es ābola maliņā;
No rītiņa celdamies,
Pie meitām atrados.
417 [Struteles Tk].

42177.

Nākat visi, ciema puiši,
Kad es saucu vakarā:
Otru Jēpis, čimas Jēpis,
Smaģu Jēpis arīdzan.
94 [Dunikas Lp].

42178.

Nadūd Dīvs taidas dzeives,
Kaida dzeive Puovulam;
Dīnu dorbus juostruodoj,
Nakti uz meitom juotecej.
174 [Kārsavas Ldz].

42179.

Nudie, Krist, Dieva vārds,
Es ar puisi negulēšu;
Es gulēju tā ar puisi:
Ūdens cauri netecēja.
358 [Rugāju Abr].

42180.

Tu, puisīti, neliedzies,
Ka pie manis negulēji;
Abi divi gulējām
Pašelē kašelē.
545 [Krustpils D apr.].

42181.

Nasaliedzi, tu Madaļa:
Tu ar mani negulēj'se!
Abi divi gulējām
Zam pašales kašalēm;
Maisā galvas sabāzuši,
Brunčos kājas satinuš(i).
236 [Līvānu D].

42182.

Nasalīdz, tu Juonīt,
Ka ar meitas nagulēji.
Munā pyunī gulējuši
Vosoruoja cysiņuos;
Maisā kuojas sabuozuši,
Ar yuzauklu sasējuši.
18 [Andrupenes Rz].

42183.

Pieci gadi sirms āzīts
Pa aploku vazājās;
Nakt' par laimi gadījās
Mūsu pašu meitiņām.
198 [Krustpils D].

42184.

Puisīts saka uz manim:
Gul pie manis, līgaviņa!
Vēl neesmu uzaugusi,
Jau tu sauci: līgaviņa.
605 [Skolas].

42185.

Puiši mani aicināja:
Nāc pie manim klātgulēt!
Gul(i), puisi, tu ar mieru,
Remdi savu kāru miesu.
42 [Bauskas B].

42186.

Puiši puiši, vīri vīri,
Kas pie manim gulējāt;
Kas pie manim gulējāt,
Kas šo grēku darījāt?
358 [Rugāju Abr].

42187.

Puiši puiši, vīri vīri,
Kuŗš pie manis gulējāt?
Kuŗš to munu vainadziņu
Naredzīt noņēmāt?
127 [Grostonas Md].

- 187 -

42188.

Salt' man ārā,
Karst' istabā.
Māmiņ mīļā,
Laid man' pie puiša:
Pie puiša vienāda
Gulēšana.
48 [Bērzaunes Md].

42189.

Salta salta šī vasara,
Tupeņlaksti nosaluši.
Tā nosala puišiem sāni,
Kas gulēja pie meitām.
373 [Sarkaņu Md].

42190.

Suns ar asti bungas sita,
Jaunas meitas modināja;
Es neklausu tev, sunīti,
Bet gaid' savu mīļāko.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42191.

Šim bij laime, tam bij laime,
Man pavisam diža laime:
Dui tautieši pa novadu,
Trešais pašu novadā;
( Trešais pašu novadā )
Ik naksniņas klātgulēt.
355 [Rucavas Lp].

42192.

Šovakar gan dziedāšu,
Vējiņš nāca no ziemeļa;
Šo naksniņu gan gulēšu,
Patīkams tautu dēls.
183 [Kazdnagas Azp].

42193.

Tautiets mani mīļi lūdza,
Lai es klāt gulēt eju;
Lai es klāt gulēt eju,
Sauks par savu līgaviņ(u).
36 [Balvu Abr].

42194.

Tautu dēlis aicināja:
Nāc, meitiņa, klātgulēt,
Es pie tevis tā gulēšu,
Kā gul tavis bāleliņš.
Kur tu, šelmi, tā gulēsi,
Kā guļ manis bāleliņš?
427 [Tadaiķu Lp].

42195.

Tautu dēls beņķi guļ,
Lūdza mani klātgulēt.
Guli, pūsti soltim sānim,
Nevil manu augumiņu.
263 [Mēmeles Jk].

42196.

Tautu dēls nakti guļ,
Man' augumu raudzīdams;
Es būš' tavu noraudzīt,
Pa pagalmu staigājoti.
373 [Sarkaņu Md].

42197.

Tautu meita klētī guļ,
Tautu dēlis paklētē;
Tautu dēlis paklētē,
Kā sunītis smilkstēdams.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42198.

Tā nav kāda kauna lieta,
Jaunu ļaužu mīlestība;
Liec mutīti pret mutīti,
Abi rokas azotē.
240 [Lodes Vlm].

42199.

Tiesa tiesa, navā meli,
Es jau melu nemelošu;
Puiši guļ ar meitām,
Apautām kājiņām.
235 [Litenes Md].

42200.

Tymsa tymsa tei egleitja,
Kur caunīte nakti guļ;
Loba loba tei meitiņa,
Kura paša īt kluotgulātu.
174 [Kārsavas Ldz].

42201.

Tu, puisīti, lielījies
Nākt pie manis nakt' gulēt;
To naksniņu pārgulēji
Pie cūkāmi aizgaldī [aizgaldē].
224 [Lielvārdes Rg].

42202.

Vai miedziņu izgulēju,
Pie puisīša gulēdama,
Sargādama, glabādama
Savu sārtu vaiņadziņu.
605 [Skolas].

- 188 -

42203.

Voi tuodēļ pūru bridu,
Ka sileņu puortecēju?
Voi tuodēļ līgaviņa,
Ka naksniņu puorgulēju?
389 [Silajāņu Rz].

42204.

Viena pate es gulēju
Priežu baļķu klētiņā;
Tautu blēdis ar iezagās
Apautām kājiņām.
235 [Litenes Md].

42205.

Vijciemieti, vijciemieti,
Es pie tevis negulēš(u),
Ja gulēšu, tad gulēš(u)
Uz citami rudeņam.
Tu nemāki mīkstas gultas
Salmu kaudzē uztaisīt.
405 [Smiltenes Vlk].

42206.

Visi pūru pūrmalīši,
Ik vokoru myglu cēļa;
Visi puiši, cyuku goni,
Uz meitom gulāt guoja.
389 [Silajāņu Rz].

42207.

Zellīšam gultu taisu
Mīkstiem dūņu spilveniem;
Ne pie gultu nepiegāju,
Zellīts naudu šķindināj(a).
Lai sadeg zeļļa nauda
Zilajiem uguņiem.
104 [Ēdoles Vp].

42208.

Zinu, zinu, redzu, redzu,
Kāda laime šovakar:
Div pelēki balodīši
Ielidoja pelūdē.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

42209.

Zīlīte, žubīte
Ielīda jumtā;
Tā līda Līzīte
Pie sava Jurīša.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

42210.

Zvirbuls guļ paspārnē,
Abas kājas karcenē;
Puiši guļ pie meitām,
Abas rokas azotē.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

5. Apdziedāšana dzīrās, talkā, muižas kopdarbos, godos utt

a) Vispārīgas apdziedāšanas un zobgalības dziesmas

12683.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Man deviņi brūtgāniņi:
Trīs nošāvu, trīs pakāru,
Trīs izdzinu nabagos.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Nīka, nīka, kas iznīka?
Man~ pērnie brūtgāniņi:
Trīs nošāvās, trīs nokārās,
Trīs aizgāja vecajos;
Vēl tie trīs atlikuši,
Tie ar bomi cilājami.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

12684.

A Dieviņu, man pieder
Trīs novadu puisēniņi:
Dunalsnieki man aŗami,
Aistarnieki ecējami;
Lai stāv mūsu pašu puiši
Sēklu vest druviņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Zūreniekus arklā jūdzu,
Užavniekus ecēšos;
Tos nabagus lībeniekus
Paturēju plēsumos.
216 [Ventspilī].

2. Ošinieki man arāji,
Dūrinieki ecētāji,
Vārminieku jauni puiši,
Tie būs sūdu vedējiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

12685.

Ai jaunās meitenītes,
Mīlējiet puisēniņus,
Diedziņā saveriet,
Škurstenī pakariet!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 189 -

1. Lieli puiši, mazi puiši,
Godājiet, jūs meitiņas,
Saveriet diedziņā,
Pakariet skurstenī!
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

12686.

Ai meitiņas, ai māsiņas,
Glabājat puisēniņus,
Aizvedat, piesienat
Pie lielā skudru pūļa!
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ai bērniņi, ai bērniņi,
Godājiet meža sargu:
Izveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa!
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Dižas meitas, mazas meitas,
Mīlējat puisēniņus:
Ved mežā, sien pie koka,
Pie lielā skudru pūsma,
Lai skudriņas viņus dīda -
Tā būs meitu mīlestība.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

3. Es jūs lūdzu, jaunas meitas,
Puišus labi glabājat:
Lielos eglēs pakaŗat,
Mazos egļu zariņos!
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12687.

Ai rozīte, magonīte,
Kam tik plata plātījies!
Ai lielā brāļu māsa,
Kam tik liela lielījies!
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12688.

Ai zaļā bērzu birze,
Vairāk kalta ne zaļoja;
Ai skaistā mātes meita,
Vairāk lepna ne bagāta.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12689.

Vai tu meitu brāķerīti,
Sēsties kalna galiņā,
Kuŗu meitu nobrāķēji,
Laid no kalna lejiņā!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12690.

Ak tu puišu knēvelīti,
Ko ar mani ķekojies?
Tu nav manu drēbju vērte,
Ne vēl mana augumīna.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12691.

Ak tu traidu raidu!
Kas pa ceļu skraida?
Muižas puiši skraida,
Ciema meitu gaida.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12692.

Aiz Daugavas suņi rēja,
Kas sunīšus kairināja?
Šai pusē daiļas meitas,
Tās sunīšus kairināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12693.

Aiz kalneņa, aiz ūtora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, meitas, muižas dzāstu,
Nesit okas iudisneņu!
Kai okā iudin~s ir,
Tai pi meitu prauda ir.
- Aiz kalneņa, aiz ūtora
Aizzadaga kunga muiža.
Eite, puiši, muižas dzāstu,
Nesit kūka iudisneņu!
Kai pi kūka iudiņ~ nav,
Tai pi puišu praudas nav.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

126931.

Aiz ko zilas, aiz ko melnas
Biksēriešu dzeltānītes?
Tupēdamas velējās
Sivēniņu silītē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12694.

Aiz upītes meitas auga,
Tur tās auga, tur palika;
Nemācēja laivu iet,
Ne kumeļu peldināt.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12695.

Apkārt man oši, kļavi,
Apkārt zaļi ozoliņi;
Apkārt man jauni puiši
Zobus vien klabināja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 190 -

12696.

Ar veciem tēvaiņiem
Pupām zemi noecēju;
Lai stāvēja jauni puiši
Sūdus vest tīrumā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12697.

Atstāj nost, nieku puisi,
Ar to nieku valodiņu!
Es nebiju ieradusi
Tavu nieku klausīties.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

12698.

Atsastāj, neveiklīti,
No manām(i) kājiņām,
Ka es tevi nesaminu,
Dadžu krūmu dāvādama.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12699.

Balta puķe, zaļa zāle
Uz ūdeņa līgojās;
Tā lokās puišiem sirdis
Uz jaunām meitenēm.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

12700.

Bieza bieza bierztaliņa,
Ar biezumu nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
Ar lepnumu nerunāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Zaļa zaļa bērzu birze,
No zaļuma nelapoja;
Lepna lepna tautu meita,
No lepnuma nerunāja.
Vai bij~ lepna, vai bagāta,
Vai tīšām nerunāja?
Nebij lepna, ne bagāta,
Tik tīšām nerunāja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12701.

Bērziņ, tavu kuplumiņu,
Ne zariņa neredzēju!
Meitiņ, tavu lepnumiņu,
Ne vārdiņa nedzirdēju!
Vai bij lepna vēja pūsta,
Vai ļautiņu norunāta?
I bij lepna vēja pūsta,
I ļautiņu norunāta.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12702.

Bija bads, bija bads
Liela ciema meitiņām,
Ne pēc gaļas, ne pēc piena,
Pēc skaistiem puisēniem.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12703.

Bizo, bizo, vērsēnīti,
Jūgs tev ragus savaldīs;
Trako, trako, puisēnīti,
Seržants tevi izučīs.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

127031.

Dievs dod mūsu preilenei
Trejus dvīņus vasarā:
Divi suņus, divi kaķus,
Divi mūŗa kovārnīšus.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

12704.

Dievs dod vilkam aklam būt,
Lāčam strupu deguniņu;
Dievs dod mūsu puisīšiem
čigānieti nobučot.
226 [Kandavā (Tl)].

12705.

Dižens puisis melnu muti
Guļ celiņa maliņā.
Dod, Dieviņ, siltu sauli,
Būs mušām barībiņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

12706.

Dižens puisis ceļu jāja,
Šķita muižu pakaļā;
Visa muiža kumeļā,
Banšotā cepurē.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12707.

Diži puiši ceļu gāja,
Visa manta mugurā:
Tur bij rudzi, tur bij mieži
Vienā svārku kabatā.
224 [Kabilē (Kld)].

12708.

Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu dziedādami,
Viens bij zirgu mietnieciņš,
Otris meitu brāķerīts.
Bij tam zirgu mietniekam
Zirga sakas mugurā,
Bij tam meitu brāķeŗam
Salmu kūlis pazusē.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 191 -

1. Divi gāja, divi gāja
Pa celiņu runādami,
Viens bij skrandu skroderīts,
Otris lūku vēverīts.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12709.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Tai mazāi vējiņā;
Tā dreb puišu dvēselītes
Uz jaunām(i) meitiņām.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1. Bērziņam lapas plauka
Liela ceļa maliņā;
Tautu dēla sirds sāpēja,
Uz manim raugoties.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Kārkliņiem lapas dreb,
Lakstīgalai lēkājot;
Tā drebēja puišu sirdis
Pret jaunām meitiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

3. Trīsēt trīs apses lapa
Pret melniem debešiem;
Tā trīsēja meitu sirds
Jaunu puišu pulciņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12710.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Vējiņš tevi drebināja;
Tā drebēja puišu sirds,
Ar meitām runājot.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12711.

Dzīrās mani kungi likt
Puiša dēļ cietumā.
Liekait mani, neliekait,
Puišam ceļa negriezīšu,
Likšu puisi laipiņā,
Iešu pāri dziedādama.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12712.

Dzīrās mani staltie puiši
Mīt savāmi kājiņām;
Purā auga greiza apse,
Stalto puišu minamā.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

12713.

Dzīrās mani ciema puiši
Ar kulbiņu vizināt;
Kad uzsniga ziemas sniegi,
Brauc ar skārdu ratiņiem.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12714.

Ieraudzīju vien, pazinu,
Kuŗš bij kroga dzērājiņš:
Uz aciem cepurīte,
Zemi zemi kājas vilka.
310 [Dignājā (Dignājas pag. Jk)].

12715.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Laisku meitu staigājam:
Mīšķi jostiņ~ i nesāja,
Uz pakauša vaiņadziņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12716.

Ieraudzījsi vien, pazinu
Laisku puisi staigājot:
Iet solīšus skaitīdams,
Augumiņu mērīdams.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12717.

Ieraudzījse vien, pazinu
Muižas meitu staigājam:
Pakaļ gāja muižas suņi,
Pakaļ muižas sulainīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12718.

Ieraudzījse vien, pazinu
Bebrēniešu jaunus puišus:
Šķībi stāv cepurīte,
Greidi sēd kumeļā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12719.

Ievas ziedi, ābel~s ziedi
Lazdas ziedu nepanāca;
Daža laba saimniekmeita
Kalpa meitas nepanāca
Ne ar darbu, ne valodu,
Ne ar skaistu dziedāšanu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12720.

Ievu ziedi smaršai labi,
Ne bitēm medu nest;
Jaunas meitas dančiem labas,
Ne grūtam darbiņam.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 192 -

1. Īvys zīdi smuordam lobi,
Na bit~ēm madu n~est;
Jauni puiši daņčam lobi,
Na gryutam darb~eņam.
426 [Sakstagala pag. Rz].

12721.

Eima, meitas, pieceļam
Tam puišam vezumiņu;
Tam puišam ātri ziergi,
Oša malka vezumē.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12722.

Ait~a, ļaudis, v~erit~ēs,
Kaids breinums teirumā:
Začeits puisi nūspard~ēja
Ar pakaļas kuojeņuom.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

12723.

Eita, meitas, baznīcā,
Lūdzat Dievu par puišiem:
Puišiem galva nolūzusi
Ozolkroga stedelē.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12724.

Ekur gudri mūsu puiši,
Nāciet, ļaudis, brīnaties:
Pavardā miežus sēja,
Līdumiņu domādami.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

12725.

Edz kur stāv tas puisīts,
Kas citkārt man~ precēja:
Caur cepuri mati līda [auga],
Svārkiem vīles nopuvušas.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12726.

Es aizvilku vaŗa stīpas
Gar zemnieku puisēniem,
Lai tie nīkst, lai tie zūd,
Lai tie sievas nedabūja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

127261.

Es iejūdzu pāri puišu,
Brauc~ uz purvu žagaros;
Izbraukāju purvu purvus
Kā ar jauniem kumeļiem.
70 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12727.

Es iemetu vaŗa naudu
Bērstelnieku pagastā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Bērstelnieku veci puiši.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1. Iemetam vaŗa naudu
Viesieniešu tīrumā,
Lai rūsēja, lai pelēja
Viesieniešu dzeltainītes.
Iemetam zelta naudu
Lauteriešu tīrumā,
Lai spīdēja, lai vizēja
Lauteriešu dzeltainītes.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Es ievēlu rudakmeni
Rendenieku novadā,
Lai norud Rendu puiši
Kā rudejis akmentiņš.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12728.

Es izgāju ciemu ciemus,
Lāga puiša neredzēju,
Tādi vien sēņu sulas,
Sila peku lauzējiņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12729.

Es jums saku, jaunas meitas,
Puišus labi glabājiet:
Liekat darvas muciņā,
Laižat jūras dibinā,
Lai tie rūc, lai tie kauc,
Lai nedzird meitu balsi.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12730.

Es klausos, es klausos,
Kas aiz kalna velējās:
Ciema puiši zirgus kūla,
Aiz astītes turēdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es čūdos, es brīnos,
Kas aiz kalna velējās:
Precenieki zirgus kūla,
Ka tie labi netecēja.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

12731.

Es klausos, es klausos,
Kas tik skaisti velējās:
Nētķeniešu tēva dēli
Velē savas līgaviņas.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 193 -

1. Ganīdama klausījos,
Kas tur skaņi velējās:
Robežnieki sievas kūla,
Pie stubura piesējuši.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12732.

Es klausos, es klausos,
Kas tik stipri velējās:
Meitu māte meitas kūla,
Aiz matiem turēdama.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Es dzirdēju kaimiņos
Ik rītiņa velējam:
Kaimiņš savas dailas meitas
Ar vālīti augšām cēla.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

2. Ik rītiņus es dzirdēju
Lejniek~ tauri taurējam:
Lejnieks savus slinkus puišus
Ik rītiņus uztaurēja.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12733.

Es mātei viena meita,
Visa laba gribētāja:
Ik rītiņus sviesta maizi,
Ik vakarus jaunu puišu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Viens dēliņš tēvam bija,
Visa laba gribētājs:
Rītiem grib sviesta maizes,
Pusdienā siltas putras,
Pusdienā siltas putras,
Vakariem jaunu meitu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12734.

Es meitiņa kā puķīte,
Sarkans rožu vainadziņš;
Tik vien man vainas bija,
Cauri mani lindraciņi.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

12735.

Es nezinu, kas par gadu,
Šogad puiši varen lepni:
Abas rokas kabatā,
Nav vērdiņa maciņā.
184 [Dūrē (Vārmes pag. Kld)].

12736.

Es nezinu, kas par vīzi,
Ruden puiši stalti jāj:
Citam naudas ne vērdiņa,
Šķērsu sēd kumeļā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12737.

Es nezinu, kas par vīzi
Šādiem tādiem puisīšiem:
Citiem naudas ne šķiliņa,
Dāldeŗiemi lielījās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Vai vai, kas par gadiem,
Ka tās meitas lepojās:
Nevaid cimdu viena pāŗa,
Simtiem viene lielījās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2. Dievs zin, Dievs zin, kas par gadu,
Ka tie puiši varen lepni:
Citam nebij piecu grašu,
Dukātiem lielījās.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12738.

Es nesviestu vecu vīzi
Griķenieku novadē:
Man pašam žēl nācās,
Ka tā ilgi vazājās.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

12739.

Es puišiem laba daru,
Puiši laba nesaprata:
Sīku olu maisu bēru,
Pret kalniņu kāpināju.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12740.

Es redzēju bērza celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju goda puisi
Negodāi paliekam.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12741.

Es redzēju nāburg~ puišus
Melnu kuili ecējot.
Ai jūs lieli grēcinieki,
Gaļas tēva mocītāji!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

12742.

Es redzēju staltu puisi,
Ar cimdiemi alu dzēra;
Kad kundziņš Rīgā sūta,
Tek uz ciemu ragaviņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 194 -

1. Cepurē, zābakā
Jaunu puišu lielībiņa;
Uzmet kungi gaŗu ceļu,
Nava laba kumeliņa.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12743.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu
Bez padoma staigājam.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)], 218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12744.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpam vien, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu
Gaŗ~ augušu, netikušu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es uzgāju oša celmu
Apsvilušu, nedegušu;
Es atradu tēva dēlu
Uzaugušu, nemācītu.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

12745.

Es redzēju sviķu celmu
Kūpam vien, nedegam;
Tas nebija sviķu celmis,
Jaunu puišu dvēselīte.
226 [Kandavā (Tl)].

12746.

Es redzēju sviķa celmu
Kūpējam, nedegam;
Es redzēju tautu dēlu,
Lepnis bija, ne bagāts.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Es redzēju sveķa celmu
Kūpot vien, nedegot;
Es redzēju panāksniekus
Greznus vien, ne bagātus:
Elkšņa vāģi, smilgu rati,
Trim kājāmi kumeliņš.
12 [Gaŗkalnē (Ropažu pag. Rg)].

12747.

Gana laba šī vasara,
Gana slikta izdevās:
Kumeļš arklu salauzīja,
Ganu meita arājiņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

12748.

Ganīdama nolūkoju,
Kā jāj puiši baznīcā:
Tēva dēli vīzītēs,
Kalpu puiši zābakos.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12749.

Gauži raud muižas meitas,
Priekšautiņus cilādamas;
Tur tām govis, tur tām vērši -
Raibajos priekšautos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12750.

Glīti meitas kājas āva,
Kad jāiet ciemiņos;
Kad jāiet maltuvē,
Raud, galviņu saņēmušas.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12751.

Guli, guli, lēnais puisi,
Zirgi siles klaudzināja;
Zirgi siles klaudzināja,
Iemauktiņus skandināja.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12752.

Izputējši, iznīkuši
Dzērbeniešu tēva dēli:
Div~ noslīka, div~ nomira,
Div~ Rīgā cietumā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Iznīkuši, izputē(j)ši
Ēveliešu staltie puiši:
Div~ nosisti, div~ pakārti,
Div~ saulē vietējami.
1191 [Ēveles draudzē].

2. Kur tu brauksi, ciema meita,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
- Braukš~ uz Rīgu zāļu pirkt,
Puišiem sērga Vidzemē:
Trīs nomira, trīs noslīka,
Trīs kā mēris vazājās.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

3. Pagalam izputēja
N-iešu jauni puiši:
Trīs noslīka, trīs nonīka,
Trīs nomira žēlabās.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12753.

Izputējse tautu meita,
Siliņā ganīdama:
Kamēr pate ogas ēda,
Vilks apēda kucēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 195 -

12754.

Izput~ pate, tautu meita,
Kad tu mani putināji!
Ežai galu notupēji,
Savas rozes ravēdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12755.

Izput~ pate, tautu meita,
Kam tu mani putināji,
Kam tu mani putināji,
Kam to manu brāleliņu!
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12756.

Izstaigāju bērzu birzi,
Lāga rīkstes neatradu;
Izstaigāju kosēniešus,
Krietna puiša neredzēju.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Bērzu birzi izstaigāju,
Lāga rīkstes nedabūju;
Izstaigāju meitu pulku,
Brāļam sievas nedabūju.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2. Izstaigāju ciemu ciemus,
Lāga puišu neredzēju:
Citi šķībi, citi greizi,
Citi meitu salauzīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

127561.

Iztālēm es pazinu
Slinku, laisku tēva dēlu:
Uz acīm cepur~ nesa,
Kājas vilka strīķēdams.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

12757.

Jaunas meitas kazu slauca,
Zem tiltiņa tupēdamas;
Citas slauca skotelē,
Citas brunču kabalē(?).
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

1. Jauni puiši ķēvi slauca,
Saldu pienu gribēdami,
Cits cibiņā, cits vāciņā,
Cits uz maizes gabaliņa.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2. Rožustūŗa kluču bungas
Ķēvi slauca siliņā:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar maizes garoziņu.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

12758.

Jaunas meitas ogas lasa,
Apakš apses tupēdamas.
Pērkons spēra, apse lūza,
Noskrej meitas grabēdamas.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

12759.

Jauni puiši aizmiguši
Smalku lazdu krūmiņā;
Jaunas meitas atradušas,
Aveniņu domādamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12760.

Jauni puiši, auzu skara,
Tie bij vienu daiļumiņu:
Puišiem liela lielībiņa,
Auzām gaŗa čaumaliņa.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12761.

Jauni puiši bandenieki,
Kur likāt bandu naudu?
Bandu nauda izkūpēja
Sūrajā tabakā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12762.

Jauni puiši Dīva lyudz~e,
Kopūs kuojis sakuoruši:
Atlaid~, Dīv~eņ, itū reizi,
Vairuok m~eitu nadzonuošu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12763.

Jauni puiši Dievu lūdze
Pa visām baznīcām,
Ne par rokas, ne par kājas,
Par meitiņu dvēselēm.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Svētdien iešu baznīcā
Par visiem Dievu lūgt:
Par priedēm, par eglēm,
Par veciem puisēniem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12764.

Jauni puiši mutes deva
Pelēkam akmeņam,
Domādami meitu māti
Ar pelēku villainīti.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)]. 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Jaunas meitas mutes deva
Pelēkam(i) akmeņam,
Domādamas dēlu māti
Ar pelēku villainīti.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

- 196 -

2. Jauni puiši klanījās
Pelēkam akmeņam,
Šķita meitu māmuliņu
Ar pelēku villainīti.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

12765.

Jauni puiši satecējši
Pie kāpostu kubuliņa,
Domādami meitu māti
Ar balto vilnātnīti.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Jauni puiši piesastāja
Pie kāpostu kubulīša,
Domādami jaunu meitu
Ar vizuļu vaiņadziņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12766.

Jauni puiši sirdis slēdza
Pelēkā akminā;
Jaunas meitas gaŗām gāja,
Plīst akmins spraukšēdams.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12767.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami.
Kam, Dieviņi, zirgus devi,
Kad nedevi iemauktiņu?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12768.

Jauni puiši zirgus jāja,
Pie ausīm turēdami.
Kur, puisīti, bandu liki,
Kad nav stangu iemauktiņi?
1821 [Allažās (Raņķu pag. Kld)].

12769.

Jauni puiši zirgus jāja,
Aiz ausīm turēdami.
Padodiet(i), jaunas meitas,
Jele lūku nodariņu!
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1. Jauni puiši arājiņi
Aiz astītes zirgus tura;
Jaunas meitas, ganīdamas
Arājiņus žēlojat,
Brunčiem vīli noplēsušas,
Dodat zirgu pavadiņu!
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Puiši jāja pieguļā,
Nav zirgiem pinekliņu.
Eit, māsiņas, padodiet
Jele lūka nodariņu!
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

12770.

Jūgsim puišus ragavās,
Brauksim mežā žagaros;
Jaunas meitas gaŗām gāja,
Žagariņus cilādamas.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12771.

Kam tās kurpes nečīkstējšas,
Kam vizuļi neskanējši,
Es atrastu tautu dēlu
Vagas galā aizmigušu.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

12772.

Kāda koka tas ērkuls,
Ko sviež meitas pabeņķē?
Kāda vaina tam puišam,
Kam griež meitas muguriņu?
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12773.

Kaimiņenes divas meitas,
Abas lielas medinieces:
Izmedī(j)šas kreima ķērni,
Tad aizgāja govju slaukt.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12774.

Kaimiņ~ mātei piecas meitas,
Visas piecas amatnieces:
Divas bur(v)es, divas zagles,
Piektā ķērnes laizītāja.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

1. Nāburgam divas meitas,
Abas lielas amatnieces:
Viena bija sviesta zagle,
Otra pautu lasītāja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12775.

Kaimiņ~ puiši nabadziņi
Kuili jāja baznīcā;
Mūs~ bāliņi bagātnieki
Apsedloja bērus zirgus.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12776.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Mūsu meitas nevīžoja
Pašas aust villainītes.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 197 -

12777.

Kālabad nātriņai
Nava rūme žogmalē?
Kālabad māsiņai
Navaid rūme novadā?
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

12778.

Kālabad šovasar(u)
Nava silta vasariņa?
Rozes auga, neziedēja,
Meitas puišus nemīlēja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

1. Vai Dieviņ, vai Dieviņ,
Šogad sēra vasariņa;
Laukā puķes neziedēja,
Meitas puišus nemīlēja.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

2. Vai Dieviņ, šovasar
Nelaimīga vasariņa:
Vilks apmīza purva bērzu,
Meitas puišus nemīlēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

12779.

Kas āzīti lopu sauca,
Kas puisīti cilvēciņu?
Āzīts koka grauzējiņš,
Puisīts meitu smējējiņš.
314 [Kroņa Elkšņu pagastā (Elkšņu pag. Jk)].

1. Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilvēciņu?
Kaziņ~ sētas lēcējiņa,
Meitiņ~ puišu smējējiņa.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Kas vilciņu lopu sauca,
Kas puisīti cilvēciņu?
Vilciņš lopu plēsējiņš,
Puisīts meitu smējējiņš.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

12780.

Kas bucīnu lopu sauca,
Kas puišeli cilvēcīnu?
Bucīns lēca augstu žogu,
Puisis jāja tāļu ceļu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12781.

Kas kaziņu lopu sauca,
Kas meitiņu cilvēciņu?
Kas kazai žogu rauga,
Kas meitai novadiņu?
34 [Plāterē (Plāteres pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12782.

Kas nu būs, kas nebūs,
Meitas puišus nemīļo?
Citus puišus gan mīļo,
Mūsu Janku nemīļo.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

12783.

Kas tā tāda liela lanka
Bez bēraju kumeliņu!
Kas tā tāda liela muiža,
Nav neviena jauna puiša!
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

12784.

Kas tos jūsu puisīšos
Kā tabaka repīšos!
Redz kur stalti mūsu puiši,
Zied kā āra purenīši!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12785.

Kas teku taisīja
Uz Zagu māju?
Jānītis taisīja,
Jūlīti lenkdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12786.

Kas to teku nomīdīja
Ar tām koka tupelēm?
Mūs~ kaimiņu jauni puiši,
Pie meitām staigādami.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

12787.

Kas tur dzied, kas tur dzied?
čuras dzied, čuras dzied.
Kā tās čuras nedziedās,
Kazu piena piedzērušas!
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

1. Kas tur kliedza, kas tur brēca
Viņā upes maliņā?
Piņņi kliedza, piņņi brēca,
Ķēves pienu piedzēruši.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2. Klausāties, mazi bērni,
Kas tur dzied aizceplē:
čuras dzied, čuras dzied,
Kazas piena piedzērušas.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

- 198 -

12788.

Kas tur kliedza, kas tur bļāva
Viņā meža maliņā?
Vārna plēsa piegulnieku,
Miežu vārpu domādama.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1. Kādus ērmus es redzēju
Viņā lauka galiņā:
Vārna pēra grābējiņus,
Pie matiem turēdama.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12789.

Ķīvītīnis gaisā skrēja,
Cīkstēdamis, vaidēdamis;
Tā skrej puišu dvēselīte
Pēc jaunāmi meitīnām.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

12790.

Kliba mana kājiņa,
Nevaru iet;
Ieraugu puisīti,
Tad varu dancot.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12791.

Ko darīja resnā Trīna,
Ka darbiņa nedarīja?
Citas meitas paļājot,
Savu laiku noslinkoja.
383 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12792.

Ko jūs, meitas, lielāties,
Kas jau jūs nepazina?
Viena pate karotīte,
Ar sūnām apauguse.
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

12793.

Ko nāciet, Rīgas meitas,
Kurzemē slotas griezt?
Vai bērziņis nelapoja
Rīgas ceļa maliņā?
3301 [Pilskalnē (Pilskalnes pag. Il)].

1. Kā tu nāci, Rīgas meita,
Šai zemēi slotu griezt?
Mūsu bērzi nelapoja
Sudrabiņa lapiņām.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12794.

Ko, puisīti, tu lieliesi,
Kas vells tevi nezināja?
Tik tevim miežu rudzu,
Vienā cimda īkšķītē.
226 [Kandavā (Tl)].

12795.

Ko, sunīti kaulastiņ,
Tukšu mežu lādināji?
Ko, puisīti lētdabīti,
Tukšu maku skandināji?
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

12796.

Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žadzināja?
Ropalnieki, līmas šūbas,
Pa krūmiem vazājās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1. Ko tie kraukļi kraucināja,
Ko žagatas žvadzināja?
Biksēriešu vecu meitu
Pilni krūmi piebāzīti.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

12797.

Ko tie puiši, blēži, dara
Visu cauru vasariņu,
Pa peļķēm staigādami,
Vardulēnus lasīdami?
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12798.

Ko tie puiši labu dara
Šai baltāi saulītēi?
Saveŗami diedziņā,
Pakaŗami skurstenī.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12799.

Ko tie puiši laba dara
Šī baltāi saulītē?
Ziemu beņķus nogulēja,
Pavasaru atmatiņas.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

12800.

Ko tu, puisi, tūļojies
Apar [=apkārt] savu kumelīnu?
Stundu laika zirgu jūdza,
Vēl grožīns neuzlikts.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12801.

Kopā meitas sagājušas,
Par puišiem vien runā;
Būt~ jel viena tā sacījse:
Aužam baltas villainītes!
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 199 -

12802.

Kriņģele, pijole
Bajāra meita:
Kā kriņģele saliecās,
Kā pijole nocīkstēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12803.

Kroga meita dižin daiļa,
Uz ripām(?) stāvēdama;
Tij novilka dažam svārkus,
Dažam maku izkratīja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12804.

Krustu metu, Dievu lūdzu,
Cauri gāju Jelgavai:
Jelgavnieki jodu ļaudis,
Ik dieniņas ķīvējās;
Ik dieniņas ķīvējās,
Ik mandegas tiesājās.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12805.

Kur tās vārnas pulkos skrēja,
Tur tās raibas žagatiņas;
Kur tās meitas pulkos gāja,
Tur tās puišu dvēselītes.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

12806.

Kur tu augi, puiša lempi,
Ka es tevi neredzēju?
Pirtī augi, palāvē,
Pa lodziņu ēdināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12807.

Kur tu brauksi, meitenīte,
Ar tiem skalu vāģīšiem?
Braukš~ uz Rīgu sūdzēties,
Puiši mani niecināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Kur, puisīti, tu važoji
Ar tām skārda kamanām?
Braukš~ uz Bausku tiesāties,
Meitas mani plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2. Kur tu teci, cielaviņa,
Ar tām kārkla vīzītēm?
Tek~ uz muižu sūdzēties,
Puiši mutes man nedeva.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12808.

Kusti, kusti, ūdens zāle,
Ūdens tevi kustināja;
Tā kustēja puišu sirdis
Uz jaunāmi meitenēm.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12809.

Labi puiši nomiruši,
Krami vien atlikuši;
Kad kundziņš tiesu prasa,
Kramus vien grabināja.
216 [Ventspilī].

12810.

Lai bagāti, kas bagāti,
Ķeipenieši, tie bagāti:
Egļa bomji, dzelžu dakšas -
Kunga kaudzes plēsējiņi.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12811.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt~ mazam puisīšam:
Daudz naksniņas pārgulēja
Pie meitiņas kājiņām.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

12812.

Lai bij grūti, kam bij grūti,
Grūt~ mazam puisēnam:
Stāvu pupus nekacēja,
Gulu gāzt nevarēja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

12813.

Lai bij laime, kam bij laime,
Tam puisim, tam bij laime:
Tam izauga piecas vārpas
Viena salma galiņā.
Kā tam bija neuzaugt,
Tam ar pulka vajadzēja:
Piecas brūtes pagastā,
Vēl deviņas Jelgavā.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

1. Jānītim brālītim
Piecas kaudzes tīrumā,
Piecas maukas kaimiņos,
Visas piecas jābaro.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

- 200 -

2. Nevienam tāda laime,
Kāda laime Pidriķam:
Tam uzauga piecas vārpas
Vienā salma galiņā.
Tam vienā rudenī
Piecas sievas barojamas.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

12814.

Lai bij skāde, kam bij skāde,
Puisim skāde notikuse:
Pašu Jāņu vakariņu
Vilks nokoda kumeliņu.
Lai kumelis, kur kumelis,
Ruden sievu nedabūs.
226 [Kandavā (Tl)].

12815.

Lai bij slinki, kas bij slinki,
Tie puisīši, tie bij slinki:
Ragutiņas sētā cīkst,
Kumeliņi stallī zviedz.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12816.

Lai puisīti vells baŗoja,
Es puisīti nebaŗoju:
Es puisīti nobaŗoju,
Citai sānus sasildīja.
199 [Veczvārdē (Zvārdes pag. Kld)].

12817.

Lepni lepni mūsu puiši,
Jūs man zobu nerādiet;
Ņemšu kādu pagalīti,
Es jums zobus parādīšu.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

12818.

Lepni lepni mūsu puiši,
Stāvi vācu deguntiņi;
Divas brilles uzlikuši,
Neredz pašu gana meitas.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12819.

Maza maza pagalīte
Vidū gaisa [gaiši] zvērojās;
Tā zvēroja puiša sirds
Pret jaunāmi meitiņām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Maza maza pagalīte
Vidū gaisa zvērojas;
Tā nebija pagalīte,
Tā bij puiša dvēselīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12820.

Mazi mazi tie puisīši
Kā tie rudzu dundurīši,
Pie kumeļa trepes lika,
Pie arkliņa pakāpienus.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

12821.

Meitiņām, māsiņām,
Auzu maize vācelē,
Auzu maize vācelē,
Kuņas kāja pavalgē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12822.

Minu, minu, ko es minu
Pa savāmi kājiņām?
Minu tautu netiklīti,
Bērzu kluci dēvēdama.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

12823.

Mūs~ mājās kuplas liepas,
Smuidri, gaŗi ozoliņi;
Kaimiņosi melli elkšņi,
Nokaltuši vītoliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12824.

Muižas meitas glupas bija,
Nepazina jaunu puišu:
Melnu bulli nobaroja,
Jaunu puisi domādamas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12825.

N-nieki, badakāši,
Kuņu kāra kārklienā.
Nebij kuņa pussutuse,
Gāja tauku tecināt,
Cits ar vecu pastaliņu,
Cits ar maizes garoziņu.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

1. Pēternieki, zvēra ļaudis,
Kuņu kāra skurstenī.
Vēl nebija pussutuse,
Sāka taukus tecināt;
Vēl nebija puspuvuse,
Sāk kauliņus skrubināt.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

2. Igaunīts, vella bērns,
Kuci kāra ābelē;
Kuces gaļas paēdies,
Kaulus lika kulītē.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

- 201 -

12826.

Ozolnieki bagāti,
Zābaki kājās,
Zilām drānām,
Sudraba kņopēm,
Bērs kumeļš stallī,
Pātaga vadzī;
Dirsu meta gaisā.
Ercognieki nabagi,
Pastalas kājā,
Līka ķēve stallī,
Berza runga kaktā;
Kad jūdza arklā,
Kūleni meta.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

12827.

Driconīši, bagaturi,
Blīnu jumtu nūjumē.
Cikuom poši pa krūdzeņu,
Ubogs blīnus nūlasē.
435 [Latgalē].

12828.

Kokorīši, bagaturi,
Dasu sātu sataisēja.
Cikuom poši pa kuozām,
Suņi sātu izvolkuoja.
435 [Latgalē].

12829.

Muol~īškīši, bagaturi,
T~eļa putrys dzāruojeņi;
L~eiksnīši, nabadz~eņi,
Kas svātdīnis olu dora.
4223 [Višķu pag. D].

12830.

Pēternieki bārdas brauka,
Slampenieces ieraudzījši.
Vai jūs braukāt, vai nebraukāt,
Jūs jau viņas nedabūsat.
250 [Slampē (Slampes pag. Tk)].

12831.

Saušakolna bolta koza
Duobūlā gan~ējuos:
Ļipanskajūs s~ērmais uozs
Ļipu vīn kustynuova.
4223 [Višķu pag. D].

12832.

Jānīti, brālīti,
Iesim skrieties!
Tev klibs ērzelis,
Man kliba ķēve.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12833.

Vilītim, brālītim,
Alva acis, vaŗa kājas:
Dzinās meitu, nepanāca,
Ar acīm neredzēja.
1880 [Jaunmuižā (Lutriņu pag. Kld)].

12834.

Jānīts, brālīts, Rīgā
brauca
Tumšu bēru kumeliņu;
Līzīte, māsiņa, pretim tek,
Abas kājas kapādama.
Kapā, Līzīt, nekapā,
Tu jau Jāņa nedabūsi!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12835.

Jānīšam, brālīšam,
Trīs brūtītes cerējamas.
Ar to vienu Rīgā brauca,
Ar to otru baznīcā,
Ar to visumīļāko
Sēklu veda tīrumā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1. Anniņai, māsiņai,
Trīs brūtgāni cerējami.
Ar to vienu Rīgā brauca,
Ar to otru žagaros;
To trešo paturēja
Par mutītes devējiņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

128351.

Siguldieši buļļu pieres
Še nāk meitu lūkoties;
Še ir puiši, še ir meitas,
Buļļu pieres nevajag.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12836.

N-am daudzi naudys,
Kai vysim vuocīšim;
Kad atguoja rudin~s~ laiki,
Ap muorkim linu zoga.
4271 [Rēzeknes apr.].

12837.

Kociņam divas meitas,
Viena pati karotīte;
Ir tā pate noskretuse,
Sēņu sulu strubinot.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

- 202 -

12838.

N-os [nāburgos] divas meitas,
Viena pate karotīte;
I to pašu krancis nesa
Pa lodziņu istabā.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

1. čūliņam viena meita,
Viena līka karotīte;
Ir to pašu suņi vilka
No pabeņķa smilkstēdami.
296 [Kursenē (Jaunsaules pag. B)].

12839.

N-os divas meitas,
Viena raģe, otra doļa.
Kad tā raģe precēsies,
Tad tā doļa nomausies.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12840.

Dreimanim divi puiši,
Abi divi cilājami;
Ar muldiņu pirtī brauca,
Ar ecēšu istabā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. N-os pieci puiši,
Visi pieci neveseli;
Ar muldiņu pirtī šļūca,
Ecēšām braucījās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12841.

Dzērbenietes, gaŗvēderes,
Kājām tek baznīcā;
Nētķenieši savas meitas
Kamanās vizināja.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12842.

Dricuonīši dričus mola,
Strūžuonīši kastereišus;
Pil~cīnīši, buol~el~eņi,
Teirus rudzus rytynuo.
4271 [Rēzeknes apr.].

12843.

Anniņa dzieda
Vāciešu starpā,
Jānīts klaigā
Kārklienā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12844.

Grienvaltiešu jauni [veci] puiši
Staigā ausis nolaiduši;
Kad ierauga iecavnieces,
Saceļ ausis kā lemešus.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Ūja velni N-nieki,
Rāpu līda gar rubezi,
Ieraudzīja meženieces,
Izceļ ausis kā lemešus.
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

12845.

N-iešu kluču muldas
Aiz eglēm zīlējās;
N-iešu dzeltānītes
Uz ezara velējās, -
Zīžu krekli, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12846.

Lakstenieši lakstīt laksta,
Zvidzenieši zviedzin zviedz;
Mani balti bāleniņi,
Ne tie zviedze, ne lakstīja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12847.

NN māte savu dēlu
Treju grožu galā sēja;
Visus trejus pušu rāva,
Pēc meitām dzīdamies.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12848.

Ūzenieki mani sauca:
Pagaid~, daiļā abgunstniece!
Ai, daiļaja abgunstniece
Ne galviņu neatgrieza.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12849.

Kurzemnieku melni gaiļi
Staigā, spārnus nolaiduši;
Vidzemnieku vistiņām
Apzeltīti cekuliņi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12850.

Mežinieku melni puiši
Caur krūmiem raudzījās;
Džūkstenieku baltas meitas
Kā puķītes ziedēt zied.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12851.

Suntelnieki, ropelnieki,
Tie bagāti maizes tēvi:
Mājā ceplis, mežā malka,
Rīgā rudzi spīķerī.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 203 -

12852.

Blintenieki, nabadziņi,
Malkas veda Liepājā.
Dabon diķi vezumā,
Brauc mājā kaudamies.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12853.

Jānīšam, nabagam,
Liela skāde notikuse:
Mīļākā Vāczemē
Uz smildziņas nodūrās.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

12854.

Palsmaniešu ozoliem
Spradži lapas noēduši;
Rancēniešu liepas aug
Krūzētām lapiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1. Viņas puses ozoliņi
Salnas kosti, rūša ēsti;
Šai pusē liepu rinda
Sudrabiņa lapiņām.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12855.

Korveniešus pārstaigāju,
Vāģiem ilkšu neredzēju:
Korveniešu laiski puiši
Vāģiem ilkses nograuzuši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12856.

Ziemeļami pieci puiši,
Vieni paši apausīši.
Kad vajdzēja zirgu jūgt,
Cits no cita raustījās.
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

12857.

Pēterīti, pekainīti,
Nes meitām launadziņu!
Meitas tev šūdinās
Peļu ādas kažociņu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12858.

Pienavnieku puisēniņi
Nomīzuši pļavas stūri;
Ne tur auga zaļa zāle,
Ne sarkans āboliņš.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12859.

Taurupē rozes zied,
Āderkasā magonītes,
Tai vecā Plāterē
Nodzeltējšas kliņģerītes.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12860.

Basenieki, rudāzīši,
Neminat āboliņu!
Lai stāv balts āboliņis
Gudenieku aitiņām.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12861.

Ķesters sauca, ķesters brēca;
Kas tos miežus nogulēja?
Jēpis miežus nogulēja,
Ar Anniņu spēlēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12862.

Kurzemnieki savas meitas
Sapinuši zediņos;
Šejnes puiši izraušīja,
Ar suņiem kaudamies.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Zediņosi sastādīja;
Vidzemnieku jauni puiši
Gaŗām gāja dziedādami.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

12863.

Kurzemnieki savas meitas
Zem tiltiņa pabāzuši;
Vidzemnieki izvilkuši,
Par vardēm domādami.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Piebaldzietes savus puišus
Patiltē sabāzušas;
Cirstēnietes izvilkušas,
Par vēžiem domādamas.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

12864.

Viesēnieši savas meitas
Tirgū veda pārdodami;
Lauterieši nopirkuši,
Linu podu dēvēdami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12865.

Piebaldzēni, žigli vīri,
Ar zirgiem blusu ķēra:
Vēl tās pašas nenoķertu,
Ja vēl divi nedanāktu.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 204 -

12866.

Kārtužnieki zemi resni,
Pie kumeļa trepes lika;
Nītaurieši tievi gaŗi,
Stāvu lēca kumeļā.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12867.

N-os [nāburgos] seši puiši
Stiliņģie barojami.
Ejam visas, mēs māsiņas,
Laižam viņus klajumā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Upmaliešu stalti puiši
Steliņģi barojās.
Iesim, meitas, izjāsim
Ar visiem iemauktiem.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

12868.

Ogrēnieši zili melni,
Pa kārkliem vazājās;
Ērglēnieši vārnas šāva,
Nošauj vienu ogrēnieti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Kurzemnieki savas meitas
Pa krūmiem sadzinuši;
Vidzemnieki nošāvuši
Par vārnām, žagatām.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

12869.

Bebrēnieši, zirgu zagļi,
Kungam zirgu nozaguši;
Darba dienu gaļu ēde,
Svētdien kaulus skrubināja.
18 (Meņģelē).

12870.

N-os slinkas meitas,
Pa lodziņu mēslus bēra;
Pa lodziņu mēslus bēra,
Stupes meta pabeņķē.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

12871.

N-os [kaimiņos] slinkas meitas,
Piecas gāja govju slaukt;
četras pupus kustināja,
Piektā asti studzināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12872.

N-os slinkas meitas,
Suni sūta govis slaukt.
Suns iegāja laidarā,
Asti vien kustināja.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12873.

Kalngalnieši spīdēt spīd,
Melngalnieši melnēt meln;
Kalngalniešiem saule spīd,
Melngalniešiem mēness riet.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12874.

Suntalnieku stalti puiši,
Jūs tik daudz nesmejiet!
Es pie jūsu deguniem
Zelta trepju netaisīšu.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

12875.

N-īši, stipri v~eiri,
Jeurmalī v~ēzi kava;
V~ēl šis, škelms, nabādava,
Ūsys vīn škurinava.
422 [Līvānu pag. D].

12876.

Openieši, stipri vīri,
Piecatā odu kāva;
I to pašu nenokautu,
Ja nelūgtu jaunroziešus,
Ja nelūgtu jaunroziešus,
Lai tie nāk palīgā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12877.

N-ieši, stipri vīri,
Pieci vienu odu kava;
Ir tad vēl nenokautu,
Ja pie mieta nepiesietu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Laucenieku jauni zēni
Viena oda nenosita;
Dasējuši pie sētmala,
Ar pātagas plucināja.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2. Kurzemnieki, jauni puiši,
Pieci vienu zaķi šāva;
Tad nebūtu nošāvuši,
Kad nebūtu piesējuši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

3. Piebaldzēni, stipri vīri,
Trīsdeviņi āzi kava;
Vēl āzīša nenokautu,
Ja pie sētas nepiesietu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 205 -

12878.

N-nieki, stipri puiši,
Pieci vienu uti kava;
Izkavās, apnikās,
Vēl tā dzīva vazājās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Ancinieku jaunas meitas
Piecas vienu blusu kāva.
Visas piecas nogurušas,
Vēl blusiņa spārdījās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2. Elejnieki, čučelnieki,
Pieci vienu blusu kava.
Kad tā blusa palēcās,
Tad tie visi brīnējās.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

12879.

Nāburgam tādi puiši
Kā tie ziemas sivēntiņi;
Kuŗu reizi pāeduši,
Uzmet pumpu mugurā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

128791.

Turaidieši, tāšu bikses,
Ar teļiem Rīgā brauc.
Kā tās tāses grabēt sāka,
Tad tie teļi spriņģot sāka.
29 [Nurmižos (Vildogas pag. Rg)].

12880.

Piebaldzēni, teļa purni,
Miežus sēja pavardā;
Drustēnieši, bāleniņi,
Ar piešiemi izspārdīja.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12881.

Vangalnieši tiltu taise
No vecām siekstām;
Mūs~ bāliņ~ tiltu taise
No jaunem dāldrem.
Mūs~ māsiņ~s pāram gāj~
Kā saulits spiglodam;
Vangalnieši raudzedam
Asariņas bierdinej~.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12882.

Jaunmuižieki, čīkutiņi,
Trīs vienā ķēvītē;
Gudenieku puisēniem
Ikvienam kumeliņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12883.

Plāteriešus cauri gāju,
Vienas vardes neredzēju:
Plāterieši apēduši.
Par vēžiem domādami.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12884.

Nāciet, ļaudis, skataities,
Kādi ērmi pasaulē:
Cūka puisi piegulēja
Mazajāi tērcītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12885.

Nākat, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi žagaros:
Krupis puisi purināja,
Pie ausīm turēdams.
251 [Smukās (Remtes pag. Tk)].

12886.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No Vidzemes puisēniem!
Sit pierē, grūd mucā,
Ved uz Rīgu pulverī:
Rīgas kungi izšaudīs,
Pa ielām staigādami.
1311 [Apē (Vlk)].

12887.

Nav ne nieka, nav ne nieka
No tiem mūsu puisīšiem,
Šaujiņā saberžami,
Vējiņā palaižami.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12888.

Nav odziņu tai mežā,
Ne odziņu mētariņu;
Nav meitiņu tai ciemā,
Ne meitiņu māmuliņu.
198 [Saldū].

12889.

Ni myužam pūriņam
Zaļi zīdi nazīdē;
Myužam puiškins nu meitiņas
Loba vuorda nadzērdē.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

- 206 -

128891.

Nebūs labi, nebūs labi
Āža raga pūtējam:
Šī devīta vasariņa,
Galvas nauda nemaksāta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12890.

Nadūd Dīvs tuodu meitu,
Kuodys meitys vyškonīšu:
Pīpļaun sauvi, nūlīk sauvi,
V~erās pošys spīģelē.
4223 [Višķu pag. D].

12891.

Naz kū myusu bolta ruoža
Ni zaļoi, ni lopoi;
Naz kū myusu bruoļu muosa
Ni runoi, ni smejas.
4282 [Eversmuižā (Ciblas pag. Ldz)].

12892.

Neveiklītis meitu gaida,
Smildzienā gulēdams.
Guli, guli, neveiklīti,
Jau meitiņa gabalā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Netiklītis meitas gaida,
Ceļmalāja gulēdamis.
Piecelies, netiklīti,
Sen meitiņas pagājušas,
Sen meitiņas pagājušas
Gaŗām tevim dziedādamas,
Gaŗām tevim dziedādamas,
Raibus cimdus adīdamas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12893.

No acīm vien pazinu,
Kas bij bargs tēva dēls:
Platas acis, šķības lūpas,
Pazemīgi lūkojās.
1311 [Apē (Vlk)].

12894.

No tālienes es pazinu
To teicamu tēva dēlu:
čīkstēj~ kauli staigājot,
Klabēj~ zobi runājot.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12895.

No tālienes es pazinu
Stalta puiša gājumiņu:
Nokrīt svārki, kažociņš,
Dūkstī jauna cepurīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12896.

No virsa meitiņa
Sprēgāt sprēgā;
Apakša nedeg
Ne dedzinama.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

12897.

Odi ēda tautu dēlu,
Bizenēt bizenēja;
Lai jo [=viņu] ēda ar velniem,
Kam tas arti nemācēja!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12898.

Pāri lecu puisīšam
Kā tam sila čakārņam;
Ciš ciš, sila čakārnīti,
Nepārplēs lindracīn~s!
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

12899.

Pasasmēju smiekliņam,
Kā smieklam nesasmiet:
Jaunu zēnu cepurīte
Iekrīt cūku silītē.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12900.

Pieci vilki krūmos lēca,
Sešus zaķus izbaidīja.
Tie nebija seši zaķi,
Tās bij ciema zeltainītes.
396 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12901.

Pieci vilki kuili vilka
Pa ābola līdumiņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas bij tautu netiklīts.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12902.

Pūš, puisīti, āža ragu,
Ellē tava dvēselīte,
Ellē tava dvēselīte
Āža raga galiņā.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

129021.

Pūš, puisīt, vaŗa tauri,
Kalniņā stāvēdams;
Kad nebija vaŗa taures,
Pūš vecā zābakā!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

- 207 -

12903.

Puika puika, mīlē mani,
Neēd maizes trīs dieniņas!
Duraks bija, paklausīja,
Dzīvo tukšu vēderiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12904.

Puišeli, punduri,
Griez meitai ceļu,
Lai meita rotā
Pa savu ceļu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

12905.

Puiši gāja pa tīrumu,
Kā puteņi griezdamies.
Kā tiem būsi negriezties,
Suņi bikses plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12906.

Puiši manim nieku prasa,
Kur bij manim niekus ņemt?
Lien, puisīti, tu krāsnī,
Es pa spelti niekus teikšu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12907.

Puiši mani mīļu tur(a),
Es puisīšus vēl mīļāk(i):
Vienu pāri arklā jūdzu,
Otru pāri ecēšās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Lai bēdāja, kas bēdāja,
Es par puisi nebēdāju.
Vienu pāru arklā jūdzu,
Otru jūdzu ecēšās,
Trešo pāru pataupīju,
Ko braukt mežā žagaros.
Izbraukāju puru purus
Kā ar jauniem kumeļiem.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

12908.

Puiši mani mīļu tura,
Es puisīšus vēl mīļākus:
Savērdama diedziņā,
Pakaŗ~ šķores galiņā.
7 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

12909.

Puiši nesa meitu dēļ
Trim stūŗiem cepurīti;
Es nenestu puišu dēļ
Ne vītola vaiņadziņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

12910.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nepazina?
Apēduši melnus strazdus
Zaļās kalna priedītēs.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

12911.

Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezināja?
Rīgā zaga pīpes kātus,
Cēsīs zelta lukturīšus;
Valmierai cauriedami,
Leišam cūku nozaguši;
Limbažos birzmalā
Nokavuši, apēduši.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1. Lai ir meitas, kur ir meitas,
Nāburgos daiļas meitas:
Rīgā zagti zābaciņi,
Valmierā krinoliņi;
No Maskavas pārnākdamas,
Žīdam nastu nozagušas;
Kalna kroga Ķēķītē,
Tur to nastu dalījušas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2. Puiši, puiši, kas tie puiši,
Kas to puišu nezināja?
Rīgā zaga pīpes kātus,
Cēsīs skārda lukturīšus;
No Valmieras pārnākdami,
Leišiem cūku nozaguši.
Lai tā cūka, kur tā cūka,
Kur deviņi sivēniņi!
358 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12912.

Puišu dēļ, jūs meitiņas,
Ienaidiņa neturat:
Rudzi, mieži, tie nosala,
Puišu sēkla nenosala.
217 [Ārlavā (Ārlavas pag. Tl)].

12913.

Puisi puisi, lingu lāci,
Tev nav labas pātadziņas,
Tu iesēji vecu auklu
Vecas vabas galiņā.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

- 208 -

12914.

Puisi puisi, plukatiņi,
Nenāc meitu pulciņā:
Meitas tevi nūjām kūla,
Suņi draiskas dricināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

12915.

Puisīšam, brālīšam,
Div~ nelaimes gadiņā:
Pavasari zirgs nosprāga,
Ruden sievu nedabūja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Bēda bēda tev, puisīti,
Bēda bēdas galiņā,
Ruden bija sievas bēda,
Pavasar maizes bēda.
1311 [Apē (Vlk)].

2. Meitiņām, māsiņām,
Div~ sirdsēsti gadiņā:
Pavasari jērs nosprāga,
Ruden vīru nedabūja.
190 [Kuldīā].

3. Nāburgos Pēteŗam
Div~ bēdiņas gadiņā:
Pavasar zirgs nosprāga,
Ruden sievas nedabūja.
Pēterīt, bālelīt,
Klausi manu padomiņu,
Dabūs~ jaunu līgaviņu,
Dabūs~ jaunu kumeliņu:
čigānam Kristapam
Vakar meita piedzimuse:
Tu varēsi izaudzēt
Sevim daiļu līgaviņu;
NN muižas aitganam,
Tam bij brangi kucēniņi;
Tu varēsi izaudzēt
Sevim bēru kumeliņu.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12916.

Puisīšam, brālīšam,
Div~ sirdsēsti gadiņā:
Ņem līgavu, tā nenāca,
Sēj miezīšus, tie neauga.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12917.

Puisīšam, brālīšam,
Trīs bēdiņas vasarā:
Zirgu pirka, vilks norēja,
Sievu ņēma, tā nenāca,
Bodē pirkti kamzolīši,
Tie sadega pieguļā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kāda mana dzīvošana,
Kāda kunga klausīšan~?
Pirku ķēvi, vilks apēde,
Ņēmu sievu, tā nomire,
Cūkas manu pļav~ izrake,
Teļi apēd~ siena kaudzi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. Jānīšam, bāliņam,
četras bēdas vasarā:
Pirti kūra, tā nodega,
Sievu ņēma, tā aizbēga,
Vienu bērnu vilks aiznesa,
Otru pats nogulēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Anniņai, māsiņai,
četras bēdas vasarā:
Ganos gāja, āzis zuda,
Pirti kūra, tā nodega,
Vīru ņēma, tas nomira,
Pirmo dēlu vilks apēda.
67 [Auļukalnā (pie Drustiem C)].

12918.

Puisīšam, kuilīšam,
Tiem abiem grūts mūžiņš:
Nāk rudens, nokauj kuili,
Nodod puisi zaldātos.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

12919.

Puisītim [Ancītim], nabagam,
Divi bēdas vasarā:
Viena bēda sievu ņemt,
Otra bēda maizi dot.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

12920.

Pulkā meitas dziedātājas,
Nav istabas slaucītājas;
čūska bērnus pirināja
Aiz dorītes pasolā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

129201.

Rau kur nāk, rau kur nāk
Jaunu puišu mīlamā,
Runga rokā, našas kājā,
Maša stūŗa nēzdodziņš.
20 [Krapē (Krapas pag. Rg)].

- 209 -

12921.

Reta reta tā priedīte,
Kam bij viens taisnis zars;
Reti reti tie puisīši,
Kam bij labs tikumiņš.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

12922.

Reti reti tie bērziņi,
Kas aug ceļa maliņā;
Reti reti tie puisīši,
Kas nav zirgu mijējiņi,
Kas nav zirgu mijējiņi,
Kas nav meitu brāķerīši.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12923.

Rotājies, rotaliņa,
Kā tev skaisti piederēja;
Tādai vien nepieder,
Govis māva dārziņā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

12924.

Ruda ruda, puspelēka
Tautu dēla cepurīte,
Rasiņā nomirkuse,
Gana meitas lūkodam.
203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

12925.

Ruden puiši krogā dzēra,
Zied kā virši tīrelē;
Pavasari izbālējši
Kā celmiņi līdumā.
63 [Sprēstiņos (Dauguļu pag. Vlm)].

12926.

Ruden puiši zābakos,
Ruden cauņu cepurēs;
Kad atnāca pavasars,
Ar bomjiemi jācilā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Pavasari jaunas meitas
Ar svīrēm cilājamas;
Nāk rudenis, lidinās
Kā dzeltenas cielaviņas.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Ruden puiši, ruden puiši
Kā pelēki vanadziņi;
Pavasari nemaksāja
Vienas auzas sēnaliņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

3. Ziemu puiši zābakos,
Melnos ūdŗa kažokos;
Kad atnāca pavasaris,
Vīzēm sloksnas staipījās.
- Vasar meitas sārtas gāja,
Lepni galvas grozīdamas;
Sāk gaudot rudens vējš,
Raud, galviņas nodūrušas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12927.

Saimenieka meitiņām
Utis bizes noēdušas;
Nabagai sērdienei
Pa plečiem lidinās.
216 [Ventspilī].

12928.

Saimnieks savas vecas meitas
Kalniņā sēdināja.
Mauciet, puiši, zīda cimdus,
Eita viņas sveicināt!
235 [Abavas muižā (Grenču pag. Tk)].

12929.

Saimnieks teica savus puišus,
Kas to puišu nezināja?
Gultā viņiem saule lēca,
Gultā saule norietēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. čaklas čaklas mūsu meitas,
Tāļu tautas daudzināja:
Gultā tām saule lēca,
Gultā saule norietēja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12930.

Saimnieks teica savus puišus,
Kas tos puišus nepazina?
Rudzus pļāva raudādami,
Krogā gāja dziedādami.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Saimnieks savu meitu teica,
Kas to šļencku nepazina?
Riju kūla raudādama,
Krogū dzēra dziedādama.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

12931.

Saka puisi gudru gudru,
Kāds puisīša gudrumiņš?
Vilkam deva kumeliņu
Par meitiņas augumiņu.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

12932.

Sakaltuse driķu druva,
Kalniņā stāvēdama;
Tā sakalta, tā savīta
Laiskas tautas jaunas meitas(?).
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 210 -

12933.

Zaļa zīle jumtā līda,
Abus spārnus plātīdama;
Tā raud puiši pēc meitām,
Abas rokas žņaudzīdami.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Zīle dzied, zīle dzied,
Abas kājas kratīdama;
Meitas raud jaunu puišu,
Abas rokas žņaudzīdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

12934.

Zaļš ozols, brūnas lapas,
Locīties locījās;
Trakas, puisi, tavas domas,
Lielīties lielījies.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

12935.

Žagatīna čarināja
Leiša kalna galīnā.
Vai tā bija žagatīna?
Tā bij leiša dzeltainīt~.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Svilpēdama sniedze skrēja
Pār Daugavu siliņā;
Tā nebija sila sniedze,
Tā bij leiša dzeltenīte.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12936.

Žāvas nāca, žāvas nāca,
Kas žāvām miegu deva?
Puiši nāca, puiši nāca,
Kas puišiem meitas deva?
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Žāvi nāk, miega grib,
Puiši nāk, meitu grib;
Žāvi miegu gan dabūs,
Puiši meitu nedabūs.
115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)].

2. Žāvas nāk, žāvas nāk,
Kas žāvām miegu dos?
Puiši nāk, puiši nāk,
Kas puišiem meitas dos?
- Kas puišiem meitas liegs?
Puišiem meitas piederēja.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12937.

Šīs sētiņas meitiņām
Dvieļus austi nevajaga:
Dzirneklīši noauduši
Gar visām sienmalēm.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12938.

Šitie puiši pusvācieši,
Pussegloti kumeliņi;
Cik gribēja stalti jāt,
Iejāj~ cūku kūtiņā.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

12939.

Šķībi greizi ildzenieši,
No acīm neredzīgi,
No acīm neredzīgi,
No ausīm nedzirdīgi;
Openieši, gudri vīri,
Kokā olas pirināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12940.

Šķiet~ ozolu vēja lauztu
Diža ceļa maliņā:
Tas tautīša tēva dēls,
Gaŗš uzaudzis, netiklīts.
216 [Ventspilī].

12941.

Šķitu vērsi maurojamu
Vidzemnieku tīrumā:
Vidzemnieku jauni puiši
Raudādami artu gāja.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

12942.

Zemi resni N-ieši
Alkšņus cirst nemācēja;
Tievi gaŗi NN-ieši
Ozoliņu birzi līda.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

12943.

Sila malā dūmi kūp,
Kas tos dūmus kūpināja?
Jauni zēni kūpināja,
Vilka zarnas taisīdami.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

129431.

Zila melna vabulīte
Gaisa vidu lidināja;
Tā nebija vabulīte,
Tā bij puiša dvēselīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 211 -

12944.

Zili melli dūmi kūp
Liela meža maliņā;
Tur deg puišu dvēselītes
Sausa koka zariņā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

12945.

Zili melli dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tā kūp puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1. Zili melli dūmi kūp
Viņā meža maliņā;
Tie nebija zili dūmi,
Tās bij puišu dvēselītes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

12946.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Puiši guļ aizkrāsnī,
Tie skaliņus grabināja,
Tie skaliņus grabināja,
Circens viņus rubināja.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12947.

Skrien, putniņ, upes malu
Ar mazo grāmatiņu,
Aiznes ziņu Pēteŗam:
Liene ļoti nevesela,
Liene ļoti nevesela
Ar tām gūžu nelaimēm.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12948.

Slinka slinka daugaviete,
Kumeliņa nebaroja,
Ziemu tek kājiņām,
Vasar niedru laiviņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12949.

Slinki, laiski tēva dēli
Pa purviem vazājās.
Tie apēda bāliņam
Līdumiņa rācenīšus.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Puisīts sēd kārkliņos
Salāpītu kažociņu;
Tas noēda zirņu druvu,
Tas rāceņu līdumiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12950.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Meitas puisi nogulējšas.
Tā nebija meitu vaina,
Tā bij paša puiša vaina,
Tā bij paša puiša vaina,
Kam lien meitu vidiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

12951.

Smiekla lieta, kauna lieta,
Cūka meitu nogulēja,
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij pašas meitas vaina,
Tā bij pašas meitas vaina,
Kam lien cūku midzenī.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ērmi ērmi, brīnumiņu,
Alkšņiem zied rožu ziedi;
Otri ērmi, brīnumiņi,
Cūka puisi nogulējse.
Tā nebija cūkas vaina,
Tā bij puiša paša vaina,
Tā bij puiša paša vaina,
Kam lien cūkas midzenī.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2. Nāciet, ļaudis, skatīties,
Kādi ērmi pasaulē:
Cūka puisi piegulēja
Mazaja tērcītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

3. Vīri vīri, nava labi,
Vārna brēca ozolā:
Cūka puisi nogulējse
Zirgu staļļa pasilē.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

12952.

Smuidra, gaŗa ataudziņa,
Nav neviena krietna bērza;
Gan slaveni tēva dēli,
Nav neviena krietna puiša.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

12953.

Smuidris bija ozoliņš,
Viena zīle galiņā;
Smuidris bija tēva dēlis,
Viena mārka kabatā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

12954.

Smuks puisītis lielījās
Ar to savu smukumiņu.
Cik raug~ saule rīta rasas,
Tik es sava smukumiņa.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 212 -

12955.

Smuks puisīts, raibs sunīts,
Abi manim pakaļ tek.
Sunim devu maizes reiku,
Puisim kārkla žagariņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

12956.

Staigā vērši baurodami,
Smilšu kalnu meklēdami;
Staigā puiši raudādami,
Jaunu meitu meklēdami.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Melli buļļi, balti ragi,
Iet gar jūru baurodami;
Tā bauroja veci puiši
Pēc jaunām meitiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2. Staigā govis maurodamas,
Zaļas zāles meklēdamas;
Staigā meitas raudādamas,
Jaunu puišu meklēdamas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Staigā vērši maurodami,
Smilkšu kalnus meklēdami,
Jauni puiši raudādami,
Jaunas meitas gaidīdami.
Atrod vērši smilkšu kalnus,
Tie mācēja putināt;
Atrod puiši jaunas meitas,
Nemācēja bildināt.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

4. Viņpus upes bērzu birze
Sudrabiņa lapiņām,
Tur sajāja jauni puiši
Ik vakara pieguļā.
Staigā zirgi zviegādami,
Baltāboļa meklēdami;
Staigā puiši raudādami,
Jaunu meitu meklēdami.
Dabūs zirgi baltāboļu,
Kas dos puišiem jaunas meitas?
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

12957.

Suņam devu zaķa lāpu,
Lai dzen meitas klajumā.
Suns izdzina jaunu meitu,
Visskaisto zeltainīti.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

12958.

Tai mātei piecas meitas,
Visas tādas cepļa guļas;
Es mātei viena meita,
Visa darba darītāja.
226 [Kandavā (Tl)].

12959.

Tas to teica, kas nezina,
Kāda puiša bagātība;
Gan zināma ceļa pelce,
Drīz pielija, drīz izžuva.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

12960.

Tautas meita lielījās
Zaļ~ ar melnu šķetināt;
Es redzēju baznīcā
Vērša ādu mugurā.
231 [Stendē (Stendes pag. Tl)].

12961.

Tautu meita zeltenīte
Klibodama vien staigāja;
Ieraudzījse man~ bāliņu,
Sāk rikšiem darināt.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

12962.

Tautu meitas lielījās,
Puķēm griestus puškojušas.
Ko tās puķes palīdzēja,
Kad nav kvēpus slaucījušas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12963.

Te bij laba meitu zeme
Lielvārdiešu pagastāi:
Te tās auga, te lapuja,
Te vecumu nosirmuja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12964.

Tie laiskie tēva dēli
Uz pagales vien sēdēja;
Kā pagali čiksta, baksta,
Aizstellēt nevarēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

12965.

Tēva dēls lielījās,
Krogē dzerti neejot.
Kad nav naudas, tad neiet,
Uz parādu tam nedod.
226 [Kandavā (Tl)].

- 213 -

12966.

Tik vien bija lāga puišu,
Kā septiņi gabaliņi.
Divi mira, divi slīka,
Divi dien ķeizaram;
Septītais vien palika,
Tas ar bomi cilājams.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)].

12967.

Tik vien bija skaistu meitu
Koknesiešu pagastā:
Urgas saule, Rasas zvaigzne,
Jaunkrieviņu gaigaliņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Tik vien bija skaistu meitu
Nētķeniešu zemītē:
Urbiņos saule lēca,
Meldeŗos mēnesnīca.
Auseklītis mazmiedzītis
Ramdat~ meitas lūkojās.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2. četras vien skaistas meitas
Kastarniešu tiesiņā:
Vieglā gaiss, Knibas zvaigzne,
Kalnamuižas mēnesnīca,
Kalnamuižas mēnesnīca,
Līčamuižas vaska svece.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

12968.

Tikušas, tikušas
NN meitas:
Pērnie mēsli
Istabas kaktā.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

12969.

Trīs gadiņi savadāju
Puišus lūka pavadā,
Ceturtā gadiņā
Ved~ uz Skrundu andelēt.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12970.

Trīcēt trīc kļava lapa,
Uz ūdeņa griezdamās;
Tā trīcēja puiša roka,
Ap meitām skaunoties.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

12971.

čaklas čaklas jūs meitiņas,
Lielas darba darītājas:
Jums mutīte nemazgāta,
Neslaucīta istabiņa.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 25 [Līgatnē (Līgatnes pag. Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12972.

čiva čava lakstīgala
Pa tām mūsu ataugām;
Tā čivā nāburg~ puiši
Uz tām mūsu meitiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Vidžu vadžu lakstīgala
Pa zaļām atvasēm;
Tā vidžena ciema meitas
Uz tiem mūsu puisīšiem.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12973.

Tu, māsiņa, ciemā biji,
Ko tie ciema puiši dara?
Lūkus plēsa, vīzes pina,
Ceļi dega ugunī.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es vaicāju māmiņai,
Ko ciemiņa meitas dara.
Sloksnes plēsa, vīzes pina,
Ceļi dega ugunī.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12974.

Tu, puisīti, kā krupītis,
Es meitiņa kā puķīte;
Tu kā krupis gubējies,
Es kā puķe līgojos.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ak tu puika utubunga,
Tev nav lāga cepurītes,
Tu kā krupis vazājies,
Es kā liepa līgojos.
552 [Ozolu muižā (Ozolu pag. Vlm)].

12975.

Tu puisīti knēvelīti,
Ko gar mani knakstinies?
Tev vēl tālu jāskatās,
Manas kurpes jānoslauka.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

12976.

Tu puisīti pundurīti,
Ko nāc meitu pulciņā!
Tev būs jāti koka zirgu,
Kuņu nesti padusē.
226 [Kandavā (Tl)].

- 214 -

12977.

Tu puisīti teļa purna,
Tu meitiņas nepazīsti;
Vai tu esi purā dzimis,
Vai tu esi mežā audzis?
1311 [Apē (Vlk)].

12978.

Tu puisīti teļa purns,
Tu meitiņu nepazini:
Tu trenkāji baltu ķēvi,
Jaunu meitu domādams.

1. Rīgas kungi, teļu mutes,
Nepazina jaunu meitu:
Nobučoja baltu vērsi,
Jaunu meitu domādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

12979.

Tu puisīti teļa putra,
Tu meitiņu nepazini:
Tu trenc manu līgaviņu
Caur istabu kambarī.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1. Tu puisīti putras bārda,
Tu meitiņu nepazīsti:
Tu triec meitu māmuliņu
Caur istabu kambarī.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

12980.

Tumši dega uguntiņa
Melnāi meža maliņāi;
Tā nebija uguntiņa,
Tā bij puiša dvēselīte,
Tā bij puiša dvēselīte,
Kas meitiņas niecināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

12981.

Tupi, tupi, Pēterīti,
Pie tā cepļa caurumiņa;
Vai tu gaidi siltas maizes,
Vai tās pašas cepējiņas?
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

12982.

Tvīcin tvīka oša ogle,
Uz ūdeņa gulēdama;
Tā tvīkst puiša dvēselīte
Uz jaunām(i) meitiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Tāļu spīd oša skaida
Uz ūdeņa vakarā;
Tā spīd puišu dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

12983.

Uz acīm pabīdīju
Savu zīļu vainadziņu:
Nu redzēju goda puisi
Negodā paliekam.
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

12984.

Vārna, aita, pūce, meita,
Tās ir viena dzimumiņa:
Visas brēca vienu vārdu
Par puisīšu tikumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12985.

Vaiņa vaiņa tai meitai,
Tai nerūga iejaviņš.
Ko tai rūga, kupučoja,
Dzīvi rudzi muldiņā?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12986.

Vairāk gruzda nekā dega
Sveķa celmi līdumā;
Vairāk stalti ne bagāti
Rikteriešu tēvu dēli.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

12987.

Varen skaistas, dailas meitas
Neēd skābus kāpostiņus.
Nāc, meitiņa, tu pie manis,
Tev būs laba dzīvošana:
Brokastā jēra plūči
Ar tiem rīšu putraimiem,
Pusdienā cūkas gaļa
Ar šķērētis kāpostiņis,
Vakarā kreima maize,
Vecais Krišis klātgulēt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

12988.

Viegli tek ritenīši
No kalniņa lejiņā;
Tā tecēja jaunas meitas
Uz jauniem puisēniem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 215 -

12989.

Viena meita māmiņai,
Kas to valda, kas nevalda?
To meitiņu puiši valda,
Kas bij viena māmiņai.
40-1 (Bigauņciemā).

12990.

Viens netiklis tēva dēls
Grib ar mani ceļu iet.
Speŗ ar kāju ceļmalē,
Būs mušām launadziņš.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

12991.

Viens pats bija labs puisītis
Ēdolnieku novadā,
Tam pašam līgaviņa
Piltenieku novadā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

12992.

Viens pats vieni krietnis puisis
Kastrāniešu tiesiņā,
I tas pats neģeldēja
Suntalnieku cūkganam.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

12993.

Velns par puisi daudz bēdāja,
Es par puisi nebēdāju;
Es aizjūdzu pāŗa puišu,
Brauc~ uz purvu žagaros.
1253 [Kroņa laicenē].

12994.

Velt~ meklē smagu graudu
Tik lielāsi pelavās;
Velti gaidi gudru vārdu
Gaŗās meitu valodās.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

12995.

Vīzīgam puisīšam
Šai saulē lēta dzīve;
Kad aizies pie Dieviņa,
Ar degunu mālus mīs,
Ar degunu mālus mīs,
Caur ērkšķiem zīlēsies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12996.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīze lēca pakaļā.
Atskaties, vizīgs puisi,
Kas tev lēca pakaļā!
1253 [Kroņa laicenē].

12997.

Vīzīgs puisis ceļu gāja,
Vīzīg~ gūžas gorīdams.
Tā, puisīt, pielūko,
Ka tu gūžas neizgriez!
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

12998.

Vilkam aste stāvu stāv
Pret melniem debešiem;
Tā stāv puiša dvēselīte
Uz jaunām meitiņām.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)], 3531 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Stāvu stāv(u) vilkam aste
Pret melniem debešiem;
Tā stāvēja jauni puiši
Pret to meitu māmulīti.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

12999.

Vilks apēda tautu meitu,
Ciema kuci dēvēdams,
Kam tā tek ik vakara
Uz maniem bāliņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13000.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Dod, Dieviņ, puišam prātu
Cirvjam kātu ietaisīt!
421 [Taurupes pagastā (Rg)]. 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13001.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Iedzeniet cirvjam kātu,
Iedodiet puišam prātu!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

13002.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Stāv pie priedes siliņā.
Cirvim kātu gan ielika,
Puišam prāta neielika.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Slot~ bez kāta, meit~ bez prāta
Stāv istabas kaktiņā.
Slotai kātu gan ieliku,
Meitai prātu neieliku.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

- 216 -

2. Ciers bez kāta, vīrs bez prāta,
Tā bij sievas nelaimīte;
Cieram kātu gan ielika,
Vīram prāta neielika.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13003.

Cirvs bez kāta, vīrs bez prāta
Gul zem zaļa ozoliņa.
Paliek kungi bez padoma,
Ap to vīru domādami.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

13004.

Cirvs bez kāta, puiss bez prāta
Guļ zem zaļa ozoliņa.
Cirvjam kātu ietaisām,
Kur ņemsam puišam prātu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

13005.

Citus gadus puiši jāja
Sirmus, bērus kumeliņus;
Nu jāj puiši raibus suņus,
Aiz ausīm(i) turēdami.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Šiemreiz puiši zirgus jāja
Riņķotiem iemauktiem;
Nu jāj raibus kaķēniņus,
Pie ausām turēdami.
226 [Kandavā (Tl)].

13006.

Cūkas puisi nogulēja,
Meita vilka sētmalī.
- Gul~ tu, šķelmi, sētmalī,
Diezgan muni kaitināji!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

42211.

Vai brālīti, vai brālīti,
Tev bij slikts amatīns!
Kuŗš puisītis sievu ņēma -
Tu lindraku vedējīns.
39 [Bārtas Lp].

42212.

Ai Jānīti, ai Jānīti,
Tavu smuku augumiņu!
Trīs kūleņus runcis meta
Apkārt tavu augumiņu.
84 [Dikļu Vlm].

42213.

Vai Dieviņi, ko darīšu,
Kādas meitas mūs' laikos!
Ar dakšām gultu taisa,
Ar cimdiem govis slauca.
96 [Durbes Lp].

42214.

Ai dižena tautu meita,
Tavu skaistu augumiņu!
Ar cimdiem govis slauca,
Ar dakšām vietu taisa.
605 [Skolas].

42215.

Ai meitiņa, ai meitiņa,
Tavs raženis augumiņš!
čikstēj' kauli staigājot,
Klabēj' zobi runājot.
184 [Ķēču Rg].

42216.

Aija aija vasariņa,
Līdumiņš neapsēts!
Puiši guļ gar žogmali,
Dundurs apkārt trīcinā(ja).
605 [Skolas].

42217.

Aiju aiju tautu dēls,
Tavu lielu netikumu!
Vēl stāv tavas staļļa durvis,
Vakarēju vērum(iņ)u.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

42218.

Ai dzāruojs, zyrga golva,
Tu meiteņ(u) napazin(i).
Tu sagivi boltu čēvi,
Jaunu meitu duovuodams.
326 [Preiļu D].

42219.

Vai māmiņa, tavas meitas
Vakarēja gulumiņa!
Krēsli, beņķi necilāti,
Istabiņa neslaucīta;
Istabiņa neslaucīta,
Mēslu čupa pabenķī.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

- 217 -

42220.

Ai nama tēvīni,
Tavu slinku puišu!
Visi tavi kumelīni
Neēduši, nedzēruši,
Staigā ausis nokāruši.
282 [Nīcas Lp].

1. Ai nama māmiņa,
Tavu mundru meitu!
Visi tavi kazlēniņi
Paēduši, padzēruši,
Staigā ļipas sacēluši.
282 [Nīcas Lp].

42221.

Ai puisīti, ai puisīti,
Nu tu esi neziņā!
Pērnā rasa, aizpērnā
Vēl deguna galiņā.
227 [Liepkalnes (Liepkalnes-Ozolu) Md].

42222.

Ai puisīti, ai puisīti,
Tavu smuidru augumiņu!
Tev nav tēva padomiņa,
Kā tam ciram gaŗa kāta;
Cirvjam kātu gan ielika,
Puisim prātu neielika.
358 [Rugāju Abr].

42223.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynova?
Mitru puiši, razbainīki,
Malnu kači svylynuoja.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

42224.

Aiz kalniņa lejiņā
Brēktin brēca kazulēni.
Tie nebija kazulēni,
Tās bij meitu dvēselītes;
Tās bij meitu dvēselītes,
Jaunu puišu izslāpušas.
116 [Garozas Jg].

42225.

Aiz kalniņa lejiņāi
Zili melni dūmi kūp.
Tur sadega puišu sirdis
Ziluguni sprakšēdamas.
476 [Vecpiebalgas C].

42226.

Aiz ko mūsu upmalā
Līki kārkli saaugusi?
Jauni puiši noviļāja,
Ar meitāmi gulēdam(i).
241 [Lubānas Md].

42227.

Aiz upītes dūmi kūpa,
Kas tos dūmus kūpināja?
Kolberģieši vardes cepa,
Siļķes asti domādami.
15 [Alūksnes Vlk].

42228.

Adulnieši savas meitas
Sudrabā kaldināj(a);
Gulbenieši savas meitas
Tiltiņā sataisīj(a);
Adulnieši pārbraukdami,
Alvas tiltu dēvēdam(i).
3 [Adulienas Md].

42229.

Aglyunīši, Nīdriškīši,
Vīnā vītā sīnu pļuovja.
Nīdriškīši, gudri veiri,
Nūzūg sīna kasējiņu;
Aglyunīši, navēklīši,
Namuok savu nūturāt.
143 [Jāsmuižas D].

42230.

Ak tu ciema zeltenīte,
Sen jau tavu godu zinu:
Maizes krāsne sadeguse,
Sivēnīni nebaroti.
192 [Kosas C].

42231.

Ak tu meitu vasariņa,
Auga ziemu, aug vasaru.
Ko tie puiši zie