HomeIntroductionBrowseImagesSearchLinks
Table of Contents |View Entire Work

- 149 -

CILVĒKA MŪŽA RITUMS, ĢIMENES UN RADU SADZĪVE

- 150 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 151 -

GRŪTNIECĪBA UN DZEMDĪBAS

Prof. K. Straubergs

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 152 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 153 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 154 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 155 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 156 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 157 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 158 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 159 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 160 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 161 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

BĒRNA GODĪBAS

Prof. K. Straubergs

- 162 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 163 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 164 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 165 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 166 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 167 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 168 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 169 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 170 -

The prose essays are available as page images only. Prozas apceres var lasīt tikai kā skēnētas lapas.

- 171 -

RADĪBU, KRISTĪBU UN KŪMU DZIESMAS

1. GRŪTNIECĪBA

1. Tautietis priecīgs pajoko par svētītu līgaviņu.

1053.

Vaicājiet jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicāju gana mīļi,
Viņa manim nesacīja.
133 [Palsmanē (Palsmaņa pag. Vlk)].

1. Mana jauna līgaviņa
Raudādama vien staigāja.
Vaicājat jūs, māsiņas,
Ko raud mana līgaviņa;
Es vaicāju gana mīļi,
Viņa man nesacīja.
"Ko es, nelga, tev sacīšu,
Tu pats mani rūdināji."
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1054.

Paraugos, pasmejos
Uz tās savas līgaviņas:
Nava vairs tik lustīga,
Kā atvedu pērruden;
Neziež vairs vaigu gali,
Kā ziedēja bāliņos.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Smieties vien pasasmēju,
Līgavā raudzīdams.
Kur, līgava, tie ziediņi,
Kas ziedēja bāliņos?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1055.

Paldies Dievu Dieviņam,
Nu briedīga vasariņa:
Briest man rudzi, briest man mieži,
Briest man jauna līgaviņa.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1. Es to savu līgaviņu
Ar pupām apbaroju:
Brieda zirņi, brieda pupas,
Brieda mana līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Kas to manu līgaviņu
Ar pupām pārbaroja?
Raud galviņu saņēmuse,
Vēderiņu braucīdama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1056.

Prieki, prieki tēviņam,
Kad zaļoja rudzu lauks;
Vēl jo prieki dēliņam,
Kad svētīta līgaviņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1057.

Pūta mana līgaviņa,
Par pagalmu tecēdama:
Vai būs dēls, vai būs meita
Krūzainiem matiņiem?
Ja būs dēls, raušu mucu,
Ja būs meita, tai pusmucu.
31 [Pabažos (Pabažu pag. Rg)].

2. Grūtas sievas pienākumi; josta devītā rakstā; vēsts mātei un vecmātei.

1058.

Mīļa Māŗa dusmas tura
Uz jaunām sieviņām,
Kam tās gāja pliku galvu,
Ar basām kājiņām.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1059.

Paldies saku māmiņai
Par to vieglu dvēselīti:
Nesēdējse uz akmeni
Grūtajāsi dieniņās.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

- 172 -

10591.

Vai Dieviņ, ko darīšu,
Jau nevaru saliekties;
To man dara silta guļa,
Tautu dēla mīlestība.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1060.

Es apvilku zīda svārkus
Līdz kājiņu galiņam,
Lai ļautiņi neredzēja
Māŗas mīļu dāvaniņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Velcies, mana līgaviņa,
Līdz zemīti brūnus svārkus,
Lai ļautiņi neredzēja,
Ko tev deva mīļa Māŗa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2. ģērbies, mana līgaviņa,
Brūnajos svārciņos,
Lai ļautiņi nepazina
Tava ziedu birumiņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1061.

Manim bija raiba josta
Deviņiem ielokiem.
Kad paspruka devītā,
Tad uz pirti: vai, vai, vai!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1062.

Es sacīju tautiešam,
Lai mērc miežus ūdenī:
Jau jostiņu es palaidu
Devītā rakstiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1063.

Sāp sirsniņa, sāp galviņa,
Nevienam nesacīju;
Kad sāpēja vēderiņš,
Tad sacīju tautiešam:
Lai mērc miežus ūdenī,
Lai met vepri aizgaldā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

1064.

Vai mana, vai mana,
Viss kust, viss kust!
Kust mana nabīna,
Kust vēderīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1065.

Vai, manu lielu prieku,
Ko es daudzi priecājos!
Pērn bij kāzas - trai rai rai!
šogad pirtī - vai, vai, vai!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1066.

Zīlīt' skrēja upes malu
Ar mazo grāmatiņu:
Māmiņai vēsti nesa,
Ka es ļoti nevesela.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Ar balodi ziņu sūtu
Tālajaje māsiņai:
Dziļi dubļi, stīvi zirgi,
Piekusuši arājiņi.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1067.

Jūdz, tautiet, kumeliņu,
Brauc pakaļ māmiņai!
Nežēlo zirga sava,
žēlo manu augumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1068.

Jūdz, tautieti, bēru zirgu,
Brauc pie manas māmuļītes,
Lai redz mana māmuļīte,
Vai es mirstu, vai dzīvoju.
224 [Kabilē (Kld)].

1069.

Sūtīj' ziņu Māriņai,
Sūt' manai māmiņai;
Nāc, māriņ, tu papriekšu,
Nekā mana māmulīte.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

Devu ziņu Laimiņai!
Devu ziņu māmiņai!
Papriekš Laima steigusies,
Kā vēl mana māmuļiņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1070.

Veca māt', veca māt',
Važosim ciemiņā;
Nu nevaidi salti laiki
Nu nečīkst kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

36590.

Celīs augšā, tautu dāls,
Īksa dīna, gari dorbi;
Sīn tu leiksti, šoupulīti,
Gryuši pyuta leigaviņa.
36 [Balvu Abr].

- 173 -

36591.

Jūdz, tautieti, labu zirgu,
Brauc pēc manas māmuliņas.
Kā tautieti esm īlēju,
Tā mīl mana māmuliņ'.
119 [Gaujienas Vlk].

36592.

Jyuru putni, gaigelītes,
Nesit ziņu muomiņai:
Māmiņ, tavs auklējums
Ik dīniņas gauži raud.
326 [Preiļu D].

36593.

Lūdzu tēvu, lai kuŗ pirti,
Lūdzu vecas māmuliņas:
Nāc, vecā māmuliņa,
Man sieviņa sabrukusi,
Jau jostiņu atlaidusi
Devītā rakstiņā.
358 [Rugāju Abr].

36594.

Pokuleits molku cierte,
Ar ku pierti kurynuot;
Svāta Muora pierti slauka,
Slīksnī kuojas atspāruse.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

36595.

Steidz, bāliņ, kāzas dzert,
Ej mežā līksti cirst;
Tava jauna līgaviņa
Smagi pūš, gauži raud.
46 [Beļavas Md].

2. RADĪBAS

1. Vienmēr jāgodā Laima, jātīra Laimai ceļš, sevišķi jākopj pirts taka in pirts - dzemdēšanas vieta.

1071.

Vainaciņu valkādama,
Par Laimiņu nebēdāju;
Kad noņēma vainaciņu,
Lūdzu Laimes raudādama.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1072.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Mīļi Laimu lūdzaties;
Vecas sievas nebēdāja,
Tās ar Laimu saderēja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1073.

Jauni puiši, jaunas meitas,
Tīrījiet ceļa malas:
Dieviņš jāja, Laime brauca,
Pakrīt Laimes kumeliņš.
81 [Katriņā (Katriņas pag. C)].

1074.

Slaukāt, meitas, istabiņu
Vakariņa krēsliņā,
Lai Laimīte nepakrita,
Naksniņā staigādama.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

1075.

Jaunas sievas, jaunas meitas,
Ravējat pirtes taku;
Vecas sievas izravējšas,
Vecas bēdas izbēdājšas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1076.

Jaunas sievas, jaunas meitas,
Ravējat pirtes taku:
Kad Dēkliņa pirtē nāca,
Lai neķēra stērbelītes.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1077.

Es atradu mīļu māŗu
Pirtes taku ravējam;
Es atstāju visu darbu,
Teku, līdzu noravēt.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es atradu svētu Māru
Pirtes taku ravējam;
Nosasedzu villainīti,
Palīdzēju noravēt.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1078.

Mīļā Māra apskaitās
Uz jaunām meitiņām:
Atrod pirti neslaucītu,
Pirtes taku neravētu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1079.

Mīļa Māŗa dusmas tur
Uz jaunām sieviņām,
Kam neslauka pirtes taku,
Netur šķīstu ūdentiņ'.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 174 -

1080.

Jaunas sievas, ko gaidāt?
Puškojieti pirtas jumtu;
Tā Dieviņis jūs puškos
Ar dēliemi, ar meitām.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

1081.

Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Te tu iesi pirtiņā
Grūtajās dieniņās.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ziedo, mārša, ko ziedo,
Ziedo savu pirtes taku:
Tur tu pērsi dēlus, meitas,
Visu mūžu dzīvodama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1082.

Es savai līgavai
Līdz pirtei tiltu taisu,
Lai kājiņas neapmirka,
Ar Laimiņas staigājot.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1. Es savai līgavai
Līdz pirtei tiltu taisu,
Lai kājiņa neslīdēja,
Laimes ceļu staigājot.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1083.

Rudz pelēks akmentiņš
Pirtes taka maliņā:
Sieviņām apsēsties
Gŗūtajās dieniņās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Mīļas Māŗas pirtiņā
Div' pelēki akmentiņi:
Sieviņām uzmesties
Gŗūtajās dieniņās.
226 [Kandavā (Tl)].

1084.

Liepa auga pirts priekšā,
Zari līka pirtiņā;
Tur sievām pieķerties
Grūtajā stundiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1. Grazni auga ābelīte
Pirtes taka maliņā;
Tur pieķērās līgaviņa
Grūtajāsi dieniņās.
363 [Dzirciema pag. (Tk) un citur Kurzemē].

2. Kurina pirti radībām (arī pirtī žām); zieds Laimai.

1085.

Es redzēju, kaimiņos
Pušvakara pirti kūra:
Ja Dievs dos, Laime liks,
Tur būs man krusta bērns.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Es redzēju, kaimiņosi
Rītā agri pirti kūra;
Tur man bija lieli prieki:
Tur pādīte cerējama.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1086.

Es nezinu, kas par vainu
Jaunā vīra līgavai:
Pusvakara pirti kūra,
Ciema sievu aicināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1087.

Es negribu tautu dēlu
Līdza Māŗas pirtiņā:
Kad žēloja tautu dēls,
Tad Māriņa nežēloja.
226 [Kandavā (Tl)].

1088.

Nāc, tautieti, tu man līdz
Mīļas Māŗas pirtiņā:
Tev Laimiņa līdzi nāca
Cepurītes ēniņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1089.

Velc, tautiet, savus svārkus,
Liec manā pagalvī,
Lai tie tavi svārki redz,
Ko redz mans augumiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1090.

Vai es viena mātes meita
Uz pirtiņu ceļu gāju?
I Laimiņa pakaļ gāja,
Plaši matus izlaiduse.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1091.

Izpinosi gaŗus matus,
Gāju Laimes pirtiņā;
Dievs to zina, mīļa Laime,
Vai vairs nākšu saulītē.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 175 -

1092.

Gāju Laimas pirtiņā
Vienā linu krekliņā;
Dievis zina, mīļa Māra,
Vai vairs iešu saulītē.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1093.

Vilku mēļu vilnānīti,
Līdu Laimes pirtiņā;
Dieviņš zina to līdumu,
Līdīš' vaira saulītē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1094.

Pirtītēi ieiedama,
Devu labu vakariņu;
Dieviņš zina debesīs,
Nākš' ārā, vai nenākšu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1095.

Pirtiņā ieiedama,
Cieti vēru pirtes durvis;
Zina Dievis, mīļa Māŗa,
Vai iziešu, neiziešu.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1096.

Pirtiņā ieiedama,
Zelta sviedu gredzeniņu:
Ņem, Laimiņ, zelta ziedu,
Neņem manu dvēselīti.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Piertiņā ieiedama,
Metu zelta gabaliņu:
Ņem, Māriņa, zelta naudu,
Neņem bērna augumiņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1097.

Netīšām iesasēdu
Vecu sievu soliņā.
še, Laimiņ, zelta nauda,
Vado manu augumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

3. Laimas palīdzība dzemdētājai.

1098.

Kas māriņu mīļi lūdza,
Tam Māriņa basa tek;
Kas māriņu dzedri lūdza,
Aun kājiņas domādama.
224 [Kabilē (Kld)].

Meita māŗu mīļi lūdza,
Tur Māriņa basa tek;
Lūdz laulāta līgaviņa,
Tad Māriņa kājas aun.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1099.

Nāc, Laimiņa, kad es lūdzu,
Ir basām kājiņām;
Ausi kājas, kavēsies,
Grūt' manam mūžiņam.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1100.

Nelaimīte kājas ava,
Dzīrās manim līdzi nākt;
Nāc, Laimiņa, tu man līdzi
Basajām kājiņām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1101.

Kur tecēji, Laimes māte,
Liepu slota padusē?
"Pērn aizvesta vedekliņa
šogad lūdza raudādama."
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

11011.

Kur tu tek, svēta Māra,
Zelta slota padusē?
Tā nebij zelta slota,
Tā bij bērza pazarīte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1102.

Kur Māriņa basa tek
Par ābeļu līdumiņu?
Pie jaunām sieviņām
Grūtajās dieniņās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1103.

Basa Laime pārtecēja
Par ābeļu līdumiņu;
Es nevaru basa iet
Ne pār sētas pagalmiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 176 -

1104.

Kur tu teci, mīļa Māra,
Zīda svārkus pacēluse?
"Tur tecēja, kur vajdzēja,
Kam celiņu aizprasīji."
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

1105.

Es redzēju melnu vistu,
Pirts jumtiņu laipojoti;
Tā nebija melna vista,
Tā sieviņu mīļa Laima.
293 [Gravendālē (Mežotnes pag. B)].

1106.

Mīļa Māŗa sieviņām
Trejus ziedus pametuse:
Namāi meta liepas lapas,
Istabā ievas ziedus,
Pirtes taku kaisījuse
Apentiņa lapiņām.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1107.

Ne visiem Laime klāja
Savu zīda paladziņu;
Sieviņām vien paklāja
Grūtajā dieniņā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1108.

Mīļa Māŗa man apjoza
Trīs kārtiņas vaŗa jostas;
Ai Māriņa, mīļa balta,
Kā es tādu panesīšu!
"Nes, meitiņa, kā varēji,
Kā nes tava māmulīte."
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1109.

Laima vilka zaļu jostu
Deviņiem kamoļiem;
To apjoza sieviņām,
Laimas pirtī peŗoties.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1110.

Saulīt balta, rietēdama,
Neņem līdzi atslēdziņu:
Daža laba mātes meita
Grūtajās dieniņās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1111.

Man bij zelta atslēdziņa
Zelta jostas galiņā;
Es atslēdzu Laimiņai
Mīlamo kambarīti.
226 [Kandavā (Tl)].

1112.

Laimeņai cadra jūsta
Pilna seik' etslēdzeņ';
Man, Laimeņ, tei atslēga,
Kura vīgli aizaslēdzi.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1113.

Viena sieva pirtiņā,
Trīs Laimiņas aizdurvē.
Viena saka: iet iekšā!
Otra saka: neiet vis!
Trešā saka: iet iekšā,
Vārdot (vadot?) sievas augumiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Runovuos treis Laimienies
Aiz piertienis stuovuodamas.
Vīna soka: īsim dreižuok;
Ūtra soka: pastuoviesim!
Treša soka: līņ vydā,
Ruciej sīvys augumieņu.
414 [Krāslavas apkārtnē].

4. Tautieša rūpes un žēlabas, kamēr līgava vājības guļā.

1114.

Man pazuda līgaviņa
Pirmajāi miedziņā.
Es vaicāja mīļu Māŗu:
Vai tavā pirtiņā?
226 [Kandavā (Tl)].

1. Man pazuda līgaviņa
Guļamā laiciņā.
Pavaicāju mīļu Māru:
Vai tavāi pirtiņā?
"Te, dēliņi, daudz sēdēja,
Vai bij tava, vai bij cita."
Tā bij mana līgaviņa,
Kas sēd pirtes dibinā,
Kas sēd pirtes dibinā,
Sviedru kreklis mugurā.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1115.

Pirtī eimu, pirtī teku,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Ar māriņu spēlējās.
216 [Ventspilī].

1116.

Piertē eimu, piertē teku,
Piertē mana dzīvošana:
Piertē mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 177 -

1117.

Pirtēi eitu, pirtēi teku,
Pirtēi man daudz vajaga:
Pirtēi mana līgaviņa
Vakarāju gājumiņu;
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.
Kad Dievs dotu to redzēt,
Ka atnāktu istabāi!
Kad būs dēli, tad laidīšu muciņāi,
Ja meitiņa, tad laidīšu vērpelītēi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1118.

Steidzies, Dēkla, steidzies, Laima,
Pirtī mana līgaviņa,
Pirtī mana līgaviņa
Sēd matiņus izlaiduse,
Sēd matiņus izlaiduse,
Sviedru kreklis mugurā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1119.

Gauži raud tautu dēlis,
žēl par savu līgaviņ':
Redzēj' savu līgaviņ'
Gŗūtajās dieniņās.
Svētas Māŗas klēpītē
Sēdēj' matus izlaidusi, -
Sēdēj' matus izlaidusi,
Slaucīj' gaužas asariņas.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1120.

Tautiets lūdza mīļu māŗu,
Rokā maku turēdams:
Spēlēj' simtu dālderīšu,
Nekā savu līgaviņu.
224 [Kabilē (Kld)].

Gauži raud jauni vīri,
Naudas maks rociņā:
"Labāk devu naudas maku,
Nekā sievu - līgaviņu."
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1121.

Aiz durvīm klausījos,
Kas pirtēi žēli brēca:
Mīļa Māra brēcināja
Manu jaunu (Jaunu vīra) līgaviņu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1122.

Gauži raud jauni vīri,
Gultas stabus turēdami:
Nu guļ mana līgaviņa
Div' saulītes starpiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1123.

Gauži raud tautu dēls,
Guļas stabu turēdams.
Vai es būšu vai nebūšu
Tava jauna līgaviņa!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1124.

Ko, tautieti, tu raudāji
Manā gultas maliņā?
Dievs ņems manu dvēselīti,
Tev būs cita mātes meita.
377 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1125.

Tautiets manim roku sniedza
Savāi gultas maliņāi.
Necelšos, nesniegš' roku,
Kam tu mani nežēloji,
Kam tu mani nežēloji
Grūtajās dieniņās.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1126.

Nesakies, līgaviņa,
Mana lauzta aizkrāsnē,
Sakies pate pakrituse,
Skangalīšus lasīdama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

5. Bērna saņemšana. Sievu ziedi.

1127.

Spoža zvaigzne notecēja
Pie līgavas namdurvīm:
Tā nebija spoža zvaigzne,
Tā bērniņa dvēselīte.
216 [Ventspilī].

1. Spoža zvaigzne ieritēja
Manā gultas pagalvī:
Dievs man deva šo naksniņu
Citu jaunu gulētāju.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

2. Man uzlēca spoža saule
Pieguliņas vietiņā:
Vai rudeni pārvedīšu
Jaunu vietas taisītāju.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 178 -

1128.

Nācu, nācu, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicina;
Sieviņ' savu dvēselīt'
Tiņ baltāi nēzdaugāi.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Nāc, vīriņ, nāc, vīriņ,
Sieviņ' tevi aicināja:
Sieviņ' savu dvēselīti
Nēzdogā vēcināja.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1129.

Dievs dēlu satina vadmalas baķī;
Mīļa Māŗa meitiņu raibītē.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Tēvs dēlu ietina vadmalas deķēi;
Māte meitu ietina raibītēs.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1130.

Tini mani, māmuliņa,
Baltajā vilnānē;
Kad uzaugšu liela meita,
Tad pūriņu darināšu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1131.

Māte dēlu i satina
Baltajā vilnānē;
Meitu tina palagā,
Meita tautu malējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1132.

Mīļa Māŗa dusmojās
Uz jaunāmi sieviņām:
Atraduse sievu ziedus
Kumeliņu pēdiņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1133.

Anna ziedus pabēruse
Zem ļautiņu kājiņām.
Nāc, Laimiņa, ņem slotiņu,
Slauki ziedus maliņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

6. Nelaimīga dzemdēšana.

1134.

Liec, vīriņ, cepurīti
Bērza celma galiņā:
Dievs tev deva, Dievs atņēma
Cepurītes valkātāju.
216 [Ventspilī].

1135.

Laima kāra šūpulīti,
Veļu māte noraisīja.
Kam, Laimiņ, kārtin kāri,
Kam darīji želabiņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1136.

Vai, Māriņa, mīļa balta,
Ko es tevi sariebuse?
Kokam auga atvasītes,
Man neauga lolojumis.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ai Dieviņ, ai Laimiņ,
Ko es ļauna tev darīju?
Kokam auga atvasītes,
Man neauga līgaviņa(?).
(68) [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1137.

Trīs dieniņas vīriņš tek
Apkārt pirti raudādams.
Durvitiņas pavēruse,
Lēni, lēni parunāju:
Ej sētā, brūvē alu,
Taisi manu mūža namu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

7. Zieds un unpuris Laimai, izejot no pirts (arī pirtīžās).

1138.

Iziedama Māŗai devu
Dzīparotu prievitiņu.
Ņem par ziedu, mīļa Māŗa,
Pirmo pādes dāvaniņu.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1139.

Došu, došu Laimiņai,
Ko es biju solījuse:
Radībām vistu kaušu,
Krustabām sivēniņu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1140.

Es savai Laimiņai
Lielcekuļu vistu kāvu,
Ka tā man palīdzēja
Grūtajās dieniņās.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1141.

Es vaicāju mīļu māŗu:
Kādu velšu tu gribēji?
Vai aitiņu sprogainīti?
Vai vistiņu cekulīti?
Ņem vistiņu cekulīti,
Lai palika sprogaitiņa,
Lai palika sprogaitiņa
Pādītei puškoties.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

- 179 -

8.Tēva in mātes prieki par jaunpiedzimušo.

1142.

Paldies saku mīļai Māŗai,
Paldies saku Dieviņam!
Nu ir mana līgaviņa
Istabāi atnākuse.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1143.

Kur bijuse nebijuse
Mana jauna līgaviņa?
Ienāk pate izbālējse,
Ienes jaunu arājiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Man pazuda līgaviņa
Nakti miega laiciņā;
Pārnāk pate piekususe,
Pārnes jaunu arājiņu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1144.

Paldies Dievu Dieviņam,
Man rociņa labi gāja:
Ruden man dēli dzima,
Pavasar(i) kumeliņi.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1145.

Priecājies, māmuļīte,
Nu tev prieki pā(r) nākuši:
Stallēi baltas avitiņas,
Gultāi sagšu audējiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1146.

Priecājies, tēvs māmīna,
Tev priecīni atnākuši:
Pirtēi bērnu atraduši
No slotīnu lapīnām;
Stallēi bērus kumelīnus
No auzīnu spilvīnām.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Staigā māte dziedādama
No namiņa uz ustabu.
Kā tai bija nedziedāt,
Divi prieki atraduse:
Pirtē jaunu arājiņu,
Stallē labu kumeliņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2. Pats es dzēru krodziņā,
Mājā lieli lērumiņi:
Sievai dzima jauni dēli,
Ķēvei brūni kumeliņi.
Sievai dzima jauni dēli
No slotiņas žagariem;
Ķēvei brūni kumeliņi
No dzeltainas auzu siles.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

9. Kur bērns radies?

1147.

Kur tie dzima (auga) staltie vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima (auga) stalti vīri,
Stallī bēri kumeliņi.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

1148.

Stallī dzima kumeliņis
No dzeltena auzu salma;
Pirtī dzima arājiņis
No slotiņu lapiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Pirtī dzima kaŗavīrs
No slotiņas žagariem;
Stallī kaŗa kumeliņš
No dzeltenas auzu skaras.
216 [Ventspilī].

1149.

Kur tie dzima gudri vīri,
Kur bērie kumeliņi?
Pirtī dzima gudri vīri,
Stallī bēri kumeliņi.
Pirtī dzima gudri vīri
Zem slotiņas žagariņa;
Stallī bēri kumeliņi
Pie dzeltenas auzu siles.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

11491.

Divi vien gulāmies,
Divi vien cēlāmies,
I mēs paši nezinām,
Kur trešais gadījās.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

- 180 -

1150.

Veca māt', veca māt',
Steidzies galda galiņā!
Ko bij tevim Dieviņš devis,
Tumšu nakti staigājot?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1151.

Veca māt', veca māt',
Kur tu ņēmi to bērniņ'?
Pirtī ņēmu palāvē
Zem slotiņu lapiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

11511.

Es redzēju vecu māti
Pa upmali zvejojot;
Sazvejoja man pādīti
Ar sudraba dukurīti.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1152.

Upīte tecēja pirts pakaļā.
Tur ķēru raudiņas, tur asarīšus!
Asaŗus ķerdams, noķēru raudiņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1153.

Lid' lidu, dīķīti, pierts pakaļā,
Ūdeni smeldama, iesmēlu pādi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Sklidu, lidu, ezariņi,
Kūmu pirtes galiņā.
Tur teku rītos, tur vakarosi,
Tur teku gaiļos ūdeņa smelti.
Ūdeni smeldama, pasmēlu pādi,
Pasmēlu pādīti savajā vārdā,
Savajā vārdā, savajā darbā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1154.

Kas dūņas sajauca sudmaļu upē?
Jānītis sajauca, pādīti smeldams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1155.

Daudz mazu pēdiņu upītes malā;
Tās mazu bērniņu
Notekaļātas (notekaņātas).
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Sīkas, mazas pēdiņas upītes malā;
Te mani pādēni notekāj'ši.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1156.

Lieli bērni brīnījās,
Kur pādīte radījās:
No debess nolaidās
Ar sudraba ķērdītēm,
Ar sudraba ķērdītēm
Iekš sudraba šūpulīša.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1. Ne zināt nezināju,
Kur pādīte gadījās:
No Dieviņa nolaidās
Sudrabiņa Ķēdītēm.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1157.

Atata, Dieviņi, mana laba Laime:
Noķēru cīruli pa lauku tekam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1158.

Es redzēju putna spalvu
Apakš mazas ābelītes;
Tā nebija putna spalva,
Tā bij maza meitenīte.
190 [Kuldīā].

1159.

Es atradu skaidienē
Mazu, mazu kukainīti;
Es ietinu palagā,
Izaudzēju arājiņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Es atradu kukainīti,
Skaidainīti rušinot;
Tinu linu palagā,
Būs man miežu arājiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1160.

Es atradu vabolīti
Mēslienā rotājot;
Satinos nēzdaugā,
Ienesos istabā.
Ja būs mani Dievs vēlējis,
Te būs mani krusta pāde.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

11601.

Es redzēju mazu bērnu,
Skaidienā rāpājam.
Ejam, komas, saņemam,
Ienesam istabā.
121 [Gulbenē (Md)].

1161.

Es redzēju vaguliņu
Mēslienā rāpojot;
Saņēmām, satinām
Dārgajos lakatos.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 181 -

1162.

Es atradu vabolīti
Mēslienā rotājot;
Saņemsim autiņos,
Būs vakara kavēklīts.
216 [Ventspilī].

1. Maza, maza vabolīte
Smiltiņās rušināja;
Ietīsim vīkstolī,
Būs vakara kavēklīts.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1163.

Es atradu mēslienē
Mazu, mazu bambalīti;
To es došu māmiņai
Par bērniņa auklējumu.
190 [Kuldīā].

1164.

Es atradu mēslainē
Mazu, mazu kukainīti;
Dēla māte tā sacīja:
I tis man piederēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1165.

Es dabūju ganīdama
Silā mazu Pēterīti;
Uzņēmuse nobučoju,
Liek' adīkla vācelē.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1166.

Ceļāi dabūju bērniņu mazu,
Ne tam krekliņa, ne lakatiņa.
Izauga dadzītis platām lapām,
Tur būs krekliņi, tur lakatiņi.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1167.

Smuks puisītis baltu muti
Gulēj' taka maliņā.
Eit', meitiņas, savāķate,
Būs maizītes arājiņš.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

10. Dēls vai meita? Palīgs tēvam vai mātei?

1168.

Tēvs ar māti sabārās,
Pirtij malku skaldīdami:
Tēvs gribēja arājiņu,
Māte govju slaucējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Sasabāra tēvs ar māti,
Lāviņā gulēdam':
Tēvs gribēja arājiņu,
Māte māļu malējiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2. Visu gaŗu vasariņu
Tēvs ar māti ienaidā:
Tēvs grib siena pļāvējiņa,
Māte siena grābējiņas.
190 [Kuldīā].

1169.

Tēvs dēlu gaidīja, Dievs deva meitu;
Mātei palīgs, ne tēvīnam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1170.

Mātei meitas, mātei meitas,
Tēvam lielas žēlabiņas:
Mātei govju slaucējiņas,
Tēvam maka raisītājas,
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1171.

Mīļa Māŗa priecājās,
Dzird meitiņas piedzimstam:
Kur meitiņas puškojās,
Tur pameta dzives (=dzijas) galu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Vecainīte Dievu lūdza,
Lai aug meitas māmiņai:
Kur adīja, kur rakstīja,
Tur nokrita dzīpariņš.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1172.

Ir kaķītis Dievu lūdza,
Meitiņai piedzimstot:
Ies meitiņa govju slaukt,
Dos ķipīti jāizlaiza.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1173.

Nosarūca lāču māte,
Meitiņai piedzimstot:
Būs tā meita, kad tā augs,
Puišiem ceļa negriezīs.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Nokrācāse lāču māte,
Midziņēje gulēdama:
Tas būs vīris, kad tas augse,
Dažam ceļu negriezīs.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 182 -

11. Kad un kur dzimis? Kā tas ietekmē bērnu.

1174.

Visas dienas man zināmas,
Trīs dieniņas nezināmas:
Dzimstamā, mirstamā,
Tautiņās ejamā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Zin Dievīnis visas dienas,
Trīs dienīnas nezināja:
Piedzemamu, nomirstamu,
Tautīnās aizvedamu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1175.

Es iesāku mazs bērniņš
Tumšu nakti ceļu iet,
šķir, Dieviņ, ceļu man,
Ārdi manu valodiņ'.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1176.

Laime, laime tam dēlam (puišam),
Kas piedzima saulītē,
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabā mērcēdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1177.

Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulītē,
Bauro vērši tam aŗot,
Zviedz kumeļi ecējot.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 1311 [Apē (Vlk)].

1178.

Laime, laime tam dēlam,
Kas piedzima saulītē,
Tam aug mieži, tam aug rudzi,
Tam aug bēri kumeliņi.
Tam Laimiņa grožus vija,
Sudrabiņā mērcēdama,
No liepiņas loku lieca,
Zelta kala kamaniņas.
276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1179.

Trim kārtām zīļu josta
Ap rasno ozoeliņ':
Tā piedar tam puišam,
Kas piedzima saulītē.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

1180.

Silta saule man dzemot,
Labs mūžiņš dzīvojot:
Eimu govju laidarā
Deviņām slauktuvēm.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

1181.

Launadzīte man māsiņa,
Tā piedzima launagā.
Dievs dod tai lielai augt,
Būs launaga nesējiņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1182.

Launadzīte mūs' māsiņa,
Launagā piedzimuse;
Tai sajāja trejas tautas,
Visas trejas launagā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Es meitiņa launadzīte,
Es piedzimu launagā;
Man sajāja triju tautu,
Visu triju launagā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1183.

Es piedzimu svētrītāi,
Ļaudīm darbu nekavēju;
Mīļu māŗu, to kavēju,
Tā netapa baznīcāi.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Lai es miru, kad es miru,
Es nemiru darba dienu,
Es nemiru darba dienu,
Ļaudīm darba nekavēju.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1184.

Ko var ļaudis man darīt,
Ko manam kumeļam:
Pats es dzimu piektu rītu,
Kumeļš piektu vakariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1185.

Laime, laime tam dēlami,
Tas piedzima laimes dienu:
Viļņiem auga mieži, rudzi,
Bogām bēri kumeliņi.
226 [Kandavā (Tl)].

1186.

Laimīgs bija tas dēliņš,
Kas piedzim' laim's dien':
Lab' zierg' ceļē broukt,
Sētē joun' līg'viņ'.
214 [Zūrās (Zūru pag. Vp)].

- 183 -

1187.

Prieka dienā es piedzimu
Savai vecai māmuļītei:
Istabā bungas sita,
Namā pūta stabulītes.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Jāju, jāju, apklausos,
Kas brālīša sētiņāi:
Sētāi bungas, namāi dūdas,
Istabāi stabulītes,
Vēl brālīša kambarēi
Spēlē mazas pijolītes.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

1188.

Es piedzimu māmiņai,
Kad dziedāja lakstīgala:
Netrūkst dziesmu man dziedot,
Ne valodu runājot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1189.

Es piedzimu māmiņai
Pašā ziedu laiciņā,
Pati augu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1190.

Es piedzimu māmiņai
Vizbulīšu laiciņā;
Kad izaugu liela meita,
Sauca mani vizbulīti.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1. Māte mani auklēdama
Iesvieduse vizbuļos;
Es izaugu liela meita,
Kā vizbulis vizuļoju.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1191.

Līdzā dzimu, līdzā augu
Ar baltaju āboliņu,
Līdzā viena nevarēju
Ar ābolu noziedēt.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. Reizē dzimu, reizē augu
Ar baltaju āboliņu;
Āboliņš noziedēja,
Es vēl augu augumā.
232 [Talsos (Tl)].

1192.

Es piedzimu māmiņai,
Rožu dārzu ravējot;
Man' ietina māmuliņa
Vienā rožu lapiņā.
43 [Tīnūžos (Ikšķiles pag. Rg)].

1193.

Es piedzimu māmiņai
Laukāi rudzu rugājāi;
Kuŗas tautas mani grib,
Lai jāj rudzu rugājāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Es uzaugu mātes meita
Baltā rudzu rugājā;
Kam vajaga malējiņas,
Lai iet rudzu rugājā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1194.

Kālab manim balta galva?
Ziemu dzimis ziemelī.
Kālab manim daudz valodu?
Tirgus dienu kristījuši.
224 [Kabilē (Kld)].

1195.

Ko, dēliņi, tu dabūji,
Sebu dzimis māmiņai?
Visi tēva ozoliņi
Pirmajiem dēliņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12. Laima (Dēkla) mūža licēja.

1196.

Gaiša, gaiša uguns deg
Tumšajā kaktiņā:
Tur Laimiņa mūžu raksta
Mazajam bērniņam.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

11961.

Laima Laimas jautājās,
Kas gulēja šūpolī.
Meita guļ, grūti pūš,
Smalka darba darītāja.
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

1197.

Laima man viešņa nāca;
Kādu tai krēslu ceļu?
Baltas vilnas grozu cēlu,
Lai mūžiņu vieglu lika.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1198.

Laime mana māmulīte,
Es Laimītes meita biju;
Kādu mūžu gribējos,
Tādu pate paņēmos.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 184 -

1199.

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec liepā, ābelē:
Kā liepai man izaugt,
Kā ābelei noziedēt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Liec, Laimiņa, man mūžiņu
Ieviņā, liepiņā:
Kā liepai man izaugt,
Kā ievai noziedēt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1200.

Dēkle manu mūžu lēma,
Kalniņā stāvēdama.
Lem, Dēklīte, labu mūžu,
Lai es gauži neraudāju.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1201.

Dēkla manu mūžu kāra,
Māte kāra šūpulīti.
Kar, Dēkliņa, tādu mūžu,
Ka uz tevi neraudāju.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1202.

Laime, Laime, māte, māte,
Ko jūs abas domājiet?
Domājiet vienas domas,
Lieciet manim vieglu mūžu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1203.

Dēkla manim mūžu kāra,
Māte manim šūpulīti;
Kar, Dēklīte, vieglu mūžu,
Māte, vieglu šūpulīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1204.

šūpā māte, lolo māte,
Mūža mana nezināja;
Dēkle mūžu gan zināja,
Māmiņai nesacīja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1205.

Kaut Laimiņa tāda būtu,
Kā tā mana māmuliņa,
Es mūžiņu izprasītu,
Kādu pate gribēdama.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

1206.

Kad Laimiņa tāda būtu,
Kāda muna māmuliņa,
Nenoriestu mūdiņā
Vienas gaužas asariņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1207.

Liec, Laimiņ, man mūdiņu
Vieglu vieglu, kuplu kuplu:
Apenīša vieglumiņu,
Bērza slotas kuplumiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1208.

šuj, Laimiņa, man krēsliņu
Sudrabiņa sloksnītēm;
Pašuvusi, noliec man
Labajāi vietiņā.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1209.

Tais', Laimiņ, man vietiņu
No smalkāmi cisiņām;
Vari pate atagult
Savos zīda palagos.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1210.

Tu, Laimiņa, laidējiņa,
Tu mūdiņa licējiņa,
Kad neliki laba mūža,
Liec man ilgi nedzīvot.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1211.

Liec, Laimiņ, man mūžiņu,
Kādu pate gribēdama;
Ja liec labu, tad liec ilgu,
Ja ne labu, tad liec īsu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1212.

Dievam diena aizgājusi
Ar Laimīti runājot:
Dievs solīja lētu mūžu,
Saule ilgu dzīvošanu.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1213.

Kur Laimiņa kājas āva,
Tur palika tuteniņš.
Liec, Laimīt, labu mūžu,
Tad atdošu tuteniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1214.

Liec, Laimiņa, man mūžiņu,
Liec da vienu labumiņu,
Nedod munu augumiņu
Nevēkļami maldināt.
113 [Alūksnē].

- 185 -

1215.

Liec, Laimiņa, ja likdama,
Liec man vienu lielu mūžu;
Neliec man mūžiņā
Treju durvju virināt.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

12151.

Liec, Laimiņa, ko likdama,
Div' mūžiņu vien neliec:
Grūt' dzīvot pirmo mūžu,
Vēl grūtāk otrajo.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1216.

Dēkle manu mūžu kāra,
Trīs krēslos sēdēdama.
Sēdi, Dēkli, vienu krēslu,
Kar man vienu labu mūžu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1217.

Es redzēju sav' Laimiņu,
Niedru poru laipojam.
Laipo liegi, man' Laimiņa,
Neiekrīti ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

1218.

Dēkla, Dēkla, Laima, Laima,
Tu vienādi nedarīji:
Citam kāri vieglu mūžu,
Citu gŗūti rūdināji.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1219.

Laime gāja ar Nelaimi
Pa vienāmi laipiņām;
Ej, Laimiņa, tu papriekšu,
Grūd Nelaimi ūdenī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1220.

Laima sēd kalniņā,
Nelaimīte lejiņā.
Svied, Laimiņa, Nelaimei
Ar akmeni mugurā.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1221.

Trīskārt Laima jostu joda
Apkārt manu augumiņu:
Augi diža, stāv' godā,
Valkā zīļu vaiņadziņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1222.

Es piedzimu bez naudiņas,
Bez gudrā padomiņa.
Dieviņš man naudu deva,
Laima gudru padomiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1223.

Palīdz', Dieviņ, palīdz', Laima,
Man nabaga bērniņam
Izbrist dubļus, pamest laipas,
No Dieviņa labredzēt.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1224.

Vienas mātes mēs bērniņi,
Ne visiem viena laime;
Ne tie visi mazgājās
Vienā Laimes ūdenī.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Visi grib manas laimes,
Ne visiem mana laime;
Ne tie visi mazgājās
Manas laimes ūdenī.
224 [Kabilē (Kld)].

1225.

Kalna galā Dēkle raud,
Birst asaras lejiņāi:
Lejā dzima zeltainīte,
Kas vaiņagu kājām mīs.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1226.

Svētas meitas, ne māsiņas,
Ko tik agri šķeterējiet?
Tev Dieviņis brāli deva,
Tam mūžiņu nolēmām;
Aptinām linu dzijas
Krustšķērsām rociņai,
Nolēmām cilināt
Spožu kaŗa zobentiņu,
Spožu kaŗa zobentiņu
Tēva zemi apsargāt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13. Apcere par sievu raizēm grūtniecībā un radībās; jaunā sieva vecu sievu kārtā.

1227.

Neticēju māmuliņu
Sūru dienu redzējušu;
Nu es ticu māmuliņu,
Nu es pate ieraudzīju.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 186 -

1228.

Jūs māsiņas neziniet,
Kāda bija Laimes pirts:
I matiņi izsapina,
Laimes pirtī peŗoties.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1229.

Sakās meitas grūt' esot,
Rudzu sieku samaļot;
Atradīs vēl grūtāki,
Kad ies Laimes pirtiņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1230.

Labāk maļu pieci rīti
Pieci sieki rītiņā,
Nekā vienu vakariņu
Laimes pirtī pērusies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

12301.

Labāk būtu es puisītis,
Ne meitiņa zeltainīte;
Labāk artu tīrumā,
Ne iet' Laimes pirtiņā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1231.

Es neņemtu ievas ziedus
Ne savāi rociņā;
Es neņemtu sievu dienas
Ne savāi mūžiņā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1232.

Es neņemtu sievas dienas,
Kad atrastu ceļmalā:
Dieviņš sievas dvēselīti
Nēzdogā vēcināja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1233.

Es neņemtu ievas ziedu
Ne savā rociņā:
Es negribu sieva būt
Ne savā mūžiņā.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1234.

Es meitiņa, jaun' būdama,
Sieviņām nesmējos:
No meitiņas sieva tapa,
No sieviņas māmulīte.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

1235.

Dieviņ, tavu padomiņu,
Laimiņ, tavu likumiņu!
Meita biju, sieva tiku,
No sieviņas māmuliņa.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1236.

Sakās vīri piekusuši,
Rudzu riju izkūluši;
Kā sieviņas nepiekusa,
Laimes pirtī pērdamies.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1237.

Jūs, vīriņi, neziniet,
Kādas dienas sieviņām:
Sieviņ's savu dvēselīti
Nēzdokāi vēcināja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1238.

Jūs, vīriņi, nezināt,
Kādas bija sievu dienas;
Kaut zinātu sievu dienas,
Stāvu lēktu ūdenī.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1239.

Ka tautīts zynuotim,
Kaidas dīnes ļaudovai,
I kuojeņu neautim
Ļaudoviņas krēsliņā.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1240.

Vīri, sievas nerājat
Grūtajās dieniņās;
Daža diena sieviņām
Neēdama, nedzeŗama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1241.

Tu, tautieti, nezināji
Manu sūru, gŗūtu dienu:
Visus tavus sētmalīšus
Tupu, rāpu nolodāju.
226 [Kandavā (Tl)].

1242.

Tu, tautiet, miegu guli,
Kādu miegu es gulēju:
Kā bitīte izlodāju
Visas tavas pasolītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 187 -

1243.

Ai tautieti, tēva dēls,
Pie slieksnīša tev gulēt,
Kāpēc mani nicināji
Grūtajās dieniņās.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

1244.

Kas godīgs tēva dēls,
Godin' savu līgaviņu:
Paceļ krēslu, noaun kājas
Grūtajās dieniņās.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1245.

Kas godīgs tēva dēls,
Godēj' savu līgaviņu;
Kas jau kāds negodīgs -
Drīz sēdēja kaktiņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1246.

Kas godīgs tēva dēls,
Paceļ krēslu līgavai:
Līgaviņa piekususe,
Laimes pirtī pērdamās.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1247.

Kur, māsiņ, tavs spēciņš,
Tavs pirmais daiļumiņš?
Pirtiņā, palāvē
Pa slotiņu lapiņām.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1. Jauni vīri nezināja,
Kur palika sievu vara:
Pirtiņā palāvē
Pa slotiņu lapiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1248.

Kur, māsiņ, tev palika
Skaistumiņš, daiļumiņš?
Pie tautām aizceplē,
Mīkstajās cisiņās.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1249.

Jauna gāju tautiņās,
Negribēju veca tapt;
Nāk Laimiņa, iesklīdēju
Vecas sievas pēdiņāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Jauna gāju tautiņās,
Dzīros jauna nodzīvot;
Ne gadiņa nedabūju,
Jau kājiņa ieslīdēja,
Jau kājiņa ieslīdēja
Vecu ļaužu celiņā.
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1250.

Gana jauna es apāvu
Mātes kurpes kājiņās;
Līdza Laima līdzināja
Ar vecām sieviņām.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1251.

Sarkanota saule lēca,
Bāla tapa tecēdama;
Jauna gāju tautiņāsi,
Veca tapu dzīvodama.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Jau sarkana saule lēca,
Balta tapa tecēdama;
Jaunu ņēmu līgaviņu,
Veca tapa dzīvodama.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1252.

Tautiets mani jaunu ņēma,
Solīj' jaunu paglabāt;
Ij gadiņa negaidīja,
Kad par vecu pataisīja.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1253.

Ai tautieti, ai tautieti,
Tava vaina, tava vaina:
Tu paņēmi mani jaunu,
Tu par vecu padarīji.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

1254.

Kuŗš godīgs tēva dēls, -
Ilgi jauna līgaviņa:
Paceļ krēslu, noauj kājas
Grūtajās dieniņās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1255.

Kas godīgs tēva dēls,
Ilgi jauna līgaviņa;
Kas bij kāds neveiklīts,
Pirmajā gadiņā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1256.

Nu gulēšu, nu nāk miegs,
Viņu nakti negulēju:
Ar Laimiņu runādams
Viņu nakti sasēdēju.
3402 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3421 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 188 -

12561.

Celiņā pazīstēju
Grūtas sievas gājumiņu:
Sīki soļi, dziļas pēdas,
Pilnas gaužu asariņu.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

3. RAUDZĪBAS

1257.

Jūdz, tautieti, kumeliņu,
Brauksim sērst brālīšos:
Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1258.

Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis vai māsiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1259.

Man zīlīte vēsti nesa,
Jauni radi bāliņos;
Es nestilu negājusi,
Kviešu maizes nenesusi.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

12591.

Mun zīlīta vēsti rieta,
Jouni roedi baeliņos;
As zīlītes naticēju,
Nāču paeta aproudzīt.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1260.

Es nebūtu atnākuse
Uz bāliņu ciemoties,
Man zīlīte vēsti nesa,
Bāliņami jauni radi.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1261.

Pirtīčas, pirtīčas!
Ej, māmiņa, kaimiņos;
Vai būs dēlus, vai būs meitas
Vecā māte atnesuse?
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1262.

Pērn atvesta vedekliņa,
šogad nāca panāksnieki.
Vai jūs akli, neredzat,
Nu jānāk krustabās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1263.

Upīte tecēja, ziediņi bira;
Nāk mana tēvmāsa ar kukulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1264.

Es prieciņu nevarēju,
Brāļa duru daiedama,
Atraduse bāliņam
Jaunu kārtu šūpulīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1265.

Es nebiju brāļos bij'si
Pērnajo bijumiņu;
Nu atnācu, nu atradu
Jaunu kārtu šūpulīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1266.

Es redzēju kaimiņos,
Sievas tek rindiņā:
Ja būs man Dievs vēlējis,
Es dabūšu krustabērnu.
226 [Kandavā (Tl)].

1267.

Sieva sievu apraudzīja
Grūtajās dieniņās;
Suns vīriņu apraudzīja
Pie žagaru vezumiņa:
Vīriņš gula vaidēdams,
Suns astīti kustināja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

4. PIRTĪŽAS.

1268.

Kas žagarus brikšķināja
Pirtes ceļa maliņā?
Mīļa Māŗa brikšķināja,
Pādei pirti kurināja.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

12681.

Secan sētu Laima gāja,
Slotu nesa padusē.
Nāc, Laimiņ, šai ciemā,
še ir jauni pērājiņi (arājiņi).
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1269.

Balta māsa pirti kūra
Baltajam bāliņam:
Liepu slotiņ' i sasēja,
Piena gariņ' i palēja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 189 -

1. Balta māte pirti kūre
Baltajam dēliņam:
Jēla piena garu lēja,
Liepiņā slotu lauza.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1270.

Ozols čaukst, ozols čaukst;
Kas ozolu čaukstināja?
Krustatēvs, krustamāte
Krustdēlam slotu griež.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Liepa čaukst, liepa čaukst;
Kas liepiņu čaukstināja?
Krustatēvi, krustamātes
Krustmeitai līksti cirta.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1271.

Kupls auga bērziņš pierts pakaļā;
Tur teku pādei slotiņu griezt.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Kupli auga zemes bērze
Pirtes taka maliņā;
Kad es gāju pādi pērtu,
Tur tecēju slotas griezt.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1272.

Mazs, mazs dīķītis pirtes pakaļā;
Tur teku pādei ūdeni smelt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1273.

Mazs, mazs bērziņš pirtes pakaļāi;
Tur teku pādītei slotiņu griezt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

12731.

Vai māmī, vai māmī,
Grūt manam mūžiņam:
Kam tu kūri oša malku
Pirmajā pirtiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1274.

Vai māmiņa, vai māmiņa,
Kādu slotu mani pēra!
Man vienai grūts mūžiņš
Par visām māsiņām.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1275.

Man' māmiņa pirtī pēra,
Paltī smēla ūdentiņ'.
Vai, māmiņa, tev nebija
Tekošā upītē?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1276.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Kad es ļaužu valodās:
Kam mazgāji mani mazu
Neskaidrāi ūdenī.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1277.

Man' māmiņa mazu pēra,
Planckā smēla ūdentiņu;
Es uzaugu ķeizeram
Karodziņa nesējiņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1278.

Peries, mana nevārdīte;
Kas vārdiņu tev uzlika?
Māmuliņa neuzlika,
Mani mazu mazgādama.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1279.

Ak tu Dieva nosodīts,
Ko moc' mazu dvēselīt'?
Uz akmeņa bērnu pēra,
Ūd'nē slotu slapināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1280.

Ko tur pēra, ko tur pēra
Mīļas Māŗas pirtiņā?
Ilzi pēra mīļa Māŗa,
Veselības gribēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1281.

Paldies saku tētiņam
Par pirtiņas kūrumiņu!
Nu es varu šo naksniņu
Saldu miegu nogulēt.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

36596.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Karsta bija Laimes pirts,
Man matiņi izapina,
Laimes pirtī peŗoties.
377 [Sāvienas Md].

36597.

Atteci, muna Laimiņa,
Kod bosuom kuojiņuom;
Pasaver tu, Laimiņ,
Kod zam mūža galiņa.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

- 190 -

36598.

Bolti muni buoleliņi,
Vēl boltuokus balynuoju:
Pīna gareņu palēju,
Līpa(s) slūteņu sasēju.
170 [Kapiņu D].

36599.

Cērt vienu, cērt otru,
Lēc dūņas gaisā;
Līdz cirta trešo,
Uzcirta pādi.
94 [Dunikas Lp].

36600.

Dīveņ, dūti jaunivjai
Cytu godu mozuleiti!
Vuoŗās putru mozuļami,
Dūs maņ pūdu izkasjāt.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36601.

Dievs mums deva jaunumīnus
Dažajāsi vietīnās:
Stallī bērus kumelīnus
No baltāja ābolīna,
Pirtī bērus kumelīnus (jaunus bālelīnus)
No slotīnu žagarīnu.
94 [Dunikas Lp].

36602.

Dievs ar Laimu manis dēļ
Stāv lielā ienaidā:
Dievs grib dēlu arājiņu,
Laima miežu pļāvējiņu.
127 [Grostonas Md].

36603.

Dod, Dieviņ, lielai augt,
Dod man lielai nodzīvot;
Dod manami augumiņam
Grūtu dienu neredzēti.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36604.

Dūd, Dīviņ, lilu vēju,
Lai bruolīšus tivi piuš;
Bius man mozi buoleliņi
Sprūgajim matiņim.
605 [Skolas].

36605.

Dod, Dieviņ, man jaunai,
Man jaunai daudz vajag!
Vajag labu pavalkāt,
Lab' ielikt pūriņā.
241 [Lubānas Md].

36606.

Duorga, duorga tei vītiņa,
Kurā dzymu māmiņai:
Treis reizītes svāta Muora
Laimiņai klanījuos.
357 [Rudzētu D].

36607.

Dūmoju munu laimi (Dūmoj tu, muna Laime),
Mož tu vaira sadūmuosi,
Kū apaut, kū apvilkt,
Kū īlikt pyureņī.
314 [Pildas Ldz].

36608.

Es iegāju pagrabā
Ar deviņi sulainīši;
Līdz iegāju, līdz iznesu
Kungam jaunu kaŗavīru.
358 [Rugāju Abr].

36609.

Es jau biju laidusēs
Pašā Dieva stundiņā;
Radu bāliņ' piedzimuši
Alutiņa kubulā.
341 [Raunas (Pils-Raunas) C].

36610.

Es nadevu Laimiņai
Paltī dzert iudisņaņu.
Dzer, Laimiņa, olu, madu,
Līci maņ vīglu myužu.
170 [Kapiņu D].

36611.

Es piedzimu māmiņai
Bez prātiņa, bez krekliņa.
Māte man kreklu deva,
Laima gudru padomiņu.
72 [Cesvaines Md].

36612.

Es redzēju sovu Laimu
Iz laikšiņa lēgojūt.
Lēgojīs, muna Laimiņa,
Nāikreiti upītī.
Tu īkrissi upītī,
Es myužam osoruos.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36613.

As redzēju leidaceņi
Dyuneitī sytūtīs.
Tei nabeja leidaceņa,
Tei bej' muna leigaveņa.
Asareņuos lejūtīs
Por Laimeņis lykumeņi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 191 -

36614.

Gaiša, gaiša uguns dega
Tumšajā katiņā.
Tur Laimiņa mūžu lēma
Mazajam bērniņam.
605 [Skolas].

36615.

Gauži raud Laime muna,
Muna myuža licējeņa.
Naraud gauži, Laime muna,
Muna myuža licējeņa,
Kai nūlyki, tai nūtyka
Maņ vysam i myužiņam.
605 [Skolas].

36616.

Īt Laimiņa ar māmiņu
Par pogolmu runuodamas.
Prosa muote nu māmiņas (Laimiņas)
Meitinei lobu myužu.
Kad līc lobu, tad (līc) garu,
Kad nalobu, tad nagaru.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

36617.

Īt Laimiņa ar māmiņu,
Por pogalmu runuodamas.
Nu tuoliņas napazynu,
Kura muna muomuliņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

1. Īt Laimiņa ai māmiņi,
Obi vīna augumiņa.
Nū tuolinis napazynu,
Kurej muna muomuliņa.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

36618.

Jauni vīri, jaunas sievas,
Mīļi Laimas lūdzaties.
Vecas sievas nebēdāja,
Tās ar Laimu saderēja.
146 [Jaungulbenes Md].

36619.

Laime guoja par upīti,
Cik i īškā naīkryta,
Dūd rūciņi, es puorvesšu,
Līc tu man i lobu myužu.
35 [Baltinavas Abr].

36620.

Kur tu biji, māmuliņa,
Zīda tīkls padusē?
Biju, biju upītēi
Zvejot mazus bāleliņus.
605 [Skolas].

36621.

Koč ez moza, bet udala,
Leidu laimes klētiņā;
Maņ Laimiņa krāslu cēļa
Vyzuļim kuorstīdama.
247 [Makašānu Rz].

36622.

Ko, māmiņa, es darīšu,
Es piedzimu tirgs dienā.
Rīgas kupči govis čamda,
Mani čamda jauni puiši.
198 [Krustpils D].

36623.

Laima, laima tam puišam,
Kas piedzima saulītē.
Tam aug mieži, tam aug rudzi,
Tam aug bēri kumelīni.
39 [Bārtas Lp].

36624.

Laimiņ, myuža licējiņa,
Kaidu myužu maņ nūlyki?
Jo tu lyki pa ļaudim,
Līc maņ ilgi padzeivuot.
Jo po ļaužu volūdom -
Ni dīneņas, ni stundeites.
389 [Silajāņu Rz].

36625.

Laimeņ, myužu licējeņ(a),
Kaidu myužeņu aizlyki?
Vai aizlyki garu myužu,
Vai nailgu dzeivuošonu.
365 [Sakstagalas Rz].

36626.

Laimiņ, mūža licējiņ(a),
Kam tu man tā darīji?
Kam bija man mūžiņā
Treju durvju virināt?
306 [Patkules Md].

36627.

Laimiņa, muna Laimiņa,
Vysa myuža sprīdējiņa.
Sprīd, Laimiņa, taidu myužu,
Lai naraužu dzeivuojūt.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

- 192 -

36628.

Laimes māte durvis vēra,
Kad man kāra šūpulīt',
Novēlēja manu mūžu
Dzeņa spalvas raibumā.
213 [Lazdonas Md].

36629.

Lyka Laima man myužeņi,
Līpeņī i stuovādama,
Lai es augu kai līpeņa,
Kai rožeņa zīdēdama.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

36630.

Līc, Laimiņ, vīglu myužu,
Nu māmeņas atškierdama;
Ka naliksi vīgla myuža,
Līc tad ilgi nadzeivuot.
503 [Višķu D].

36631.

Lūdzu Dievu, lūdzu Laimi,
Abus divus mīļi lūdzu;
No Dieviņa palīdzēt,
No Laimiņas bagātai.
605 [Skolas].

36632.

Māmulīte bēdājās,
Ka tai bija daudz(i) meit(u).
Pati Laime atbildēja:
Gan es pati izgādāšu.
146 [Jaungulbenes Md].

36633.

Muna Dākla, Kārta, Laima
Iet pa ceļu runuodamas.
Gona lebi nūrunuoj'šas:
Maizeitā man dzeivuot.
198 [Krustpils D].

36634.

Nākat, bērni, pie manime
Svētvakaru pirtiņā;
Salda piena garu metu,
Lēpju lapu slotu sēju.
15 [Alūksnes Vlk].

36635.

Niedras braukš, niedras braukš
Kas tās niedras braukšķināja?
Kūmas lauza sausas niedras,
Trīnei pirti kurināja.
605 [Skolas].

36636.

Pasaveri tu, muoseņ,
Kot aiz lūga uoreņuos:
Tī māmeņa ai Laimeni,
Aiz lūdzeņa runuojās.
73 [Ciblas (Eversmuižas) Ldz].

36637.

Parād' manim,līgaviņa,
Ko satini palagā?
Voi satini govju gani,
Voi dēliņu arājiņu.
241 [Lubānas Md].

36638.

Leigaviņa, leigaviņa,
Kū īnesi pologā?
Vai īnesi gūvu gani,
Vai mozū oruojiņu?
326 [Preiļu D].

36639.

Rīgā man pirti kūra,
Vāczemē slotu lauza,
No tērbatas kreklu veda
Sudrabiņa knopiņām.
358 [Rugāju Abr].

36640.

Stādīju bērziņu
Pie pirtes duru,
Lai auga pādēnam
Peŗamas slotas.
605 [Skolas].

36641.

Tule vylki, tule luoči,
Kas pa mežu bryukšinuoja?
Naklīdzit jyus, ļautiņi,
Maņ Laimiņa slūtu grīž.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36642.

Vai bij mani māmuliņa
Tirga dienu kristījusi?
Ik dieniņas tirgu tura
Ap to manu augumiņu.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

36643.

Vaļām, papiņ, vaļām, mamiņ,
Vaļām pirti kurinuoj';
Vaļām pirti kurinuoja,
Vaļām meitu sutinuoj'.
46 [Beļavas Md].

- 193 -

36644.

Vaca, vaca Dīva muote,
Naveižova kolnā kuopt.
Jyus, meitiņas, izvedīt,
Vīglas dzeives gribādamas.
326 [Preiļu D].

36645.

Veiriņš maņ tyltu taisa
Nu ustobas da piertiņas.
Es atnesšu tev dēliņu
Skreivuotīm mateņim.
174 [Kārsavas Ldz].

36646.

Veiriņ munu, (tu,) veiriņi,
Mani vīn šanavoj.
Es atnesšu tev dēliņu
Skreivuotīm matiņim.
174 [Kārsavas Ldz].

5. KRISTĪBAS

1. Aicina kūmās Kristību svētrītā sanāk lūgtās kūmas.

1282.

Vāķaties jūs, kūmiņas,
Pa visām maliņām,
Kā tēviņis jūs savāķa
Pa deviņi novadiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1283.

Viena kūma kalniņā,
Otra kūma lejiņā,
Man noplīsa šūtas kurpes,
Kūmu starpu staigājot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1284.

Tā tēviņa kalniņā
Treji vārti sudraboti:
Pa vieniem Dievs iebrauca,
Pa otriem mīļa Māŗa,
Pa trešiem es atbraucu
Pādi vest baznīcā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1285.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Laukā manis kumeliņis.
Ej, Jānīti, mans pādīti,
Savāķ manu kumeliņu.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1286.

Kas tur spīd, kas tur viz,
Viņā lauka galiņā?
Tur nāk mana krustamāte,
Zelta roze rociņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Viena balta viešņa nāca
Pa lielo tīrumiņu;
Tā bij mana krustamāte,
Zelta puķe rociņā.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1287.

Ā Dieviņu, ā Dieviņu,
Brālīts mani godināja:
Pirmo reizi kūmās lūdza,
Liek manāi vārdiņāi.
Kad es iešu tautiņās,
Es brālīti godināšu:
Es brālīti sēdināšu
Tautu galda galiņāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1288.

Māsiņ mana mīļākāja
Mani mīļi gaidījusi:
Ziediem plānu kaisījusi,
Saldu alu brūvējusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Mani mīļi bāleliņi,
Mani mīļi aicināja;
Brūvē saldu alutiņu,
Mētrām kaisa istabiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1289.

Ceļu mēru, dubļus bridu,
Krustdēliņa pelnīdama:
Būs viņā saulītē
Man kājiņu āvējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1290.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņa, alus dzert;
Nāc, kūmiņa, alus dzert,
Nāc pādītes daudzināt.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1291.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņi, alus dzert!
Ieš', kūmiņ, neliegšos,
Mazgā baltus biķerīšus.
190 [Kuldīā].

- 194 -

1292.

Kūma kūmu aicināja:
Nāc, kūmiņa, alu dzert!
Tev tas alus, man tā kanna -
Būs lustīga dzīvošana.
275 [Zemgales novados].

1293.

Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām mani aicināja,
Kūmu galdi izrakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

12931.

Kūmām iešu, neliegšos,
Kūmām laba mielastība:
Kūmām cepa baltu maizi,
Brūvē saldu alutiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1294.

Kūmām man jāiet bij,
Kūmām mani aicināja;
Dārgi bija kūmas vārdi,
Neliedzos negājis.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1295.

Kūmās gāju, neliedzos,
Sava brāļa bērniņam:
Tas man bija liels godiņš,
Kad pādīte pretim tek.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1296.

Sen bija kūmām kūmoties,
Sen pāde sēdēja sudraba krēslāi.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1297.

Es nenāktu šī vietā,
Kaut man vēsti nesūtītu:
Jau vakar, aizvakar
Kūmām vēsti atsūtīja.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1298.

Kūmu dēļ, radu dēļ
Par upīti laipu metu;
Es nemestu māršu dēļ,
Nei to savu bāleliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1299.

Komu dēļ, draugu dēļ
Par upīti laipu metu,
Lai kājiņas neapmirka,
Tumšu nakti staigājot.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1300.

Ai jel manu dižu radu,
Ik svētdienas kūmiņās!
Manas baltas villainītes
Sasavēla tūbiņā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

13001.

Es izaužu priekšautiņu,
Pa mēsliem lasīdama:
Ik sestdienas, ik svētdienas
Lūdza mani kūmiņām.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13002.

Paldies Dievam, man laba laime:
Vienā gadā deviņas pādes,
Vēl visas deviņas manā vārdā.
224 [Kabilē (Kld)].

1301.

Māsiņ' mani kūmām ņēma,
Vārda mana negribēja.
Kam, māsiņa, kūmām ņēmi,
Kad vārdiņa negribēji?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1302.

Man putriņu vārījot,
Krīt dzirksteles klēpītē:
Tā saņēmu es pādīti
Negaidote, necerote.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

13021.

šorīt Katriņa priecīga palika:
Saulīte ielēca saujiņas vidūi.
224 [Kabilē (Kld)].

1303.

Tādam bija kūmās iet,
Kas varēja izlencēt;
Svēti bija kūmu taki,
Dārga pādes dvēselīte.
224 [Kabilē (Kld)].

1304.

Lasītus ļautiņus kūmām ņēmu,
Kas var uguni saujā nest.
226 [Kandavā (Tl)].

1. šādām sievām vedībās jāt,
Kas var uguni saujā nest,
Uguni saujā, apeni galvā.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 195 -

13041.

Zināju Anniņu bagātu meitu,
Lūgš' sava bē(r)niņa kūmiņās.
224 [Kabilē (Kld)].

1305.

Labus vien, labus vien
Kūmiņās salūguši:
Ne no cita maizes ņēma,
Ne zirdziņu pavasar.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1306.

Ņemat mani kūmībās,
Man šķīrās, man vedās;
Ne man klupa kumeliņis,
Ne man juka valodiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ņemat mani pādi neste,
Man šķiŗāse, man vedās:
Ne jūk mana valodiņa,
Ne klūp kājas dīdinot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2. Kūmu rīkošanās, Kūmās ejot. Simboliski līdzekļi un zīmes.

1307.

Negulēju to naksniņu,
Kad es gāju kūmiņās:
Puškoj' savas vilnānītes,
Baroj' savus kumeliņus;
Puškoj' savas vilnānītes
Sīku rožu dārziņā,
Baroj' savus kumeliņus
Balt' dābola kalniņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1308.

Jūdzu zirgu, mēru kviešus,
Kapināju izkaptītes:
Lai pādenis knašs puisītis,
Labs maizītes arājinis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1309.

Kad kūmāsi rēdījosi,
Es darbiņa nedzievāju:
Sudrabiņus spožināju,
Villainītes balināju.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1310.

Vairāk ledus ne ūdeņa,
Kur kūmiņas mazgājās:
Būs manam pādēnam
Vairāk zelta ne sudraba.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1311.

Es šķitos šodieniņ
Nesegt savu villānīšu;
Laime deva krustameitu (krustadēlu),
Sedžu pašu labāko.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1312.

Es šodien uzsasedzu
Lielu rakstu villānīti:
Lai aug mana krustmeitiņa
Lielu rakstu rakstītāja,
Lielu rakstu rakstītāja,
Grāmatiņas lasītāja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1313.

Es šodien izcilāju
Visas savas villainītes:
Lai aug manai krustmeitai
Baltas aitas kūtiņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1314.

Kūmām iedama pussagšas sedzu,
Lai mana pādīte pusgadu staigā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1315.

Kūmās iedama dui svārki vilku,
Zilu vilku viersūi, zaļu apakšāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1316.

Kūmās iedama pakupli ģērbos,
Lai mana pādīte pakupli aug.
190 [Kuldīā].

1317.

Kūmās iedama trejādi ģērbos,
Lai manai pādei trejādas avis.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Kūmām iedama trejādi ģērbos,
Lai manai pādītei trejādas avis:
Strupause, gaŗause, sprogainīte.
224 [Kabilē (Kld)].

1318.

Kūmām iedama kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaiņas aitas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 135 [Smiltenē (Smiltenes pag. Vlk)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 196 -

1. Kūmiņām ģērbdamies,
Vilku kuplu kažociņu,
Lai manai pādītei
Kuplas auga avitiņas.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1319.

Kūmās iedama (iedams) kažoku vilku,
Lai auga pādei sprogaini mati.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ņemat mani kūmiņām,
Man pūkots kažociņš;
Lai aug mans krustabērns
Skrauzainiem matiņiem.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1320.

Negāju neskaista kūmiņās,
Ielēcu pūrā, izlēcu skaista,
Tad gāju brāļam kūmiņās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1321.

šodieniņu apsaāvu
Vasku kurpes kājiņā:
Lai aug mana krustmeitiņa
Dzelteniem matiņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1322.

Kūmās iedama netapināju,
Lai mana pādīte netapināja.
190 [Kuldīā].

1323.

Kūmām iedama dāldeŗus miju,
Dievs dod pādam dukātus mīt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1324.

Kūmās iedama rozīti stādu,
Lai mana pādīte kā roze zied.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1325.

Komām iedama puškaini pinu,
Lai mana pādīte kā puķe auga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1326.

Man ejot kūmiņās,
Skudra ceļu pārtecēja;
Dievs dod pādei tik gosniņu,
Cik skudriņu pūznītī.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Man pādīti dīdījoti,
Skudra ceļu pārtecēja:
Lai tā teka rudzi, mieži
Manas pādes klētiņāi.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Skudta ceļu pārtecēja,
Man eimot vietraudžos;
Dod, Dieviņ, atsavest
Kā skudrīti līgaviņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Jūdz pādes vedamos zirgus.

1327.

Celies agri, staļļa puisi,
Sukā krusta kumeliņu,
Lai varēji līdz pusdienas
Krusta pili izstaigāt.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

13271.

Celies agri, staļļa vīris,
Seglo krustu kumeliņu.
Krust' krustenes aiztecēja
Pretim dienas ausekņam.
190 [Kuldīā].

1328.

Es šķitos šodieniņ
Nejūgt laba kumeliņa;
Dieviņš deva krusta dēlu (krustameitu),
Aizsajūdžu dancotāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Es šķitos šodieniņ
Nejūgt sava kumeliņa;
Krustdēliņa gūdamās,
Jūdzu savu kumeliņu.
190 [Kuldīā].

13281.

Kūmām iedama labu zirgu braucu;
Dievs deve pādītei jo labu braukt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1329.

Kūmām iedama trīs zirgiem braucu:
Dievs dod pādītei sešiem braukt!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1330.

Es savai pādītei
Oša loku liedināšu,
Oša loku liedināšu,
Vaska grožus risināšu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1331.

Ne kumeļa negrožoju,
Ka rociņas nemazgāju;
Kad rociņas nomazgāju,
Tad grožoju kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 197 -

1332.

Vakar bēri peldināju
Sudrabiņa rasiņā;
šodien braucu baznīcā,
Pādei vārdu meklēdams.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vakar sirmi peldināju
Baltā gulbja ezerā,
šodien jāju rokas dot
Savai jaunai līgavai.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

1333.

Trīs āķiem kaldinu savu kumeliņu;
Tas viegli, jau labi pādīti veda.
190 [Kuldīā].

1334.

Bij manam kumeļam
Zvaigžņu deķis mugurā;
Tas bij labs svētu rītu
Pādei braukt baznīcā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Raudi, raudi, bēri, bēri,
Tie labie kumeliņi,
Tie labi kumeliņi
Pādi vesti baznīcā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1335.

Es būt' gājis kūmiņās,
Man nav bēra kumeliņa;
Es izgāju mežmalā,
Pāra reižu nosaucos.
Man izveda briežu māte
Dullu bēru kumeliņu.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)].

1336.

Ej, Andrej, krustadēliņ,
Tur' galvā, ņem vērā:
Kuŗu zirgu krustīt brauca,
To brauc dzīvodams.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1337.

Es kūmāmis jādīdamis,
Vaļām laidu kumelīnu;
Tec jel knaši, mana pāde,
Savāķ manu kumelīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1338.

Kam tie zirgi, kam tie rati
Pie māmiņas namu durvju?
Dieva zirgi, Laimes rati,
Pādes vest baznīcā.
224 [Kabilē (Kld)].

13381.

Leli kungi tuo nabrauc,
Kuo brauc bārnu vacuo muote:
Seši zirgi vērzeļē,
Divi jauni kučereiši.
422 [Līvānu pag. D].

1339.

Neaugat, sīki kārkli,
Kūmu ceļa maliņāi:
Grib kūmiņas daiļi braukt,
Grozīt savus kumeliņus.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

4. Gērbj un tīsta pādi, ved kristīt.

1340.

Celies, pādīte, actiņu mazgāt;
Dieviņš ienesa skaidr' ūdentiņu,
Mīļa Māŗa ienesa zeltītu dvieli.
226 [Kandavā (Tl)].

1341.

šuj, māmiņa, man krekliņu
Deviņām vīlītēm;
Devītā vīlītē
Liec man gudru padomiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1342.

Sadomnīce, sagādnīce
Mana veca māmuliņa:
Man krekliņu pašuvusi
No deviņi gabaliņi.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Domātāja, gādātāja
Mana veca māmuliņa:
Man pūriņu sagādāja
Deviņiem gabaliem.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1343.

Pirmajam bērniņam
Rakstīdama kreklu šuvu;
Jau otram, jau trešam
I vīlēt nevīlēju.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1344.

Krustatēvs, krustamāte,
Nesiet mani pie krustiņa!
Man' gribēja tēvs, māmiņa
Bez vārdiņa audzināt.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 198 -

1345.

Tēva dēļ, mātes dēļ
Bez vārdiņa dzīvotum;
Krustatēvs, krustamāte
Par naudiņu vārdu pirka.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1346.

Krustamāt, krustamāt,
Izcel mani saulītē;
Dievs man dos lielai augt,
Es tev ogu palasīšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1347.

Gana man māte mīļa,
Vēl jo mīļa krustamāte:
Tā pie krusta paturēja,
Tā vadīja tautiņās.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1348.

Krustamātei piederēja
Ar pādīti līdzā iet;
Kur atrada ievu ziedus,
Apturēja kumeliņu,
Appuškoja sav' pādīti
Ar ieviņas ziediņiem.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1349.

Dod, māmiņa, villainīti,
Kur pādīti man ietīt;
Kūtris manis kumeliņis,
Nevar rikšus tecināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1350.

Ai, lūdzama, vēja māte,
Valdi savas kalponītes,
Man jānese baznīcā
Maza, maza dvēselīte.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1351.

Sniedziņš sniga, putenēja,
Es ar pādi baznīcā.
Ļaudīm greznu drānu žēl,
Man žēl pādes dvēselītes.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1352.

Kur manis sudraba ormanītis?
Es pati zeltīta nesējiņa.
190 [Kuldīā].

1353.

Kālabade svētu rītu
Pulkiem jāja bāleliņi?
Viena maza dvēselīte
Apakš baltas villainītes.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Neba lielas lietas dēļ
Pulciņš jāja bāleliņu:
Sīka, maza dvēselīte
Baltajos nēzdaugos.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1354.

Teci rikšus, kumeliņu,
Auksts vējīnis gauži pūš;
Apakš raibas villainītes
Maza, maza dvēselīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1355.

Ai pādīte, sīka, maza,
Ietecēja eglienā;
Iznes mana bērza rīksti
Kumeliņu drīzināt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1356.

Es pādīti vizināju
Pa sklidenu ezariņu:
Izkrīt mana kūmu nauda,
Baznīckunga kukulītis.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1357.

Neraudies tu, celiņ,
Es tev būšu appuškot,
Es tev likšu vaŗa naudu
Ar sarkanu dzīpariņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13571.

Krustījies, bāleniņ,
Krusta pili pieiedams;
Ij Dieviņš krustījās,
Pats krustiņa nesējiņš.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

5. Māņi bērnu kristījot.

1358.

Ko raudāji, man pādīte,
Baznīcā ienesot?
Vai vārdiņis tev netika,
Vai netika nesējiņa?
Man vārdiņis gan patika,
Nepatika nesējiņa.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

- 199 -

1. Grūti pūta mana pāde,
Man rokāsi ieņemot.
Vai vārdiņis tev netika,
Vai netika nēsātāja?
Ir vārdiņis tev patika,
Ir patika nēsātāja.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1359.

Trīs reizītes māmuliņa
Mani gauži raudināja:
Krustīdama, atšķirdama,
Tautiņās vadīdama.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1360.

Es pādīti turēdama
Visu labu apcerēju,
Lai tā auga skaidra meita,
Visa darba darītāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1361.

Krustamātes vaine bij,
Ka pādīte nestaigāja:
Kam kājiņas neatlaida,
No krustiņa atstādama.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

13611.

Krustamātes vaini lika,
Ka es liela neizaugu:
Kam tā mani pie krustiņa
Ne uz augšu nepacēla.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1362.

Kas taku nomina upītes lejā?
Liepiņa nomina, vārdiņu smeļot;
Padītē kausiņā nesdamis mājās.
Kur lika liepiņa ūdeņa kausu?
Pādiņu mazgāja, vārdiņu teicot.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

6. Kūmas pārbrauc no baznīcas, mājinieki tos sagaida ar dziesmām.

1363.

Gaidi, gaidi, māmulīte,
Pārbrauks tavi gaidāmie:
Pārbrauks meita ar vārdiņu,
Ar visāmi kūmiņāmi.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Ko, tētiņ, tu gaidīji,
Pie vārtiem stāvēdams?
Gaidu sava mīļa bērna
Ar vārdiņu pārnākot.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13631.

Kas mirdzēja, kas vizēja
Pa zaļaju priedulīnu?
Kūmas vede mūs' pādīti,
Zelta roze rocīnā.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1364.

Kas tur nāca no baznīcas?
Visi meži locījās.
Tā bērniņa vārdiņš nāca,
Ko šodien krustījām.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1365.

Tec, Andrej, atver vārtus,
Late brauca sētiņā;
Late brauca sētiņā
Ar savām kūmiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

1366.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt,
- Mēs bijām baznīcā,
Krustabērnu meklēties,
Pretī krustu zvērēties.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
- Mēs bijām baznīcā,
Vienu mazu dvēselīti
Pie krustiņa zvērējām.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1367.

Kur, ļautiņi, jūs bijāt?
Kur šodien staigājāt?
- Bijām Māras baznīcā,
Pādim vārdu meklējām.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1368.

Kur, kūmiņas, braukājati
Nosvīdušis kumeliņis?
- Braukājami baznīcā,
Pādei vārda meklēdami.
Dabūjami pādei vārdu
Cienīgtēva grāmatāi,
Cienīgtēva grāmatāi
Devītāi nodaļā,
Devītāi nodaļā
Desmitāi lapiņā.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

- 200 -

1. Trīs dienīnas es staigāju,
Pādei vārda meklēdama;
Pādei vārdu es dabūju
Baznīckunga grāmatā,
Baznīckunga grāmatā,
Devītāja lapīnā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1369.

šorīt muti nomazgāju
Rakstītāja glāzīnā:
šorīt pādei vārdu jēmu
Rakstītāja grāmatā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. šorīt acis nomazgāju
Rakstītā glāzītē:
Nu ielika par pādīti
Rakstītā grāmatā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. šorīt muti nomazgāju
Rakstītē glāziņē:
Lai tek tautu kumeliņi,
Gaŗu ceļu rakstīdami.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

1370.

Man' šodien māmuliņa
Bez vārdiņa izstellēja;
Gan mēs tāļu staigājām,
Kamēr vārdu dabūjām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1371.

Krievēniņu, leitēniņu
Iemetām ūdenī,
Savu baltu bāleniņu
Iecēlām laiviņā.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1372.

Kur kūmiņas kavējās,
Ka tik drīz nepārbrauc?
Aiz kalniņa kavējās,
Pādei vārdu meklēdamas.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Ko, kūmiņas, darījāt,
Aiz kalniņa sastājuši?
- Mēs pādīti dalījām,
Cits citam nedodamis.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1373.

Kūmas pādi dalījās
Aiz kalniņa lejiņā;
Līdz kūmiņas naudu skaita,
Man pādīte kamanās.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1374.

Saņemiet Kaču kūmu,
Miķelīti krustdēliņu!
- Kača kūma piedzēruse,
Miķelīti izmetuse.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

13741.

Kur tas mūsu krustabērns,
Kur tā mūsu nesējiņa?
Nesējiņa piedzēruse,
Krustabērnu izmetuse.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1375.

Anna, kūma, piedzēruse,
Izsvieduse pādēniņu;
Izsvieduse pādēniņu,
Pārnes melnu jēra ādu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1376.

Līze, kūma, piedzēruse,
Izmetuse krustabērnu;
Tec laukā tu, Līzīte,
Aiz vārtiem krustabērns.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1377.

Sēd kūmiņas noskumušas,
Vai būs pāde izkrituse?
Ja būs pāde izkrituse,
Taps kūmiņas metinātas,
Taps kūmiņas metinātas,
Ar veciem dāldeŗiem.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Kūmas sēd noskumušas,
Vai būs pāde izkrituse,
Vai būs pāde izkrituse
No kažoka piedurknītes,
No kažoka piedurknītes,
Pa mēsliem tecēdama?
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1378.

Ko, komiņi, darīsim?
Lapsa pādi aiznesuse.
Sametam pa grašam,
Pirksim pēdu dzinējiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Ko, kūmiņas, darīsim?
Lapsa pādi pazaguse;
Lapsa pādi pazaguse,
Būs kūmām meteklības.
226 [Kandavā (Tl)].

- 201 -

2. Kūmas, kūmas, meklējiet,
Lapsa pādi pazaguse.
Tā nebija lauka lapsa,
Tā bij veca māmulīte.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1379.

šķērsu kūmas aizskrējušas,
Nesatika mācītāja;
Grīslājā ieskrējušas,
Grīslā bērnu nokrustīja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, kūmiņi, darīsim,
Baznīckunga neradām?
Vedīsim grīslainē,
Krustīsim grīslainīti.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

13791.

Krust' krustu braukāja sautažu ļaudis,
Bērnam vārdiņu meklēdami.
še uzgāja krusta priedi,
še vārdiņa devējiņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1380.

Ai, Andrejs, dižais kūma,
Manu pādi nosaldēja!
Vai rocīnu tev nebija,
Kumelīnu budināt?
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

13801.

Kam šie zirgi, kam šie rati,
Kas še bija sabraukuši?
Komu zirgi, komu rati,
Krusta pili izbraukuši.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

13802.

Nepadošu, nepadošu
Mūs' pādītes vedējam,
Kam nolauze zelta rozi
No pādītes cepurītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

7. Saņem un apkopj kūmu zirgus.

1381.

Kuŗš kūmu kumelis pa priekšu skrēja,
Tam teku papriekši auziņas bērti.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kuŗas kūmas kumeliņis pa priekšu Skrēja?
Dravnieka kumeliņis pa priekšu skrēja.
Tam došu auziņas pavētīdamis,
Tam došu ābola palasīdamis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1382.

Visu dienu Jēkabs pa priekšu brauca,
Griezdams pādīti savā vārdā.
224 [Kabilē (Kld)].

1383.

Kuŗas kūmas kumeliņš
Ar kājiņu krustu meta?
Tās kūmiņas kumeliņš,
Kā vārdā ielikām.
224 [Kabilē (Kld)].

1384.

Kas celiņu norakstīja
Sīkajām pēdiņām?
Tā Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Domājām, gudrojām,
Kas celiņu norakstījis:
Tā dēliņa kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Kas to ceļu izrakstīja
Smalkajiem rakstiņiem?
Kāzinieku kumeliņi
Kaustītām kājiņām.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

1385.

Kam tie bēri kumeliņi
Pa aploku spēlējās?
Tā Andreja kumeliņi,
Ko šodien kristījām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1. Pieci bēri kumeliņi
Uz akmeņa auzas ēda;
Visi pieci piederēja
Jaunajam bāliņam.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1386.

Kam tie tādi gani gana
Liela ceļa maliņā?
Tās Grietiņas gani gana,
Kuŗ' šodien kristījām.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 202 -

1387.

Kas dūņas sajauca upītes malā?
Kūmiņu kumeļi, dzert gribēdami;
Cērt vienu, cērt otru, lec dūņas gaisā.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1388.

Ik pie pelces piebraucot,
Kumeliņis krustu meta,
Kumeliņis krustu meta
Ar pakaļas kājiņām.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

8. Nes pādi istabā un teic vārdu, griež riņķi; noliek bērnu gultā; dod mātei dāvanu.

1389.

Attaisiet duris, logus,
Laidiet pādi istabā!
3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)]
Ar, govīmi, ar, vēršiemi,
Ar, bēriemi, kumeļiemi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1390.

Dievs gāja pa priekšu kūmāmi namā,
Māriņa rotāja no pakalenes.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1391.

Līdz gāju namā, līdz sāku runāt:
Lai mana pādīte pusgada staigā,
Pusgada staigā, pa gadu runā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Drīz lēcu namā, drīz istabā:
Lai mana pādīte pusgada staigā,
Pusgada staigā, pusgada runā,
Pusgada mātei skaidiņas lasa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

1392.

Velk' ozolu istabā
Ar visiem zariņiem;
Lienu tēva istabā
Ar visiem krusttēviem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Velku bērzu sētiņā
Ar visiem zariņiem;
Eimu tautu istabā
Ar visiem brālīšiem.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1393.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Mazajam Jānīšam!
Jānīts nāca istabā,
Liela vārda dabūjies.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1394.

Neteikšu, neteikšu, kas lellei vārdā!
šis vārdā, tas vārdā - Miķelītis vārdā.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1395.

Neteikšu namā pādiņas vārdu;
Istabā, tur teikšu šūpoļa vietā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 136 [Zvārtavā (Zvārtavas pag. Vlk)].

1. Citi bērni vaicāja, kas pādei vārdā.
Neteikšu namā, teikšu istabā,
Istabā tur teikšu šupola vietā:
Pādīti aizveda, Jānīti pārveda.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1396.

Maksājiet man, bērniņi,
Tad es teikšu lelles vārdu;
Es negribu lielas maksas:
Krēslu vien paceļam.
226 [Kandavā (Tl)].

1397.

Cit' bērni vaicāja, kas lelles vārda.
Ja sola šūpot, tad teikšu vārdu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1398.

Citi bērni vaicāja, kas lellei vārdā.
Lellīti aizvedu, Jānīti (Ieviņu etc.) pārvedu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1399.

Drīz eimu namāi, drīz istabāi,
Drīz savai pādītei vārdīnu teikšu. -
Lellīti nonesa, Nn pā(r)nesa.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Drīz iešu laukā, drīz istabīnā,
Drīz pādes vārdīnu pagodināšu.
Iznesu lellīti, pārnesu grietīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1400.

Lellīti aiznesa, Jānīti atnesa;
Lellīti atstāje baznīcā,
Jānīti atnesa sētiņā.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

- 203 -

1401.

Paldies saku māmiņai,
Kas Jānīti vārdā lika:
Kad atnāca Jāņa diena,
Visi Jāni daudzināja.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

1402.

Paldies saki tai mātei,
Kas Jānīti vārdu lika:
Jāņam govis, Jāņam vērši,
Jāņam bēri kumeliņi.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1403.

Paldies saku māmiņai,
Ka ieviņu vārdu lika:
Kad atnāca pavasaris,
Visi līči balti zied.
394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Paldies devu māmiņai,
Ka ieviņu vārdu deve:
Kad atnāce pavasars,
Visi ievu daudzināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1404.

Lai Dievs soda tēv' ar māti,
Kas man kārli vārda lika:
Kuŗa vārna purā skrēja,
Tā tik kārli daudzināja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

14041.

Līc, mameņ, kuodu vuordu,
Nalīc mani Juri vuordu,
Cik ganiņi vylka klīdze:
Oruo, jur, kur ņes kozu!
422 [Līvānu pag. D].

1405.

Eima, kūmas, padancot
Istabiņas vidiņā:
Lai tas mūsu krustabērns
Drīz tecēja kājiņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

14051.

Lielu riņķi Jānis grieza
Sava tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1406.

Kājām gāju ar pādīti
Līdz istabas dubeniņam;
Nobraukdama, pārbraukdama,
Nosviedroju kumeliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1407.

Atjemiet savu bērnu,
Kas bijāt iedevuši;
Vai es kāda vaļeniece,
Jūsu bērnu auklētāja.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1408.

Guli klusa, man' pādīte,
Nu tev nieka nekaitēs:
šodien tevi baznīcā
Trīs eņģeļi sumināja,
Trīs eņģeļi sumināja
Baznīckunga grāmatā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Guli klusa, mana pāde,
Nu tev nieka nekaitēs:
šodien tevi sveicināja
Trīs eņģeļi baznīcā.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1409.

Guli, mana pādīte, ar Jēzu kristu,
šodien ļaunam atsacīju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1410.

Dieviņš manim palīdzēja
To celiņu izstaigāt:
Pārved' savu krustubērnu
Pie tēviņa, māmuliņas.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1411.

Māsiņ' pādi iznesāja
Apakš mēļas villainītes;
Bāliņš pādi izvadāja
Ar bēriemi kumeļiem.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1412.

šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja:
Es pādīti iznesāju
Apakš baltu villainīšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja:
Visu dienu izgulēja
Uz manāmi rociņām.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 204 -

1413.

Audzi liels, krustdēliņ,
Aiztec mani, kur iedams:
Es šodien tevis dēļ
Pie krustiņa zvērējos.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1414.

Nāc, māmiņa, nāc, māmiņa,
Saņem mazu dāvaniņu:
Tu manai pādei dosi
Pirmo maizes riecentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

36647.

Ai jel, mani diži radi,
Ik svētdienas kūmiņās!
Piekūst mani bēri zirgi,
Nodilst kalti ritenīši.
355 [Rucavas Lp].

36648.

Auklējiet bērnu manu,
Ēdiet manu plācenīti;
Es bij' viena goda sieva,
Es bērniņa nezināju.
241 [Lubānas Md].

36649.

Ar Dievu, ar Dievu,
Brālis mani godināja;
Kad Dieviņš mani svētīs,
Es brālīti godināšu.
282 [Nīcas Lp].

36650.

Balta, balta gaška nāki
Pār lielimi tīrumim.
Tā nāk mana kristamāte,
Nes man baltas vilnainiņ's.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36651.

Dēj, mana vistiņa,
Div' pautus dienā!
Nāks mājā māsiņa
Ar mazu lellīti.
288 [Nurmuižas Tl].

36652.

Es ar' kūmiņa,
Man melnas kājas,
Kam ziņu nedeva
Nedēļas vidū.
605 [Skolas].

36653.

Es izaudu villainīti,
Pa mēsliem staigādama.
Ik sestdienas, ik svētdienas
Mani lūdza kūmiņā(s).
418 [Sunākstes Jk].

36654.

Es negribu kūmās iet,
Lielas kūmas vizināt.
Kad atnāca kūmu diena,
Es aizlīdu aizkrāsnē.
94 [Dunikas Lp].

36655.

Es to nakti negulēju,
Ka es gāju kūmīnāsi;
Sīļu (?) spožu sudrabīnu,
Villānītes darināju.
282 [Nīcas Lp].

36656.

To naksnīnu negulēju,
Kad es gāju kūmīnās;
Baŗoj' bēru kumelīnu,
Rakstīj' baltas villānītes.
39 [Bārtas Lp].

36657.

Galdiņu, munu galdiņu,
Pīrūtītom kuojiņom;
Lyust kuojiņas, lyust viersiņš,
Sadyust ola izbuniņš.
605 [Skolas].

36658.

Ka bej kuozas,
Vērsi kovu;
Ka kristobas,
Vucineņ'.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

36659.

Kādu godu dzeŗam,
Kādu daudzinām?
Krustubas dzeŗam,
Pādi daudzinām.
94 [Dunikas Lp].

36660.

Kādus ērmus es redzēju,
šo pādīti vadādama?
Ik pie pelces piebraucām,
Kumeliņis krustu meta.
15 [Alūksnes Vlk].

- 205 -

36661.

Kas tā tāda nesējiņa,
Bērnam vārdu nepateica?
Iesauksim: beņķa kāja,
Kamēr vārdu zināsim.
200 [Kuldīgas Kld].

36662.

Kas tur bija, kas tur nāca,
Kas to grīdu rībināja?
Bāliņš nesa kuplu liepu
Ar visiem zariņiem.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36663.

Koča māte piedzēruse,
Krustabērnu izmetuse,
Pati uz māju aizgājuse,
Drēbītes vien palikušas.
306 [Patkules Md].

36664.

Krustāt mani, māmuliņ,
Juri vien nekrustāt.
Visi mazi avotiņi
Ļur, ļur, ļur iztecēja.
456 [Vaiņodes (Bātas-Vaiņodes) Lp].

36665.

Kristatāvs, kristatāvs!
Īdūd ols paruodā!
Ka nadūsi paruodā,
To nabyus i orūdā.
389 [Silajāņu Rz].

36666.

Kurīs, muns ceplīts,
Pasašveikstādams,
Atīs muna kristamuote
Pasacyluodama.
326 [Preiļu D].

36667.

Kūma kūmu aicināja,
Pilnas desas sutināja:
Apkārt siltas, vidū saltas,
Ekur skaista mielošana.
241 [Lubānas Md].

36668.

Kūma kūmu mielojās,
Pelnos desas sutināj':
Vidū saltas, aplīk siltas,
Gana gardas griboties.
241 [Lubānas Md].

36669.

Kūmāmi, kūmāmi
Cik varēdami!
Kūmāmi salds alus,
Gards kumosiņis.
605 [Skolas].

36670.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltīni padusē.
Kūma katlu izmazgāj'se,
Man miltīni izbiruši.
39 [Bārtas Lp].

36671.

Kūmi maņ kaļniņā,
Kūmi maņ lejiņā;
Uz vīnim reitā guoju,
Uz ūtrim vokorā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

36672.

Kuŗš kūma pa priekšu
Kumeļus rīdāja,
Tam teku pa priekšu
Auziņas dot.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36673.

Labu dien', Dievs palīdz!
Tā pirmā valodiņa;
Brāļi nāca, mārša nāca,
Tie pirmie viesi nāca.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

36674.

Liekat vārdu, kād' likdami,
Līzes vārdu neliekat:
Nabadzīte krustamāte
Uzsedz pluču villainīt';
Uzsedz pluču villainīti,
Nav ne krusta rubulīts.
200 [Kuldīgas Kld].

36675.

Lietus līst, saule spīd,
(Laukā manis kumeliņis.)
Ej, māsiņa, mana pāde,
Savāķ manu kumeliņu.
282 [Nīcas Lp].

36676.

Līdzat, visi līdzētāji,
Galda galu laktināt (?),
Kā tēviņš jūs savāķa
Par deviņi novadiņi.
605 [Skolas].

- 206 -

36677.

Manis dēļ, bāleliņi,
Dariet godu, nedariet.
Es aiziešu ar tautām,
Kājas vien apāvusi.
198 [Krustpils D].

36678.

Muna loba muomuliņa
Mani labi audzinuoja:
Apvylka man boltus kraklus,
Nesa mani bazneicā.
170 [Kapiņu D].

36679.

Māra gāja baznīcā,
Mani līdzi aicināja;
Pati joza zelta jostu,
Man iedeva sudabriņa.
Apjozdama man sacīja:
Audzi liela, turi godu.
198 [Krustpils D].

36680.

Muotes bruoļ, muotes bruoļ,
Ej pi manis cīmeņā!
Es tev dūšu sīra kanci,
Putojūšu ols kan(n)eņu.
605 [Skolas].

36681.

Met, Dīveņ, zalta kristu
šuos ustobas dybynā!
Kas najēdis, lai pajēde,
Kas nadzēris, lai padzer.
605 [Skolas].

36682.

Necerēju tādu godu
Tai mazā sētiņā;
Es būt' savu vīru vedis
Ar visiem bērniņiem.
605 [Skolas].

36683.

Necerēju šī sētē
Tādu prieku vakariņ'.
Es būt' vīru līdzi jēmis
Ar visiem bērniņiem.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36684.

Jam, kundzeņ, kyumuos mani,
Es jau beju lelu rodu:
Pīterburgas rutka meita,
Iudins putna ļaudaveņa.
326 [Preiļu D].

36685.

Nodilst mani kalti rati,
Piekūst bēri kumelīni;
Piekūst bēri kumelīni
Pādes veste baznīcā.
94 [Dunikas Lp].

36686.

Noskrēja Jānītis
Bēraju ziergu,
Bagātas kūmas
Meklēdams.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36687.

Pajauna iesāku
Kūmām iet:
Ne man kurpītes,
Ne zābaciņu.
605 [Skolas].

36688.

Pieci vilki silā kauca,
Kad es dzimu māmiņai;
Visi pieci stabulēja,
Kad es ņēmu līgaviņu.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36689.

Paldies saku māmiņai,
Ka Jānīti vārdu lika:
Ap Jānīti bites skrēja
Kā ap zaļu ozoliņu.
24 [Asares Il].

36690.

Paldies saku tai mātei,
Kas Jānīti vārdu lika:
Jānīts mans brāleliņš,
Es Jānīša līgaviņa.
378 [Seces Jk].

36691.

Paldies saku māmiņai
Par to jaunu krustamāti:
Tā pie krusta pastāvēja,
Tā nāk līdze tautiņās.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36692.

Paldies saku māmiņai
Par to labu krustamāti:
Pie krustiņa paturēja,
Tautiņās izvadīja.
183 [Kazdnagas Azp].

- 207 -

36693.

Pirmo reizi kūmām gāju,
Rīgā pirku nēzdaudziņ';
Kad es iešu otru reizi,
Tad es pati noaudīšu.
104 [Ēdoles Vp].

36694.

Sen dzierdēju ciemē
Vilīti saucam;
Die(v)s mums pašiem
Vilīti deva.
200 [Kuldīgas Kld].

36695.

Sēdam, kūmas, vienu vietu,
Kas vienai, tas otrai:
Maizes klaips, piena ciba,
Apiņotis alutiņš.
241 [Lubānas Md].

36696.

Sildies mans, kas tu esi,
Es vārdiņu nezināju;
Jauni puiši guni kūra,
Tie vārdiņu pasacīja.
48 [Bērzaunes Md].

36697.

Simtiem cepu kukulīšu,
Lastiem daru alutiņu:
Nāks lielā brāļa māsa,
Daudz ēdāju, daudz dzērāju.
605 [Skolas].

36698.

Slikti ļauds izgājām,
Labi ļauds ienācām;
Bez vārdiņa izgājām,
Ar vārdiņu ienācām.
72 [Cesvaines Md].

36699.

šorīt agri cēlušies
Zaļu zāļu zāģerīši,
Jau zādziņu ielikuši
Devītā santiņā (saitiņā?).
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

36700.

Taisies, ģērbies,
Pādīte mana,
Baltās zeķēs,
šūtās kurpēs.
605 [Skolas].

36701.

Teciņus tecēju
Aitiņu cirpt,
Zināju, pādītei
Cimdiņu vajaga.
548 [Liepāja Lp apr.].

36702.

Trinkin bīr, oluteņ,
Atskandynoj vabaleit,
Atskandynoj vabaleit
Da bruoļim olu dzert.
143 [Jāsmuižas D].

36703.

Vai redzējāt Annas kūmu
Mazo Jāni atnesam?
Annas kūma piedzērusi,
Ceļā bērnu izmetusi.
358 [Rugāju Abr].

36704.

Visi darbi padarīti,
Viens darbiņis nedarīts:
Vēl nav ēstis kūmu sieris,
Nedzerts kūmu brandavīns.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36705.

Visi komi, visi komi,
Kas klēpī turētājs?
Bērns izkrita banīcā,
Pati (krita) ceļmalā.
72 [Cesvaines Md].

36706.

Visi komi, visi komi,
Kur palika nešu māte?
Nešu māte piedzērusi,
Tā izkrita ceļmalā.
72 [Cesvaines Md].

9. Kūmu mielasts.

a) Klāj galdu.

1415.

Velc, Laimiņa, zaļu zīdu
Cauri visu istabiņu,
Nu māmiņa galdu grīda
Pirmajai meitiņai.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 208 -

1. Stiep, Laimiņa, zīda jostu
Pāri visu istabiņu,
Nu māmiņa godu taisa
Pirmajam bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

14151.

Ļac, sauļeit, reitā agri,
Spīd pa lūgu ustobā:
Muote gūdu pacāluse
Pyrmejam bērneņam.
434 [Ludzas un Abrenes apr.].

1416.

Svētībiņa, gausībiņa,
Nāc pa logu istabā,
Nu māmiņa galdu klāja
Pirmajai meitiņai.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1417.

Skaistu rakstu i redzēju
Mazajā krūzītē:
Nu dēliņš godu taisa
Pirmajam bērniņam.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1418.

Nule māte galdu klāja
Pirmajai meitiņai;
Man kājiņas piekusušas,
Visu dienu tekājot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1419.

Trīs reizītes māmuliņa
Manis dēļ galdu klāja:
Krustīdama, atšķirdama,
Tautiņās vadīdama.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1420.

Godi mani, māmuliņa,
Div' reizītes mūžiņā:
Vienu mazu piedzimušu,
Otru lielu izaugušu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1421.

Balti bija kūmu galdi.
Kur tie šķelti, kur nešķelti?
Vai tie šķelti saulītē,
Vai mēneša lēkumā?
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1422.

Dzeltāns bija kūmu galds,
Kā ar vasku novaskots;
Bij vaskots, nevaskots, -
Vasar' plēsts saulītē.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1. Tā spīdēja brāļu galdi,
Kā vaskot novaskoti;
Vai bij šķelti kļavienē,
Vai siltā saulītē?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1423.

šādi galdi, tādi galdi
Komu galdu nepanāca:
Komu galdi vaskiem sisti,
Klāti baltiem linautiem.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1424.

šādi galdi, tādi galdi
Komu galda nepanāca:
Komu galdi norakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1425.

Kālabad galdiņam
Līkas kājas nolīkušas?
Ar maizīti nolīkušas,
Ne ar zeltu, sudrabiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

1426.

Galdam kājas nolīkušas;
Kas tās līkas nolocīja?
To darīja tīra maize,
Mans brūvēts alutiņš.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

b) Kūmas sēžas pie galda, atraida leikus ļaudis pie malas un pieaicina nesēju un vecmāti; bērna māte nepiedalās mielastā.

1427.

Kūmas, kūmas, pie galdiņa,
Lieki ļaudis maliņā!
Būs kūmām aizmaksāt
Lieku ļaužu dzērumiņu?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1428.

Oi, kūmiņas, oi, kūmiņas,
Vienu vietu, vienu vietu!
Kas vienai, tas visām
No baltās biķerītes.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

- 209 -

1. Sēdam, kūmas, vienu beņķi,
Kas vienai, tas visām:
Kukuļ' maize, āziņ' pauti,
Apiņots alutiņš.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1429.

Sēdat, kūmas, kūmu krēslos,
Kūmu krēsli norakstīti,
Kūmu krēsli norakstīti
Vanadziņa nadziņiem.
226 [Kandavā (Tl)].

1430.

Sēdiet biezi, kūmiņas, nestājet starpas:
Lai auga pādītei raženi zobi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1431.

Visi komi, visi komi,
Kur tā pate nesējiņa?
Nesējiņa aizkrāsnē
Circenīšus lupināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1432.

Dariet labi, kam dariet,
Dariet labi nesējai:
Iedodieti nesējai
Nevārītu vistas kāju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1433.

Kūmas ēda, kūmas dzēra;
Kur tā bērna Ķērējiņa?
Kur tā bērna Ķērējiņa,
Cāļa gaļas ēdējiņa?
224 [Kabilē (Kld)].

1434.

Ja tu laba, veca māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu kāda neražana,
Pašaujies pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1435.

Veca māte žēlojās,
Pirtīžās nedzēruse;
Nāc nu, kulba, nāc nu, baļva,
Sēsties galda galiņā.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

1436.

Seglo kazu, veca māte,
Jāj mežā putnu šaut;
Jaunas bija tavas kūmas,
Putna gaļas ēdājiņas.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1437.

Lūgtas kūmas, lūgtas kūmas,
Jola lūgta veca māte:
Kūmas lūgtas prieciņā,
Veca māte bēdiņās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1438.

Visas sievas aiz galdiņa,
Mana sēd aizceplē;
Mana sēd aizceplē,
Ar Laimiņu runādama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1439.

Ēdiet, kūmas, plācenīti,
Bērnu manu glabājat:
Es dzērāja sieva biju,
Es par bērnu nebēdāju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

c) Laima (Māra) nāk kristībās.

1440.

Laimiņa laipoja pa jumta virsu,
Sieviņu godiņu klausīdamies:
Vai tās ēda, vai tās dzēra,
Vai Laimiņu pieminēja.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1. Ļaudis ēda, ļaudis dzēra,
Dievs aiz loga klausījās,
Dievs aiz loga klausījās,
Vai Dieviņu pieminēja,
Vai Dieviņu pieminēja
Par maizītes devumiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1441.

Laimiņa laipoja pa jumta virsu;
Eit', jaunas sieviņas, lūdzate iekšā.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1442.

Mīļa Māra rotājāsi
Mūsu jumta virsiņāi.
Mīļa Māra mums jautāja,
Kādu dzīru mēs dzeŗam;
Nāc iekšā, mīļa Māra
Mēs dzeŗam kristībiņas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1443.

Kas rīb, kas brauza gar istabīnu?
Svēta Māra rībēja, svēta Māra brauzdēja.
Nāk, Māra, iekšā krustabu dzert.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 210 -

1444.

Nāc mārīna, pate dzert
Maza bērna kristībās:
Tu pirmāja atnesēja,
Tu pirmāja šūpotāja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1445.

Mīļa Māŗa dusmojās,
Ka neņēmu pirtīžās.
Nāc, Māriņa, krustībās,
Sēdies galda galiņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1446.

Kam, māmiņ, neielūdzi
čampu (?) mīļi kūmībās?
Pate nāca neielūgta,
Man nolēma nešķirību.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)]. (?)

d)Uzdeŗ krutbērnam laimes; vēl pādei krusttēva un krustmātes dabu, turību un laimi.

1447.

Dod, Dieviņ, pādai kūmiņas laimi:
Draugam dot, ne draugu lūgt,
Ar vecu sēkliņu zemīti sēt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1448.

Dod, Dieviņ(i), kalnā kāpt,
Ne no kalna lejiņā;
Dod, Dieviņ(i), otram dot,
Ne no otra mīļi lūgt.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Dievs dod manim otram dot,
Ne no otra diedelēt!
Otram devu dziedādama,
Diedelēju raudādama.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2. Dievi, dodi kalnā kāpti,
Ne no kalna lejiņā;
Dievi, dodi otram doti,
Ne no otra raudzīties.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

1449.

Mīļā Laimīt', audzē bērniņ':
Lai tas skaists kā ozols,
Lai tas stipris kā varmāka,
Lai tas dara māmiņai
Visu mūžu labumiņu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1450.

Ko mēs laba uzdzersim
Tam jaunam pādēnam?
Miežu klēti, rudzu klēti,
Triju klēšu atslēdziņas.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1451.

Ko mēs laba solīsam
Savam krusta bērniņam?
Pilnu kūti govju, vēršu,
Pilnu stalli kumeliņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

14511.

Ko mēs labu vēlēsam
šim jaunam cilvēkam?
Ar kājiņu pabīdāmu
Naudas lādi pagultē.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

1452.

Ko mēs laba vēlēsim
Tai mazai pādītei?
Vēlēs zeltu vien turēt,
Sudrabiņu niecināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1453.

Audzin', Dievis, to pādīti,
Ko šodien kristījām,
Tādu lielu, tādu gudru,
Kā vārdā ielikām.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1454.

Audzi tāda, krustameita,
Kā es pate krustamāte:
Gan gaŗuma, gan resnuma,
Gan ir gudra padomiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1455.

Audz, mana pādīte, audz manāi laimēi,
Jem manu dabiņu, jem tikumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1456.

Audz, mana pādīte, audz labi tikuse,
Tikušas lūko bajāru dēli.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1457.

Audz, mana pādīte, dižana, ražana,
Bajāru dēlīns ražanu gaida.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 211 -

1458.

Audzi, mana krustameita,
Kā es, tava krustamāte:
Ni kājiņas greizi spēru,
Ni bārstīju valodiņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1459.

Audz, mana pādīte, jem manu laimi,
No sētas vez sētu, šķindama, rindama.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1460.

Nevēlu pādītei visas savas laimes;
Dievs dos pādītei jo labu laimi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1461.

Audzi tādis krustdēliņis,
Kādi tāvi bāleliņi:
Nij bārās, nij kavās,
Nij bij kroga dzērējiņi.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1462.

Neaudz tāds, krustdēliņ,
Kādi tavi krustutēvi:
Visu krogu dzērājiņi,
Kumeliņu skrējējiņi.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

14621.

Kādu godu dzeŗame, tādu daudzināme:
Krustubas dzeŗame, pādi daudzināme.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

e) Kūmu galda dziesmas.

1463.

Ai pādīte, sīka maza,
Tavu gudru padomiņu:
Sacerēj'se ar māmiņu
Tādu līksmu vakariņu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1464.

Mūs' tētiņis ar māmiņu,
Tie bij mīļi dzīvojuši:
Nebūt' mīļi dzīvojuši,
Nebūt' viesu vakariņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1465.

Bagāta brālīša kristības dzēra;
Ir gailītis iztecēja medojāmi
Kājiņām.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1466.

Gan nāca viesi, nerāva mucas;
Atnāca Nn, ierāva mucu,
Izvilka miežam taukumiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Atnāca tētiņš, neklāja galdu,
Neklāja galdu, nelaida mucu;
Atnāca māmiņa, nu klāja galdu,
Nu klāja galdu, nu laida mucu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1467.

Es saku: māmiņa, vīnmedus, vīnmedus!
Nu tav krustīja mīlimu dēlu (meitu).
Gan dziežu, gan diežu, neprata māte;
Dod jali, Dieviņ, tēvam prast.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1468.

šķitu kupči atjājama
Ar dzeltenu kumeliņu:
Rauga māte attecēja
Ar apīņu vainadziņu.
Kur rāvi, kūmiņa, tos apīnīšus?
- Daugavas malā, tāi kārklienā;
Tur zīle dziedāja, tur lagzdīgala,
Tur meitas, košajas, vaiņagus vija.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1469.

Muciņ' sēda dandziņā
Nosirmušu muguriņu;
Tā gaidīja no Dieviņa
Jaunu alus dzērējiņu.
Tas pārnāca, tas nedzēra,
Lai dzeŗ mātes bāleliņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Alus gul muciņā
Nosirmušu muguriņu,
Gaida savu dzērājiņu,
No Vāczemes pārnākam.
224 [Kabilē (Kld)].

1470.

Manis dēļ tēvs, māmiņa
Brūvē alu, cep maizīti;
Ļaudis eida, ļaudis dzēra,
Es gulēju šūpolāi.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1471.

šodien kūmām dzeŗama diena;
Rītu sētā važojama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 212 -

1472.

Paklausies tu, kūmiņa,
Ko es tev pasacīšu:
Rīta diena man dzeŗama
Līdz pašam vakaram;
šī dieniņa man aizgāja,
Pādei vārdu meklējot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1473.

šodiene kūmām dzeŗama diena:
Vakar pādei vārdiņu meklēja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

14731.

Man māmiņa pabrūvēja
Ar astīti alutiņu.
Pats es dzeŗu dzeŗamaju,
Aste kuste kustamaja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1474.

Keumam, snauškam pātakis dzert;
Lobīm ļaudīm aluteņ' dzert.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

f) Pirmo azaidu tur steigšus. Paēduš pateic Dievam un Mārai.

1475.

Drīz, kūmiņas, paēdat,
Drīz maizīti glabājat:
Lai pādīte drīz staigāja,
Drīz ņēmās valodā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Drīz, kūmiņas, paēdam,
Drīz dziesmiņas nodziedam:
Lai pādīte drīz runāja,
Drīz tecēja kājiņām.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1476.

Es saku: māmiņa, vāk maizi zemē!
Sāks tavas kūmiņas otrreiz ēst.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Lūdzāma, kūmiņa, vāk galdu zemē!
Sāks mana pādīte karotes prasīt.
190 [Kuldīā].

1477.

Paēduši, padzēruši,
Pateicam Dieviņam!
Dieva dota tā maizīte,
Māras austa galdautiņ'.
210 [Popē (Popes pag. Vp)].

1478.

Paēduši, padzēruši,
Pateicami Dieviņam;
Dieviņš arī godu grib
Par maizītes devumiņu.
216 [Ventspilī].

1479.

Paēduši, padzēruši,
Pateiciet Dieviņam!
Dieva galdis, Māras maize,
Mūsu pašu sūra vara.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

1480.

Paēduši, padzēruši,
Pateicam(i) Dieviņam;
I Dievam pa pratam
Mūsu jauka valodiņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1481.

Paēduši, padzēruši,
Pateicati Dieviņam
Par sālīti, par maizīti,
Par mīlīgu cienīšanu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1482.

Ēdat, kūmas, dzeŗat, kūmas,
Zobus vien nebadāt:
Lai nesāp pādei zobi,
Visu mūžu dzīvojot.
190 [Kuldīā].

1. Kad, kūmiņas paēdati,
Tad zobiņus nebadāt:
Augs pādīte, sāpēs zobi,
Dos vainiņu kūmiņām.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1483.

Ēd, ēd, krusttēvis, noslauki muti:
Lai tavs krustdēls nesiekalāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1484.

Jau kūmiņas paēdušas,
Nav galdiņa vāķējiņas.
Viena veca māmuļīte,
Tā uzlika, tā noņēma;
Raiba kuņa ziliem zobiem,
Tā bij šķīvju mazgātāja.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Gana meitu dziedātāju,
Nava galda vāķējiņa;
Viena veca zilzobīte,
Tā uzlika, tā noņēma.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 213 -

36707.

Abi līdz, abi līdz,
Pādīte mana,
Drīz ņēma kājiņas,
Drīz valodiņu.
605 [Skolas].

36708.

Audz, mana pādīte,
Dižena, ražena,
Bajāru dēliņš
Raženis gaida.
605 [Skolas].

36709.

Audz, mūsu pādīte,
Dižena, ražena;
Cel gāliņu, aun kājiņas,
Klausi tēvu, māmuliņ'!
356 [Rudbāržu Azp].

36710.

Audzē, Dievs, krustadēlu
Jel manā rosumā,
Resnas lūpas, gaŗus zobus,
Ar ko lūkus mizināt.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

36711.

Audzi, mans krustdēls,
Platiem zobiem, gaŗiem nagiem,
Ka var lūkus brucināt,
Lepnas vīzes darināt.
373 [Sarkaņu Md].

36712.

Audziet, mani dēla dēli,
Platiem zobiem, gaŗiem nagiem,
Ka var labi lūkus plēst,
Lieliem baķiem saslaistīt.
373 [Sarkaņu Md].

36713.

Audz, dēleņ, tudeļ (tudēļ?) maņi,
Ej pa tāvam dzāruojam:
Byus maņ maizes devējeņš,
Atspaids siermā vacumā.
174 [Kārsavas Ldz].

36714.

Audzi, mana pādīte,
Kā krustumāte:
Biezāmi lūpāmi,
Retiema zobiem.
94 [Dunikas Lp].

36715.

Dieviņ, audzē šo bērniņu,
Kuŗ' mēs šodien kristījām,
Platiem zobiem, lielām lūpām,
Lai var lūcīnas lupināt.
94 [Dunikas Lp].

36716.

Dieviņ, audzē šo bērniņu,
Ko mēs šodien kristījām,
Smalku linu vērpējiņu,
Linu rakstu audējiņ'.
94 [Dunikas Lp].

36717.

Dievs dod mazam bērniņam
Lielam augt, gudram būt,
Ka es bērna kristībās
Labi skaišķi padzeŗos.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36718.

Dievs dod mūsu krustdēlam
Līkus zobus, gaŗus nagus,
Ka var liepas lupināt
Liela meža maliņā.
146 [Jaungulbenes Md].

36719.

Dod, Dieviņ, tādu laimi,
Kāda maniem vecākiem:
Pilnu klēti rudzu, miežu,
Strīķētenu bērnu gultu.
213 [Lazdonas Md].

36720.

Ēdīt, gastiņi, pādeigu maltīti,
Ni vaira gaidīt, ni vaira dūšu.
174 [Kārsavas Ldz].

36721.

Es izlūgšu no Dieviņa
Priekš pādītes tīru mūžu,
Lai tā augtu laba meita,
Lai godiņu pasargātu.
548 [Liepāja Lp apr.].

36722.

Eitja, kūmi, eitja, kūmi,
Moksuojiti vacai muotjai;
Kūmi guoja uz prīceņu,
Vaca muotja uz biedeņu.
143 [Jāsmuižas D].

36723.

Es sokūs ols nadzert
Mozajā cīmiņā.
Tikai tupu, tikai ruopu
Īsavylku cisiņuos.
326 [Preiļu D].

- 214 -

36724.

Es savaiji pādīteiji
Tīru klāju paladziņu,
Lai tā auga tīra meita,
Tīra darba darītāja.
548 [Liepāja Lp apr.].

36725.

Jau tu, muns kristabārns,
Tec dreižuok kuojeņom!
Jau vakar es dēļ teva
Pret Jēzeņu zvērējūs.
414 [Stirnienes Rz].

36726.

Ķu tu, kūmiņa, struodoj'
Migluotā reitiņā?
Kristdālam kraklu šyunu,
Da zemei rakstīdama.
357 [Rudzētu D].

36727.

Kūmīnas, kūmīnas,
Daudzinām pādi;
Aug mūsu pādīte
Nedaudzināta.
355 [Rucavas Lp].

36728.

Kūmi ēda, kūmi dzēra,
Kas tai vecai māmiņai?
Smēlu pilnu zupas kausu,
Nesu vecai māmiņai.
605 [Skolas].

36729.

Lai aug manis kristabērns
Kā es pate, kristamāte:
Smalka darba darītāja,
Grāmatiņas lasītāj'.
241 [Lubānas Md].

36730.

Lielajam pa pāŗam,
Mazajam pa vienam;
Vecā Trīne pirti kūra
Tai bez vienas jāpietiek.
72 [Cesvaines Md].

36731.

Maza, maza meitenīte,
Lai ir maza, bet bagāta:
Ar kājiņu rušināja
Savu sīku sudrabiņ'.
373 [Sarkaņu Md].

36732.

Mikils bišku īsadziers,
Kur jis tai īsadziers?
Mikils bišku īsadziers
Moza bārna gūdeņā.
326 [Preiļu D].

36733.

Neaudzi, pādīte,
Manāi laimē,
Audzi sava tētiņa,
Māmiņas laimē;
Manāi laimē
Daudz asariņas.
605 [Skolas].

36734.

Neaudzi, pādīte, kūmiņu laimē,
Audzi pēc tēva, pēc māmulītes.
Daudz meitiņas kūmiņās:
Cita šāda, cita tāda,
Cita nagu badītāja,
Cita mutes bārstītāja.
183 [Kazdnagas Azp].

36735.

Paēdu, padzēru,
Parubināju.
Ku mana seģine?
Luksāšu mājā.
39 [Bārtas Lp].

10. Pādi dīda.

a) Kūmnieki skubinās un pošas uz deju.

1485.

Nākat, kūmiņas, pūlītēs,
Negul pādīte, nedancināta.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kūmiņas, kūmiņas, daudzinām pādi,
Raud mūsu pādīte, nedaudzināma.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1486.

Nesēdi, krustmāte, kā beka birzē,
Ņem savu pādīti, ritini dietu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1487.

Kur mana lielā, kuplā sagša,
Kur savu pādīti ietīstīšu?
224 [Kabilē (Kld)].

- 215 -

1488.

Kur mani kuplaji, brūnaji svarki,
Kur savu pādīti ievicināšu?
Kur mana sudraba zvādzenu josta?
Lai šķind pādīti dancinājot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1489.

Kur mana dižcauņu cepurīte?
Āzmiersu nelikuse, kūmās iedama,
Nu likšu, kad iešu pādīti dīdīt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1490.

Kur mani zābaki, misiņa pieši?
Nu iešu plānāi ar savu pādi.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1491.

Plandāties, mēļu svārki,
Nu jums vaļas plandīties;
Sen bijāt gulējuši,
šo dieniņu gaidīdami.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

1492.

Nu iešu plānā ar savu pādi,
Nu segšu sagšīnu, pādītes dīdot.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1493.

Citas meitas pādīti glabāt glabā;
Es iešu plānā, jemš' pādi līdza.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

b) Vecmāte vai nesēja ģērbj pādi un pasniedz to krusttēvam vai krustmātei.

1494.

Dod, māmiņa, manu tiesu,
Līdz saulīte nenogāja:
Laid man savu pādenīti
Ar saulīti dancināt.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1495.

Pies'laidies, pies'laidies,
Mana vecā māmulīte!
Es tev došu eiduciņu,
Tabaciņu nošņaukties.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1496.

Māmiņa mīļā, še tev naudiņa,
Dod man pādīti padancināt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1497.

Tīstiesa, vīstiesa, pādīte mana,
Jau manas kājiņas dīžļāti dīžļā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1498.

ģērbjata, vīkšata pādīti manu,
Liek cauņu cepuri, pelēkus svārkus.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1499.

Lūdzama, kūmiņa, ģērb manu pādi;
Es iešu plānā, ņemšu pādi līdz(i).
190 [Kuldīā].

1500.

Nu, mīļa māmiņa, neturi dusmas,
Neliedzi pādītē sovastu tīte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1501.

Es savu pādi raibā tinu:
Augs liela, būs gudra, būs rakstītāja.
190 [Kuldīā].

1502.

Es savai pādītei
Sudrabiņa jostu jožu:
Lai tā auga tieva, gaŗa,
Smalk' audekla audējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1503.

Nu manu pādīti lūkiem tina;
Kur manas bantes, kur prievitiņi?
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1504.

Nu mani pādīti lūkieme saista;
Ņem, mīļā māmiņa, rīdzaiņu jostu.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1505.

Jau manu pādīti lūciņu saista!
Skrejam Rīgāi, pirkam jostu,
Pirkam pus zelta, pus sudrabiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ai sānu kūmiņas, brauksim Rīgā,
Pirksim bērnam dzīparu jostu
Trīs as's gaŗu, olekti platu,
Lai tina bērniņu līdz kāju galam.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1506.

Mazajam bērniņam
Goda krekli sadeguši.
Ai, mazais circenīt,
Kam tu līdi guntiņā.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

- 216 -

15061.

Jau saulīte zemu, zemu,
Ne tik augsti ritināja,
Vēl billīte, mana pāde,
Pa vietiņu čužināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1507.

Tūļa, tūļa veca māte, -
Ko tūļāja aizkrāsnē?
Iznes mūsu krustmeitiņu,
Maisa kreklis mugurā.
Kaut es būtu zinājuse,
Es būt' zīda pašuvusi.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

c) Kūmu deja ar simbolisku nozīmi un pādes daudzināšanu.

1508.

Neiešu, māmiņa, plānēi dancāt.
Paklāj raibīti, tad iešu dancāt.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1509.

šķir, Dievis, celīnu, dod labu laimi,
Nu iešu plānā ar savu pādi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1510.

Lec, Dievis, pa priekšu ar mīļu māŗu,
Es lēkšu pakaļ ar savu pādi.
226 [Kandavā (Tl)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ej, mīļa mārīna, pa manu priekšu,
Es iešu pakaļ ar savu pādi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1511.

šķiŗaties, rožu krūmi,
Es ar pādi cauri iešu;
Sudrabota man pādīte,
Zelta pati dīdītāja.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1. šķiŗatiesi, ievas krūmi,
Nesējiņa cauri gāja;
Nesējai melni svārki
Sudrabiņa kņopītēm.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1512.

Grieziet ceļu, grieziet celu,
Nu pādīte dieti gāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1513.

čakārņi, činkuri, šķiriet ceļu!
Es iešu dancot ar savu pādi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Cinīši, cērpīni no manu kāju!
Nu iešu plānā ar savu pādi.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1514.

šķiŗat ceļu, rūmējat,
Ozolīnis (kupla liepa) dieta gāja.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Ozoliņis dieti gāja,
Ozoliņis dieti gāja
Ar visiem zariņiem.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2. šķiries pušu knipu knapu
Vidū, tautu istabiņa!
Nu liepiņa dieti gāja
Ar visām pazarēm.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1515.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu,
Nu pādīte dieti gāja,
Nu pādīte dieti gāja
Ar saviemi sulaiņiemi.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1516.

Grieziet ceļu, grieziet ceļu
Pādītei dieti iet,
Pādītei dieti iet
Ar visiem pazariem. -
Lielu riņķi Jānis grieza
Savā tēva istabā;
Tam piedera govis, vērši,
Pieder bēri kumeliņi.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1517.

Izcēlu ozolu (liepiņu) plāniņa vidū
Ar visiem zariem, ar pazariemi.
190 [Kuldīā].

1518.

Iestādu ozolu istabas vidū;
Nu sāka ozolis grozīties,
čabēja lapiņas dancājot.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Stādīju ozolu (liepiņu) istabas vidū,
Lai čab lapiņas staigājot.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1519.

Izcēlu liepiņu plāniņa vidū,
Lai mana pādīte kā liepa auga.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

1520.

Zīlēm kaisīta kūm' istabiņa;
Kur kāju speŗu, tur zīle rit.
224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1521.

Zīlīšu kaisīta tā istabiņa;
Dievs deva zīlīšu lasītāju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

- 217 -

1522.

Sieniņu kaisīta kūmiņu istaba;
Dievs deva sieniņa grābējiņu.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Zaļu sienu izkaisīju
Kūmiņās istabiņu;
Zaļu sienu pļāvējiņis
Gulēj' gultas maliņā.
226 [Kandavā (Tl)].

1523.

Sidraba laistīta tā istabiņa,
Sklid manas kājiņas, pādīti dīdot;
Lai sklid pādītei darbi no rokām,
Kā manas kājiņas pa sidrabiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1524.

Sidraba slacīta kūmu istabiņa,
šķindēt šķindēja, negrabēja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1525.

Mazs kūmas namiņš, maza istabiņa,
Ne manim svārkim rūmītes nav;
Āzsviedu priekšautu āzkrāsnēi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1526.

Oi māmiņa, oi māmiņa,
Tev gružaina istabiņa!
Vai slotiņas tev nebija,
Vai meitiņu slaucītāju?
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1527.

Ai Trīnīte, ai māsiņa,
Slauki savu istabiņu!
Sapīsies kūmas tavas,
Kā vistiņas pakulās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1. Kumīn, tava istubīna
Trīs dienīnas neslaucīta;
Es pādīti dīdīdama,
Sasatinos zirnakļos.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2. Taīs mājās slinkas meitas:
Neslaucīta istabiņa;
Budēlītis sapinās
Kā cālītis pakulās.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1528.

Lai slīdēja nu pādīte
No rociņas rociņā:
Lai pādīte drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1529.

Slīdi nu, bērniņ, no roku rokās, -
No Jāņa rokām Mārcīša rokās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1530.

Paviegli iesāku pādīti vadāt:
Lai manai pādītei pavieglis mūžis.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Paviegli iesāku vaiņaka danci.
Dod, Dieviņi, māsiņai
Vieglu mūžu dzīvojot!
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1531.

Pusplāna, pusplāna šo danci vedu:
Lai mūsu pādiņa pusgadā staigā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1. Es savu pādīti pusplāna dīdu:
Lai mana pādīte pusgada staigā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1532.

Pret sauli, ar sauli pādīti dīdu:
Lai mana pādīte pusgada staigā.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1533.

Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu:
Lai mana pādīte kā saule staigā.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1534.

Ar sauli, pret sauli pādīti dīdu:
Diža rada pādīte - galviņa reiba.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1535.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju;
Man pādīte diža rada,
Gribēj' augsti cilināta.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1536.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju:
Lai cilina Dēkle, Laima
Bagātosi ļautiņos.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1. Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju.
Lai Dieviņis cilināja
Augstajāi vietiņā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 218 -

1537.

Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju:
Lai tā auga muižu meita,
Muižu sliekšņu staigātāja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1538.

Es, pādīti dīdīdama,
Augstu rokas cilināju;
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidra darba darītāja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Skraji eimu, skraji teku,
Skraji pādi lecināju:
Lai tā auga skaidra meita,
Skaidra darba darītāja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1539.

Es, pādīti dīdīdama,
Augsti rokas cilināju:
Lai pādīte drīz izauga,
Lai drīz ņēma valodiņu.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1540.

Savu pādi dieti vedu
Un to augsti pacilāju:
Lai tā smudra augumiņa
Kā liepiņa vasarā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1541.

Krustamātes vaina bija,
Ka man mazis augumiņš:
Kad tā mani dietu nesa,
Kam tā augstu nepacēla.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1542.

Es, pādīti dīdīdama,
Puķi bāzu azotī:
Lai mana pādīte kā puķe auga.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1543.

Laimes māte nosēduse
Puķu dobes maliņā;
Dod puķīti, māmulīte,
Steigšu pādi izgreznot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1544.

Es savai pādītei
Mētru pinu vaiņadziņu;
Visur auga zemes zāle,
Ne visur mētras auga.
224 [Kabilē (Kld)].

1545.

Kūmām iedama adatu dūros:
Lai mana pādīte kā adatiņa.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1546.

Es, pādīti dīdīdama,
Zelta maucu gredzeniņu:
Lai tā auga mana pāde,
Zelta naudas skaitītāja.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1547.

Ar kājiņu pabīdīju
Naudas lādi pabeņķī;
Tur Andreja naudas lāde,
Ko šodien kristījām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1548.

Es pādīti dancināju,
Priekšā sēju priekšautiņu:
Lai pādīte dzīvodama
Visu mūžu priekšeniece.
226 [Kandavā (Tl)].

1549.

Pādīti dancinu, kaplītis rokā:
Lai mana pādīte liels dravenieks.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1550.

Pādīti dancinu, šautuve rokā:
Lai mana pādīte raib' audējiņa.
226 [Kandavā (Tl)].

1551.

Es, pādīti dīdīdama,
Maisu spēru pabeņķī:
Lai tā auga saimeniece,
Pilnu maisu bērējiņa.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1552.

Es pādīti dancināju,
Kuli spēru pabeņķē:
Lai aug pāde vagarene,
Ne kulītes bāzējiņa.
397 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1553.

Es, pādīti dīdīdama,
Kuli sviežu pabeņķēi:
Lai tā auga muižu meita,
Lai tā kuli nenesāja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 219 -

1554.

Es, pādīti dīdīdama,
Acis metu pabeņķī:
Lai mana pādīte kaunīga auga.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1555.

Kur steidzies, mīļa Māra?
Gaidi manis - parunāsim.
Man Dieviņis pādi deve,
Dod pādei tikumiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1556.

Paklausiese, man' pādīte,
Ko es tevim piesacīšu:
Puiši gāja pieguļāje,
Tu pakaļe netecēji;
Tev puišame pliķi cirste,
Nedot savu villainīti;
Kad tev puiši priekšu grieza,
Tu apgriezi muguriņu.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1. Piesacīju pādiņai,
Lai pie puiša negulēja;
Pādei puisis priekšu grieza,
Pāde grieza muguriņu.
190 [Kuldīā].

1557.

Dejate, kūmiņas, neķarstāties:
Lai mūsu pādīte neķarstījāse.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1558.

Līkumu līkumu sētiņu daru,
Kur mana pādīte zirdziņus ganīs.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Līk', līku līkumiem sētiņu daru,
Tur mūsu pādiņa vistiņas gana;
Tie mūsu pādiņai pirmējie lopiņi.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1559.

Es savu pādīti mīlīgi dīdu,
Abi roku apķērusi,
Pie krūtīmi piespiedusi.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1560.

Es māku pādīti vāciski dīdīt:
Brīžam rikšām, brīžam aulekām.
153 [Rucavā (Rucavas pag. Lp)].

1561.

Ai, zelta Mārīte, nedusmojies,
Par jaunu iesāku kūmāsi ieti.
Dievs dod pādītei to jaunai ieti!
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1562.

Es, jauna meitiņa, pādīti dīdu:
Lai mana pādīte pusgadu staigā.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1563.

Skaties, skauģīti, caur žoga posmu,
Kur jauna meitiņa pādīti dīda.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1564.

Ai mīļa Māŗa, neturi dusmas,
Pie krusta nebiju, pādīti dīdu.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

d) Deju beidzot, nesēja pienes bērnu mātei pagreizi raugās.

1565.

Es savu pātīti gan viegli nešu,
Jau tēvs, jau māte pagreizi raugās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1566.

Ej, vecā māmiņa, sēdies krēslā,
Ņem manu pādīti savās rokās.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1567.

Sklid', sklid', pādīte, no manas rokas,
No manas rociņas nesējas rokās.
Būs mane vienai div' darbi darīt:
Būs pādi nesāte, būs lecināte.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1568.

šorīt pādīti daudz dancināju:
No rīta ņēmu, ne brokastī.
224 [Kabilē (Kld)].

1569.

šodien pādīti daudz daudzināju;
Nu rītu nejemu ne paģirām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1570.

Kur likšu pādīti, izdīdījuse?
Vai došu tēvam, vai māmuļītei?
Nedošu tēvam, ne māmuļītei,
Sviedīšu aizkrāsnes dubenā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

1571.

Kur likšu pādīti, izdīdīj'se?
Sviedīšu pār krāsns aizkrāsnējā:
Lai mana pādīte kaunīga auga
No tēva, no mātes, no svešu ļaužu.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

- 220 -

1572.

Kur likšu pādīti, izdancinājis?
Sviedīšu cūciņu midzenī:
Lai gul, lai ŗukst kā suvēniņis.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1573.

Pādīte diža, pādīte maģa, -
Lai diža, lai maģa, nemešu zemē.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1574.

Es pādītes nesātāja,
Es pādītes dīdītāja.
Kur likšu pādīti, izdīdījusi?
Vai došu tēvam, vai māmuļītei?
Nedošu tēvam, tam cietas rokas;
Māmiņai došu, tai mīkstas rokas.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1575.

Kur likšu pādīti, izdancinājis?
Māmiņas vietā, ābola cisās.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1576.

Auklējam šādi tādi,
Atdodam māmiņai,
Atdodam māmiņai
Mīkstajās rociņās.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1577.

Slīdi, mana pādīte, no manu roku,
No manu roku māmiņas klēpī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1578.

šis auklēja, tas auklēja,
Vis' auklēja dūcīdami;
Auklēs mani tēvs, māmiņa
Vieglajām rociņām.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Auklē mani šādi tādi,
Grumdīt vien pagrumdīja;
Auklē mani mātes māsa
Vieglajām rociņām.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

e) Citi kristībnieki peļ kūmas, kas nemācējušas vai nevīžojušas pādi dancināt un daudzināt.

1579.

Jaunis tēvis, māmuļīte
Jaunas kūmas salūguši:
Nezināja kūmu dziesmu,
Ne pādīti daudzināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1580.

šodien bija tev, Grietiņa,
Gulēt cūku midzenī:
Tev Dieviņis pādi deva,
Nemācēji daudzināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

15801.

Danco pats, bāleliņ,
Sava bērna krustabās,
Kam saņēmi tādus komus,
Kas dancot nemācēja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1581.

Dievs dod manim citu bērnu,
šito kūmu vairs neņemšu:
Ēsti, dzerti gan mācēja,
Ne pādīti dancināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1582.

Dievs nedeva tādas kūmas,
Kādas kūmas tam bērnam:
Izdzeŗ alu, apēd maizi,
Bērnam vārdu nezināja.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

1583.

Dievs dos bērnu citu gadu,
Neņemš' vaira šito kūmu:
Ni tie dzied, ni runā,
Pa kaktiem nošvikstēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1584.

Padziedat, mazas kūmas,
Nu nedzied dižā kūma;
Dižā kūma piedzēruse,
Staigā ausis nolaiduse.
226 [Kandavā (Tl)].

1. Dziedat jal, mazas kūmas,
Dižā kūma nevarēja;
Dižā kūma piedzēruse,
Ausis vien kustināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. Dižā kūma piedzēruse,
Aizlīduse aizkrāsnē,
Aizlīduse aizkrāsnē,
Abas ausis nolaiduse.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

11. Kūmas iet laukā dzesēties.

1585.

Laukā, laukā dzesēties!
Kūmām, kūmām tērēties.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

- 221 -

1586.

Komi sēd, beņķi lūza,
Nātras auga sētmalā;
Eit', komiņi, minat nātras,
Lai aug maurs pagalmā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Kūmas sēda, beņķi līka,
Nātres auga plāniņā;
Eita, kūmas, minat nātres,
Lai aug baltais āboliņš.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1587.

Minu, minu nātriņas, lai auga mauriņš,
Kur manai pādītei rotāties.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 139 [Juanvālē (Jaunvāles pag. Vlm)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1588.

šķiliņu, vērdiņu plāniņu situ,
Kur mana pādīte rāpojās.
224 [Kabilē (Kld)].

1589.

Mīzat, kūmas, virs akmeņa,
Lai pādīte cieti aug,
Lai pādīte cieti aug,
Lai nemīza šūpolē.
190 [Kuldīā].

36736.

Ai jel mani gaŗi svārki,
Plandājties, plandājties!
Jūs pavārdi gulējāt
šī vakara gaidīdami.
39 [Bārtas Lp].

36737.

Apsasēdu, āsamirsa,
Man darbiņi nedarīti;
Man pādīte nedīdīta,
Pādes nauda neskaitīta.
355 [Rucavas Lp].

36738.

Ar galdu, pret galdu
Pādīti dīdu,
Lai mani pādīti
Maizītes laime.
15 [Alūksnes Vlk].

36739.

Bij mane vienai
Div' darbus darīt:
Bij pādi vadāt,
Bij dancināt.
15 [Alūksnes Vlk].

36740.

Dižu radu man pādīte,
Es nabaga nēsātāja:
Es, pādīti dīdīdama,
Kuli sviedu pabeņķē.
282 [Nīcas Lp].

36741.

Dižu riņķi ņemat
Par istabiņu!
Dižu radu pādīte,
Galviņa reiba.
605 [Skolas].

36742.

Pus plānā pagāja,
Pus atgriezās,
Dižļaužu bērniņam
Gāliņa reibst.
347 [Rendas Kld].

36743.

Ej, Dieviņi, tu pa priekšu,
Es tavā ēniņā:
Jauna biju, nemācēju
Pādēniņu dancināt.
443 [Turlavas Kld].

36744.

Eit', svēti eņģeļi,
Pa manu priekšu,
Es savu pādīti
Pakaļā iešu.
39 [Bārtas Lp].

36745.

Es, pādīti dīdīdama,
Miglu laidu pakaļā;
Jauni puiši pakaļ nāca,
Migliņā maldījās.
605 [Skolas].

36746.

Es savu pādīti
Teciņus dīdu,
Lai klausa māmiņu
Patecēdama,
Lai loka pūriņu
Parakstīdama.
548 [Liepāja Lp apr.].

36747.

Griežat ceļu, rūmējat,
Roze nāca istabā;
Neba roze viena nāca,
Rožu zari līdzi nāca.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

- 222 -

36748.

Kūmīn, tava istubīna
Kadeģīšu lamatīn':
Ne varēju riņķi griezt,
Ne rocīnas cilināt.
39 [Bārtas Lp].

36749.

Kur, māmīna, grūžus liki,
Kad istabu izslaucīji?
Man nokrita zelta pieši,
Ar pādīti dancājot.
94 [Dunikas Lp].

36750.

Lūdzam(a)s, kūmiņas,
Neskai(s)taties,
Kūmām nebija(-u?)
Pādīti dancina(-u?).
546 [Kuldīga Kld apr.].

36751.

Man māmiņa pavēlēja
Oša beņķi salauzīt.
Kur, pie joda, salauzīsi,
Puiši guļ apakšā!
335 [Puzes Vp].

36752.

Mauc, brālīt, baltus cimdus
Ved māsiņu dancināt,
Lai māsai baltas avis,
Visu mūžu dzīvojot.
146 [Jaungulbenes Md].

36753.

Metīšu dālderi
Plānīna vidū,
Uzjemšu pādīti
Dancādama.
39 [Bārtas Lp].

36754.

Sviežat mani, sviedējiņi,
Līdz zariņu galiņiem,
Lai es pate kā cielava,
Kā gaigaļi sviedējiņi.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36755.

šķiŗatiesi, rožu krūmi,
No manāmi kājiņām,
Es ar savu pādīti
Plāniņā iešu.
197 [Krotes Lp].

36756.

šķiŗatiesi, nūjenieki,
Ļaujat vaļu kūmiņām!
Ļaujat vaļu kūmiņām
Pādēniņu dancināt.
605 [Skolas].

36757.

Taisies, ģērbies,
Pādīte mana,
Es tevi vedīšu
Plānā dancāt,
šūtām kurpēm,
Baltām zeķēm.
605 [Skolas].

36758.

Tautu dēla istubīna
Kā mērena ķencelīt',
Es, pādīti dīdīdama,
Sasapinu zirnājos.
94 [Dunikas Lp].

12. Veltīšana.

a) Māte dāvina kūmām cimbus, zeķes.

1590.

Ai kūmiņ, ai kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja neva cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1591.

Dod, kūma, nēzdaugu, dod sieru līdz;
Neņemšu nēzdaugu bez laba siera.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1592.

Mijat, kūmas, cimdiem, zeķēm,
Lai mija pādīte drīz valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1593.

Mūs, komus, šĶiņķoja cimdiem, zeķēm;
Mēs, komi, šĶiņķosim sudraba naudu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 223 -
b) Kūmas met pādei naudu un citas dāvanas.

1594.

Bij mana pādīte bajāru rokās;
Atdeva tik pliku kā pagalīti.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1595.

Ne velti pātīte dancot gāja,
Sīka sudraba gribēdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1596.

Vasar' plēsti liepu galdi
Siltajā saulītē;
Tie būs labi kūmiņām
Zelta naudu žvadzināt.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1597.

Krustamāte, dižā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Klāj tu savu nēzdaudziņu,
Met apaļu rubulīti.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Tu, Anniņa, lielā kūma,
Mēs uz tevi raugāmies:
Tev klāt savu nēzdaudziņu,
Vispirmai naudu mest.
Ja tu liksi dālderīti,
Mēs liksim rubulīti;
Ja tu liksi rubulīti,
Mēs liksim pusrubuli.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1598.

Krustatēvi, krustatēvi,
Jūs papriekšu, jūs papriekšu!
Jūs papriekšu, jūs papriekšu,
Jūs vārdiņa devējiņi.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1599.

Ej, īstais krustatēvs,
Sēsties galda galiņā:
Nu par manu augumiņu
Visupirms naudu deva.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1600.

Kas par manu augumiņu
Visupirms naudu deva?
Krustatēvs, krustamāte,
Tie pirmie naudu deva.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1601.

Būt' mana pādīte plānā nākusi,
Es mestu dālderi plāniņa vidū.
226 [Kandavā (Tl)].

1602.

Māsa mani kūmās lūdza,
Cerēj' lielu naudinieku;
Dižais diķis līku malu,
Tā bij mana kūmu nauda.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Nevāķ mani kūmīnās,
Nabadzīnu dēvēdami;
Es ar savu līku diķi
Sēdu galda galīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1603.

Neņem mani kūmiņās,
Nabadziņu dēvēdami;
Es savai padītei
Zelta mestu gabaliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 224 [Kabilē (Kld)].

c) Met naudu vecmātei.

1604.

Vecā māt, vecā māt,
Sedzies baltu villainīti!
Vai tu gribi pazaudēt
Savu Dieva devumiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1605.

Vecā māte uzkāpuse
Abelītes galiņā;
Uzkāpuse, pārplēsuse
Savu zīda priekšautiņu.
Metat, kūmas, kopā naudu,
Pirksim jaunu priekšautiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Ak tu, veca māmulīte,
Kam tu kāpi ābelē?
Ābelei sausi zari,
Noplēš tavu lindruciņu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1606.

Pelni, pelni, vecā māte,
No manim denežiņas!
Māmulīte grūtredzēja,
Ko tu klātu tupēdama?
Ēdi gardus kumosiņus,
Dzēri sūru brandeviņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

- 224 -

16061.

Veca māte cisās tup,
Dālderīšus gaidīdama.
Rīkstes, rīkstes, veca māte,
Ne baltaju dālderīšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1607.

Skuju, skuju vecai mātei,
Ne baltaju kriņģelīšu!
Kam tā manu pādi pēra,
Pelcēi slotu slapināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

36759.

Aij kūmiņ, aij kūmiņ,
Vecas tiesas nezaudē;
Ja navā cimdu, zeķu,
Dod jel siera gabaliņu.
605 [Skolas].

36760.

Atīt muna kristamuote,
Kulduos rūkas sabuozuse;
Ni atnesja dzeipuriņa,
Ni gotova gabaliņa.
168 [Kalupes D].

36761.

čīkst zarīni, čīkst lapīnas,
Nu nāk mana krustumāte;
Nes man baltu villānīti,
Līdz zemei norakstītu.
94 [Dunikas Lp].

36762.

Es savi kūmīni
Darbīnu došu,
Es pādi uztinu
Nešūtu kreklu.
282 [Nīcas Lp].

36763.

Kas kaita meitām
Pa manu pādi?
Meitām ratīni
Aizkrāsnē(j)i.
427 [Tadaiķu Lp].

36764.

Kaut mana pādīte
Dancāt gājse,
Es sviestu dālderi
Plāniņa vidū.
Tie vecie daldeŗi,
Kabata viena.
605 [Skolas].

36765.

Krustmāt' man solījās,
šķiņķot baltu vilnānīti;
Krustmātei stūŗa žēl,
Ne vēl visas vilnānītes.
480 [Vējavas Md].

36766.

Kristatāvs, kristamuote,
Pierc maņ krista kumeleņu,
Lai varēs tautas nuokt
Sov' uoreņu maleņā.
414 [Stirnienes Rz].

36767.

Kristatāvs, kristamuote,
Pierc man krista kumeleņu!
Sabarovu kumeleņu
Ar tuom pīcom auzeņom.
326 [Preiļu D].

36768.

Krystatāvs, krystamuote,
Piercēt krysta kumeleņu,
Kab varātu sešūs braukt:
Tāvs ar dālu, muot' ar meitu,
Es ar sovu ļaudaviņu.
170 [Kapiņu D].

36769.

Krystatāvs, krystamuote,
Pierc maņ krysta kumeliņu,
Kab vēl taidu nū(sa)pierktu,
Ka varātu sešūs braukti:
Tāvs ar dālu, muot' ar mjaitu,
Es ar sovu ļaudaveņu.
247 [Makašānu Rz].

36770.

Krustamāte, krustamāte,
Auž man baltu villainīti;
Nu es iešu tautiņās,
Ko es segšu mugurā.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36771.

Kū, kūmeņi, tu struoduoji,
Pavasara dīneņā?
Kristdālam kraklu šivu,
Da zemei rakstīdama.
414 [Stirnienes Rz].

36772.

Kū darēji tu, kyumeņ,
Mygluotā reitiņā?
Kristdālam kraklus šivu,
Leidz zemei rakstīdama.
170 [Kapiņu D].

- 225 -

36773.

Maza mana pādīte,
Mazs lupatiņis,
Kad augsi dižāka,
Tad došu vairāk:
Tad došu gosniņu,
Ir avitiņu.
197 [Krotes Lp].

36774.

Metat, kūmas, zelta naudu,
Jūs pādīti gribējāt.
Es ar savu koka diķi
Sēdu galda galīnā.
39 [Bārtas Lp].

36775.

Nāc, tautieti, pasaveri,
Kā gribēj(a) šitā vieta.
šitā vieta gan gribēja
Divi zelta gabaliņi.
605 [Skolas].

36776.

Nāciet, komi, veŗaties,
Kāds ir jūsu krustabērns:
Na tam zeķu, na (tam) svārku,
Na cepures galviņā.
72 [Cesvaines Md].

36777.

Ne visāmi pādītēm
Es apsegšu villānīt';
Citai došu avetīnu,
Lai auž pate villānīt'.
94 [Dunikas Lp].

36778.

Nedošu pādei
Ne dzives gala,
Es jauna kūmīna,
Man pašai vajg.
427 [Tadaiķu Lp].

36779.

Jem, pādīte, ko es dodu,
Mazas manas dāvaniņas;
Man pašai meita auga,
Visa laba gribētāja.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36780.

Skatātiesi, citi kūmas,
Ko es deva pādītei;
Es iedeva pādītei
Rīgē pierktu nēzdodziņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

36781.

Skatātiese, citas kūmas,
Ko es tinu pādītei;
Es uztinu pādītei
Rīgāi pirktu nēzdodziņu
Sudrabiņa maliņām.
15 [Alūksnes Vlk].

36782.

šim pādīte, tam pādīte,
Man pādīte piederēja;
Man pādīte piederēja,
Par manāmi villainēmi.
605 [Skolas].

36783.

šūpodams, lolodams,
Liec sudraba gabaliņu.
Ja nebija sudrabiņa,
Liec to pašu papīrīti.
224 [Lielvārdes Rg].

36784.

Tēva radi, mātes radi,
Sametiet kroņa naudu!
Ar ko kroni kaldināju,
Kad iedama druviņā.
449 [Ungurmuižas D].

367841.

Tēva māte, tēva māte,
Met dālderi šūpulē!
Mātes māte, mātes māte,
Uzsedz linu paladziņu!
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

36785.

Trīs gadi pazinu
šūpuļa vietu,
Sudrabs vien auga
Vizēdams.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

36786.

Teciņus tecēju
Pie žīda kules,
Zināju, pādītei
Svārciņu vajag.
282 [Nīcas Lp].

36787.

Vīru man parādīji,
Rādāt vīra krustdēliņ'!
Es tam došu gaŗas zeķes,
Ar visiem kukuļiem.
184 [Ķēču Rg].

- 226 -

1. Vīriņ, manu vīra radu,
Rādāt vīra krustabērnu!
Es tam došu cimdu pāru
Ar visiem kukuļiem.
184 [Ķēču Rg].

36788.

Vai mūsa noēde
Kūmiņu linus?
Neviens nešauta
Pādītei auta.
355 [Rucavas Lp].

13. Apdziedāšanās.

a) Kūmas pašas lūgušās kristībās.

1608.

Kas taku nomina pa līdumiņu?
Anniņa nomina, babiņu lūgdama,
Lai lūdz kūmās, liek viņas vārdā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1. Kas teku nomina par viņu lauku?
Lībīte nomina, pādīti lenkdama.
226 [Kandavā (Tl)].

1609.

šorīt Marija aulekšus skrēja;
Gribēja pādīti savā vārdā.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1610.

Trīs dieni atiņš Anniņu lūdza:
Anniņ, māsiņ, ņem mani kūmās,
Ņem mani kūmās, liec manā vārdā.
230 [Zentenē (Zentenes pag. Tl)].

1611.

Visu laiku tā N (=kūmas vārds)
Ar NN (=mātes vārds) ienaidā;
Nu ir laba salabusi,
Kūmiņās lauzdamās.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1612.

Es izgāju krusta pili,
Krustabērnu meklēdama,
Krusta nauda saujiņā,
Krusta drēbes padusē.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1613.

Tas Jānīts kazu deva,
Komiņos lauzdamies;
Es vēl būtu cūku devis,
Kad man' ņemtu komiņās.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

b) Zobojas par kūmu apġērbu un rotu.

1614.

Ai ieviņa, ai kūmiņa,
Velcies melnus lindraciņus;
Negrib Dievis, mīļa Māŗa,
Pelēkiem staigājot.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1615.

Nepatike Laimiņai,
Kūmām raibi nāzdaudziņi;
Tas patika Laimiņai, -
Slēžu balti nāzdaudziņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1616.

Man pādīte gadījās
Pašā darba laicīnā,
Es atnācu melnu kreklu,
Sapelējšu sudrabīnu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1617.

Sapelēja krusttēvam
Brūni svārki lādītē;
Nu šodien uzvilkās,
Krustdēliņa gūdamies.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16171.

še atjuoja kristatāvs
Kai lylyjs muiženīks,
A īlāpeņč iz vādara,
Kai lylyjs ezjereņč.
4270 [Viļēnu pag. Rz].

1618.

Kristamuotes česeleite,
Nasaceļ lelumā:
Kai tev daudz sudrobeņ'.
Nosoi poša dzeivuodama.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1619.

Jānis gāja pādi pirkt
Lāpītām biksītēm;
To lieliņu pakaļ vilka,
Kur deviņi ielāpiņi.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1620.

Jānis cūku nojādīja,
Kūmu rotu meklēdams;
Būt' ir āzi nojādījis,
Kaut pie manis nedabūjis.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

- 227 -

1621.

Jānis kazu nojādīja,
Sav rotiņas meklēdams;
Dodiet rotu, neliedziet,
Kazai grūti nedariet.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1622.

Komos mani aicināja,
Komu rotas man nebija;
Man' saplēsa ciema suņi,
Komu rotu salasot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1623.

Ko koda, ko rēja ciemiņa sunīši?
Meitiņu rēja, rotiņu lasot.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1624.

Anniņa sacīja, ka pašas rotiņa, -
Es pate redzēju, no ciema nesa.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1625.

Komos mani aicināja,
Nava komu vainadziņa;
Kāpu komu vītolā,
Viju komu vainadziņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1626.

Komos mani aicināja,
Nava komu lindraciņu;
Nesam strelles ustabā,
Aužam komu lindraciņus.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1627.

Es jauna meitiņa kūmāsi gāju;
Ne man kurpīšu, ne sudrabiņa.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1628.

Es slikta kūmīna aiz sliktu kūmīnu:
Pastalas kājās, misīna sakts.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1629.

Kas tur balti velējās
Daugaviņas maliņā?
Ildze balti velējās,
Kūmiņās taisījās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1630.

Es biju kūmiņa, man melnas kājas,
Kam ziņas nedevi nedēļas vidū.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1631.

Es arī kūmiņa, man baltas kājas,
Lūdz mani namiņāi, lūdz istabāi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1632.

Kas mani nabagu kūmām lūdza!
Ne manim sudraba, ne graznu drānu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1633.

Citi kūmas bajāriņi,
Kas jems mani nabadziņu?
Ne man bēra kumeliņa,
Ne sudraba kabatā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

c) Dažādi iemesli kūmu apdziedāšanai.

1634.

Miķiņu, platgalvi, kūmās ņēme;
Kaut mani ņēmuši, man gluda galviņa.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1635.

Madiņu retzobi kūmām ņēma;
Man biezi zobi, man's vis neņēma.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1636.

Jānīti, zagli, komiem ņēma:
Tas rāva plāceni pār aizkuriņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1637.

Kur palika dižā kūma?
Neredz vairs rotājam.
Vai būs žurki norējuši,
Ievilkuši midzenī.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

16371.

Iegāja kūmiņa klibodama:
Muciņa kājiņu pārsitusi.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

16372.

Apsaguozja škeiveņs ustobys vydā.
Sorgīs, škeiveņ, treuks tovys steipeņs.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

16373.

Lyla, rasna krystamuote,
Nespēj gurnu kustynuot.
Turit, puiši, vīnu gurnu,
Lai ar ūtru pasprinndžej.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 228 -

16374.

Lela, rasna krystamuote,
Sīka vīta sēžamuo,
Sīka vīta sēžamuo,
Pyura vīta guļamuo.
426 [Sakstagala pag. Rz].

1638.

Ne tā lāga vārda pāde,
Ne tā lāga nesējiņa:
Vārda pāde aizkrāsnē,
Nesējiņa pabeņķē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1639.

Es to savu nešu māti
Mīļi vien uženāju:
Ezīšam mīksta āda,
To paliku pagalvē.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1640.

Sēdiet, kūmi, rindiņā,
Sņaucat savu tabaciņu:
Ikkuŗai kūmienei
Divi ragi azotē.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1641.

šņaukāsim mēs, kūmiņas,
Savu sūru tabaciņu,
Lai aug mūsu krustdēliņš
Tabaciņu šņaucējiņš.
224 [Kabilē (Kld)].

36789.

Anniņa svilausi
Kūmām ņēma,
Tas zaga kukuli
Par aizkuru.
48 [Bērzaunes Md].

36790.

A, tei myusu kristamuote
Kai rogona kratējuos.
174 [Kārsavas Ldz].

36791.

A, tys myusu kristatāvs
Kai lelais palovnīks.
174 [Kārsavas Ldz].

36792.

Aņeita, muosiņa,
Panuoksnūs īzapierka:
Deva storu, deva ūtru,
Gryuda vysas dzeivas bikses.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36793.

čuža, čuža, buža, buža,
Mūsu īsta krustumāte.
Kad es būtu krustamāte,
Lakstīgala vidzināja.
192 [Kosas C].

36794.

čuža, čuža, buža, buža,
Ne dižena krustamāte.
Kad es būtu krustamāte,
Kā vanadze lidinātu;
Kā vanadze lidinātu,
Kūmu galdu galīnā.
192 [Kosas C].

36795.

čuži, čuži, buži, buži,
Ne dižena krustamāte,
Kad es būtu krustamāte,
Kā vālodze čivinātu.
605 [Skolas].

36796.

Diecenieki, diecenieki,
Bērni man kūmiņām;
šās lielās tēva māsas
Sēdēs vistu palaktē.
198 [Krustpils D].

36797.

Dižā kūma piedzēruse,
Abas ausis nolaiduse.
94 [Dunikas Lp].

36798.

Dižā kūma piedzērusi,
Nolīdusi aizkrāsnē.
355 [Rucavas Lp].

36799.

Ja tu tīra, veļa māte,
Nāc kūmiņu pulciņā;
Ja tu tāda neražena,
Lien aizkrāsnes dibenā.
548 [Liepāja Lp apr.].

36800.

Kū, Miķel, kavējies,
Kūmiņē steigdamies?
Pusbārdīte tav nodzīta,
Otra puse nenodzīta.
546 [Kuldīga Kld apr.].

- 229 -

36801.

Kristamuote, kristamuote,
Kai leluo muižas vīta.
Citi kungi sovas muižas
Uz rateņu vyzynuoja,
Kristamuotes navarēja
Nu vītiņas kustinuot.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36802.

Kristamuote, kristamuote,
Kai leluo muižas vīta;
Pyura vītu izgulēja,
Pyura vītu izsēdēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36803.

Kristamuot, kristamuot,
Kam kod tevi čorts nūnastu!
Jo es byutu kristamuote,
Es na tai i štātētūs:
Es apvilktu zeida kleiti,
Lai pa zemi vo(l)kuojās.
358 [Rugāju Abr].

36804.

Kristatāvam lylas usas,
Pylnas vutu pīaugušas.
174 [Kārsavas Ldz].

36805.

Lai tur naidu, kas tur naidu,
Kūmi, naidu neturiet!
Kur kūmiņi naidu tur,
Tur zemīte pušu plīst.
241 [Lubānas Md].

36806.

Sieva, sieva, proties kaunu,
Ej papriekšu sētiņā:
Bērni brēca istabā,
Govis māva laidarā,
Cūka raka rācentiņus,
Kaza šķina kāpostiņus.
548 [Liepāja Lp apr.].

36807.

To jaunu pāriņu
Laidīšu gaŗām,
Tas mani citu gadu
Kāzās lūgs.
605 [Skolas].

36808.

Voi, voi, krystamuote,
Valns ar tovu lādeišonūs!
Jo es byutu kristamuote,
Es na tai lādeitūs.
Es apvylktu zeida kleitu,
Lai pa zemi volkuojuos.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36809.

Visi komi, visi komi,
Kur palika nešu māte?
Nešu māte piedzērusi
Ceļa malā (nokritusi).
72 [Cesvaines Md].

14. Šūpulis.

a) Kūmām pienākas taisīt (pirkt), kārt un klāt pirmajam bērnam šūpuli.

1642.

Krusttēvi, krustmātes, vienā vietā!
Vai sava darba jūs nezināt?
Vai ēst un dzert vien nācāt?
Vai jūs šūpulīša netaisīsiet?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1643.

Ko darāt, krustatēvi,
Kad šūpuļa nekariet?
Vai pādīti atstāsat
Uz māmiņas rociņām?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1644.

Es neiešu sētiņā,
Sava darba nedarījis:
Birzē līkstes nenocirtis,
šūpuliņa nepiekāris.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1645.

Pašas, kūmas, domājiet,
Ko jūs katris darīsiet.
Kam pirmais krustadēls
Tam šūpolīts jāuztaisa.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1646.

Kuŗš īstens krustatēvis,
Lai pakāra šūpulīti;
Kuŗ' īstena krustamāte,
Lai klāj linu paladziņu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

- 230 -

1647.

Jēkabami auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji;
Līzei klāti paladziņu,
Tā māk smalki tecināt.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1648.

Jānīšam līksts cirst,
Kārlīšam auklu vīt;
Kas īstā krustamāte,
Lai klāj baltu paladziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1649.

Jurītis ar Miķeli
šūpuļami auklas vij,
Piecas jaunas krustamātes
Lai klāj baltu paladziņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1650.

Līdzit, visi liecenieki,
šūpulīša kārējam!
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzeŗ visi liecenieki.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1. Ai, lūdzāmi, lieki ļaudis,
Palīdzit kūmiņām!
Tas malciņš, kumāsiņš,
Kas visām kūmiņām.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1651.

Mēs bijām liela pulka,
Mums palīgu nevajaga:
Divi auklu vijējiņi,
Div' šūpuļa šuvējiņi;
Kas tie citi atlikuši,
Tie kārtē braucējiņi.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1652.

Nekad neiešu kūmiņos
Bez sava nazīša, īleniņa:
Pirkams nazīts, īleniņš,
Pirkams šūpoļa šūvējiņš.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Kam man tik jaunu kūmām ņēmāt?
Ne man nazīša, ne īlaniņa;
Pirkt man nazīti, pirkt īlaniņu,
Pirkt manim šūpoļa šuvējiņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

16521.

šādi rīki, tādi rīki
Amatnieka kulītē:
Bij kalteņi, bij urbeņi,
Bij ar skrūvi skrūvējami.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1653.

Es jums saku, krustutēvi,
Ar cirv' kokus necērtiet,
Ar zāģīti zāģējiet,
Lai skaidiņas nelēkāja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1654.

Lai Jānītis drīzi auga,
Drīzi rāva valodiņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1655.

Tai pādei dui tēvi, dui māmīnas,
Tie var sudraba šūpuli kārt.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1656.

Tālu Rīga, tālu Rīga,
Brauksim, kūmas, klaipēdās!
Tur pādītei liedināsim
Sudrabīna šūpulīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1657.

šķitu sauli patekam
Pie kūmiņu nama duru:
Svēta Māra pādītē
Lej sudraba šūpulīti.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1658.

Pirmajam bērniņam
Kūmi kāre šūpulīti,
Jau otram, trešajam
Lai kaŗ tēvs, māmuliņa.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

b) Kūmas brauc mežā pēc līksts - līksts jau iepriekš izraudzīta.

1659.

Kas bijāt meža ļaudis,
Tie uz mežu taisāties:
Trinat dūčus, ēvelītes,
Jūdzat labus kumeliņus.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

- 231 -

1660.

Kas bijāt meženieki,
Tie uz mežu taisāties:
Krija svārki, tāšu kreklis,
žagariņu cepurīte.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1661.

Trinam cirvi, trinam cirvi,
Meklējam galodiņas:
Nu jāiet mežiņā
šūpoļam kārtes cirst.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1662.

Kūmi, kūmi, jūdziet zirgus,
Brauksim mežā līksti cirst!
Vai mēs savu krustdēliņu
Sola virsū sviedīsim?
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

16621.

Braucame, kūmīnas, caur zaļu birzi,
Cērtame pādīti līkstošu kārti,
Cērtame līkstošu, bet nelūztošu.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1663.

Es šķitos krustdēlam
Tāļu braukt līksti cirst. -
Te jau pat uzaugusi
Istabiņas pakaļā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1664.

Iedēstīju, apravēju
Birzē zaļu ozoliņu:
Dievs man deva krustabērnu,
Man līkstiņa sen zināma.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1665.

Dod, Dieviņ, man pādīti,
Man līkstiņa sen zināma.
Es atradu ganīdama
Smuidru, gaŗu ozoliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1666.

Trīs gadiņus Andrejs līdumu līda,
šūpļa kārti meklēdams;
Trīs gadiņus Līzīte kaņipes plūca,
šūpļa striķus gādādama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1667.

Cirtiet līkstu, krustatēvi,
Sitiet grašu celmgalā,
Lai celmiņš nelapoja,
Iekams auga krustabērns.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

c) Kur un kāda koka līkste cērtama.

1668.

Krustatēvi, krustamātes,
Purā līkstes necērtiet;
Cērtiet sila kalniņā,
Lai aug zaļas atvasītes.
1311 [Apē (Vlk)].

1669.

Es tev lūdzu, krustatēvs,
Necērt līksti purvmalā;
Cērt augstā kalniņā,
Lai ārdava valodiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Es savai krustmeitai
Kalniņā līksti cirtu:
Lai aug smuidra, lai aug gaŗa,
Lai ārdava valodiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1670.

Es jums saku, krustatēvi,
Purā kārtes necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ved jaunu tautiņās.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1. Krustatēvi, krustamātes,
Purvā kārtis necērtiet;
Cērtiet ceļa maliņā:
Lai ņem jaunu līgaviņu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1671.

Es tev lūdzu, krustatēvs,
Purvā kārtes man necērt, -
Āriskā vietiņā,
Lai tā viegli līgojās.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1672.

Tēva vaina, ne māmiņas,
Ka es liela neuzaugu:
Palejā līksti cirta,
Zemu kāra šūpulīti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

16721.

Tā, mamiņ, tava vaina,
Ka man mazs augumiņš:
Kalniņā līksti cirta,
Lejiņā stāvēdami.
121 [Gulbenē (Md)].

16722.

Tā, mamiņ, tava vaina,
Ka dzērājs arājiņš:
Kam purā līksti cirti,
Man kārdama šūpulīti.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

- 232 -

1673.

Kur cirti, tēviņi, šūpuļa kārti?
Skaidrāi birzēi, novada malā.
Augs tava meitiņa, būs novadniece.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1674.

Tēva vaina, ne māmiņas,
Robežnieki mani veda:
Kam man tēvs līksti cirta
Robežnieku tiesiņā.
129 [Luteros (Zvārtavas pag. Vlk)].

1675.

Tēviņš manim gŗūt' darīja
Par visiem bērniņiem:
šūpulīša kārti cirta
Novadiņa maliņā;
Atjāj tautas pār novadu,
Noņem manu vaiņadziņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1676.

Pavaicāju māmiņai,
Kāda koka līksti cirst.
Ja meitiņa, tad liepiņas,
Ja dēliņis, tad ozola.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1677.

Es savam krustdēlam
Ozoliņa kārti cirtu:
Lai tas auga smuidris, gaŗš,
Kā tas āra ozoliņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1678.

Tava vaina, krustatēvs,
Kam es liela neizaugu:
Kam tu cirti elkšņa kārti,
Zemu kāri šūpulīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1679.

Tava vaina, māmulī,
Kad man barga valodiņa:
Kam tie tavi bāleliņi
Paeglīša līksti cirta.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

d) Mežsarga uzbrukums.

1680.

Kas bijāti meža sargi,
Mežu labi sargājati:
Es savai pādītei
Zaļozola kārti cirtu.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1681.

Sargājties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Asi cirvji, kalti rati,
Pakavoti kumeliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1682.

Sargājties, meža sargi,
Stipri vīri mežā brauca:
Dzelza svārki, vaŗa bikses,
Stīgām šūti zābaciņi.
216 [Ventspilī].

1683.

Jājami, kūmīni, caur zaļu birzi,
Cērtami pādei šūpuļa kārti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1684.

Es ta daudzi nebēdāju,
Kārzdabiešu meža sargs:
Es savam krustdēlam
Ozoliņa līksti cirtu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1685.

Es ta daudzi nebēdāju,
Kad tik bargi meža sargi:
Es nocirtu ozoliņu
Pašā dienas vidiņā;
Pašā dienas vidiņā
Pašā dārza maliņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

16851.

Tīšām cirtu ozoliņu
Uz tiem Leišu robežiem,
Nebēdāju Leišu kungu,
Ne ar Leišu meža sargu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1686.

šāve mani meža sargs
Ar piecām pistolēm;
Dūmi vien nokūpēja
Ap maniem lindrakiem.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1687.

Utubunga, utubunga
Mūsu kunga meža sargs:
Ikām uts izbungāja,
Tikām mežu izlaupīju.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

- 233 -

1688.

Meža sarga dvēselīte
Klieca egles galiņā;
Gaida mani aizejam,
Cāļu gaļu aiznesam.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1689.

Meža sarga dvēselīte
Kūko egles galiņā;
Velnam devu riekstu sauju,
Tas pakāra mežasargu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1690.

Es nocirtu uz robežu
Deviņ' zaru ozoliņu;
Man nojūdza meža sargs
Deviņdanci kumeliņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1691.

Piedodiet, meža sargi,
Man skādīte lēkusies:
Trīs kociņi pavēlēja,
Es nocirtu ceturto.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

e) Līksts cirtējus mājinieki sagaida ar dziesmām; peļ un izmēģina līksti.

1692.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā lauka maliņā?
Krustatēvi kārti nesa,
Zelta pušķis galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1693.

Jauni vien krustatēvi,
Ar zariem kārti nesa;
Nav neviena vecākā,
Kas zariņus darināja.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

1694.

Ej ellē, krustatēvs,
Ar to savu līku kārti!
Vai savam krustdēlam
Gribi līku muguriņu?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

16941.

Kur tu teci, krusttētiņ,
Ar to bērza sprunguliņu?
Voi tu gribi krustdēliņa
Kā bērziņa sprunguliņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1695.

Parād' man, krustutēv,
Kur šūpoļa kārti cirti,
Lai es eimu apraudzīt,
Vai aug kuplas atvasītes.
Ja būs kuplas atvasītes,
Tad bagāta dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1696.

Kaut zinātu to celiņu,
Kur šūpoļa kārti cirta,
Appuškotu to celiņu
Sarkaniem dzīpariem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

f) Kur šūpulis kaŗams?

1697.

Nāc, parādi, saimnieciņ,
Kur kārsim šūpulīti?
Kalpa vīra bērniņš bija,
Tam nav savas istabiņas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1698.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Lai es augu daiļa meita,
Daiļa darba darītāja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1699.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Ka varēju raibes aust,
šūpulī sēdēdama.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1700.

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai izaugu rakstītāja,
Grāmatiņu lasītāja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1701.

Kar, māmiņa, šūpolīti,
Kar pie loga istabā:
Lai es augu sarkanbalta,
Arājiņa līgaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1702.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar pie loga saulītē:
Kur iedama, tecēdama,
Pašūpošu bāleliņu.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

- 234 -

1703.

Nekar manim, māmuliņa,
Aizkrāsnē šūpulīti;
Kar pie loga saulītē,
Tur man' visi pašūpoja.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1704.

Nekar man, māmuļiņa,
Pie durvīm šūpolīša;
Kar ustubas dibinā,
Lai es augu saimeniece.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1705.

Kar, māmiņa, šūpulīti
Kalniņā, vējiņā:
Ja tu pati nepatapi,
Lai šūpoja vēja māte.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1706.

Dievs man deva mazu bērnu, -
Es nevaru vazāties;
Mežā kāršu šūpolīti,
Lai šūpo vēja māte.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1707.

Māmiņ' man šūpli kāra
Pašā meža vidiņē.
Gribēj' šūpli priedē kārt,
Priedē šūpli neuzkāra,
Gan uzkāra liepiņē,
Pašā liepas galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1708.

Mīļa mana māmuliņa,
Mīļi mani audzināja:
Tina linu palagos,
Liepā kāra šūpulīti.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1709.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar liepā, ābelē;
No liepiņas ziedi bira,
No ābeles āboliņi.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

1710.

Kar, māmiņa, šūpolīti
Vītoliņa galiņā:
Lai es augu tiev' un gaŗa,
Kā vītola galotnīte.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Māte mani mazu kūla
Ar vītola atvasīti:
Lai es augu tieva, gaŗa,
Kā vītola atvasīte.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1711.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar vītola pazarē:
Lai es augu tik lokana
Kā vītola pazarīte.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1712.

Kālabad es, māmiņa,
Veca puiša līgaviņa?
Kam tēvs kāra šūpulīti
Veca bērza galiņā.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

g) Dažādas pārdomas šūpuli kaŗot.

1713.

Tava vaina, māmuliņa,
Ka man mazs augumiņš:
Kam līkstiņu pušu lauzi,
Man kārdama šūpulīti.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1714.

Tā, māmiņa, tava vaina,
Ka(d) es ilgi vaiņagā:
Kam tu kāri šūpulīti
Miglaiņāi rītiņā.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

17141.

Gauži raud māmuliņa,
Man šūpoli pakārdama.
Vai redzēt paredzēja,
Otra vergu paliekam.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1715.

Kam, māmiņa, auklas viji,
Kam pakāri šūpulīti?
Es būt' liela uzaugusi
Bez šūpuļa šūpošanas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1716.

Kas vilkam, kas lāčam
Mežā kāra šūpulīti?
Tādi vīri izauguši,
Nešūpoti, neauklēti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 190 [Kuldīā].

- 235 -

1. Kas briedim, kas lācim
Mežā kāra šūpulīti?
Lieli vīri uzauguši,
Nešūpoti, neloloti.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

h) Krustmāte pušķo šūpuli, liek cisas un klāj paladziņu.

1717.

Dievs man deva krustabērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Es noviju šūpulīti
Visādiem ziediņiem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1718.

Es savai pādītei
Vizuļainu šūpli kāru;
Lustītēm pašūpoju,
Lai vizuļi paskanēja.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1719.

Dievs man deva krustabērnu
Pašā ziedu laiciņā;
Magoniņu vietu taisu,
Rožu klāju paladziņu.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1720.

Es savai krustmeitai
Āboliņa cisas liku:
Lai tā auga šmuidra, gaŗa,
Āboliņa pļāvējiņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1721.

Es savai pādītei
Cūku migu vietu taisu:
Lai tā guļ tā miedziņu,
Kā cūciņa midziņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1722.

Es savam krustdēlam
Baltu klāju paladziņu:
Lai tas ilgi negulēja
Krija šūtā šūpolī.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17221.

Klāj tu pate, meitu māte,
Vilnainīti šūpolī;
Dēla māte atsagulās
Visu mūžu dienasvidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1723.

Man uzklāja krustamāte
Īsu, mazu paladziņu;
Kad pavilka galviņāi,
Tad pietrūka kājiņām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1724.

Vai rūsa izēda kūmiņu linus?
Neviena neklāja pādītei auta.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17241.

Krustatēvi, krustatēvi,
Spilveniņu, spilveniņu!
Krustamātes uzklājušas
Smalku linu paladziņu.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

i) Šūpulī liek ziedu vai kādu nozīmīgu lietu, pirms tajā gulda pādi.

1725.

Neliec mani, māmulīte,
Bez ziediņa šūpulī;
Liec maizīti, liec naudiņu
Liec gudro padomiņu.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

1726.

Neliec mani, māmuliņa,
Bez ziediņa šūpolī;
Kad nav zelta, sudrabiņa,
Liec maizītes gabaliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

17261.

Met tu pats, meitu tēvs,
Sudrabiņu šūpolī:
Dēlu tēvs atsagulās
Visu mūžu dienas vidu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1727.

Visupirms, māmulīte,
Liec akmeni šūpulī:
Kad skauģītis mani Ķēra,
Lai saķēra akmentiņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1728.

Vecā māt, vecā māt,
Liec akmeni šūpulī:
Akmenī visas paļas,
Ne manā krustdēlā (krustmeitā).
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

- 236 -

1. Visupirms, māmuliņa,
Liec akmini šūpulī:
Visas paļas akmiņam,
Ne manam augumam.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1729.

Māte, dēlu lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Lai varēja plauksti cirst
Pret tērauda zobentiņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Māte mani lolodama,
Nazi dūra šūpulī:
Nebēdāju sīvu kungu,
Ne asaju zobentiņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1730.

Ieliekami lielu bērnu
Mazā bērna šūpulī:
Lai runāja mazākais
Kā runāja lielākais.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

k) Pādi iegulda šūpulī.

1731.

Mana balta māmuļīte
Mani baltu audzināja:
Apvilkuse baltu kreklu,
Ieliek zelta šūpolī.
226 [Kandavā (Tl)].

1732.

Palīdz, Dieviņ, tai mātei,
Kas pakāra šūpolīti,
Kas pakāra šūpolīti,
Gudru vīru audzināt.
Gudru vīru, gudru vīru,
Gudru vīru daudz vajag!
Kariet, mātes, šūpolīšus,
Audzināti gudrus vīrus.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1733.

Kungi prasa gudru vīru;
Kur ņemsim gudrus vīrus?
Nule māte pakāruse
Gudra vīra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1734.

Meklē kungi gudrus vīrus,
Meklē kuplus ozoliņus;
Reti bija gudri vīri,
Reti kupli ozoliņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1735.

Vējiņš loka bērzu birzi,
Ne resno ozoliņu;
Kungi prasa gudru vīru,
Ne skaisto zeltenīšu.
Nu vēl lika māmuliņa
Gudru vīru šūpolī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1736.

Tava vaina, māmuliņa,
Kad es liela neizaugu:
Kam bitīti pieminēji,
Man' likdama šūpolī.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

36810.

Alu, alu brāliņam
Par šūpuļa kārumiņu.
Tas cēlās rītā agri,
Virvai lūku darināt.
263 [Mēmeles Jk].

36811.

Andrīšam līksti cirst,
Pēteŗam darināt,
Jānīšam auklas vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
192 [Kosas C].

36812.

Krusttēvam līksti cirst,
Pēteŗam darināt,
Jānīšam auklu vīt,
Tam aug gaŗi kaņepāji.
605 [Skolas].

36813.

Brunči mani, biezi brunči,
Tikko šķībi nenogāja;
Pieci puiši mani šāva,
Dūmi vien nokūpēja.
449 [Ungurmuižas D].

36814.

Būs redzēts, būs redzēts,
Ko ieklāsi šūpulī!
Meitu māte, tā ieklāja
Lielu, gaŗu villainīti.
198 [Krustpils D].

- 237 -

36815.

Cērtiet, kūmas, šūpļa līksti,
Sitiet grašu celmgalā,
Lai kociņis nelapoja,
Iekām auga krustabērns.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36816.

čīkstēt čīkst šūpolītes,
Ievas koka riņķi griezti;
Tā nočīkst puiša galva,
Ka negrieza ozoliņa.
146 [Jaungulbenes Md].

36817.

Dieviņš deva krustdēliņu
Pašā ziemas laiciņā.
Es nocirtu šūpuļkārti,
Ledi vien noskanēja.
224 [Lielvārdes Rg].

36818.

Da zemei šyupuļs leika,
Muotei meitu šyupojūt,
Da zemei tautu dāls
Māmeņai klaneisīs.
414 [Stirnienes Rz].

36819.

Es, pādīti šūpodama,
Appuškoju šūpulīti:
Vienu sauju rožu plūcu,
Otru baltas magonītes.
605 [Skolas].

36820.

Es savami krustdēlami
Ozoliņa līksti cirtu,
Lai aug mans krustdēliņš
Kā ozols vērītē.
605 [Skolas].

36821.

Es savai pirmai pādi
Zaļozola kārti cirtu;
Cirtu loku nelūstošu,
Lai pādīte šņīdra aug.
282 [Nīcas Lp].

36822.

Kam tu cirti elkšņu līksti,
Zemu kāri šūpulīti?
476 [Vecpiebalgas C].

36823.

Kar, māmiņa, šūpulīti,
Kar istabas dibinā:
Lai meitiņa dzīvodama
Draugu saimi neturēja.
290 [Ogres C].

36824.

Kar, māmiņ, šyupulīti,
Vēli man vīglu myužu:
Līc naudiņu, līc maizīti,
Sūli gudru padūmiņu.
358 [Rugāju Abr].

36825.

Kar, māmiņa, man šūpuli
Vizbulīša kalniņā;
Es uzaugu liels vīrs,
Sauca mani vizbulīt'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36826.

Ko es došu brāliņam
Par šoupuļa kārumiņu?
Vista olu nedējusi,
Māte raušu necepusi.
263 [Mēmeles Jk].

36827.

Ko tās šūpules
Tik gauži raudāja?
Vecu vīru kārtas,
Ne jaunu puišu.
605 [Skolas].

36828.

Līgavīna, mātes meita,
Gul sudraba šūpulī;
Metīš' zelta gabalīnu,
Jemš' a visu šūpulīti.
39 [Bārtas Lp].

36829.

Māmiņ', mani auklēdama,
Raibīt' klāja šūpolē.
Kaut zinātu otra vārgu,
I snātnīti nepaklātu.
72 [Cesvaines Md].

36830.

Mātes pašas vaina bija,
Ka man' ņēma nāburdziņš;
Kā tu gāji līkstes cirst
Nāburdziņa birztiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

36831.

Nabyus vaira te(v), Miķel,
Kai citim buoleņim,
Byus reiksteite juonūcārt,
šyupuleits juopakar.
465 [Varakļānu Rz].

- 238 -

36832.

Pati māte līksti cirta,
Pati kāra šūpuli(-īti);
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlēja(-tājs).
146 [Jaungulbenes Md].

36833.

Skrej pie joda, meža sargi(sargs),
Es par tevi nebēdāju:
Ai es savi jauni pādi
Zaļozola kārti cirtu.
39 [Bārtas Lp].

36834.

Vai jūs, kūmas, aiziesat,
šūpulīša nekāruši?
Vai bērniņu atstāsat
Uz māmiņas rociņām?
605 [Skolas].

36835.

Vijat auklas, krustatēvi,
Cērtat manim liepu līksti,
Lai es augu pie vagaŗa
Kā liepiņa dārziņā.
184 [Ķēču Rg].

15. Naudas un dāvanu došana, bērnu šūpojot.

a) Aicinājums, lai visi kristībnieki nāk pagastā jeb met pādei naudu.

1737.

Nākat, ļautiņi, līkstiņu locīt!
še bij sūrums, še saldumiņš.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1738.

Visas glāzes bij par velti,
šī glāziņa par naudiņu.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1739.

Kūmiņas, kūmiņas, pie pagastiņa!
Rudeņa laiciņš, pagasta vajag.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1740.

Veci vīri, jauni puiši,
šur nāciet pagastā!
še ir mazs cilvēciņš,
Pagastiņa ņēmājiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1741.

Lieli, mazi, jauni, veci,
Kopā visi naudas mest!
še, šūplīša dibinā,
Guļ naudiņas tērētājs.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1742.

Metat naudu, jauni puiši,
Kam jūs naudu glabājat?
Ne jums kāzas, ne krustības,
Kur jūs naudu tērējat?
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1743.

Jauni vīri, bandenieki,
Pa veselam rubuļam;
Mēs sieviņas, nabadzītes,
Cik vīriņi mums iedeva.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

17431.

Metat, kūmas, cik mezdami,
Nemetat raustīdami,
Lai tas mūsu krustabērns
Raustīdamies nerunā.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1744.

Metiet, kūmas, pādei naudu,
Metiet pādes māmiņai;
Tēvam naudas nemetiet,
Tas neredz grūtu dienu.
294 [Grantelē (Iecavas pag. B)].

b) Aicina katru atsevišķi, ar tēvu vai krusttēvu iesākot.

1745.

Nāc, bērna tētīt, naudiņas (rublīša) mest!
Tu sauksi rītā, tu vakarā:
Nāci, dēliņ (meitiņ), kājiņu aut!
Nāci, dēliņ (meitiņ), uguni uzpūst!
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Tēvaini, tēvaini, met dālderīti!
Tu sauci rītā, tu vakarā:
Meitiņa mīļā, pūt uguntiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2. Tētiņi, tētiņi, naudiņas mesti!
Tu sauci rītos, tu vakaros:
Meitiņa mīļā, uzpūti uguni,
Uzpūti uguni, noauji kājas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

- 239 -

1746.

Nāc, krūsttēvi, aplūko,
Vai ir vieglis šūpulīts;
šūpodams, līgodams,
Ieliec zelta gabaliņu.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

Nāc, tētiņ, palūko,
Vai ir vieglis šūpolīts;
Ja ir vieglis šūpolīts,
Ieleic zelta gabaliņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1747.

Nāc, krusttēv, paskaties,
Kas te gul šūpolī;
Te gul tavs krustdēliņš,
Sudrabiņa gaidīdams.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1748.

Jānīt, krusttēv, dāldeŗu mesti!
Kad es būtu krustumāte,
Trīs daldeŗu nežēlotu.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1749.

Es domāju, es gādāju,
Kas man bija parādā;
Krustatēvi parādā,
Tie dāldeŗa neuzmeta.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

1750.

Nāc, nāc, Jānīti, ko kavējies!
Ko mēs dziedam šo lielu laiku.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1751.

Bāz, Jānīt, Ķešā roku
Līdz pašam dibinam,
Pašā ķešas dibinā
Sarūsējši dālderīši.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

1752.

Jānīti, kūmiņa, čubini maku,
Jau citas kūmiņas izčubināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 275 [Zemgales novados].

c) Kādām vajadzībām nauda metama: sūpuļa nauda, nauda jostiņai, sudraba rotas, kumeļa, novada, zobiņu un zuepīšu nauda.

1753.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga marei šūpuļa naudas.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1754.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba jostas.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1755.

Kūmiņas, kūmiņas, vākaties!
Metīsim pādītei jostiņas naudu,
Tīsim pādīti līdz kāju galam.
190 [Kuldīā].

1756.

Metat, kūmiņas, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei sudraba pirkt.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

1757.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei kumeļu pirkt.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1758.

Metat, kūmas, tai pādīti
Dižas naudas gabaliņu:
Tas māmiņi pirmdēliņis,
Lai pirk dārgu kumeliņu.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1759.

Metati, metati, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei novadu pirkt.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1760.

Metiet, metiet, vajaga, vajaga
Mazajam bērniņam zobiņu naudas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1761.

Jēpīti, krusttētiņ, dāldeŗu mesti!
Vajaga, vajaga zobiņu naudas.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1762.

Kūmiņ, kūmiņ, naudiņas mestu!
Nu prasa krustabērns zobiņu naudu.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1763.

Metiet, kūmiņas, zobiņu naudu,
Lai iet pādīte zobiņu pirkti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1764.

Metat, kūmiņas, zobiņu naudiņu,
Lai zobi nesāp, rāceņus graužot.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1765.

Metat, kūmiņas, līdzenu naudu:
Lai auga pādei līdzeni zobi.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 240 -

1766.

Kam, krusttēvi, naudu taupi,
Kad nedevi pādēnam,
Lai varēja pādēniņis
Zobeniņu kaldināt;
Zobeniņu kaldināt,
Ienaidniekus apkaŗot.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1767.

Metiet, metiet, vajaga, vajaga!
Vajaga pādei ziepīšu naudas.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1768.

Metite, keumeņes, zīpeiš naud:
Ar kū jeus kristabārns zīpejās.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

1769.

Es savai pādītei
Mārku metu ziepju naudas:
Lai tā auga skaista, balta,
Ziepītēs mazgājās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1770.

Sametiet, sametiet
Pādītei ziepju naudu,
Lai pādīte negulēja
Melnos linu palagos.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1771.

Metat pādītei ziepīšu naudu!
Metat vārītājai karotes naudu!
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

d) Skubina uz bagātigām davanām; peļ vaŗa naudu, prasa sudrabu.

1772.

Vairāk auzu, vairāk auzu
Tekotim kumeļam;
Vairāk naudas, vairāk naudas
Gudrajam dēliņam!
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1773.

Laba nauda, laba nauda, -
Vēl vajaga, vēl vajaga!
Vēl vajaga sudrabiņa
Pie tā vaŗa gabaliņa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1774.

Sudrabiņa, sudrabiņa!
Vaŗa mums nevajag.
Vai mēs pilis būvēsim
Ar tiem vaŗa gabaliem?
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1775.

Metat zeltu, sudrabiņu,
Vaŗa tikai nemetat!
Gan jūs paši to zināt,
Kas būs vaŗa metējam:
Alvas acis, svina deguns,
Tie būs vaŗa metējam.
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1776.

Nemetiet vaŗa naudas
šam jaunam cilvēkam;
Lai pelēja vaŗa nauda
Vecu vīru skotelē.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1777.

Metat, kūmas, ko mezdami,
Vaŗa naudas nemetat:
Lai manai pādītei
Grūti nav dzīvojot.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

e) Devīgos slavē, sīkstos peļ un piezobo.

1778.

Pazinu krusttēvu devīgu dēliņu:
Ar visu saujiņu naudiņu mete.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1779.

šis deva vērdiņu, tas deva vērdiņu, -
Jurīts iemeta ar visu maciņu.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1780.

Neskaiti, sīkstuli, kūmiņu naudu!
Dod jele bērdamis ar visu sauju.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

17801.

Es savai pādītei
Neskaitījis naudu metu,
Lai māmiņa neizskaita
Visus soļus staigājot.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

17802.

Ko, kūmiņas, žēlojat
Savu pliku pimberīti?
Kā pādīte nebēdāja
Savu saldu alutiņu?
224 [Kabilē (Kld)].

- 241 -

1781.

Es savam krustdēlam
Rubli mešu mešanās:
Lai tas bagāts tā rubļiem,
Kā mēs dārgām kapeikām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1782.

Trīs gadīni naudu krāju,
Tās pādītes gaidīdama;
Nu pādīte gadījās,
Nu naudīna iztērēta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1783.

Es, pādīti gaidīdama,
šķirbā naudu glabājos;
Nu Dievs deva pādēniņu,
Peles naudu izvilkušas.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1784.

Labs vīriņš nāca, labu maku nesa;
Taisīja vaļā, atrada tukšu.
288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)].

1785.

Krusttēvam (=jeb vārds) nabagam
Naudas dobe aizsaluse.
I vakar lietus lija, -
Vai tā vis neatkusa?
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

1. Krusttēvam, nabagam,
Naudas bedre aizsaluse.
Vakar bija silti lieti, -
Vai tā bedre neatkusa.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

17851.

Nevaid kauna krusttēvam,
Pādei diķi nometot;
Kaut es kaunu darījusi,
Es uzmestu dālderīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1786.

Palīdziet Jānīšam
Naudas maku attaisīt;
Viņš būt' metis, kav varējis
Naudas maku attaisīt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1787.

Sīksto bērtuli kūmās lūdza;
čīkstēja pimberis, no maka velkot.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

Rubulis cīkstēja, no maka velkot;
Maciņu velkot, vaidziņš sarepis,
Kā vecs pūpēdis siliņa malā.
275 [Zemgales novados].

17871.

Protiesa, Pēteri, kas veca tiesa:
Velc savu zeseri no maka laukā.
Cīkstēja zeseris, no maka velkot:
Ja cīkst, lai cīkst, māmīni vajag,
Māmīni vajaga adatu pirkta.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1788.

Priecīgs andrievs, kūmām iedams;
čīkstēt čīkstēja, naudiņu mezdams.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Aķīls ačiņš, kūmās lūdzams;
čīkstēja vērdiņš, no kules velkams.
Kad mani lūguši kūmiņās,
Klabētu dālderis, uz galda metams.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2. Priecīgi tautiņas, veltītes ņemdami;
Cīkstēja naudiņa, no maka velkot;
No maka velkot, pie pirkstiem pielipa.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1789.

Bagātu Jūlīti kūmām ņēma,
Tā meta naudiņu netaupīdama;
Rubuli mezdama, uzmeta šķiliņu,
Tas pats pielipa pie pirksta metot.
226 [Kandavā (Tl)].

1790.

Tas jēpīts zirgu sola,
Kūmiņās lūgdamies;
Kad naudiņa tam jāmet,
Tad uzmeta kapeiciņu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 334 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1791.

Lustīgs Jānīts komiem nāce;
Bēdīgs maciņu atraisīja.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Priecīgi tautiņas veltītes ņēma;
Bēdīgi maciņu atraisīja.
104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

1792.

Pirmāk Jānīts tāds sārts puisīts;
Uzmeta naudiņu, nobālēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1793.

Neviens neņem no laba maka,
Ikviens ritina no lupatiņa.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

- 242 -

1794.

Pelējse, pelējse kūmiņa nauda;
šķirbā pelējse, ne maciņā.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1795.

šķiliņģi, vērdiņi nabagu nauda;
šķēpaini dāldeŗi pādītes nauda.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Dukāti, dāldeŗi, tā kūmu nauda;
Diķītis, vērdiņš nabagu nauda.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1796.

Pa durvīm, pa durvīm,
Piecu mārku metējiņ!
Dālderīša metējiņ,
Sēsties galda galiņā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1797.

šķirbā nauda glabājos,
Krustabērna gaidīdama,
šķirbā nauda sapelēja,
Krustabērnu nedabūju.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

f) Dod vai sola dāvanas: krekliņus, micītes, jostiņu, palagu, vilnaini; zirgu, govis, aitas, bites.

1798.

Metat naudu, krustatēvi,
Krustamātes, nemetat:
Krustamātes kreklus šuva
Līdz kājiņu galiņam.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1799.

Kas bija laba krustamāte,
Dos vārdiņu, dos krekliņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1800.

Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījuse:
Došu smalku linu kreklu,
Pilnu sauju sudrabiņa.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1801.

Māsiņ' sola pādiņai
Appuškotu linu kreklu;
Tā solīja, tā iedeva,
Nebij žēli devušai.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

1802.

Solīj' man kristatēvs,
Ko solīja, neiedeva;
Kristamāte nesolīja,
Tā iedeva linu kreklu.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1803.

Uzliku pādei nešūtu kreklu;
Tai jauna māmiņa, lai šu(v)a pati.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1804.

Uzlieku pādītei nešūtu kreklu,
Lai šuva krekliņu, diž' izauguse.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1805.

Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Pats devu diedziņu, pats adatiņu,
Lai šuja pādīte, izrakstīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1806.

Es došu pādei nešūtu kreklu:
Lai mana pādīte šuvēja augu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1807.

Iedevu pādei nešūtu kreklu;
Es, jauna kūmiņa, nemāku šūt.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1808.

Es tečus tecēju liniņu laukā:
Zināju, pādītei krekliņa vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es tečus tecēšu aitiņu stallī:
Zināju, pādiņai cimdiņu vajag.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1809.

Es atradu sav' pādīti
Rumpačās ietīstītu;
še, pādīte, linu kreklis,
Svied rumpačas aizkrāsnē.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1810.

Krustamāte man solīja
Līdz kājāmi linu kreklu;
Gaŗa mēle pasolot,
Īsas rokas iedodot.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1. Man solīja sveša māte
Zeltadītu sedzenīti;
Gaŗa mēle solītāja,
Īsas rokas iedevējas.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 243 -

1811.

Solīj' man krustamāte
Līdz kājām linu kreklu;
Krustamātei vīles žēl,
Ne vēl visa linu krekla.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1812.

Krustamāte, krustamāte,
Kad tu manim kreklu dosi?
Tu nomirsi, es palikšu, -
Kā es tevi pieminēšu?
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

1813.

Es pādīti nešūpoju
Uz plikiem žagariem:
Izmetusi cimdu pāri,
Tad pādīti pašūpoju.
313 [Ēķengrāvē (Viesītes pag. Jk)].

1814.

še, pādīte, raibi cimdi,
Ej ar tēvu līdumā;
Ej ar tēvu līdumā,
Pelni zeltu, sudrabiņu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1815.

Es bij' īsta krustamāte
šā ciemiņa meitiņai:
Es uzmetu cimdu pāri
Par sešiem godiņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1816.

Ko mēs, kūmas, šĶiņķosim
Savam jaunam krustabērnam?
Rīgā pirksim zīda mices
Sudrabiņa spicītēm.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

1817.

Krustumāte jostu deva,
Vairāk diegu, ne dzīparu;
Ņemt es ņemšu, nevalkāšu,
Kāršu priedes galiņā.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

18171.

Kad es būtu zinājusi,
Kad tas manis krustabērns,
Es būt' jostu noaudusi
Deviņiem dzīpariem.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

1818.

Ai, Dieviņu, ai, Dieviņu,
Nu nāk mana krustamāte!
Balta sagša mugurā,
Vēl jo balta padusē.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

1819.

Rīb zemīte, čab lapiņas,
Nu nāk mana krustamāte;
Nu nāk mana krustamāte,
Segs man baltu vaillainīti.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

1820.

Jem, pādīte, tu par labu
Rīgāi pierktu nēzdaudzīnu;
Kad tu iesi tautīnās,
Segšu baltu villānīti,
Segšu baltu villānīti,
Nosūnojšu dālderīti.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

18201.

Es uzliku pādītei
Rīgāi pirktu nēzdaudziņu,
Lai pādīte pieminēja,
Visu mūžu dzīvodama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1821.

Kauns nebija krustamātei
Uzsegt linu paladziņu?
Kad es būtu krustamāte,
Es uzsegtu villainīti.
202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

1822.

Došu, došu pādītei
Ko es biju solījuse:
Segšu baltu villainīti,
Meš' apaļu dālderīti.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1823.

Glābies, pādīte, ar linu ziedu:
Kad iešu tautās, tad segšu sagšu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

18231.

Glābies, pādīte, ar maģu ziedu:
Es jauna meitiņa, man pašai vajaga.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1824.

Glābies, pādīte, ar mazu tiesu.
Kad tu augsi diža meita,
Tad es tevi atcerēšu:
Došu goves, segšu sagšu,
Iešu līdzi tautiņās.
167 [Kazdangā (Kazdangas pag. Azp)].

- 244 -

1. Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījusi:
Došu govis, segšu sagšu,
Aizvedīšu tautiņās.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1825.

Krustamāte, krustamāte,
Pārnes mani par upīti,
Pārnesusi par upīti,
Apsedz baltu villainīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1826.

Audz, mana pādīte, līdz mani liela.
Pašuvu svārciņus nemērīdama.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1827.

Es savai pādītei
Zīda svārkus šūdināju;
Sprīdi metu, ģuldi devu,
Pusdāldeŗa olektī.
224 [Kabilē (Kld)].

1828.

Es savai pādītei
Zīda svārkus šūdināju,
Lai tā manim pretim teka
Dižu zemes gabaliņu.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1829.

Krustamāte man iedeva
Dancojamu lindraciņu:
Tīru zeltu sametuse,
Sidrabiņu ieauduse.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1830.

Sapelēja Mārītei
Brūni svārki vadzītē;
Nu Dievs deva Mārītei
Brūnu svārku valkātāju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

1831.

Jānīšam melli svārki
Sudrabiņa pumpiņām.
Dievs dod tev padzerties,
Iešķiņķosi pādītei.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1. Krustamāte uzseguse
Krustkrustainas villainītes.
Dod, Dieviņi, iedzerties,
Iešķiņķotu pādītei.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1832.

Krustamāte, krustamāte,
Dzīpariņu, dzīpariņu!
Ja nedodi dzīpariņu,
Iedod' vilnas kodaļiņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1833.

Krustamāte, tēva māsa,
Palīdz pūru piedarīt;
Pate būsi tautiņās
Mana pūra dalītāja.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1834.

Tec, pādīte, atver vārtus,
Redz', kur nāk krustatēvs;
Zirgu ved rociņā,
Cepurīte padusē.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tec, pādīte, atcel vārtus,
Nu nāk tava krustamāte;
Govi veda valdziņā,
Kreklu nesa padusē.
289 [Bruknā (Bruknas pag. B)].

1835.

Ko došu pādei Laimiņas vietā?
Doš' govi ragaini, doš' aitu sprogaini;
Kaziņu nedošu, tā lec dārzā.
193 [Lutriņos (Lutriņu pag. Kld)].

1836.

Došu, došu pādītei,
Ko es biju solījsēs:
Doš' pādei gosniņu, došu avitiņu.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1837.

Ziedu došu pādīteje,
Mazs būs manis ziedutiņš:
Es tai došu avetiņu (kumeliņu),
Ar visieme radziņiem (apaušiem).
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

1838.

šķiņķo Dievis tev, pādīte, -
Maza man šĶiņķošana, -
šķiņķo Dievis govis, vēršus,
šķiņķo bērus kumeliņus.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

- 245 -

1. Dāvā, Dievīn, tai pādīti, -
Es nekā nedāvāšu, -
Dāvā, Dievīn, kaltus ratus,
Sešus bērus kumelīnus.
387 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1839.

Grieta sola pādītei
Treša gada gotenīti;
Tā bij sieva, tai bij vārds,
Ko solīja, to iedeva.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1840.

Krustamāte man šĶiņķoja
Zilu govi platis ragis;
Ne tā ziemu stallī mita,
Ne vasaru laidarā;
Tur tā ziemu, tur vasaru
Baltābola kalniņā.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

1841.

Krustatēvs, krustamāte,
Pērc man krusta kumeliņu:
Lai es aŗu, lai ecēju
Ar to krusta kumeliņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Krustatēvs, krustamāte,
Pērc man krusta kumeliņu;
Kad es braucu baznīcā,
Krustis ceļa vien tecēja.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1842.

Krusttēvs sola pādēnam
Pirkt apaļu kumeliņu;
Mīksta mēle pasolot,
Īsa roka iedodot.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1843.

Krusttēvs sola pādītei
Triju gadu kumeliņu;
Kad pādīte zirgu prasa,
Raud, pavadu turēdams.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

Lība savu govi sola,
Kūmiņām pirkdamās;
Kad pādīte govi ņēma,
Raud, pie saites turēdama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1844.

Krustatēvs man solīja
Apzeltītu ozoliņu;
Tev bij viena zara žēl,
Ne vēl visa ozoliņa!
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

g) Liecenieki met tēriņa naudu.

1845.

Kūmas naudu sametuši,
Nu metiet, liecinieki,
Nu metiet, liecinieki,
Par ēdumu, par dzērumu.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1846.

Sānu kūmas, sānu kūmas,
Griežamies vienu vietu!
Ja kuŗam kā pietrūka,
Cits no cita tapinām.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1847.

Metiet, kūmas, zelta naudu,
Metiet, visi liecinieki:
To kanniņu kūmas dzēra,
To dzeŗ visi liecinieki.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

h) Bērna māte saņem samesto naudu.

1848.

Nāc, kūmiņ, ņem naudiņu,
I to pašu mazumiņu:
Vāji gadi, bargi kungi,
Nevar daudzi nopelnīt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1849.

Es piesaku tev, māsiņa,
šitās naudas netērē:
Lai stāv mūsu krustmeitai
Raibu govi jānopērk.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1850.

Tā māmiņa priecājās:
Nu būs labas kurpes pirkt;
Vēl naudiņas nesameta,
Ko nopirkt pastaliņas.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

18501.

Gana lielus kūmus lūdzu,
Bet tie mazu naudu meta;
Dievs dod manim citu bērnu,
Es tos kūmus vairs nelūgšu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1851.

Pādei kreklis, mātei nauda,
Kas pašami tēviņam?
Kas pašami tēviņam
Par šūpuļa kārumiņu?
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

- 248 -

36836.

Vai pādīte, vai pādīte,
Nu tev slikti gadījās:
Nu samet(a) tav pūrinu,
Nezdaudzina galinā.
126 [Grobiņas Lp].

36837.

Es savai pādītei
Nezināmu naudu metu,
Lai tai auga laidarā
Nezināmas govis, vērši.
152 [Jaunsaules B].

36838.

Es savi pādīti
Rubuli došu,
Lai mana pādīte
Vesela auga.
94 [Dunikas Lp].

36839.

Es savi pādīti
Pusrubli doš(u),
Lai mana pādīte
Pusgadā staigā.
282 [Nīcas Lp].

36840.

Es sudraba rubli metu
Kristīb' galda galīnā,
Lai pādīte touzņēma,
Kad pādīte rāpažāja.
282 [Nīcas Lp].

36841.

Iemeta krusttēvs
Puspliku kapeiku.
Griezies atpakaļ,
Met visu kapeiku.
384 [Sēemūkšu C].

36842.

Īstenaja krustamāte,
Uzklāj baltu paladziņ'!
Īstenais krustatēvs,
Ieliec zelta gabaliņ'!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

36843.

Kas to meta, rupju naudu,
Tam slavīna tālu gāja;
Kas to smalku smalcenāja,
Tam pabira pagaldē.
192 [Kosas C].

36844.

Krustamāte man solīja
Ar zīļiem vilnainīti.
Viņai vienas zīles žēl,
Kur vēl visas vilnainītes!

36845.

Krusttēvs iemeta
Pussistu kapeiku,
Tā pati kapeika
Pie pirkstiem lipa.
605 [Skolas].

36846.

Kristatēvi, kristameitas
Kupuriņa nemetiet;
Kupuriņa smaga nauda,
Grūt' manam mužiņam.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36847.

Krusttēvam, nabagam,
Naudas kule aizsalusi.
Kuŗat pirti, krustamātes,
Kausējat naudas kuli.
605 [Skolas].

36848.

Krustatēvi, krustamātes,
Vaŗa naudu nemetiet;
Vaŗa nauda smaga nauda,
Tā guļ bērna pakrūtē.
350 [Ropažu Rg].

36849.

Nemetiet, jūs krusttēvi,
Kapar' naudas šūpulēi;
Metiet zeltu, sudrabiņu,
Lai aug liels krustabērns.
224 [Lielvārdes Rg].

36850.

Laba nauda, laba nauda,
Vēl būs citapakaļā.
Vēl vajaga sidrabīna,
Pēc tā zelta gabalīna.
192 [Kosas C].

36851.

Māmiņ, māmiņ,
Naudiņas mestu!
Tu sauksi rītā,
Tu vakarā:
Annīt, meitiņ,
Guntiņas kurtu.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

- 247 -

36852.

Metati, metati
Dažus zelta gabalus:
Tai māmiņai pirmā meita,
Lai pērk dārgu vainadziņu.
355 [Rucavas Lp].

36853.

Metit, meitas, pogostā,
Naturit ozūtī!
Ka turēsit ozūtī,
Peles vilks midziņā.
389 [Silajāņu Rz].

36854.

Nav sudrabis liela manta,
Nav nomelis labs skaliņš.
Neēd cūkas sudrabiņu,
Tumši dega nomelīši.
202 [Kurmāles Kld].

36855.

Nelieliesi tu, devēja,
Kas tad tevi nepazīst!
Gaŗa mēle pasolot,
Īsi nagi iedodot.
605 [Skolas].

36856.

Netīšu pādīti samīztu drānu;
Naudiņu vien došu zābaku pirkt.
282 [Nīcas Lp].

36857.

Ņem par labu, tu pādīte,
Manas mazas dāvaniņas:
Veca tava krustamāte,
Nevar vairāk nopelnīt.
96 [Durbes Lp].

36858.

Palīdziet Jānīšam
Maka siksnas atraisīt:
Auksti pūta ziemeļvējš,
Makam siksnas aizsalušas.
485 [Viesienas (Lautera-Viesienes) Md].

36859.

Pēters Jānim kazu sola,
Lai dod dēlu krustubērnu;
Nu, kad kaza jādod bija,
Tur pie ļipas raudādams.
605 [Skolas].

36860.

Sametati, sametati,
Mūs' pādīti daudz vajag;
Tai vajaga zīda svārku,
Vajag zīda cepurīt(s).
282 [Nīcas Lp].

36861.

šķiņķā, Dievis, tai pādītei,
Es tai nieka nešĶiņķāšu.
šķiņķā, Dievis, raibas govis,
Sešas baltas avitīnas.
šķiņķā, Dievis, kaltus ratus,
četrus bērus kumelīnus.
94 [Dunikas Lp].

36862.

šķiņķi devu(-a) pādītei,
Maza tava šĶiņķāšana!
šķiņķārudzus, šĶiņķā auzas,
šķiņķā bērus kumeliņus.
605 [Skolas].

36863.

Tā tev, Jānīt,
Celiņa naudiņa,
Nule vēl metīsi
Balto dālderi.
217 [Lejasciema (Lejas) Vlk].

36864.

Teciņus tecēja
Pežīnu kule,
Zināja pādīti
Lindruku vajag.
282 [Nīcas Lp].

36865.

Vysi meta, vysi meta,
Naskanēja.
Dzjadzja meta, to skanēja,
Divi zalta gabaleņi.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

36866.

Zināju tecēt
Pie avju staļļa,
Zināju pādīti
Zeķīšu vajag.
94 [Dunikas Lp].

- 248 -

16. Kūmu šūpuļa dziesmas un apcerējumi par bērna mūžu un vecāku, sevišķi mātes, priekiem un bēdām, cerībām un grūtumiem.

a) Šūpuli pakāruši, kūmas iešūpo krustbērnu.

1851.

Laižat mani aplūkot,
Vai ir vieglis šūpolīts;
Ja ir vieglis šūpolīts,
Tad laimīga dzīvošana.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1852.

A(i) Dieviņi, a(i) Dieviņi,
Man pādīte sētiņā!
Istabiņu slaucīdama,
šūpulīti palīgoju.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1853.

Paldies saku māmiņai,
Sētā ņēma krustamāti:
Kad māmiņa nepatapa,
Pašūpoja krustamāte.
224 [Kabilē (Kld)].

1854.

Paldies devu māmiņai,
Kaimiņos kristamāte:
Pēc guntiņas aiztecēju,
Kristamāte pamieloja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1855.

Paldies saku māmiņai,
Jauna mana krustamāte:
Pie krustiņa paturēja,
Vēl aizveda tautiņās;
Aizvadījsi tautiņās,
Uzsedz baltu villainīti.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1856.

Audzē, Dievs, krustdēliņu,
Tam es iešu vešanās;
Krustdēliņa līgaviņa
Segs man baltu villānīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1857.

Ai pādīti, ai pādīti,
Negul' ilgi šūpolī;
Citi ēda, citi dzēra,
Tu gulēji šūpolī.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1858.

Ai pādīt, ai pādīt,
Negul' ilgi šūpulī;
Pin vīzītes, aun kājiņas,
Aptec tēvu, māmuliņu.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1859.

čuči, guli, man' pādīte,
Zelta šūpļa šūpolēs;
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuļīti.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čuči, guli, maģs bērniņš,
šūpulīša dubenā;
Nedeldē linu virves,
Nemuldini māmulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2. čuči, guli, mazbērniņ,
Kā pelīte midzenī,
Neklausies ciema gaiļus,
Nemodini māmuliņu.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1860.

Guli nu, pādīte, cūciņas miedziņu,
Lai auž māmiņa gaŗ' audekliņu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

1861.

Līgojies, šūpolīti,
Audzin' lielu cilvēciņu!
Dzelžu kārtis, vaŗa virbe,
Sudrabotis šūpolītis.
190 [Kuldīā].

1. šūpojies, šūpulīt,
Līgojies, bāleniņ!
Oša kārte, vaŗa virve,
Sudrabiņa šūpulīts.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1862.

šūpo mani, māmulīt,
Taī vieglā šūpolī:
Liepu līksta, linu striķis,
Doņu pīts šūpoliņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

1. šūpo mani, māmulīt,
Taī vieglā šūpolē:
Zelta striķis, vaŗa līkste,
Sudrabiņa šūpoliņš;
Sudrabiņa šūpoliņš
Līdz zemīti līgojās.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 249 -

1863.

Eijā, eijā, jaunā māsa,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, vaŗa virve,
Sudrabiņa šūpulīts.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

šūpojies, jauno brāli,
Vecā brāļa šūpulī!
Oša kārte, linu virves,
Sudrabiņa šūpulīts.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1864.

Es savai pādiņai (māsiņai)
Rīgā pirku šūpulīti:
Zelta striķi, vaŗa līkste,
Sudrabiņa šūpulīts.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

18641.

Es savai pādītei
Sudrabotu šūpli kāru,
Sudrabotu šūpli kāru,
Apzeltītu līksti liku,
Lai nu mana krustameita
Sudrabā šūpojās.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

1865.

šūpulītis palīdzēja
Māmiņai audzināt:
Kur iedama, tecēdama,
Ieliek bērnu šūpulī.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

1866.

šūpo, māte, auklē, māte,
Neba nieka bērniņš biju:
Lielu radu, labu ļaužu,
No godīgas māmulītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1867.

Kas tur spīd, kas tur viz
Mūsu kunga kambarī?
Mūsu kunga freilenīte
Gul vizuļu šūpulī.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1868.

Aijā, aijā tas bērniņš,
Kamēr Dieviņš citu dos;
Kad Dieviņš citu dos,
To sviedīsim kājgalī.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

1869.

šūpo mani, māmulīte,
Lai es augu, vai neaugu;
Kad es augšu, tad maksāšu
Par to labu lološanu:
Mātē pirkšu zīļu kurpes,
Tēvam caunu cepurīti.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1870.

Guli, mans krustdēliņ,
Uz soliņa, uz mūriņa:
Neva vaļas māmiņai
Uz tevim užināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1871.

šūpojies, bāleliņ,
Priedītē, eglītē;
Man' māmiņa izšūpoja
Kriju šūtu šūpulīti.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1872.

Pilna Laimes istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu;
Kad to vienu kustināja,
Tad tie visi līgojās.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

18721.

šodien bija tev, bērniņ,
Liela pulka šūpotāju,
Jau rītā, pairītā
Viena pati māmuliņa.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

18722.

Ar Dieviņ, ar Dieviņ,
Nu apgūla man pādīte,
Nu man vaļa riņķus griezt
Ar savām kūmiņām.
226 [Kandavā (Tl)].

b) Mātes pienākums - krietna audzināšana.

1873.

Auklēdama, māmuliņa,
Auklē mani krietnu vīru!
Tāpat tev diena gaisa,
I neveikli auklējot.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

- 250 -

1874.

Lolo mani, māmuliņa,
Neloloji netikušu;
Tu jau pate gan redzēji,
Kāds mūžiņis netiklam.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1875.

Lolo mani, māmuliņa,
Nelolavi (nelolo) netikušu:
Netiklam diena gaŗa (gaŗa diena),
Ne vēl mūžu dzīvojot.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 605 [Skolas].

1876.

Dod, Dieviņ, man uzaugt
Ar gudro padomiņu:
Prieka būtu māmiņai,
Jole prieka līgavai.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1877.

Kumeliņš ceļu tek,
Ceļam gala nezināja;
Māte, dēlu auklēdama,
Padomiņa nezināja.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Kumeliņis tecēdamis
Ceļam galu nezināja;
Māte, dēlu lolodama,
Dēla dabu nezināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

c) Vecākā māsa palīdz mātei brāli audzināt; brālis māsai apgādnieks, aizstāvis un tautu rājējiņš.

1878.

Es savai māmiņai
Palīdzēt palīdzēj',
Palīdzēju šūpli kārt,
Bāleliņus audzināt.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

1879.

Guli, māte, dienasvidu,
Es šūpošu bāleliņu;
Es šūpošu bāleliņu,
Vaiņadziņu gribēdama.
179 [Vecsieksātē (Sieksātes pag. Azp)].

1880.

Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju:
Tur bij man sārta josta,
Tur vizuļu vainadziņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1881.

Pašūpoju, palīgoju
Savu zelta bāleliņu;
Kad tas manim liels izaugs,
Pirks man zelta gredzentiņu.
224 [Kabilē (Kld)].

1882.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Tur man būs linu kreklis,
Neaužams, nemetams.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

1883.

Es miedziņu negulēju,
Sav' bāliņu šūpodama:
Māmiņ' man apsolīja
Graznas, baltas villainītes.
216 [Ventspilī].

1884.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Bāleliņa līgaviņa
Segs man baltu villainīti.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

18841.

šūpojies, šūpulīti,
Audzin' dižu bāleliņu;
Ņems brālītis līgaviņu,
Lūgsim tevi vedībās.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

1885.

šūpojies, šūpulīt,
Audzin' lielu bāleliņu;
Būs kungam kaŗavīrs,
Māsām tautu rājējiņš.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

1886.

šūpojam, auklējam
Tos mazos bāleliņus;
Kad tie lieli izaudzīs,
Tie būs tautas rājējiņi.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1887.

Augat, maģas atvašiņas,
Jele gana rīkstītēs;
Augat, maģi bāleliņi,
Jele tautu kaitināt.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

- 251 -

1888.

Kult iedama, malt iedama,
Bāleniņu pašūpoju;
Tas būs man tautiņās
Pirmais durvju vērējiņš.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

1. Pašupoju, palīgoju
Savu mazu bāleliņu;
Tas man būs tautiņās
Pirmais vārtu vērējiņš.
205 [Ciecerē (Cieceres pag. Kld)].

1889.

Vai Dieviņ, kur es likšu
Sav' mazo bāleliņu!
Man jāiet tautiņās,
Brālīts gul šūpulī.
Laiž' pūriņa dibinā,
Vedīš' līdza tautiņās;
Tas man būs citu dienu
Sīvu tautu rājējiņš.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

d) Nākamais arājiņš, kunga darbinieks un keizara kaŗavīrs; dravinieks, laivinieks, ganiņš etc.

1890.

Laime nese zelta arklu
Apkārt visu istabiņu;
Nes, Laimiņ, istabā,
Man ir jauns arājiņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1891.

Sudrabiņa vērstuvīte
Uz Daugavu līgojās;
Sit, vilnīti, maliņāi,
še būs dailis arājiņš.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1892.

Birzis auga vērīdama,
Līdējiņa gaidīdama;
Audz, birztiņ, nevērīj',
Aug ir tavi līdējiņi.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1893.

šūpojies, šūpulīti,
Audzē lielu bāleliņu,
Lai tek krietnis arājiņš
Mūsu kunga tīrumā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1894.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu bāleliņu,
Kungam vīra vajadzēja,
Māmiņai arājiņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1895.

Zirdziņā, dēliņā,
Tur mātei lieli prieki:
No zirdziņa gaŗa vaga,
No dēliņa dzinējiņš.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1896.

Mazs, mazs es gulēju
Jostiņā satīstīts,
Jau tie veči priecājās,
Būšot jauns arājiņš.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1897.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņu;
Kungi gaida kaŗavīra,
Tēvs, māmiņa arājiņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1898.

šūpojies, šūpulīti,
Audzin' lielu man' bāliņu;
Būs kungam kaŗavīrs,
Mātei maizes devējiņš.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1899.

šūpojies, šūpulīt,
Audzē lielu bāleliņ';
Būs kungam darbenieks,
Ķeizeram kaŗavīrs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1900.

Kaŗavīris, kaŗavīris
Mans jaunajis bāleliņš:
šūpulēje gulēdamis,
Kaldin' kaŗa zobentiņu.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1901.

Kundziņš saka: mana zeme!
Dieva zeme, ne kundziņa;
Māte sauca: mans dēliņš!
Kunga vīrs, ne māmiņas;
Kungam tiesas devējiņš,
Ne māmiņas žēlotājs.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

- 252 -

1902.

Raudādama māmuliņa
Man pakāra šūpulīti;
Vai redzēt paredzēja
Kunga vergu paliekam.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

1903.

Kungam mana sūra vara,
Zemītei augumiņš;
Tik manai māmiņai
šūpojums, auklējums.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1904.

šūpu, šūpu, šūpulīti,
Lai aug lieli bāleliņi:
Būs kungam stipri vīri,
Būs man lieli bāleliņi;
Ar krūtīm kalnus stūma,
Rokās nesa ozoliņu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

1905.

Ozoliņis dzeiņa raud,
Dzeinīts raud vijējiņa:
Dzeinīts liepas zariņā,
Vijējiņš šūpulī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1906.

Ko gaidīji, oša laiva,
Jūrmalāji gulēdama?
No ziemeļa vēja gaidu,
No Vāczemes īrējiņa.
92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Ko tu gaidi, oša laiva,
Vītoliņa ēniņā?
- Ziemelīša vēju gaidu,
No māmiņas irējiņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1907.

šūpo mani, māmuliņa,
Ne ilgam(i) tu šūposi;
šūpos mani jūŗas viļņi
Rakstītāi laiviņā.
224 [Kabilē (Kld)].

1908.

šūpo mani, māmuļīte,
Kad es gulu šūpulī;
Kad uzkāpšu kumeļā,
šūpos mani kumeliņš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

1909.

šūpo, māte, auklē, māte,
Nemet mani ūdenī;
Ja pašai nevajaga,
Dod otram ganiņos.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

e) Tautu meita gaida arājiņu; māte cerē vieglas dienas no vedeklas.

1910.

šūpojies, šūpulīt,
Audzīn' dižu bāleliņu;
Sen gaidīja tautu meita,
Vilnainītes savēruse.
206 [Kuldīgas apriņķī].

1911.

Mana veca māmuļīte,
Audzin' dailus bāleliņus;
Pašas nāca ciema meitas,
šautrām suņus mētādamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1912.

Nebēdā, māmuliņa,
Aveniņu audzēdama:
Pat' aitiņa attecēs,
Aveniņu meklēdama.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

1913.

Auklē baltu, dēlu māte,
Manu miežu arājiņu!
Balta guļ tava sagša
Mana pūra dibinā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

1914.

Zinu, zinu, bet neteicu
Savu maizes arājiņu;
Nu vēl māte šūpli kāra
Manam maizes arājam.
228 [Oktē (Vandzenes pag. Tl)].

1915.

Vis' arāji tīrumā,
Man' arāja vien nebij;
Man' arāja māmuliņa
Nu vēl kāra šūpolīti.
58 [Rozbeķos (Rozulas pag. C)].

1916.

Auklēju dēliņu, nedaru darbiņu;
Darīšu darbiņu ar vedekliņu.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 253 -

1917.

Aizmigusi māmulīte
Zem dēliņa šūpulīša,
Vieglas dienas gribēdama
No dēliņa līgaviņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1918.

Dēlu māte aizmiguse
Zem dēliņa šūpolīša,
Vilnānīti pelnīdama
No dēliņa līgaviņas.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

f) Nākamā vērpējņa, audējiņa, kunga darbiniece, mātes aptecētāja.

1919.

Ērkulītis ceļu tek,
Vērpējiņu meklēdams;
Tec, ērkuli, sētiņā,
Te atrasi vērpējiņu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1920.

Sudrabiņa šautuvīte
Uz ūdeņa līgojās;
Sit, vilnīti, maliņā,
še būs daiļa audējiņa.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 190 [Kuldīā].

1. Es redzēju zelta stelles
Daugavā līgojam;
Sit, vilnīti, maliņā,
Te būs daiļa audējiņa.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

1921.

šūpo mani, māmuļiņa,
Diegā kārtā šūpulī:
Lai es augu smuidra, gaŗa,
Apaudiņu audējiņa.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1922.

šūpo mani, māmuļiņ',
Treju kriju šūpulī:
Lai es varu izdabāt
Treju kungu valodiņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1923.

šūpej' mani, tēvs, māmiņa,
šūpej' tēva māmuļīte;
Gribēj' mani drīz augam,
Drīz priekšā tecētāj'.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

1924.

Auklē mani, māmuļiņa,
Vieglajām rociņām;
Es tev' gribu aptecēt
Vieglajām kājiņām.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1925.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nosēdēja;
Dod, Dieviņ, lielai augt,
Maksās rokas sēdējumu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

1926.

Es teciņi vien tecēju,
Kad māmiņa mani sauca;
Kā māmiņa tad tecēja,
Kad es brēcu šūpulē.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

1927.

Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaujot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpulīša,
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

g) Nākamā tautu līgaviņa, tautu malējiņa jau šūpulī izredzēta.

1928.

šūpojies, šūpulīti,
Audzē lielu to meitiņu:
Brāļam māsas vajadzēja,
Tautiņām līgaviņas.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 138 [Trikātā (Trikātas pag. Vlk)].

1929.

šūpojies, šūpolīti,
Auklē lielu meitenīti:
Tautas gaida līgaviņas,
Tēvs, māmiņa malējiņas.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1930.

Ziedi, maģa ābelīte,
Vasariņa ziedus gaida;
Audz, maģāja brāļa māsa,
Tautas gaida malējiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Ziedu gaida vasariņa;
Audzi, audzi, brāļu māsa,
Tautas gaida malējiņas.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 254 -

1931.

Kas grib tīra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dibinā;
Kas grib jaunas līgaviņas,
Lai ņem bērnu šūpolī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Kas gribiet gaŗas villas,
Jājiet aitas pieguļā;
Kas gribiet jaunas sievas,
Ņem ar visu šūpulīti.
94 [Odzienā, Ļaudonas (Mētrienas pag. Md)].

1932.

Kas grib skaidra ūdentiņa,
Lai smeļ akas dubenā;
Kas grib labu līgaviņu,
Lai lūdz vecu māmuliņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1933.

Lūko mani, tautu dēls (dēli),
Kamēr maza meitenīte;
Augšu liela, tapšu gudra,
Tad tu mani nedabūsi.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

1934.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nogulēja;
Dieviņ, dodi lielai augt,
Svīdīs tautu kumeliņš.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1935.

Rītu, rītu, ne šodien,
Būs tautām malējiņa:
Rokas vien vicināja,
šūpulī gulēdama.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1936.

šūpo mani, māmuļīte,
Sudrabiņa šūpulī:
Kad es augšu, tad es būšu
Sudrabkaļa līgaviņa.
224 [Kabilē (Kld)].

19361.

šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī;
Brauks tautiņas, vedīs mani,
Skanēs zaļi vizulīši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

1937.

šūpo mani, māmuliņa,
Vizulīšu šūpulī;
Nāks tautiņas, dos naudiņu,
Ņems ar visu šūpulīti.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 66 [Aizkujā (pie Cesvaines Md)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1938.

Līdz zemei šūpols līka,
Mātei meitu šūpojot;
Līdz zemei tautu dēls
Māmiņai klanījās.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

1939.

šūpo mani, dēlu māte,
Savā dēla šūpolī:
Es būš' tava jaunaviņa,
Tava dēla līgaviņa.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1940.

Tautiets lūdza meitu māti:
Audzē lielu dzeltainīti;
Kad būs liela izauguse,
Tad būs mana līgaviņa.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1941.

šūpo, egle, to caunīti,
Tur būs mana cepurīte;
Auklē, māte, to meitiņu,
Tā būs mana līgaviņa.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 24 [Lēdurgas draudzē], 38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)], 54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

1942.

Maza, maza es gulēju
šūpolīša dibinā,
Jau tautiņas māmiņai
Sola zelta gabaliņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1943.

Maza, maza es gulēju
šūpulīša dibinā,
Jau tie tautu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Ne es biju saauguse,
Ne prātiņu pieņēmusi,
Kad tautieša kumeliņš
Aizzazviedza pagalmā.
424 [Barkavas pag. Rz].

1944.

Es gulēju šūpulī,
Tautiets zirgu kaldināja;
Pie slieksnīša pierāpos,
Jau tautietis sētiņā.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

- 255 -

1945.

Pagaid' laika tu, puisīti,
Būs i tev līgaviņa:
Man' māsiņa šūpulī,
Gaidi lielas izaugot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1946.

Pieci, seši tēva dēli
Gaida mani uzaugam;
Vienam būšu, ne visiem,
Pa Laimītes vēlējumu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

1947.

Ņem, puisīti, līgaviņu,
Negaid' manis izaugot;
I tas bija tēva dēls,
Kas ar mani līdzi auga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1948.

Ņem, nelieti, līgaviņu,
Negaid' mani izaugam;
Gan man vēl laika bija,
Gan Dievam labi ļauži.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

h) Kas vecākiem vairāk pa prātam - dēli vai meitas? Tēvam dēli, mātei meitas.

1949.

Labāk dēli arājiņi,
Nekā meitas malējiņas:
Dēli ara, dēli sēja,
Būs vedeklas malējiņas.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1950.

Dēliņ munu i mīļais,
Munas dzīves kopējiņš;
Meitiņ muna i meitiņ,
Munas dzīves postītāja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

1. Ai, dēliņi, ai, dēliņi,
Manas uguns kūrējiņi;
Meitas manas raganiņas,
Mātes mantas tērētājas.
126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)].

1951.

Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trūdināja;
Ko mātei meitas dara?
Sirdi vien ēdināja.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1952.

Ko kokiem lapas dara?
Zemi vien trupināja;
Ko mātei meitas dara?
Tautas vien karināja.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1953.

Raudādama māmulīte
Meitai kāra šūpulīti;
Dēlam kāra dziedādama,
Zināj' maizes devējiņu.
3031 [Tomē (Tomes pag. Rg)].

1954.

Dziedādama māmulīte
Dēlam kāra šūpolīti;
Meitiņai raudādama,
Zina tautu malējiņu.
216 [Ventspilī].

1955.

Audzin', māte, meitas vien,
Met dēliņus ūdenī:
Meitas tavas malējiņas,
Dēli kaŗa gājējiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

1956.

Auklē meitu, māmuliņa,
Liec dēliņu šūpulī:
Drīzāk meita malti gāja,
Ne dēliņa līgaviņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1957.

šūpo, māte, to meitiņu,
Met dēliņu ūdenī:
No meitiņas vieglas dienas,
No dēliņa asariņas.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

1958.

Audzin', māte, meitas vien,
Svied dēliņu ūdenī:
Augs dēliņis, būs sirdēsti,
Būs tev gaužas asariņas.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

- 256 -

1959.

Auklē māte pieci dēli,
Auklē pieci cirvja pieši;
Auklē māte piecas meitas,
Auklē pieci mīļi vārdi.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

1960.

Nebēdāji, māmuliņa,
Meitas vieni lolodama:
Tu līgosi znotiņosi
Kā bitīte ābolāji.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1961.

Audzin', māte, meitas vien,
Met dēliņus ūdenī:
No meitām znoti, radi,
No dēliem pušenieki.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

1962.

Auklē meitu, māmuliņa,
Met dēliņu šūpulī:
Dos dēliņš ļaunus vārdus,
Dos dēliņa līgaviņa.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Labāk, māte, pasaguli,
Ne dēliņu auklējusi:
Dod dēliņš gaudu vārdu,
Dod dēliņa līgaviņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1963.

Kul, māmiņa, pirmo dēlu
Ar ābeļu rīkstītēm:
Pirmā dēla līgaviņa,
Tā tev ceļa negriezīs.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

1964.

Dziedādama māmuliņa
Dēlam kāra šūpolīti;
Raudādama maizes prasa
No dēliņa līgaviņas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1965.

Meitiņ' liela, meitiņ' maza
Maksā zelta gabaliņu;
Puiši, šķelmji nemaksāja
Zaļas auzu sēnaliņas.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

1966.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam bēri kumeliņi;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei govis raibaliņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1967.

Turi, tēvis, ceļa zirgus,
Turi ceļa gājējiņus;
Turi, māte, nīšu šķietes,
Turi sagšu audējiņas.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1. Turi, tēvs, ceļa zirgus,
Turi ceļa braucējiņu;
Ko vērts tevi ceļa zirgi,
Kad nav ceļa braucējiņa.
Turi, māte, nītas šķietus,
Turi meitu audējiņu;
Ko vērts tevi nītas šķieti,
Kad nav meitas audējiņas.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1968.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvs staigāja atspiedies,
Mātei meitas, mātei meitas,
Māte gāja sašļukuse.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

1969.

Tēvam dēli, tēvam dēli,
Tēvam beņķa gulētāji;
Mātei meitas, mātei meitas,
Mātei māļa malējiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

1970.

Tēvam bija pieci dēli, -
Piecas rungas sētmalē;
Mātei bija piecas meitas, -
Pieci simti mīļu vārdu.
226 [Kandavā (Tl)].

1971.

Cik mātei meitu auga,
Tik aug' baltu biķerīšu;
Cik tēvam dēlu auga,
Tik aug lagzdu krūmiņā.
320 [Mazzalvē (Mazzalves pag. Jk)].

i) Meitu mātei rūpes un grūtumi, svešai (dēlu) mātei vieglas dienas

1972.

Maksā, Dievis, māmiņai,
Es māmiņai nemaksāju;
Es māmiņai nemaksāju
Vienas nakts šūpojumu.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

- 257 -

1973.

Es savai māmiņai
Dienu, nakti ļaundarīju:
Nakti roku nogulēju,
Dienu ceļus nosēdēju.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1974.

Gana pati māte zina,
Gŗūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdēja
Pie meitiņas šūpulīša,
Pie meitiņas šūpulīša,
Apautāmi kājiņām.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1975.

Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti:
Domā pate maldenāt,
Mani mīļi auklēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1976.

Mīļi mani māt' auklēja,
Pie mutītes dalikdama;
Zin Dieviņš, kam es būšu
Vieglas dienas devējiņa.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1977.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti;
Aiz tā mīļa auklējuma
Vieglas dienas neredzēs.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1978.

Auklē māte, šūpo māte,
Vieglas dienas gribēdama:
Kad piekusa kājas, rokas, -
Tā bij tava viegla diena.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1979.

Tik manai māmiņai
Kā šūpoļa kārumiņš:
Uzaugdama kungos gāju,
Uzaugusi tautiņās.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Maz manai māmiņai
No manim vieglas dienas:
Izaugdama darbos gāju,
Izauguse tautiņās.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

Tik munai māmiņai
šūpojums, auklējums;
Tāļajām tautiņām
Rīta māļa malējiņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1980.

Augtin augu es, māmiņa,
Aug tevim viegla diena; -
Tai mātei viegla diena,
Kas dēliņus audzināja.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

1981.

šūpo māte, auklē māte,
Vieglas dienas gribēdama;
Svešai mātei viegla diena,
Ne šūpojse, ne auklējse.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1982.

šūpo māte, auklē māte,
Nebūs mana mūža māte;
Tā būs mana mūža māte,
Kas dēliņu auklējuse.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1983.

Meita mana, meita mana,
Kad gulēja šūpulī;
Kad tautām roku sniedza,
Nava vairs mana meita.
121 [Gulbenē (Md)].

1984.

Tā šūpoju, tā auklēju,
Kā tās citas māmuliņas;
Nava manim vieglas dienas,
Kā citām māmiņām.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)].

k) Vecākiem rūpes par bērnu apgādāšanu, sevišķi mātei par meitas pūru.

1985.

Domas bija tam tēvam,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Kapli kalt, dzeņu vīt,
Kriju plēst, pūru šūt.
224 [Kabilē (Kld)].

1986.

Bēdas, bēdas tai mātei,
Kam aug meitas, kam aug dēli:
Meitas prasa pilnu pūru,
Dēli lielu novadu.
233 [Vandzenē (Vandzemes pag. Tl)].

- 258 -

1987.

Laime, Laime, māte, māte,
Abas divas domājat:
Viena domā auklēdama,
Otra vietu taisīdama.
89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)].

1988.

Dzīvodama, māmuļiņa,
Bez padoma nedzīvo:
Liec meitiņu šūpulī,
Villainītes pūriņā.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1989.

Dzīparot, madarot,
Negulēt tai māti:
Viena meita šūpulī,
Otra ļaužu valodās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1990.

Bites dēļ dravinieki
Gaŗu dzēni ritināja;
Meitas dēļ māmulīte
Gaŗus auda audeklīšus.
216 [Ventspilī].

1991.

Divi, divi, kas tie divi,
Kas miedziņa negulēja?
Viena bija sila bite,
Otra meitu māmuliņa.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)], 120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Trīs vien bija, trīs vien bija,
Kas miedziņa negulēja:
Bite miega negulēja,
Puķēm ziedus lasīdama;
Saule miega negulēja,
Sērdienīti sildīdama;
Meitu māte negulēja,
Meitām pūru taisīdama.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

1992.

Bēda, bēda tev, māmiņa,
Vai es miru, vai dzīvoju:
Kad nomiru, gauži raudi,
Kad dzīvoju, daudz vajag.
2 [Aderkašos (Taurupes pag. Rg)].

1993.

Māmuļīte bēdājās,
Meitas vien lolodama;
Nebēdā, māmuļiņa,
Meitu Laime gan bagāta.

1994.

Guli miegu, māmuliņa,
Tu par mani nebēdā:
Pati savu augumiņu
Kā puķīti darināju.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1995.

Guli miegu, māmuļiņa,
Ko par mani bēdājies?
Es pūriņu piedarīšu,
Ar kājiņu piemīdama.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1996.

Guli miegu, māmulīte,
Ko par mani bēdājies?
Meitiņ' biju, ne puisītis,
Pate pūru piedarīju.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1997.

Guli miegu, māmuliņa,
Ko par mani bēdājies?
Puisīts biju, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga.
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Bēdā, māte, ko bēdā,
Par manim nebēdā:
Es puisīts, ne meitiņa,
Man pūriņa nevajaga;
Man vajaga sirma zirga,
četru kaltu ritentiņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

l) Mātes grūtības, mazus bērnus kopjot; tēvam tādu nav.

1998.

Kas kaitēja ozolam?
Kā tas krita, tā gulēja;
Dievs žēloja liepas mūžu,
Liepai auga atvasītes.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1999.

Kas kaitēja ozolam?
Kā tas kritis, tā gulēja;
I liepiņa tā gulētu,
Pazarītes negulēja.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2000.

Dod, Dieviņu, jautru miegu
Maza bērna māmiņai;
Nakti nāca mīļa Māŗa
Mazu bērnu kaitināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

- 259 -

2001.

Maģa bērna māmulīte
Nakti miega negulēja:
Visi mazi vabolīši
Maģa bērna badītāji.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2002.

Sargi, Dievis, vairi, Dievis,
Maza bērna māmuļīti:
Es redzēju mellu odzi
Padebesī zvērojam.
224 [Kabilē (Kld)].

2003.

Kas tam deva salapot,
Pura malas bērziņam?
Kas tai deva vieglu dienu,
Sīku bērnu māmiņai?
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2004.

Mazajam(i) bērziņam
Puslapiņas vien zaļoja;
Maza bērna māmuliņa
Pusmiedziņa vien gulēja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2005.

Sīkai bērnu māmiņai
Pusmiedziņu vien gulēt, -
Satīdama, iztīdama,
Ielikdama šūpulī.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

2006.

Pusrītiņā saule lēca,
Pusvakarā norietēja;
Mazu bērnu māmuliņa
Pusmiedziņu vien gulēja.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Pusrītiņā saule lied
Par ābola lapiņām;
Pusmiedziņa māte guļ,
Mani mazu šūpodama.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2007.

Pate māte līksti lieca,
Pate kāra šūpulīti;
Kad izaugu diža meita,
Tēvs tautām vēlētājs.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

36868.

Ai Dieviņi, ai Dieviņi,
Nu nāk mana krustamāte!
Auklei nesa rīkšu sauju,
Pādei siera gabaliņu.
605 [Skolas].

36869.

Vai, nelieti, tevis dēļ
Man' māmiņa daiļ' audzēja:
Tina linu palagā,
Lika liepu šūpulī?
281 [Neretas Jk].

36870.

Apleik kolna saule tak,
Garas dīnas maklādama.
Auklej mani muomuliņa,
Vīglas dīnas gribādama.
389 [Silajāņu Rz].

36871.

Attecējse man' pādīte
Ar basām kājiņām;
Es pādītei zeķes došu,
Pērc, tētiņ, zābaciņus.
282 [Nīcas Lp].

36875.

Audzej muote savu bārnu
Kai sorkonu uobulīti,
Dūmoj redzēt vīglys dīnys,
Bet redz gaudys asariņis.
605 [Skolas].

36876.

Aug liepiņa kalniņā,
Zelta lapas galiņā;
Aug meitiņa lejiņā,
Zelta lapu plūcējiņa.
378 [Seces Jk].

36877.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajāmi rociņāmi,
Lai es loku valodiņu,
Kā locīja vālodzīte.
55 [Bīriņu Rg].

36878.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām,
Lai es ātri liela augu
Ar citām meitiņām.
296 [Ozolnieku Jg].

- 260 -

36879.

Auklē mani, māmuliņa,
Vieglajām rociņām;
Kad tu būsi izauklējsi,
Auklēs kaŗa kumeliņš.
605 [Skolas].

36880.

Auklē meitas, māmuliņa,
Auklē tautu vieglu dien'.
Būt' dēliņus auklējusi,
Būtu pašai viegla dien'.
119 [Gaujienas Vlk].

36881.

Auklej muotja, syupoj muotja,
Izauklēja, izaudzēja
I atdevja svešai muotjai.
Sveša muotja, na māmeņa,
Munu dorbu iznycynoj,
Mani gauži izryudynoj.
143 [Jāsmuižas D].

36882.

Āriskajam bērziņam
Daudzi smalku žagariņu;
Maza bērna māmiņai
Daudzi gaužu asariņu.
241 [Lubānas Md].

36883.

Aiztec, muns krystabārns,
Kur īdams, tacādams;
Es par tovu augumeņ(u)
Pret Dīveņu pīzvērēju.
466 [Vārkavas D].

36884.

Bādoj muote par kū bādoj,
Tu par mani nabādoj.
Kur nuīšu, tī dzeivuošu,
Kur pakrisšu, tī gulīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

36885.

Baroj mani, muomuliņa,
Da vyzbolu zīdiņim,
Ka zīdēs vyzbulītes,
Tod es poša baruošūs.
295 [Ozolmuižas Rz].

36887.

Bērniņi, mani bērniņi,
Visiem plikas muguriņas:
Nemācēju vērpt, ne aust,
Ne krekliņus šūdināt.
82 [Demenes Il].

36888.

Bērziņam mozas lopas,
Kod juos lelas salopuos?
Māmiņai mozas meitas,
Kod jai byus vīgla dīna?
194 [Krāslavas D].

36889.

Bērziņ, bērziņ, kas no lapu,
Zemi vien rudināt;
Māmiņ, māmiņ, kas no meitu,
Svešiem ļaudīm maldināt.
194 [Krāslavas D].

36890.

Baltu klāju paladziņu
Uz dēliņa šūpulīša;
Balta būs villainīte,
Kad atvedīs vedekliņu.
146 [Jaungulbenes Md].

36891.

Beja ūgas, kai zīdjāja,
Kai nūzīdja, tod nabeja;
Beja mjaitiņas, kai (juos)auga,
Kai izauga, tod nabeja.
Kurei tautu rūciņuos,
Kurei smilšu kalniņā.
26 [Asūnes D].

36892.

Beja man, beja man
Treis lītiņas globuojamas:
I guntiņa, atslēdziņa,
I bērniņš šoupulī.
375 [Saukas Jk].

36894.

Cik no znota mīļu vārdu,
Cik no siera pavaldziņas?
No sviekstiņa pavaldziņa,
No dēliņa mīļi vārdi.
241 [Lubānas Md].

36895.

Cepu, cepu kukulīti,
Cepu lielu, cepu mazu;
Lielo devu māmiņai,
Mazo devu brālītim.
605 [Skolas].

36896.

Citi bērni gulēt gāja,
Es šūpoj(u) sav' bāliņ',
No māršiņas pelnīdama
Gaišu balt(u) villainīt'.
329 [Popes Vp].

- 261 -

36902.

Darba, darba tam tēvam
Ar meitām, ar dēliem;
Meitas gaida izvedam,
Dēli sievas pārvedam.
183 [Kazdnagas Azp].

36903.

Dēliņ, mans āboliņš,
Vedekliņa, beņķa kāja.
506 [Zaļenieku Jg].

36904.

Dūd, māmeņa, kū dūdama,
Dūd ar Dīva paleidzeņu:
I dūdama napīdūs(i),
Ka Dīveņš napaleidzes.
263 [Mēmeles Jk].

36905.

Dūdit mani osu nazi,
Dūdit dziļu kubuliņu,
Lai es byušu na meitene,
Ka krystāva napīšmaukšu.
35 [Baltinavas Abr].

36909.

Es iesēdu šūpulī,
Ielīgot ielīgoja;
Sīku rakstu rakstītāji
Ielīgot ielīgoja.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36910.

Es gulēju pie māmiņas,
Sagšā kājas satinusi;
Jau tie mūsu kumeliņi
Mauru mina pagalmā.
127 [Grostonas Md].

36911.

Es leiguoju mozu bārnu,
Pi šyupuļa sādādama;
Byus tei muote, ko (kam) tys bārns,
Atness maizes gabaliņu.
326 [Preiļu D].

36913.

Es nekārtu šūpulīti,
Kad māmiņa nekārusi,
Kam tu kāri, māmuliņa,
Man celiņu parādīji?
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

36914.

Es pīdzymu pi māmiņas
Apeinīša vīglumiņu;
Apeinīša vīglumiņu,
Leidaciņas mudrumiņu,
Leidaciņas mudrumiņu,
Lynsēkliņas spulgumiņu.
357 [Rudzētu D].

36915.

Es redzēju tēva tēvu,
Savu tēvu neredzēju;
Tas bij sirms kā ābele,
Kai bērziņš līgojās.
443 [Turlavas Kld].

36916.

Es redzēju savu tēvu,
I to savu tēvatēvu;
Tik vien labi neredzēju,
Kur muns tēvs sievu ņēma.
146 [Jaungulbenes Md].

1. Es redzēju savu tēvu,
Sava tēva tēvatēvu;
Tik vien labi neatminu,
Kad mans tēvs kāzas dzēra.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

36917.

Es savai māmiņai
Daudz darbiņa nekavēju:
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien gāju tautiņās.
(Mīklas dziesma par sēni).
605 [Skolas].

36918.

Es savaiji māmiņaiji
Ilgi miegu nekavēju:
Drīz es dzimu, drīz es augu,
Drīz aizgāju tautiņāsi.
548 [Liepāja Lp apr.].

36919.

Es savai māmiņai
Dienu nakti grūt' darīj':
Nakti rokas nosēdēj(u),
Dienu ceļus nogulēj'.
141 [Ivandes Kld].

36920.

Es savai māmiņai
Pilnu prātu neturēju:
Auklē mani, audzē lielu,
Dod otram niecināt.
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

- 262 -

36921.

As sovaji māmiņai
Pierkšu zalta gredzineņi.
Dīnu klēpi nūsēdēju,
Nakti mīgu nūmutēju.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

36922.

As sovai māmiņai
Pierkšu zalta gredzentiņu:
Dīnu klēpi atsēdēju,
Nakti rūku atgulēju.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

36923.

Labāk trūka šūpolīša,
Nekā gultas istabā;
šūpolīša gan pieciešu,
Mūžam gultas nepieciešu.
449 [Ungurmuižas D].

36924.

Es savā mūžiņā
Treju bērnu izauklēju:
Izauklēju mātes bērnus;
Tad auklēju savus bērnus;
Izauklēju savus bērnus,
Tad auklēju vedeklām.
378 [Seces Jk].

36925.

Es savi pādīti
Piekodināju:
Jāt ik naktis pieguļā,
Bet pie puišiem negulē(t).
355 [Rucavas Lp].

36926.

Es šūpoju bāleliņu,
Vaiņadziņu pelnīdama.
Paņem brālis vecu sievu,
Es vaiņagu nedabonu.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36928.

Gaidīdama māmuliņa
Tās dieniņas sagaidīj(a):
No meitiņas malējiņu,
No dēliņa arājiņ'.
235 [Litenes Md].

36929.

Gana pati māte zina,
Grūt' meitiņu audzināt:
Dažu nakti pārsēdēja
Pie meitiņas šūpulīša;
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
475 [Vecmuižas B].

36930.

Gerām gāju brāļa sātai,
Man' aplipa brāļa bērni;
Gerām gāju linu druvai,
Man pielipa linu ziedi.
198 [Krustpils D].

36931.

Gara muna bize beja,
Smolka muna volūdeņa.
Narunoj tu, meitiņa,
Namaitoj volūdeņas;
Lai stuov (tova) volūdeņa
Ar tautiņom runuojūt.
143 [Jāsmuižas D].

36932.

Gauži raud māmuliņa:
Kas pabelza man galviņu?
Neraud gauži, māmuliņa,
Belz's dēliņa līgaviņ'.
241 [Lubānas Md].

36933.

Grūts bij man kalnā kāpt,
Lēts lejā notecēt;
Grūts, māmiņa, tev auklēt,
Lēts tautām maldināt.
241 [Lubānas Md].

36934.

Gudri muni buoleliņi,
Gudri leli, gudri mozi;
Pats mozais buoleliņš
Uobeļzīdu grūžus veja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

36935.

Gudra mana māmuliņa,
Gudri mani audzināja;
Gudru ņemšu līgaviņu,
Savas dzīves vilcējiņu.
391 [Sinoles Vlk].

36936.

Guļbeits guļ azarā
Bolti krakli mugurā.
Kas guļbeiti labynova (balynova),
Ka na dziļi yudesneņi?
Kas bērneņu lītā lyka,
Ka na tāvs, muomuleņa.
326 [Preiļu D].

- 263 -

36937.

Irbei spārni nodiluši,
Egļu mežus lidojot;
Mātei rokas piekusušas,
Mazus bērnus auklējot.
192 [Kosas C].

36938.

Izauklēji tu, māmeņ,
Napazyni karaveira:
Soltis rūkis, soltis kuojis,
Kai tys kara zūbineņš.
113 [Gaigalavas (Bikovas) Rz].

36943.

Kaida tī kupla līpa
Pa Daugavu atleigoj;
Tei nabeja kupla līpa,
Tei bej muna kristamuote.
365 [Sakstagalas Rz].

36944.

Kaimiņiem redzējama,
Māmiņai auklējama,
Tālijām tautiņām
Rīta māļu malējiņa.
605 [Skolas].

36945.

Kam, Dieviņ, mani devi,
Ka māmiņai nevajag'?
Svešai mātei govis ganu
Basajām kājiņām.
373 [Sarkaņu Md].

36946.

Kam, māmiņa, man' auklēji,
Ka tev manis nevajaga?
Svešai mātei ganos gāju
Basajām kājiņām.
14 [Alsviķa Vlk].

36947.

Kam, māmeņi, maņ' audzēji,
Kam tev maņis vajadzēja?
Byut' apuovus' man kuojiņas,
Īmatusja yudenī.
503 [Višķu D].

36948.

Kam, lietiņi smalks noliji,
Kam rasiņu padarīj'?
Kam māmiņa mani bāra,
Kam kauniņu padarīj!?
215 [Lēdmanes Rg].

36949.

Kas, bērziņ, tev nu lopu?
Zemi vīn pyudynuoji.
Kas, māmiņ, tev nu meitu?
Žēleibiņi vīn darēja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

36950.

Kas bērzeņam nu lapeņas?
Zemi vīni rudynuoja.
Kas māmeņai nu meitiņas?
Žēleibeņas vīn darā(-ēja).
314 [Pildas Ldz].

36952.

Kas no liela brieža raga,
Kad nedzird taurējam?
Kas no mātes auklējuma,
Kad neredz vieglas dienas?
192 [Kosas C].

36953.

Kas nu rudzu rasnumeņa,
Ka navaida brīdumeņa?
Kas, māmeņ, tev nu meitu,
Ka navā i vīglas dīnas?
143 [Jāsmuižas D].

36954.

Kas upīti balynoj,
Ka na jyuru yudesniņi?
Kas buoriņus milynoj,
Ka na tāvs, muomuļiņe?
35 [Baltinavas Abr].

36955.

Kas tur spjeid, kas tur viz
Tjeirumjeņa galeņā?
Atīt muna krystamuotja,
Zalta puča rūcjeņā;
Kam jei dūs, kam nadūs?
Maņ patim mozjejam.
365 [Sakstagalas Rz].

36957.

Koč na ilgi, da ražoni
Pi māmiņas padzeivuoju:
Cik dīniņas gluda golva,
Bolts krekliņš mugorā;
Saulītē pīsacēļu,
Vītā kuojeņis apuovu.
247 [Makašānu Rz].

36958.

Kā zirnītis mans tēviņis,
Kā pupiņa māmulīte;
Ekur stalti zēni aug
No tās mazās māmulītes.
236 [Līvānu D].

- 264 -

36959.

Ko, māmiņa, mani raudi,
Ko es tev labu daru?
Dienu klēpi nosēdēju,
Nakti rokas nogulēju.
245 [Lutriņu Kld].

36960.

Kristatēvs, kristamāte,
Pirc man krista kumeliņu,
Lai es varu locīties
Pa tiem krista celiņiem.
358 [Rugāju Abr].

36961.

Kristamuote, pištaļeite,
Atdūd munu susekleiti!
Reitu byus svāta dīna,
Puišim golvas nasukuotas.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

36962.

Krustamāte, krustamāte,
Kam tu mani aicināj'?
Es, pie tevim tecēdama,
Ietecēju upītē.
21 [Apriķu Azp].

36963.

Krystamuot, krystamuot,
Puorved maņi par upeiti;
Puorvaduse par upeiti,
Apsedz boltu vilnaneiti!
559 [Rēzekne Rz apr.].

36965.

Kumeliņš vagu tek
Pirmajā dieniņā;
Arājiņš netecēja
Par deviņi vasariņ'.
236 [Līvānu D].

36966.

Kūmiņu, kuplīšu(?),
šis vakariņis,
No rīta, pairīta
Pa līdzi roki(?).
355 [Rucavas Lp].

36967.

Kundziņš sauca: "tekat,vīri!"
Kalniņā stāvēdams;
Nu tik māte kājas āva
Prāvajam dēliņam.
183 [Kazdnagas Azp].

36968.

Kur es ietu, kur neietu,
Kam māmiņa nerājusi;
Būtu ļauži, vai nebūtu,
Vai būt' ļaužu brīnumam.
358 [Rugāju Abr].

36969.

Kur, gailīti, tu tecēsi
Basajām kājiņām?
Bērniņš raud šūpulī,
Māmuliņa namiņā.
605 [Skolas].

36970.

Kur iedama, tecēdama,
Pašūpoju bāleliņu.
Ne aužama, ne metama
Tika mana vilnainīte.
83 [Dignājas Jk].

36971.

Kur, puisīti, tu būt' ņēmis
Sovu gudru padūmiņu,
Ja nabūtu muomuliņa
Tevi gudri oudzējusi?
551 [Ludza Ldz apr.].

36972.

Kura pūra tī rubiņi,
Aizgrīztom astītem?
Kuras muotes tī bērniņi,
Palākom sveitiņom.
389 [Silajāņu Rz].

36973.

Lobuok dāli oruojiņi,
Nakai meitas malējiņas:
Dāli ora, dāli sēja,
Byus vadaklas malējiņas.
326 [Preiļu D].

36974.

Labi mani māte māca,
Kad es māti klausījusi,
Es atrastu mātes vārdus,
Kā villaines pūriņā.
378 [Seces Jk].

36975.

Lobuok moza nūmyruse,
Nakai lela izauguse,
Lai munai māmiņai
Mozuok byutu žālobeņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 265 -

36976.

Labi vien es gribēju,
Es jau slikti negribēju;
I māmiņa labi grib,
šūpodama, auklādama.
605 [Skolas].

36978.

Lolo mani, māmuliņa,
Nelolo netikušu;
Tu jau pati gan zināji,
Kāds mūžiņis netiklai;
Netiklai diena gaŗa,
Kur vēl mūža dzīvojums.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36979.

Līsti, līsti, lietutiņ(i),
Lai es labi balta augu;
Bajāriņis savas meitas
Ar sudrabu balināja.
475 [Vecmuižas B].

36980.

Lielas, gaŗas žāvas nāca,
Ne tās man miega žāvas,
Tās bij man miega žāvas,
Kas atnāca vakarā.
82 [Demenes Il].

36981.

Lolojies, šūpojies, bāleliņi,
Tevi gaida ciema meitas
Dižu, lielu izaugam.
605 [Skolas].

36982.

Māmeņi, munu mīļu,
Mīļi mani auklējuse;
Ni mīdzeņa gulējuse,
Ni darbeņa darējuse.
314 [Pildas Ldz].

36983.

Māmiņ, tovu auklējumu
Sveši ļaudis maldynuoja,
Kas dīniņas ryudynuoja;
Kolnā kuopi, lejā guozīs,
Mani nesi ozūtī.
604 [Dažādi iesūtītāji].

36984.

Muni dāli, muni dāli,
Munas guns kyurējiņi;
Munas meitines, meitines.
(Meitas, munas meitas)
Muna vara viļcējiņas.
174 [Kārsavas Ldz].

36985.

Man kūma solīja
Dui labas lietas:
Solīja pādīti,
Solīja sieru;
Pādīti gan deva,
Nedeva siera.
39 [Bārtas Lp].

36986.

Manam krustabērniņam
Cūkas migas nenesat!
Nesat baltas siena cisas,
Klājat baltus paladziņus.
54 [Bilskas Vlk].

36988.

Man māmiņa, maz' esot,
Vēl vārnām, žagatām;
Kad izaugu, ta mīlēju
I pašam labajam.
391 [Sinoles Vlk].

36989.

Man nēsāja māmuliņa,
Vienu meitu dēvēdama;
Rāj, māmiņa, neraug' vienas,
Māc' labami darbiņami.
605 [Skolas].

36991.

Manu pādi satinuši
Pakulīnu rumpucē.
še, pādīte, linu krekls,
Svied rumpuci pabeņķē.
94 [Dunikas Lp].

36992.

Māte dēlus audzināja
Kā jūriņas gaigaliņas;
Kaŗavīrus izaudzēja,
Zobentiņa nesējiņus.
545 [Krustpils D apr.].

36993.

Muote dēliņu auklēja,
Padūmeņa nazynuoja;
Padūmeņu puordzāruse
Krūga golda galeņā.
170 [Kapiņu D].

36994.

Muote dēliņu auklēja,
Padūmiņa nazynuoja:
Voi jis byus zyrgu zagļis,
Voi byus lels blēdinīks.
326 [Preiļu D].

- 266 -

36995.

Muote dēleņi auklēja,
Pi muteitis dalikdama,
Dūs dēleņš gaudu vuordu,
Dūs dēleņa ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

36996.

Mīļi māte man' auklēja,
Mīļi kāra šūpulīti,
Kam, māmiņa, nu atdosi
Savu mīļu auklējumu?
605 [Skolas].

36997.

Māte dēliņa(-u) satina
Baltajā vilnānē;
Man' satina palagā,
Zina tautu audējiņ'.
241 [Lubānas Md].

36998.

Māte, kājas apāvusi,
Izceļ meitu saulītē.
Kur es iešu, māmuliņa,
Man kājiņas nevīžo?
198 [Krustpils D].

36999.

Māte gāja bērnus pērt,
Bērni nāca raudādami;
Ļaunu dienu pamanīj'ši,
Satecēja aizkrāsnē.
215 [Lēdmanes Rg].

37000.

Māte mani audzināja
Kā pelīti azotē;
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņā.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37001.

Māte mani ielikusi
Dzeņa kaltā šūpulī:
Dzenīšam raibi svārki,
Man mūžiņš vēl raibāks.
383 [Sērenes Jk].

37002.

Māte mani mazu kūla
Ar to putras pavārnīcu,
Lai es augu stipris vīrs
Kā tas vērsis ragainīts.
286 [Nītaures Rg].

37003.

Māte meitu audzināja,
šķitās pili būvējot;
Tautiešam atdevusi
Par pusstopa brandavīna.
545 [Krustpils D apr.].

37004.

Māte, meitu auklēdama,
šķitās pili mūrējam;
Atiet tautas, aizved meitu,
Paliek māte žēlabās.
373 [Sarkaņu Md].

37005.

Māte meitu bargi rāja,
Ka tik ilgi nogulēj'si.
Celies, manu dēluliņ,
Tev nevajag cēlājiņa.
545 [Krustpils D apr.].

37006.

Māte mani maz' auklēja,
Raibu klāja šūpulī;
Kaut zināj'si neveikļam -
Ne snātnītes neieklātu.
605 [Skolas].

37007.

Maza bērna māmuliņ,
Nelaidies slinkumā,
šūpo bērnu ar kājiņ(u),
Rokā vilnas ērkulīts.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37008.

Mozi bārni, mozi bārni,
Mozu bārnu volūdiņa;
Sasēduši souleitē,
Kai strozdiņi čurkstinuoja.
551 [Ludza Ldz apr.].

37009.

Maza, maza meitenīte
Tek pa ceļu dziedādama;
Rokā (bija) sārtas rozes,
Galvā balts lakatiņš.
477 [Vecpils Lp].

37010.

Maza, maza meitenīte
Mātei roku nogulēja;
Dievs dos man lielai augt,
Būs tautām vezumiņš.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

- 267 -

37011.

Mazajām meitiņām
Vējiņš motus plivinuoja.
Voi tuodēļ plivinuoja,
Moza bāda golviņā?
551 [Ludza Ldz apr.].

37012.

Muoti, muoti, tovs bērniņš
Gauži raud ustobā;
Ei vydā, dūd maizītes,
Lai jis gauži naraudava.
326 [Preiļu D].

37013.

Meitiņ ij, man' meitiņ,
Manas dzīves postītāj'.
Dēliņ ij, man' dēliņ,
Manas dzīves kopējiņ'.
322 [Praulienas Md].

37014.

Mēs bijām liela pulka,
Mums palīga nevajaga:
Divi auklu vijējiņi,
Div' šūpuļa šuvējiņi.
Kas tie citi palikuši,
Tie kārtē braucējiņi.
184 [Ķēču Rg].

37015.

Mēs māsīnas vienis vaigis,
Vienis puškis villainēs;
Kuŗas tautas nepazina,
Lai šķiet vienas māmuliņas.
355 [Rucavas Lp].

37016.

Meilējusja bruoliņam,
Na nu sirdjas meilējus',
Soldons ols buceņā,
Maņ aizjyudzja kumeleņ'.
143 [Jāsmuižas D].

37017.

Mīļi māmeņa auklēj(a),
Mīļi kuoŗa šyupelīti;
Cik maņ gauži padarēja,
Atraišam pasūļēja.
Sok(a) lykdama šyupelī:
Guļi, atraiša ļaudaviņa.
174 [Kārsavas Ldz].

37018.

Mīļi mani māt(e) audzēj(a),
Lieki (liegi) kāra šūpulīt';
Tautiešam, neliešam,
Vēja māte šūpotāj'.
346 [Rencēny Vlm].

37022.

Nava kauna meitiņai,
Mātei kājas noaunot:
Dažu nakti māte sēd
Pie meitiņas šūpulīša;
Pie meitiņas šūpulīša
Apautām kājiņām.
184 [Ķēču Rg].

37023.

Nav saulīte rietējusi,
Jau rasiņa ābolā;
Nav māsiņa izaugusi,
Jau ļautiņu valodās.
146 [Jaungulbenes Md].

37024.

Nakariti, bruolileņi,
Iz jiur(iņ)as šyupuļa(-līti):
Apmierks munas boltas kuojas,
Nūmierks muni bolti svuorki.
389 [Silajāņu Rz].

37025.

Nāc, māmiņ, kad es sauču
No tā miežu līdumiņa:
Tavs dēliņš, mans brāliņš,
Gauži raud šūpulī.
281 [Neretas Jk].

37027.

Nāc, māsiņa, nāc, māsiņa,
Ievedīs tev' puķītēs.
Es tev puķes salasīš(u),
šūpulīti izpuškoš'.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37028.

Nāc uz māju, māmulīte,
Visi bērni tevis gaida:
Cits raudāja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37029.

Nebēdāju šodieniņu,
I vēl citu nebēdāju,
I to dienu nebēdāju,
Ka gulēju šūpulī.
241 [Lubānas Md].

- 268 -

37030.

Nadūd, Dīveņ, taidu ļaužu,
Kai(di) muni bruoleliņi:
Vēļ es moza šyupuleitī,
Jau jī tautom pavēlēja.
170 [Kapiņu D].

37031.

Neklausies ļaužu mēles,
Neīdini padomiņa;
Neīdini padomiņa,
Klausi savas māmuliņas.
241 [Lubānas Md].

37032.

Neliec manis, māmulīna,
Vizulīšu šūpulē:
Klaudz kārtīna, skan vizuļi,
Es miedzīnu negulēju.
192 [Kosas C].

37033.

Nerāj mani, māmulīt(e),
Ne es tava rājamā;
Ņem dēlam līgaviņ(u),
Rāj, apkārt slaikādama.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37034.

Narunuoju, naruonuošu,
Muote lyka narunuot,
Volūdeņas nakaiseit.
Lai stuovēja volūdeņa
Ar kundzeņu parunuot.
326 [Preiļu D].

37035.

Ni man mīga, ni man dorba,
Pa lūdziņu verūtīs:
Nyuļa muote kuojas uova
Munam mīlam oruojam.
389 [Silajāņu Rz].

37036.

Ne tā mana balta mute
Pieniņā mazgājama;
Ik rītīņa mazgājama
Zaļas zāles rasiņā.
241 [Lubānas Md].

37037.

Ne tā mana balta mute
Ne tas lāga nesējiņš;
Krustatēvs aizkrāsnē,
Nesējiņš pabeņķē.
605 [Skolas].

37038.

Nesnaužati jūs, merģeles,
Nesnaužati, māmulītes.
355 [Rucavas Lp].

37040.

Neviens mani tā negaid(a),
Kā gaid' mani meitas bērni:
Cits ar kannu, cits ar krēslu,
Cits ar jauku valodiņu.
38 [Barkavas Rz].

37041.

Gaida mani sētiņā,
Gaida lieli, gaida mazi:
Lielākāji gaidīt gaid(a),
Mazākāji raudāt raud.
192 [Kosas C].

37042.

Ni, tautiet, tevis dēļ
Man' māmiņa mīļ' auklēja,
Tina linu palagā,
Lika liepas šūpulī.
56 [Birzgales (Lindes) Rg].

37043.

Jem, tautīti, mani mozu,
Koļ es lela naizaugu.
Byušu lela, byušu gudra,
Es pi tevis gon naīšu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

37044.

Pa pāram zirnīts auga,
Pa pāram kaņepīte;
Pa pāram tēvs un māte
šūp'ļa virves darināja.
266 [Mēŗa Vlk].

37048.

Piekūst bite tecēdama,
Rauduvīte peldēdama;
Piekūst mana mamulīte,
Mani mazu auklēdama.
192 [Kosas C].

1. Piekūst irbe tecēdama,
Līdaciņa peldēdama;
Tā piekusa meitu māte,
Savu meitu lolojot.
127 [Grostonas Md].

37049.

Raudi, raudi, raudulīte,
Trīs bērniņus audzēdama;
Tā raud mana māmulīte,
Mani mazu audzēdama.
477 [Vecpils Lp].

- 269 -

37050.

šyupoj mani, auklej mani,
Es puisīts, na meitiņa;
Es puisīts, na meitiņa,
Maņ pyuriņa navajaga.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37051.

šūpo mani, māmuliņa,
Diega kārtā šūpulī,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Daiļa puiša līgaviņa.
436 [Tirzas (Tirzas-Pils) Md].

37052.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Nasvīd mani yudinī:
Samierks munys kuojeņis,
Īkriss zeiļu vaiņuceņš.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37053.

Sakās mani māmuliņa
Bez bēdiņas auklējusi;
Es gulēju šūpulī,
Bēda kāju galiņā.
248 [Mālpils Rg].

37054.

Soka muote: "Laimys vaiņa,"
Kod lykdama šyupelī;
Muotis pošis vaiņa beja:
"Guļi, navēkļa ļaudoveņa."
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37055.

Skaista, balta viešņa nāk
Viņa lauka galiņā;
Tā bij mana kristamāte,
Linu krekli padusē.
263 [Mēmeles Jk].

37056.

šorīt agri piecēlos
Pa visiem rītiņiem;
Sav' galviņu izsukāju,
Sav' mutīti nomazgāju.
16 [Alsungas (Alšvangas) Azp].

37058.

Sukā, māte, man galviņu,
Baltu saru suseklīti,
Lai man jāja precinieki
Dzelteniemi kumeļiem.
94 [Dunikas Lp].

37059.

šis auklēja, tas auklēja,
Auklē visi grūstīdami;
Auklēs mani māmuliņa
Vieglajām rociņām.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

37060.

šis celiņis, tis celiņis,
Nava mans ejamais;
šī māmiņa, tī māmiņa,
Nava mana māmuliņa.
321 [Pļaviņu (Stukmaņu) Rg].

37061.

Skaista, skaista meitineite,
Sēd puķu duorziņā;
Juos tautiņas, dūs naudiņu,
Sauks nu duorza meitineiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37062.

šyupoj bārnu, auklēj bārnu,
Nabyus maizis nadavuš'.
Nabyus maizis nadavuš',
Kam tys bārns pīdarēja.
326 [Preiļu D].

37063.

šūpojiet, līgojiet,
Kas iesēda šūpulī?
Mūs' māsīna iesēdusi:
Sīku rakstu rakstītāja;
Sīku rakstu rakstītāja,
Raibu cimdu adītāja.
94 [Dunikas Lp].

37064.

šūpo mani, māmuliņa,
Lai aug liels bāleliņš;
Tur būs kviešu arājiņš,
Mātei maizes devējiņš.
184 [Ķēču Rg].

37065.

šyupoj mani div' svainīši,
Div' boltī buoliliņi.
I to vēl nadašyupoj
Da saulītes pakriešlītei.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37066.

šūpo mani, māmulīna,
Tievajām auklīnām,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Muižas kunga līgavīna;
Muižas kunga līgavīna
Vieglajām kājīnām.
192 [Kosas C].

- 270 -

37067.

šūpo mani, māmuliņa,
Tu vairs ilgi nešūposi;
šūpos mani dēlu māte
Tautu dēla sētiņā.
266 [Mēŗa Vlk].

37068.

šūpo mani, māmuliņa,
Trīs vizuļu šūpulī,
Lai es vizu kā vizulis,
Lai tautietis drīz paņēma.
605 [Skolas].

37069.

šūpo, māmiņ, auklē, māmiņ,
Pie mutītes dalikdama.
Izšūpoji, izauklēji
Svešai mātei vieglu dienu.
3 [Adulienas Md].

37070.

šūpo, māte, auklē, māte,
Mani mazu meitenīti;
Izšūpoj'se, izauklēj'se,
Dod otram maldināt.
410 [Stāmerienas Md].

37071.

šūpo, māmiņ, meitenītes,
Met tos puikus renstelē:
Puikiem bija grūta dzīve,
Tiem jāieti zaldātos.
605 [Skolas].

37072.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Maņ dyžanu buoleliņu,
Lai es beju iznesīga
Pret citom muosiņom.
35 [Baltinavas Abr].

37073.

šyupoj, muot, auklej, muot,
Maņ kaut vīnu buoleliņu.
Kad es īšu tautiņuos,
Byus kam braukt pakaļē;
Byus kam braukt pakaļē,
Byus kam munu pyuru vest.
35 [Baltinavas Abr].

37074.

šyupoj, muot, auklej, muot,
Nabyus tev malējiņas:
Svešai muotei malējiņa,
Reita rosas traucējiņa.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37075.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Pīdūd maņ padūmiņa!
Ka pīdūs sveši ļaudis -
Cīmā ness volūdiņas.
604 [Dažādi iesūtītāji].

37076.

šyupoj, muote, auklej, muote,
Pi mutītes pīlykdama.
Puisis beju, na meitiņa,
Man pyuriņa navaidzēs;
Kur nūguoju, tur dzeivuoju,
Kur nūkrytu, tur gulēju.
174 [Kārsavas Ldz].

37077.

šūpo, lolo, māte,
Vieglas dienas domādam'.
Izšūpoj'se, izloloj'se,
Iedevuse brammaņam;
Iedevuse brammaņam,
Ne maizītes arājam.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37078.

šūpojies, šūpolīt,
Audzē lielu krustameitu;
Kungam meitas vajadzēj(a),
Māmiņai malējeņ's.
487 [Vietalvas Md].

37079.

šūpo, šūpo, šūpulīti,
Lai aug liels bāleliņš;
Tur būs kviešu arājiņš,
Mātei maizes devājiņš.
605 [Skolas].

37080.

šyupoj mani, tāvs māmiņa,
Namet mani yudiņā,
Es tev dūšu lelu sīru
Par lobū šyupuošonu.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37081.

šūpulīts palīdzēja
Māmiņai audzināt;
Audzi liela, būsi gudra,
Būsi mana līgaviņa.
443 [Turlavas Kld].

- 271 -

37084.

Tāvs maņ beja pyupaliņa,
Muote maņi maganiņa:
Tāvs man cierta ūša leiksti,
Muote kuore šyupeleiti.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37085.

Tjātja, tjātja, pyupaleņa,
Māma, māma, maganeņa:
Tjātja deva boltas maizes,
Māma deva bolt's krekliņš.
170 [Kapiņu D].

37086.

Tolka, tolka, kas nu tolkas,
Ka navaida spirutiņa;
Bruoļi, bruoļi, kas nu muosu,
Ka navaida paleidziņa.
194 [Krāslavas D].

37087.

Trejdeviņas samta puķes
Aiz kalniņa noziedēja;
Trejdeviņi tēva dēli
Gaid' man' lielu uzaugam.
187 [Ķempju Rg].

37091.

Trīs dieniņas tēva raudu,
Māmuliņas gadu raudu:
Tētiņš manim līksti cirta,
Māte kāre šūpolīti.
241 [Lubānas Md].

37094.

Vaļa man, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīju?
Gultiņā kājas āvu,
Uz ķiseņa sēdēdama.
552 [Madona Md apr.].

37095.

Voļa maņi šūvosor,
Voļa cytu vasariņu;
Voļa beja tad,
Kad gulēju šyupulī.
414 [Stirnienes Rz].

37097.

Veca mana māmuliņa,
Dienu lauku nepārgāja;
Man' gribēja jaunas meitas
Sakārnēm nomētot.
263 [Mēmeles Jk].

37099.

Vecīts rauduoja,
Ruociņi krimzdams.
Naraudi, vecīt,
Dīvs teve naņims,
(Dīvs teve naņims),
Valns tevi naraus.
358 [Rugāju Abr].

37100.

Vecais tēvs, sīpolkāja,
Tas laiž bērnus baznīcā;
Veca māte, rutku dirsa,
Nelaiž bērnus baznīcā.
477 [Vecpils Lp].

37101.

Veŗaties, zelta vārti,
Tev nevaid vērējiņa:
Pastariņš bāleliņš,
Tas vēl guļ šūpulī.
23 [Ārlavas Tl].

37102.

Visiem rozes dārzā zied,
Manas rozes neziedēja.
Vai tādēļ neziedēja,
Ka es augu kaŗavīrs?
192 [Kosas C].

37104.

Zīdi, zīdi, mun' meitiņa,
Audzi, audzi, dēleliņ!
Byus maņ sīna gruobējiņa,
Byus driviņas oruojiņš.
389 [Silajāņu Rz].

17. Pēdējā kristību diena, kristību beigas un atvadas.

a) Dzeŗ uz krustbērna veselību un drīzu augšanu.

2008.

šorīt agri cēlušies
Alutiņa dzērējiņi:
Jau muciņa notecējse
Devītāi rindiņāi.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2009.

šodien dzēru, vakar dzēru
Maza bērna godiņā;
Dod, Dievī, veselību
Mazajami bērniņam!
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

- 272 -

2010.

Dievs dod prieku, veselību
Mazajam bērniņam;
Tas man deva alus dzert
Pašā siena laiciņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2011.

Kur tas mans krustabērns,
Kad nedeve paauklēt?
Vai rociņu man nebija,
Kad nevaru paauklēt.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

20111.

Kaut mana pādīte drīz uzaugusi,
Es nestu kukuli ik svēta rīta.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

2012.

Man nebija šai ciemā
Ne vārtiņu vērējiņa;
Dievs man deva krustabērnu (krustadēlu),
Nu būs vārtu vērējiņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Dažu dienu šai ciemā
Nikni mani suņi rēja;
Dievs man deva krustdēliņu,
Būs man suņu sargātājs.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2013.

Kad pārgāju no baznīcas,
Ietin' māte cisiņā;
Pa trīs gadi ieraudzīju
Pādi vārtus atceļam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2014.

Pa gadu atnācu pādīti raudzīt;
Atronu pādīti skaidiņas lasot.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2015.

Krustamāte alu dzēra,
Dzeŗamā, dzeŗamā.
Dzer par labu, ne par ļaunu,
Uz pādītes (pādēna) veselību.
Liec krūzīti pie mutītes,
Lai tas alus iekšā tek.
Apgāž, apgāž, satek, satek!
Tek upe caur namu, caur istabiņu:
Tā tek mieži, rudzi tēviņa klētī.
170 [Lielnīkrācē (Nīkrāces pag. Azp)].

1. Uzdzer, uzdzer! satek, satek!
Jauna meita alu dzēra,
Dzeŗamā, dzeŗamā;
Ne par ļaunu, bet par labu,
Uz pādītes veselību.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

b) Viesiem atgādina, ka laiks šķirties.

2016.

Nu jūs, kūmiņas, ēdušas, dzērušas,
Nu eita mājā darbiņu strādāt.
Vēl rītu, parītu būs ko sūkāt:
Zobos gaļa, ķešās rauši,
Pudelē brandavīns.
275 [Zemgales novados].

2017.

Kūma mani projām raida,
Saka mucu netekam;
Pati iešu kambarī
Kūmas mucu apraudzīt. -
Tek muciņa ziņģādama,
Vēl es dzeršu dziedādama.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2018.

Svainīts mani projām raida,
Saka alus neesot;
Vēl muciņa pagrabā
Nosirmējšu muguriņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2019.

Brālis mani mājā raida,
Saka alus neesam.
Brālīt, tava skopstumiņa!
Tek muciņa dziedādama.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2020.

Kūma mani sētā raida,
Sak' muciņu netekam;
Muca tek dziedādama,
čuru, čuru, tērērē!
226 [Kandavā (Tl)].

2021.

Iešu, iešu taisītiesa,
Iešu mucu apraudzīta:
Tek mucīna līgodama,
Vēl es dzeršu rītu dienu;
Tek mucīna tiru taru,
Tad es iešu taisītiesa.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

- 273 -

2022.

Māsiņ' mani projām raida,
Nedod man kukulīti.
Nu es iešu šņaukādama
Pa visiem atmatiem.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

c) Viesi svētī dzīŗu vietu un atvadās.

2023.

Iesim, kūmas, mēs projām,
Vilksim bērzu istabā:
Lai izauga mūs' pādīte
Zemes bērza kuplumiņu.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Aizjādami, bāleliņi,
Velciet bērzu istabā;
Atvēliet māsiņai
Labu mūžu dzīvojot.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2024.

Pildi, Dievis, to vietiņu,
Kur ēdēm, kur dzērēm;
Kā piepildi straujas upes,
Kā dziļos ezeriņus.
324 [Priekules Lp].

2025.

Svētī, Dieviņ, to vietiņu,
Kur ēdām, kur dzērām;
Audzē, Dieviņ, divi vārpas
Viena salma galiņā.
401 [Slampes Tk].

2026.

Ar Dieviņu sanācām,
Ar Dieviņu aiziesim;
Ar Dieviņu lai paliek
šī krustību istabiņa.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2027.

Es tev lūdzu, sētas made,
Auklē manu krustdēliņu;
Kad krogā tiksimies,
Došu glāzi brandaviņa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Pašūpoju, paauklēju,
Kuŗu mazu redzēdama;
Kad tie visi lieli augs,
Visi mani brāleliņi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2028.

Ai kājiņas, ai kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļu!
Nu saulīte tai vietā,
Kur vakar sanācām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ko, kājiņas, nu gaidāt,
Ko mājāsi netekat?
Jau saulīte tai vietā,
Kā vakar atnācāt.
232 [Talsos (Tl)].

d) Pavada vecmāti.

2029.

Vecā māt, vecā māt,
Nestāv' ilgi šai ciemā;
Pin vīzītes, aun kājiņas,
Ej citā ciemiņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2030.

Jūdz, tautiet, sirmu zirgu,
Palaid savu veco māti;
Linu krekli, celu josta,
Brandavīna butelīte.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2031.

Glabāsam veco māti
Līdz citai reizītei;
Nedosam brandavīna,
Lai tā drīz nenomira.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2032.

Ei komiņi, ei komiņi,
Godājiet vecu māti:
Noveduši, piesieniet
Pie lielā skudru pūļa.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2033.

Nogrūdām vecu māti
No kalniņa lejiņā;
Kad atkal vajadzēs,
Tad vilksim kalniņā.
151 [Lieljumpravā (Jumpravas pag. Rg)].

37039.

Netika kūmām
Projām iet:
Patika mūs' tēva
Salds alutiņš.
605 [Skolas].

- 274 -

37096.

Vacuo muote, čeberkuoja,
Ej ar manim tacātūs;
Ka tu mani aiztecēsi,
Pajem munu tāva zemi.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37098.

Veca māte, veca māte,
Rauši deg, rauši deg!
Velcies vecu kažociņu,
Meties krāsnes dubenā.
39 [Bārtas Lp].

36908.

Ei galdiņi, ei galdiņi,
Pats ej, apsamazgājies;
Mūsu meitaspiedzērušas,
Pakritušas pasolē.
241 [Lubānas Md].

6. ATŠĶIRĪBAS.

2034.

Protu, protu, redzu, redzu,
Nu šķirs mani māmuliņa:
Cepin' maizi, dara alu,
Aicin' viesus šķirībās.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2035.

Māte āva baltas zeķes,
Man cicīša nedodama;
Mešu zeķes aizkrāsnē,
Lai māmiņa cici deva.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2036.

Vakar vista cāļus šķīra,
šodien mani māmuliņa;
Cāļi tek pulciņā,
Kur, māmiņa, es tecēšu?
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Māte mani atstājuse,
Kā vistiņa cāļus savus;
Cāļi tek pulciņā,
Kur bij man vienai iet?
Ielaižos ezerā,
Rauduvīšu pulciņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2037.

Div' reizītes mani šķīra
Māmulīte mūžiņā:
Vienu šķīra sīku, mazu,
Otru lielu izaugušu.
121 [Gulbenē (Md)].

2038.

šķīra mani māmuliņa,
Pagalami neatšķīra;
Tad atšķīra pagalami,
Kad iedeve tautiņām.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

2039.

Es cicīša noraudāju,
Pie zemītes liekdamies.
Cicīts mani izaudzēja
Lielu meitu, malējiņu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Pupiņam mutes devu,
Celiņā nesdamies:
Pupiņš mani vīru lika
Kā zaļo ozoliņu.
376 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2. Pie pupiņa roku liku,
Kā pie zelta gredzentiņa:
Pupiņš mani izaudzēja
Lielu vīru, arājiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2040.

Cicīts mani izaudzēja
Lielu meitu, malējiņu;
Cicīts kult, cicīts malt,
Cicīts līdzi druviņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2041.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltiņi kulītē:
Lai es savu krustubērnu
Biezu putru ēdināju.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2042.

Kūma, kūma, mazgā katlu,
Man miltiņi kabatā.
Kūma katlu izmazgājse,
Man miltiņi izbiruši.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)], 226 [Kandavā (Tl)].

2043.

Līcit man div' ciseņis,
Trešu bārzu pagaleit'.
Lai es var' šū naksneņu
Be mameņes puorguļet.
415 [Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas apr.].

- 275 -

36908.

Es cisīša noraudāju,
Pa zemieni kuldamies;
Kā bij man neraudāt,
Tā pirmā barībiņa.
241 [Lubānas Md].

36990.

Mani māmiņa atšķīra
Trīs reizītes mūžiņā:
Vienu reizi mazu šķīra,
Otru lielu uzaugam,
Trešo reizi (tad) atšķīra
Ar visām telītēm.
333 [Purmales (Bokovas) Abr].

- 276 -

- 277 -

BĒRNU AUDZINĀŠANA, KOPŠANA UN MĀCĪBA. AUKĻU UN BĒRNU DZIESMAS.

1. LOLOJAMĀS JEB ŠŪPUĻA DZIESMAS

2044.

Ai caunīte, vāverīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
- Priede, egle man pakāra,
Vēja māte šūpotāja.
37 [Saliešos (Salas pag. Rg)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2045.

Aija, aija, kaniķīt,
Rītā pārnāks vāveršnipis(?),
Kungam pili uztaisījs,
Pusnovada nopelnījs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2046.

Aija, aija, lāča bērns,
Kārklī kāra šūpolītes,
Atnāks lapsa, paņems bērnu
Ar visām šūpolēm.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

2047.

Eija, eija, mazbē(r)niņš,
Kas, Dieviņ, tev kaitēja!
Tev vār' māte piena putru,
Man tie melni kāpostiņi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2048.

Aija, aija, pāvuliņi,
Mačiņš gāja pagrabā;
Tur būs pieniņš, tur būs mediņš,
Tur būs jauka valodiņa.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2049.

Aija, bērniņ, pūpās,
Kas tev' rītā šūpos?
Atskries aitiņ' baltām kājām,
Tā tev' rītā šūpos.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2050.

Eijā, kušā, mazie bērni, -
Lai lielie kājām iet;
Lai lielie kājām iet
Un vecie braukšus brauc.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2051.

Aijā, kušu, mazi bērni,
Kaķi putru apēduši.
Tā nebija kaķa vaina,
Tā bij paša aukļa vaina.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)], 116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

2052.

Aija, mani mazi bērni,
Kad jūs lieli uzaugsiet?
Kad jūs cūkas ganīsiet?
Kad jūs tēva klausīsiet?
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2053.

Aižu, aižu, tu bērniņ,
Kas tev' rītā šūpos?
Miega māmiņ' šūpos
Manu mazu eņģelīt'.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2054.

Atvelc(i), pelīte, bērnam(i) miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Ielieci bērnam šūpuļa galā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2055.

Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Caur krāsns caurumu, ka kaķis neredz,
Klusiņi, klusiņi, viegliņi, viegliņi,
Pakuliņās ietinusi,
Ieliec majiņai šūpuļa galā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 278 -

2056.

Atvelc, pelīte, bērnam miedziņu
Caur lodziņu, caur istabu,
Caur šūpuļa galdiņiem,
Caur šūpuļa galdiņiem,
Jānīšam actiņās.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

2057.

Atvelc, pelīte, dēliņam miedziņu
Pa to celiņu, kur incīts neredz;
Kad incīts redzēs, nokodīs galviņu.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2058.

Buč, aitiņ, šķic, kaziņ,
Tav ganiņ' nevajdzē;
Tavs ganiņš šūplē gul
Basiņām kājiņām.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2059.

Eicā, maza vālodzīte,
Kam kāri pūpiņas eglienā?
Va' tav kārtītes mājā nebija?
Va' tavi bērniņi nenosala?
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

20591.

Ej gulēt, vēja māte,
Neklabini nama durvis,
Mans mazais kunkulītis,
Apgūlās launadziņu.
2791 [Jaunsvirlaukā (Jaunsvirlaukas pag. Jg)].

2060.

Gudra bija vālodzīte,
Bērzā kāra šūpulīti,
Lai šūpoja, lai auklēja
Vēja māte pieiedama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2061.

Guli, guli, bāliņ, maigo miedziņ'!
Es tev adīšu raibos cimdiņus.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2062.

Guli, guli, mazbērniņ,
Līdz pašam vakaram;
Tēvs ar māti Kuldīgā,
Lielie bērni cūkganos.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2063.

Ī, ī, matiņ' lec, -
Kas tos matus lecināj'?
Tas dižais šūpļa vējš,
Tas tos matus lecināj'.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2064.

Incīti, kaķīti, atvelc miedziņu,
Ieliec šupuļa galiņāi.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2065.

Incīt, pincīt, atvelc miedziņu
Caur klēti, caur namu, caur istabiņu,
Uz mazā bērniņa šūpolīti.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2066.

Jau tas miega ērmanīts
Ap Ancīti diņģējās.
Spiedies cieti, ērmanīti,
Mēs Ancīti atdosim.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2067.

Kas vilkam(i), kas lačam(i)
Mežā kāra šūpulīti?
Priedes zari, egles zari,
Vēja māte šūpotāja.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

2068.

Kuši, guli, mazais bērniņ,
Atnāks māte vakarā;
Ja nenāks vakarā,
Atnāks rītu saulītē.
121 [Gulbenē (Md)].

2069.

Miedziņš bērnu kaitināja,
Uz slieksnīša tupēdams;
Ņem, māmiņa, bērza rīksti,
Dzen miedziņu šūplītī.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2070.

Migu, migu vien' actiņa,
Aizmigs otra pakaļā;
Kad aizmigs abas divas,
Tad gulēsi saldu miegu.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2071.

Migu, migu vien' actiņa,
Līdz aizmiga abas divas;
Viena gauži miega pilna,
Otra pilna asariņu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 279 -

2072.

Migu, migu vien' actiņa,
Migu otra arīdzan;
Vien' actiņa miega grib,
Otra baltas villainītes.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2073.

Nāc mājā, māmulīt,
Visi bērni tevi gaida;
Cits raudāja šūpulī,
Cits aiz vārtiem mauriņā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2074.

Nevienam tā nevaid
Kā vālodzes bērniņam:
Kuŗi vēji papūzdami,
Pašūpoja šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Nevienami tā nebija
Kā vālodzes bērniņam:
Cik vējiņis eglē pūta,
Tik eglīte šūpojās.
275 [Zemgales novados].

2075.

Pele brauca, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
Brauc, pelīte, šai sētā,
še ir pulka mazu bērnu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2076.

Pelīt' brauc, vāģi čīkst,
Ar to miega vezumiņ';
Brauc, pelīte, istabā,
Liec šūpuļa galiņā.
1311 [Apē (Vlk)].

2077.

Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu;
šim saujiņa, tam saujiņa,
Bērniņam riekšaviņa.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

20771.

Pele brauc, rati čīkst,
Lielu maisu miega ved.
Atvilkusi, piekususi,
Liek šūpuļa pagalvī.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

20772.

Pele brauc, vāģi cīkst,
Nes bērnam saldu miegu.
Kaķe, mait', satikuse,
Pelei bērnus noēduse.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

2078.

Pele čīkst, pele raud,
Pelei rati saplīsuši,
Pelei rati saplīsuši,
Bērniem miegu vazājot.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2079.

šūpo, eglīte, vāveres bērnu,
Es pate šūpoju sav' bāleliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2080.

šūpājam, auklējam
Tos mazos bālelīn's.
Kad tie lieli uzaudzīs,
Tad būs kunga darbniecīni.
1191 [Ēveles draudzē].

2081.

šūpoju bērniņu, pelnīju maizīti;
Kas dos maizīti nepelnījam'.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2082.

šūpāj' bērnu, dzenāj' mušas,
Pie šūpuļa sēdēdams;
Neģ tas tēvs tev maizes dos,
Kam tas bērnis piederēja.
317 [Lindē (Birzgales pag. Rg)].

2083.

šūpoju, līgoju baloža bērniņu:
Es pats balodis zariņa galā.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)], 268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)], 278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)], 288 [Bornsmindē (Īslīces pag. B)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2084.

žūžu, meitiņ, baltā kreklā;
Ciemmeit's slink's, melnā kreklā.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2085.

žū, žū, lāča lelle,
Basajām kājiņām,
Ne tev tēvs auklas vij,
Ne māmiņa vīzes pin.
353 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2086.

žužū, maģs bērns, kas tev kait,
Tev vāra biezputru, kas man dos,
Man būs katliņa padubenītes.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

- 280 -

2087.

žužu, žužu, lāča lelle,
Kas tev kāra šūpulīti?
Man uzkāra tēvs, māmiņa
Priežu balku istabā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2088.

žužu, žužu, mazi bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Noģirst manas kājas, rokas,
Dien' un nakti šūpojot.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2089.

Ziedi, ziedi, man' meitiņa,
Audzi, audzi, dēluliņ,
Būs mums siena grābējiņa,
Būs druviņas arājiņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2090.

Sešas peles miegu vilka
Mazajam bērniņam,
Trīs ievilka šūplītī,
Trīs gultiņas maliņā.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2091.

Zīlīte, čubīte, kur tavi bērniņ'?
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
Vējmāte šūpo, vējmāte auklē.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2092.

Zīlīte, žubīte, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē.
190 [Kuldīā].

2093.

Zīlīta, žubīta, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpos, kas viņus auklēs?
- Vējmāte šūpos, vējmāte auklēs.
Gadās vējmātei aizmiegot.
- Ko dar' rīksta, neceldama?
Gadās rīkstei salūstot.
- Ko dar' nazis, nedarinādams?
Gadās nazim salūstot.
- Ko dar' kalējs, nekaldams?
Gadās kalējam nomirstot.
- Ko dar' pasaule, neradīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

1. Zīlīte, žubīte, kur tevi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas tos šūpoja, kas tos auklēja?
- Vēja māte šūpoja, vēja māte
Auklēja.
Gadās vēja mātei aizmiegot.
- Ko dara žagari, nešūpojši?
Gadās žagariem nokalstot.
- Ko dara nazīts, nedarinājs?
Gadās nazīšam nolūstot.
- Ko dara kumeliņi, nevizinājši?
Gadās kumeliņiem piekūstot.
- Ko dara auziņas, nebarojšas?
Gadās uziņām nobirstot.
- Ko dara meitiņas, nepļāvušas?
Gadās meitiņas lielas aizvedot,
Mazās vien pametot.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2094.

Steidzies, mana māmuliņa,
No druviņas sētiņā,
Tavs dēliņš, mans brālītis
Gauži raud šūpulī.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2095.

Tā sacīja vālodzīte,
Par kalniņu pārskriedama:
Pūt, vējiņ(i), nelauz zaru,
Man bērniņi šūpolī.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

1. Vālodzīte Dievu lūdza,
Par kalniņu lidodama:
Dod vējam nelauzt zaru,
Man bērniņi šūpulī.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2096.

Tēte, tēte, nāc mājā,
Nes bērnam kreņģelīt';
Memme, memme, nāc mājā,
Nes bērnam kukulīt'.
297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2097.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Augstā kalnā, liepiņas galā.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2098.

čučat, gulat, lāča bērni
Basajām kājiņām;
Ne jums tēvs auklas vija,
Ne māmiņa vīzes pina.
224 [Kabilē (Kld)].

- 281 -

2099.

čučiet, guliet, lāča bērni,
Kad jūs lieli izaugsiet?
Kad jūs lieli izaugsiet,
Kad kājāmi staigāsiet?
- Pavasari, pavasari
Siltā Jāņu saulītē,
Tad mēs lieli izaugsim,
Tad kājāmi staigāsim.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

2100.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Kalēt lieli izaugsiet;
Gan jūs lieli izaugsiet
Gaŗajā dieniņā,
Gaŗajā dieniņā,
Siltajā saulītē.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2101.

čučiet, guliet, mazie bērni,
Kamēr lieli izaugsiet;
Kad jūs lieli izaugsiet,
Tecēsiet kājiņām.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2102.

čučat, guļat, mazie bērniņi,
Lai tek lielie kājiņām.
Kad tie lielie uzauguši,
Tie būs miežu arājiņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2103.

čučiet, guliet, mazi bērni,
Lai tek lieli kājiņām,
Lieliem kājas nepiekusa
Kā maziemi bērniņiem.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2104.

čučat, gulat, mazie bērni,
Lai tek lielie kājiņām!
Cūciņas ganīt, sprungulīšus lasīt,
Maziem bērniņiem putriņas vārīt.
4 [Aijažos].

21041.

čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām;
Ja tu labi negulēsi,
Lācīts tevi aiznesīs.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2105.

čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja medus kopt,
Māte ogu palasīt.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čuči, guli, lāča bērns,
Plakanām kājiņām!
Tēvs aizgāja bišu kāpt,
Māte auzu žubināt;
Tēvs atnesa saldu medu,
Māte auzu vācelīti.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2106.

čuči, guli, mazbērniņ,
Es tecēšu puķītēs;
Es tev puķes salasīšu,
šūpulīti appuškošu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2107.

čuči, guli, mazais bērniņ!
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši kūla rudzu riju,
Meitas gāja maltuvē.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

1. Zūzū, ķintiņ, zūzū!
Kas tev' rītā auklēs?
Māte putru vāra,
Gailis cirta malku,
Vistiņ' nesa kukiņā;
Meitas māli mala,
Puiši riju kūla,
Tēvs dod zirgiem ēsti!
Vecais tēvs uz krāsnes sēž,
Savas dienas gaidīdams.
302 [Rundālē (Rundāles pag. B)].

2108.

čuči, guli, mazbērniņ!
Pārnāks māte vakarā;
Pārnākdama atnesīs
Baltas maizes kukulīti.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2109.

Vēja māte skraidelēja
Gar mūsēju namdurīm.
Ko, vējiņ, tu meklē
Gar mūsēju namdurīm?
Tu grib' zagti bērnam miegu,
Viņa acis pakavēt.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 282 -

2110.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Ka incītis neredzēja,
Caur namiņu, caur istabu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
Ja tu cieti nesavilksi,
Iedos tevi incītim;
Incīts tavus smalkus kaulus
Pa vienami kripšķinās.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2111.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Kā incītis neredzēja,
Caur ceplīti, caur namiņu,
Caur šūpuļa pagalviņu.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2112.

Velc, pelīte, bērnam miegu,
Kur pincītis neredzēja,
Caur pakšķiem, caur šķirbām,
Cauri durvju pamatiem.
Savilkuse, sanesuse,
Ieliek bērnam pagalvī;
Ieliek bērnam pagalvī,
Ietek pate aliņā.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2113.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam;
Atvilkuse, atnesuse,
Liec šūpuļa pagalvī.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)].

2114.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam;
Atvilkuse, atnesuse,
Liec šūpuļa galiņā.
Tinies pate pakulās,
Lai kaķīte neierauga.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2115.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Liec šūpuļa pagalvē,
Lai incītis nedabū.
224 [Kabilē (Kld)].

2116.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam;
Savilkusi saldu miegu,
Guli pati pagalvī.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Pele brauca, rati čīksta,
Ved miedziņu vezmiņā.
Ved, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Atveduse, atvilkuse,
Liec miedziņu pagalvē,
Liec miedziņu pagalvē,
Ielien pate kājgalī.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2117.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam;
Savilkuse, sanesuse,
Liec šūplīša pagalvī.
Ielien pate aliņā,
Lai kaķītis nedabūja;
Kad kaķītis ieraudzīs,
Novilks tavu kažociņu.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

2118.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam bērniņam,
Caur rijiņu, caur klētiņu,
Caur lodziņa šķirbiņām,
Klusītēm, lēnītēm,
Lai kaķīts nesadzird;
Kad kaķīts sadzirdēs,
Tad galviņu nokodīs.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2119.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajami bērniņam,
Caur slieksnīti, caur istabu,
Ieliec šūpļu pagalvē.
Atnesuse, atvilkuse,
Ielikuse pagalvē.
229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)].

2120.

Velc, pelīte, saldu miegu
Mazajam(i) bērniņam,
Caur ceplīti, caur krāsnīti,
Caur šūpuļa pagalvīti.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)], 1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2121.

Vīļu, vāļu, vālodzīte
Kārklā kāra šūpolīti;
Citi putni slinki bija,
Savus bērnus brēcināja.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

- 283 -

2122.

Vilu, valu, vālodzīte,
Kārklā kāru šūpolīti:
Ja es pate nevarēju,
Lai šūpoja vēja māte.
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

2123.

Viļu, viļu, vālodzīte,
Kas tev kāra šūpulīti?
Pati viju, pati kāru,
Vēja māte šūpotāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2124.

Vīļu, vāļu, vālodzīte,
Kas tev kāra šūpolīti?
- Priede, egle, tā pakāra,
Vēja māte pašūpoja.
224 [Kabilē (Kld)], 262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2125.

Viļu, vaļu, vālodzīte,
Kur pakāri šūpulīti?
- Aiz kalniņa lejiņā,
Kuplajā liepiņā.
121 [Gulbenē (Md)].

1. Balodīti, balodīti,
Kur tu kāri šūpolīti?
Kalniņāi, vējiņā,
Kuplajā bērziņā:
Kad es pats nepatapu,
Lai šūpoja vēja māte.
224 [Kabilē (Kld)].

2126.

Cielava, pelēķe, pē(r)nē spalvē;
Eijā, bērniņš, baltē kreklē.
224 [Kabilē (Kld)].

2127.

Citi putni savus bērnus
Pa zemīti brēcināja;
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2128.

Citi putni savus bērnus
Cintiņāsi perināja;
Vālodzīte, gudra sieva,
Tā pakāra šūpulīti.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2129.

Aijā, bērniņš, ganos dabūts!
Kauns mājā nesot, grēks zemē metot.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2130.

Aijā, bērniņš, ganos dabūts,
Lielceļa malā, akmeņu čupā.
Kad būtu jēriņš, tad kautu zemē,
Cilvēka bērniņš, jānes mājā.
4 [Aijažos].

2131.

Eiju, bērniņš, mežā pacelts,
Lūku krekliņš mugurā,
Lūku krekliņš mugurā,
Tāšu micīt' galviņā.
190 [Kuldīā], 281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2132.

Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņa, ne paladziņa.
Lai aug liepiņas kuplām lapām,
Tur šūsim krekliņu, tur paladziņu.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

1. Aijā, bērniņš, mežā dabūts,
Ne tam krekliņš, ne paladziņš.
Dievs dos dadžam platas lapas,
Tur būs krekliņš, tur paladziņš.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

36867.

Aiju, lulu, mazi bērni,
Atnāks māte vakarā;
Atnāks māte vakarā,
Auklēs rītā saulītē.
45 [Bejas (Kolberga) Vlk].

36872.

Atņas, kačeit, mīdzjaņu
Caur acaplis(-ļas) lūdzjaņu,
Kai peleitja naīraudzeitu,
I mīdzjaņa naatjimtu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

36873.

Atnes, peleit, mīdzeņi,
Caur pacepleites lūdzeņi,
Ka kakeits nadzierdātu,
Ka visteņa naradzātu,
Ka gaileits naaizdzīduotu.
278 [Naujenes (Maļonovas) D].

- 284 -

36898.

čuči, guli, lāču lelle,
Plakanāmi kājiņāmi!
Atnāks lācis, paņemslelli,
Ka auklīte neredzēs.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36899.

čuči, guli, lāča lelle,
Baltā liepu šūpulī.
Kas briežame, kas lāčame
Mežā kāra šūpulīti?
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

36900.

čučat, gulat,
Mazie bērniņi,
Lai tie lielie
Darbiņus dara.
48 [Bērzaunes Md].

36906.

Eija, eija, mazais bērns,
Kas tev' rītu pašūpos?
Puiši gāja rijas kult,
Meitas māļa ritināt.
146 [Jaungulbenes Md].

36939.

Izkrita brālītis
šūpājot,
Izkrita brālīša
Baltā sagša.
427 [Tadaiķu Lp].

36940.

Jau tys mīga mičulīts
Grib ar mani ženītīs;
Pagaid, mīga mičulīt,
Lai satyma vakariņš.
326 [Preiļu D].

36941.

Jau tys mīga ārmanīts
Uz manim precējuos;
Pagaid, mīga ārmanīt,
Lai paādu vakariņas.
414 [Stirnienes Rz].

36942.

Atīt mīga mikilīts
Grib ar mani ženētīs,
Pagaid, mīga mikilīt,
Koļš paēsšu vakariņu.
163 [Kalētu Lp].

36951.

Kas iesēda šūpulī,
Ielīgot ielīgoja?
Svina muca, draņķa baļļa,
Ielīgot ielīgoja.
5 [Aisteres (Lieķu-Aizteres) Lp].

36964.

Kuč reij, bīb (?) nāc,
Kur mēs bērn glābses?
Pabeņķē bluss reij
Aizkrāsnē ciercenīš.
445 [Ugāles Vp].

37019.

Miedziņš bērnu kaitināja,
Aiz durvīmi stāvēdams.
Nekaitini mazu bērnu,
Nāc labāki istabā.
371 [Salgales (Emburgas) Jg].

37020.

Miedziņš jāja ap istabu
Dābulainu kumeliņu.
Jāj, miedziņ,istabā,
Dos memmiņa snaudulīti.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37021.

Miedziņš tupi aiz lodziņa,
Snaudaliņas meklēdams.
Nāc, miedziņ, istabā,
Te ir tava snaudaliņa.
378 [Seces Jk].

37026.

Nāc, tu miega ārmanīti,
Ko ap manim lūrējies?
239 [Lizuma C].

37045.

Pele brauca, rati čīkst,
Miegu veda vezumā;
šim saujiņu, tam saujiņu,
Jānītim riekužiņu.
Jānītim riekužiņu,
Tam ir vaļas izgulēt.
200 [Kuldīgas Kld].

37046.

Pele brauca, ratiņš cīkst,
Ar tiem skalu vāģīšiem.
Brauc, pelīte, atnes miegu
Mazajami bērniņam.
346 [Rencēny Vlm].

- 285 -

37047.

Pele brauca, rati čīkst,
Ar to miega vezumiņu.
Velc, pelīte, mūsmājā,
Mums miedziņa vajadzēja.
Atvilkusi saldu miegu,
Guli pati pagalvī.
383 [Sērenes Jk].

37057.

Svina muca, draņķa muca,
Ievēlās šūpulī.
Velies ārā, svina muca,
Lai nāk viegla vērpelīte.
443 [Turlavas Kld].

37088.

Tēvoci, tēvoci,
Ved bērnus mājā,
Visi tavi bērniņi
Gulēta prasa.
94 [Dunikas Lp].

37089.

Tēvuci, vilkaci,
Ved bērnus gulēt,
Jau tavi bērnīni
Gulēta griba.
39 [Bārtas Lp].

37090.

Trīs pelītes miegu vilka
Mazajam bērniņam;
Liek gultiņā, liek šūpulī,
Liek šūpuļa galiņā.
146 [Jaungulbenes Md].

37103.

Velc, pelīte, saldu miegu,
Mazajami bērniņami.
Trīs ievilka šūpulī,
Trīs gultiņas maliņā.
605 [Skolas].

2. ROTAĻU, LĪDZĪBU, MĪKLU, JOKU, TENKU, PASACIŅU, DABAS UN CITAS BĒRNU DZIESMAS.

1. Dažāda satura dziesmas bērnus auklējot.

2133.

Ai, mazās meitenītes,
Kam jūs lielas neaugat?
Vai jūs mazas varēsiet
Tautu dzirnas ritināt?
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2134.

Ai, mazie puisēniņi,
Kam jūs lieli neaugat?
Vai jūs tādi drīkstēsiet
Meitu māti bildināt?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2135.

Brāļu bērni, māsu bērni
Sēd vienā soliņā;
Kas ļautiņi nezināja,
šķita vienas māmuliņas.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)], 132 [Apkalnā (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2136.

Braucu, braucu pie krustmātes sērst;
Trīs dieniņas braucu, nedēļu sērsu.
2101 [Puzeniekos (Puzes pag. Vp)].

2137.

Dievs nolaida bumbul' zemē,
Bumbuls negrib zemē augt;
Dievs nolaida cilvēk' zemē,
Cilvēks negrib bumbuļ' raut;
Dievs nolaida spieķīt' zemē,
Spieķīts negrib cilvēk' sist;
Dievs nolaida ugun' zemē,
Uguns negrib spieķīt' degt;
Dievs nolaida ūden' zemē,
Ūdens negrib guni dzēst;
Dievs nolaida vērsi zemē,
Vērsis negrib ūden' dzert;
Dievs nolaida slakter' zemē,
Slakters negrib vērsi kaut;
Dievs nolaida nāvi zemē,
Nāve grib to slakter' kaut,
Slakters grib to vērsi kaut,
Vērsis grib to ūden' dzert,
Ūdens grib to ugun' dzēst,
Uguns grib to spieķīt' degt,
Spieķīts grib to cilvēk' sist,
Cilvēks grib to bumbul' raut,
Nu grib bumbuls zemē augt.
265 [Emburgā (Salgales pag. Jg)].

1. Mātem pasprūk āziš.
Sol meitiņam sviestmaiz,
La dzen āziņ mājē.
Meitiš nu auņ kājs,
Iet dzīt āziņ mājē.
Satiek mežē rung.
"Rundziņ, sasit āziņ! "
Rundziš āziņ nisit,
Āziš stallē niiet,
Meitiš sviestmaiz nidabo.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē udžiņ.
"Udžiņ, rundziņ sadedzin! "
"Udžiš rundziņ nidedzin! "
Rundziš āziņ nisit, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē upiņ.
"Upiņ, nodzēš udžiņ! "
Upiš udžiņ nidzēš,
Udžiš rundziņ nidedzin, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē vērsiņ.
"Vērsiņ, izdzer upiņ! "
Vērsiš upiņ nidzeŗ,
Upis udžiņ nidzēš etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē striķiņ.
"Striķiņ, sasien vērsiņ! "
Striķiš vērsiņ nisien,
Vērsiš upiņ nidzeŗ, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē peliņ.
"Peliņ, sakož striķiņ! "
Peliš striķiņ nikož,
Striķiš vērsiņ nisien, etc.
Meitiš tek vien tāļak,
Satiek mežē kaķiņ.
"Kaķiņ, noķer peliņ! "
Kaķiš grib ķert peliņ.
Kaķiš nu ķeŗ peliņ,
Peliš nu kož striķiņ,
Striķiš nu sien vērsiņ,
Vērsiš nu dzeŗ upiņ,
Upis nu dzēš udžiņ,
Udž's nu dedzin rundziņ,
Rundziš nu sit āziņ,
Āziš nu skrej stallē,
Meitiš dabo sviestmaiz. (Rudzciemā.)

- 286 -

2138.

Domājami, gādājami,
Kā puisīti (meitiņu) smīdināt:
Pakārsimi rācenīti
Deguniņa galiņā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Kā mēs Jurīti iesmīdināsim?
Kausami mušiņas, dēsami desiņas,
Kārsami Jurīšam deguna galā;
Jurīts ēdīs (smiesies), ņir, ņir, ņir.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2139.

Dop, dop, Rīgā!
Pā(r)dop mājā.
Siļķu muca mugurā,
Sāls pods padusē.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2140.

Iesēju driķīšus upītes malā,
Tos man noēda tatāri.
Aizgāju tatārus ar cirvi cirst,
Aizskrēja tatāri par gaŗu mežu,
Iekrita cirvītis upītē,
Ne man cirvīša, ne tatāri,
Pats gāju mājās raudādams.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2141.

Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vistas lūgtos:
Vistiņ mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu snīpi klāt."
Vistas snīpis, snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie gaiļa lūgtos:
Gailīt mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu greznu klāt."
Gaiļa greznis, vistas snīpis,
Snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie pīles lūgtos:
Pīlīt mīļā, ko liec klāt?
"Es liek' savu plēznu klāt."
Pīles plēzna, gaiļa greznis, etc.
Es grib vienu mici šūt,
Iem' pie zaķa lūgtos:
Mīļo zaķīt, ko liec klāt?
"Es liek' savu lēcen' klāt."
Zaķa lēcens, pīles plēzna, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lapsas lūgtos:
Lapsīt mīļā, ko liec klāt?
"Es liek savu asti klāt."
Lapsas aste, zaķa lēcens, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie vilka lūgtos:
Mīļo vilcīt, ko liec klāt?
"Es liek savus zobus klāt."
Vilka zobi, lapsas aste, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lūsa lūgtos:
Mīļo lūsiņ, ko liec klāt?
"Es liek' savu spalvu klāt."
Lūsa spalva, vilka zobi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie medņa lūgtos:
Mīļais mednīt, ko liec klāt?
"Es liek' savu dziesmu klāt."
Medņa dziesma, lūsa spalva, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie lāča lūgtos:
Lācīt, mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savus nagus klāt."
Lāča nagi, medņa dziesma, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie brieža lūgtos:
Mīļais briedīt, ko liec klāt?
"Es liek' savus ragus klāt."
Brieža ragi, lāča nagi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie kalēj' lūgtos:
Kalējs mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ēmur' klāt."
Kalēj' ēmurs, brieža ragi, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie āža lūgtos:
Āzīt mīļais, ko liec klāt?
"Es liek' savu ļipu klāt."
Āža ļipa, kalēj' ēmurs, etc.
Es grib' vienu mici šūt,
Iem' pie skrodeļ' lūgtos:
Skrodel mīļais, ko liec klāt?
Es liek' savas šķēres klāt."
Skrodeļ' šķēres, āža ļipa,
Kalēj' ēmurs, brieža ragi,
Lāča nagi, medņa dziesma,
Lūsa spalva, vilka zobi,
Lapsas aste, zaķa lēcens,
Pīles plēzna, gaiļa greznis,
Vistas snīpis, -
Snīp, snīp, snīp!
Tā būs viena ērma mice.
57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 287 -

2142.

Es maza meitiņa, es māku rotāt,
šurpu, turpu, pie tēva, pie mātes.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

21421.

Es moza meitiņa, maņ loba laimeņa:
Aug maņi jēreņi, aug kozuļeņi,
Ir munai visteņai divpadsmit cuoleišu.
Divi devu kungam, divi vonogam,
Vēl maņi pošai ostoņi palyka.
435 [Latgalē].

2143.

Es maza meitiņa, pelnos tupēju,
Man nāca ciempuiši pupiņ's raudzīt;
Ķizu, ķizu, puisīt, sadedza nadziņi!
216 [Ventspilī].

1. Es, maza meitiņa, sēdēju kuldā,
Man nāca ciempuiši pupiņus raudzīt;
Es ņēmu pagali, situ par nagiem.
Ķizu, ķizu, puisīti, nodedza nadziņi.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2144.

Es pie kungiem kalpoju
Pirmo gadu,
Man iedeva vistiņu,
Vienu vistiņu.
Vistiņ' manim pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
Es pie kungiem kalpoju
Otru gadu;
Man iedeva gailīti,
Vienu gailīti.
Gailīts manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Trešo gadu;
Man iedeva zostiņu,
Vienu zostiņu.
Zostiņ' man guļu gulēj',
Gailīts manu vistiņ' kopa, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Ceturt' gadu;
Man iedeva aitiņu,
Vienu aitiņu.
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' man guļu gulēj', etc.
Es pie kungiem kalpoju
Piekto gadu;
Man iedeva tītaru,
Vienu tītaru.
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece, etc.
Es pie kungiem kalpoju
Sesto gadu;
Man iedeva āzīti,
Vienu āzīti.
Āzīts man ragus nesa,
Tītars man bārzdu dzina,
Aitiņ' mana saiminiece,
Zostiņ' manim guļu gulēj',
Gailīts manu vistiņ' kopa,
Vistiņ' man pautus dēja,
Smukus, daiļus,
Vistiņas un gaiļus.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

- 288 -

2145.

Jāju, jāju, rāceņus zagt
Uz to muižas pagrabiņu;
Satiek' muižas vagariņu, -
Slipad, slipad, atpakaļ.
159 [Aizputē (Aizputes pag. Azp)].

2146.

Kaimiņiem lielas meitas,
Braukšus brauca baznīcā;
Mūsējiem mazmaziņas,
Kājiņām tīpuļoja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2147.

Kalpu bērni, irbēniņi,
Agri tek migliņā;
Saimenieka svētelīši
Ilgi tup ligzdiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2148.

Kam māmiņa tā auklēja,
Vienu lielu, otru mazu?
Lielākais mazākam
Ūdentiņa nepadeva.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2149.

Kam tā meitiņa dzelteniem matiņiem?
Māmiņas meitiņa, brālīša māsiņa.
Liepiņas lapiņ' tiltiņu grīda,
Tur brauca, tur jāja simts brāleliņu,
Pulks jāja puisīšu, pulks cepurīšu,
Pulks gāja meitiņu, pulks vaiņadziņu.
Es pati stāvēju kalēja smēdē,
Kaļš kalējs nokala pūr' atslēdziņu.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2150.

Kas metīs manā maciņā,
Tas sēdēs zelta krēsliņā,
Kas nemetīs man maciņā,
Tas sēdēs mēslu čupiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2151.

Ķipīts ķērni nobadīja,
Ieliek ķipi cietumā;
Saka ķipja līgaviņa,
Lai tik gauži neraudāja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2152.

Ķipurs danco raibām biksēm
Sava kunga celiņā;
Piķiers lēkā raibā mežā
Savam kungam pakaļā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2153.

Knipele, kauliņi tiltiņu taisa,
Tur brauca kundziņš, tur madāmiņas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2154.

Krustamāte, krustamāte,
Kam tu mani aicināji?
Es, pie tevis tecēdama,
Ietecēju upītē.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 202 [Striķos un Saldū (Zvārdes un Saldus pag. Kld)].

2155.

Kukažiņa ciemā gāja,
Līkažiņa pavadīja.
"Es tev lūdzu, kukažiņ,
Atnes man kukulīša"
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2156.

Kundziņš mani kaŗā sūta,
Treša gada puisēniņu.
Es kungam atsacīju:
Vai es vien kaŗavīrs?
Aug citā maliņā
Vēl ir citi tēva dēli.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Kundziņš mani karā sūta,
Sesta gada puisēniņu.
Nevarēju bruņas nest,
Ne tērauda zobeniņu.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

- 289 -

2157.

Lai runāja lielas meitas
Par puišiem, brūtgāniem;
Mēs, mazie skuķēniņi,
Par jēriem, kazlēniem,
Par jēriem, kazlēniem,
Par cimdiem, zeķītēm.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Lielas meitas, saiedamas,
Par puišiem vien runāja;
Mēs, mazās zeltenītes,
Par cimdiem, paķelēm.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2158.

Lielas māsas, mazas māsas,
Iesim jūras puķes plūkt.
Jūras puķes skaistas puķes,
Dzeltāniemi ziediņiem,
Dzeltāniemi ziediņiem,
Sarkaniem vidiņiem.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2159.

Lieli brāļi, mazi brāļi,
Iesim jūras putnus šaut.
Jūras putni varen daiļi
Dzeltenāmi kājiņām,
Sudrabiņa nadziņiem;
Sudrabiņa nadziņiem,
Zeltītiem spārniņiem;
Zeltītiem spārniņiem,
Dimantiņa cekuliem.
271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)].

2160.

Lieli vilki, mazi vilki, ī, ī!
Lieki vilki ī!
Mazi vilki ņigu, ņegu, ņigu, ņegu!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2161.

Līzīt' šēž kamanās,
Es kamanu pakaļā;
Līzīt' grožus kustināja,
Es pātagu vīcināju.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2162.

Lustējam, līksmojam
Mēs, mazajas zeltenītes!
Lielajām liela bēda:
Maz pūriņa dibinā.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2163.

Māte gāj' uz klēti,
Es tecēju pakaļ;
Māt' iedeva pakulu kodaļu,
Es atdevu vējam;
Vējš noauda zīda kleitu
Sudrabiņa lapīnām.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2164.

Māte mani izsvieda caur pirtes logu;
Vējš mani šūpoja, balodis loloja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

21641.

Maļu, maļu, peliņ,
Vienu rudzu graudiņ'.
Samalusi vienu graudiņ',
Tek uz aku ūdentiņa;
Ieraudzījsi ciema suņus,
Aliņā, aliņā.
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2165.

Man maza ķēvīte, Ķēvīte bija,
Ar to ķēvīti žagaros braucu,
No tiem žagariem sētiņu pinu,
Sētiņu apkārt dārziņu taisu,
Es taī dārziņā rozītes sēju,
No tām rozītēm kronīti viju,
Ar to kronīti baznīcā gāju,
Es tanī baznīcā Dieviņu lūdzu.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

2166.

Mans tēvs Dubur-Dāvus,
Mana māte Dubur-Līze,
Es pats mazs putniņš
Spicu, stāvu deguntiņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2167.

Maza, maza meitenīte,
Kā putriņas vērpelīte:
Kad piesita, tad skanēja
Par visāmi maliņāmi.
224 [Kabilē (Kld)].

2168.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Jauni puiši bandenieki,
Ņemat zirga mugurā.
110 [Cēsīs], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 290 -

2169.

Maza, maza meitenīte
Tek pa silu raudādama.
Ņem, bāliņ(i), kamanās,
Būs telīšu ganītāja.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

21691.

Moza, moza meitiņeite
Tak pa ceļu dzīduodama.
Satykuši cīma puiši,
Nūmauc zalta gredziņiņu.
422 [Līvānu pag. D].

2170.

Maza, maza meitiņa audeklu meta,
Mazs, mazs puisītis lūkojās.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)], 189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)], 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

1. Mazs, mazs meitēns audekli meta,
Mazs, mazs puisīts nolūkoja;
Atskrēja vālodze, samudžināja.
190 [Kuldīā].

21701.

Maza, maza meitiņa istabu slauka,
Zeltīts kātiņš, sudraba slotiņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2171.

Maza meita es būdama,
Nekam lieti nederēju;
Kad uzaugu, tad derēju
Ir pašam labajam.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2172.

Mazajām(i) meitiņām(i)
Riekstu čaulu dzirnaviņas;
Lielajām(i), resnajām(i)
No pelēka akmentiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2173.

Mazajām meitiņām
Vējiņš matus plivināja,
Vai tādēļ plivināja,
Maza bēda galviņā?
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2174.

Mazs, mazs vīriņš, pavāja Ķēvīte, -
Vai tu tādu niredzēji?
Redzēju gan,
Iebrauca mežā žagaros.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2175.

Mūsu tēvs viņpus cēs',
Vadžus tēš, siekstus plēš,
Pelnī bērniem dienišku maizīti.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

1. Vecais tēvs sēd pie krāsnes,
Auna galva katlā vira,
Ledus dega ugunē, -
Vadžus teš, siekstus plēš.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2176.

Ne muižiņas bērniņš biju,
Nenoslīku pieniņā;
Lielu ļaužu, gudra tēva,
No godīgas māmuļiņas.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2177.

Nopirku māmiņai kliņģeŗus, veģus.
Atrašu gardus, apēšu pats.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2178.

Pie bāliņa sērsti gāju,
Vīzītē raušus cepu.
Sķic, incīt, līkastīt,
Apēd manu ceļa maizi.
215 [Ugālē (Ugāles pag. Vp)].

2179.

Pērngad es pazaudēju
Savu zīļu vaiņadziņu;
šogad to ieraudzīju
Pa istabu rāpajot.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2180.

Pilu, pilu, dūciņas, ragutiņas spēlē,
Ķipars danco raibām biksām.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2181.

Saimenieka bērniņiem
Visiem līkas muguriņas:
Kalpu bērni pārsituši,
Garoziņas prasīdami.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2182.

Saimenieka bērniņiem
Visiem pliki vēderiņi:
Kalpu bērni noplēsuši,
Pavaldziņa prasīdami.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 291 -

2183.

Saimenieka bērniņiem
Visiem pliki vēderiņi:
Kalpa bērni noplēsuši,
Savas daļas prasīdami.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2184.

Ziedi, ziedi, ziedu pļava,
Dzelteniemi ziediņiem;
Audzi, audzi, brāļa māsa,
Dzelteniemi matiņiem.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2185.

Zili melni dūmi kūp
Aiz tā meža gabaliņa;
Maza, maza meita raud
Aiz tā meža gabaliņa.
291 [Garozā (Mežotnes pag. B)].

2186.

Sitam, kaunam mazos ežus,
Metam podā, vārījam;
Tēvam gaļa, mātei gaļa,
Bērniem sula bļodiņā,
Kaķam ciskas aizkrāsnē,
Kučam kauli pagaldē;
Peic, pavāram par pieri!
Peic, pavāram par pieri!
100 [Rāmuļos (Rāmuļu pag. C)].

1. Pau, pau, ezīti, metam katlā!
Kaķam dūmi, suņam kaulīns,
Gaiļam lēveres, tēvam biezumi,
Bērnim sulīna.
Kas ar sulīnu nepietiek,
Tam ar kausīnu (karauti) pauc pierē!
(D. L. etn. piel. 1893. g. 26. lpp.)

2. Sytam plaukstienis,
Capam dasienis,
Gostim papienia.
Bārnim sulenia,
Tāvam ar muoti kauleni
Ar ku pastubulāt.
416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

2187.

Sitami plaukstiņas, dos māma cicīša;
Ja nedos cicīša, tad dos putriņu;
Ja nedos putriņas, tad dos žagariņu
Pa uokstiņu, pač, pač, pač!
(D. L. etn. piel. 1892.g.43. lpp.)

2188.

Suns sita bungas,
Kaŗavīri spēlēja,
Ķipars dancoja
Raibām biksām.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)].

1. Suņi sita bungas, pele piģelēja,
Sunītis, kaķīte plānā dancoja.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2189.

Tā jāj kungi, tā vagares,
Tā jāj paši darbenieki,
Auzu maizes pieēduši,
Teļa putras piestrēbuši.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2190.

Tēte Rīgā, memme Bauskā,
Es pats mājās, biksas kājās.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2191.

Tētiņ, memmiņ, kad būšu liela?
Rociņas, kājiņas kā bērza pūpiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2192.

Tēvs ar māti aiz ūdeņa,
Bērni kalna galiņā;
Ziņģē tēvs, ziņģē māte,
Ziņģē bērni pakaļā.
371 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2193.

Tēvs mūs', māte mūs'
Visi mazi bērni mūs';
Lielais Ansis, tas nav mūs',
Tam pašam siev' un bērni.
244 [Īlē (Īles pag. Jg)].

2194.

Trinu, trinu tuteniņu,
Lāčam kaklis jānogriež.
Tēvam gaļa, mātei zupa,
Kungam āda kažokam.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2195.

čij, čij, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Viņpus Daugavas ozola zarā.
Kas viņus šūpo, kas viņus auklē?
- Vēja māte šūpo, vēja māte auklē,
Juk, juk, juk, juk.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 292 -

2196.

Tūlu, tūlu, tallalā,
Rītu braukšu Dobelē,
Rītu braukšu Dobelē,
Pirkšu smukas pūra lādes;
Pirkšu lielas, pirkšu mazas,
Izdalīšu meitiņām.
Kas būs liela, tai došu mazu,
Kas būs maza, tai došu lielu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2197.

Tur ziedēja zelta ziedi,
Viņā lazda krūmiņā;
Ej, bāliņ, pārnes vienu
Mazajai māsiņai.
226 [Kandavā (Tl)].

2198.

Vienami tēvami deviņi dēli,
Tie visi deviņi amata brāļi:
Trīs sita bungas, trīs stabulēja,
Trīs vilka tīkliņu gar jūras malu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2199.

Viešiņa nāce, kukuli nese;
Atrada gardu, apēda pati.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2200.

Vecais tēvs iet uz mežu,
Pamet bērnus pakaļā.
Kuš, kuš, bērniņi, neraudiet,
Dievs dos rudzīšus, cepsim maizīti;
Cūciņa mūsu arājiņš,
Cīrulītis ecētājs.
275 [Zemgales novados].

2201.

Vecais tēvs bullu(?) bārdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Cik iet bērnu baznīcā,
Tik ar bullu mugurā.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)], 71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2202.

Vecais tēvs, buļļa bārzda,
Nelaiž bērnu baznīcā;
Kamēr vecais pupas bradā,
Tikmēr bērni baznīcā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

1. Vecais tēvs buļļa bārdu
Sīka bērza galiņā,
Pupu kule mugurā,
Aizliedz iet baznīcā;
Kamēr vecais pupas kaisa,
Tikmēr bērni baznīcā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2203.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnus baznīcā;
Jaunais tēvs, tam nav bārzdas,
Tas laiž bērnus baznīcā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2204.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā,
Ka pātaru nemācēja,
Lai grēkos neiekrita.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2205.

Vecais tēvs sirmu bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Piesienam veco tēvu,
Eima, bērni, baznīcā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

1. Vecais tēvs kaula bārzdu
Nelaiž bērnu baznīcā;
Piesiesim veco tēvu
Pie lielā skudru pūļa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2206.

Vecais tēvs uz aku sēž,
Pupu kūlis mugurā;
Es prasīju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

1. Mūsu tēvs līkā bērzā,
Pupu kule mugurā;
Es prasīju saujiņu,
Viņš iedeva riekužiņu;
Es tās pupas cūkai devu,
Cūka man taukus deva;
Es tos taukus kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes šuva;
Es tās kurpes brūtītei,
Brūte man mutes deva;
Es to muti sunīšam,
Sunīts man zaķ' atnesa;
Es to zaķi ķēniņam,
Ķēniņš man pil' atdeva
Ar visim zaldātim.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

- 293 -

2. Kad tu, māte, maizi cep,
Izcep man kukulīti.
Kukul' devu rijniekam,
Rijnieks man salmus deva,
Es tos salmus telītei,
Telīt' man pienu deva,
Es to pienu sivēnam,
Sivēns man šĶiņķi deva,
Es to šķiņķi ozolam,
Ozols man lapas deva,
Es tās lapas aitiņām,
Aitiņ' man vilnu deva,
Es to vilnu brūtei devu,
Brūte man prievitiņus,
Prievitiņus akai devu,
Aka man ūden' deva,
Es to ūden' brūveŗam,
Brūvers man misas deva,
Es to misu nabagam,
Lai nabags Dievu lūdz.
1311 [Apē (Vlk)].

2207.

Visi mani bērniņi vāciski mācēja:
Maizīte brotīte, karotīte lepelīte.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

1. Visi mani bērniņi vāciski runā:
Maizīte brūtīte, karotīte leperīte,
Nazītis meserītis, purt, suni, ārā!
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2208.

Cepu, cepu kukuli, ko braukt ciemā;
Atradu gardu, apēdu pats.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Cep, cep kukeļ, krustmātē nest;
Atrad gārd, apēd pats
Ņem, ņem, ņem!
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2209.

Cepu, cepu kukulīti, izcepu gardu,
Izcepu gardu, apēdu mīkstumu,
Nonesu krusttēvam garozu vien.
Krusttēvs mani izvadīja
Ar degošu pagalīti.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2210.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu dižu, citu mazu;
Tas dižajis dižajam,
Tas mazajis mazajam.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2211.

Cepu, cepu kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Atnāks mani bāleliņi,
Citi lieli, citi mazi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2212.

Cepu, cepu kukuļus, citus lielus, citus mazus.
Brauksim brāļos, dosim bērniem,
Kuŗš mazāks, tam mazāku,
Kuŗš lielāks, tam lielāku.
Ja tie bērni neēdīs, ēdīsim paši -
Ņem, ņem, ņem!
224 [Kabilē (Kld)].

2213.

Cepu, cepu sīļa gaļu;
Vai es tevi viens ēdīšu?
Došu kunga sulaiņam,
Došu govju moderei.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2214.

Cibu, cibu, kājiņas, ciemā tekot;
Vintaru, vantaru, mājās nākot.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

1. Cip, cip, kājiņas, ciemiņā;
Lampata, lampata, sētiņā.
347 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2215.

Citi bērni manu bērnu
Celiņā satikuši,
Labu nazi izvīluši,
Tutenīti iedevuši.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2216.

Vienaļiņa, otraļiņa, tēraudiņa,
Sapatiņa,
Vigaļa, vagaļa, decku, kuko,
Deinik, desmit.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

1. Venzga, duiga, treiga, veiga,
Sītiņ, sātiņ, Ķedele, vedele,
Stilum, stipts.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2. Viebil, dībil, trigum, tragum,
Sastik, mastik, kūlik, vēlik,
šķebero, vebero, tilab, tipts.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

- 294 -
Kā skaita nedēļas dienas.

2217.

Pirmo dienu rudzus kūla,
Otru dienu bīdelēja,
Trešdien maizīt' žūrēja,
Ceturtdien beķerēja,
Piektdien cepli kurināja,
Sestdien cepli iestellēja,
Svētdien bērni baznīcā,
Silta maize kulītē.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

1. Sastdiņ guoju cīmeņā,
Svātdiņ labi cīmuotīs;
Pyrmūdiņ korsta sauļe,
Buoļeņim sīna kostu;
Ūtardiņ ļeita dīna,
Maņ drābeites juovelej;
Trešdiņ tāvs olu dora,
Es iudiņa nesējeņa;
Catūrtdiņ, catūrtdiņ
Ar Laimeņu juorunoj;
Pīktdiņ agri uz mīsteņu
Vaiņukami zeiļu pērktu;
Sastdiņ muote pyuru lyka,
Es stuovēju rauduodama,
Es stuovēju rauduodama,
Slauktiveiti puškuodama;
Svātdiņ agri uz bazneicu
Ar vysuom muoseņuom,
Ar vysuom muoseņuom,
Ar vysim buoleņim.
Pyrmūdiņ, pyrmūdiņ
Nūjims munu vaiņuceņu,
Nūjims munu vaiņuceņu,
Apsīs maņ boltauteņu.
435 [Latgalē].

Blēņu baušļi.

Pirmais bauslis: Kaltiņš kulē; 2. Kazai divi ragi; 3. Ratiņam trīs kājas; 4. Govij četri pupi; 5. Rokai pieci pirksti; 6. Zirga pakavam sešas naglas; 7. Debess sietiņam septiņas zvaigznes; 8. Ritenim astoņi spieķi; 9. Rīgā zvana ar deviņiem pulksteņiem; 10. Ar desmit pirkstiem maize jāpelna. 200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

37105.

Auklej, muot, šyupoj, muot,
Namet maņa iudinī:
Augšu lels, byušu gudrys,
Luočam ceļa nagrīzeišu.
263 [Mēmeles Jk].

37106.

Audzi, muoseņa, ružona,
Naizaudzi naružona!
Jo izaugsi naružona,
Darīs' kaunu bruoleišim.
389 [Silajāņu Rz].

37107.

Aveniņš pili dara,
Spriņģēdams;
Kaza vilka akmentiņus,
Raudādama.
545 [Krustpils D apr.].

37108.

Āzīti, bucīti,
Kur liki bārdiņu?
Pārdevu krievam
Par septiņi mārki.
270 [Mežotnes B].

37109.

Dievs dod bullīti
Satikties,
Nu būs atkal
Pādītes.
94 [Dunikas Lp].

37110.

Es atradu putna spalvu
Apakš daiļu ābelīt';
Tā nebija putna spalva,
Tā bij daiļa meitenīt'.
72 [Cesvaines Md].

37111.

Es izaugu pie māmiņas,
Tā kā viena memzelīte:
Tievu, spicu deguntiņu,
Spalvainām kājiņām.
378 [Seces Jk].

37112.

Es moziņš muižinīks,
Man deviņi darbinīki:
Treis cyuciņas oruojiņas,
Sešas vystas acātuojas.
389 [Silajāņu Rz].

37113.

Es nemītu lielu malku,
Sīkajiem žagariem:
Sīki, mazi žagariņi,
Paši pūta, paši dega.
378 [Seces Jk].

- 295 -

37114.

Es sacīju tev, muosiņa,
Nastuod' duorzā ruduciņa:
Atvess tevi vedekliņu
Leidz ruduka ryugtumiņa.
182 [Kaunatas Rz].

37115.

Ir manā galviņā
Trīs tērauda drupaniņas;
Kad es gribu, apsalaižu
Da pašai zemienei.
241 [Lubānas Md].

37116.

Jūgsim cūciņu silītē,
Brauksim Rīgas pilītē;
Rīgas kungi brīnīsies:
Eku lepnis kumeliņš!
386 [Sidgundas (Rikteres) Rg].

37117.

Jurīt, tava pastaliņa,
Visa darba darītāja:
Ziemā tevi vizināja,
Vasarā dancināja.
236 [Līvānu D].

37118.

Kas tam korņa sormuļam
Ūpis molā nadzeivuot;
(Ūpis molā nadzeivuot,)
Samtja bikšu nanosuot.
Ūpis molā dzeivuodams,
Samtja biksis nosuodams.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37119.

Muna bruoļa vysi rodi
I atbraucja, i atguoja;
Mun' bruolīša tāvs ar muoti
Ni atbraucja, ni atguoja.
Voi ir zirgi pīkusuši,
Voi ir roti salyuzuši?
466 [Vārkavas D].

37120.

Mēs bijām daudz māsiņas,
Daudz darbiņa redzējām:
Ne runcītis negulēja
Bez baltā paladziņa.
605 [Skolas].

37121.

Maza, maza (es maza) meitiņa,
Gluda, gluda (man gluda) galviņa;
Pate guļ ceplē (guļukrāsnī),
Galviņa ārā.
248 [Mālpils Rg], 246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37122.

Muoseņi, tu muoseņi,
Boltu putu gabaleņi!
Nak tī tevi muomuleņa
Ir pīnāi mozguojusi?
314 [Pildas Ldz].

37123.

Paldies Dievam, labi gadi,
Bērniem treknas mugurīnas.
192 [Kosas C].

37124.

Paldies saku Augustam,
Kad auniņu (Anniņu) kustināja;
Tas mums deva šovakar
Saldu alu nodzerties.
389 [Silajāņu Rz].

37125.

Puisi, puisi, pundurīti,
Nelaid cūku druviņā;
Kad es iešu griķu pļauti,
Nocirtīšu deguntiņ'.
605 [Skolas].

37126.

Rupucs kun(n)u dancināja,
Siksniņā turēdams.
109 [Ērķemes Vlk].

37127.

Es kurmīti dirsināju,
Siksniņā turēdama:
Kam tas man pļavas raka,
Kam druviņas rušināja.
605 [Skolas].

37128.

Rūca, ŗūca dundurīši -
Kur tie ŗūca, kur neŗūca?
Vai tie ŗūca žogmalī,
Vai sīvāsa nātrītēs?
Tie neŗūca žogmalī,
Tie ŗūc meitu istubā.
39 [Bārtas Lp].

37129.

Seši mazi kovārniņi
Uz akmeņa sakāpuši,
Tie būs mani cūku gani,
Meitām pupu spaidītāji.
46 [Beļavas Md].

- 296 -

37130.

Skudra mana iekoda
Kreisāji gurnā,
Pārgāju mājā,
Pateicu tēvam.
Tēvs mana šūdina
Tērauda bikses.
197 [Krotes Lp].

37131.

Smejatēs smīkliņam,
Smīklam beja juozasmej.
Kurs smīklam nazasmej,
Tys smīkla nastuovēja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37132.

Syurineitis, syurineitis,
Ko augati duorzeņā?
Saimineica, saimineica,
Jai duorzā syurineitis.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37133.

Tētiņ, manu spicbārzdiņ(u),
Tievu, gaŗu cepurīti;
Māmiņai smiekli nāca,
Uz tētiņu skatoties.
378 [Seces Jk].

37134.

Tēva radi, diži radi,
Tram, tram, tram;
Mātes radi, mazi radi,
čim, čim, čim.
472 [Vecgulbenes Md].

37135.

Tīli tupi, tēvainīt,
Mātei mazi krikainīši,
Tie būs cūku ganītāji,
Meitām pupu knaibītāji.
223 [Lielstraupes C].

37136.

Tilli, tilli, tēvainīti,
Mātei mazi pogainīši;
Uz cintiņas salēkuši,
Ausis vien šķurināja.
241 [Lubānas Md].

37137.

Vacūmuot, vacūmuot,
Syvans tovu peipi grauze,
Kam tu mani mazu kyuli
Ar putreņas makšerīti.
605 [Skolas].

37138.

Vacais tāvs siermu buordu
Cyukas gona sileņā;
Tric buordeņa gaulojūt,
čaukst lapeņas staigojūt.
414 [Stirnienes Rz].

37139.

Vacais tāvs, sierma buorzda,
Kozas gona sileņā;
Skan sileņis, tric buorzdeņa
Uz kazeņu barūtīs.
247 [Makašānu Rz].

37140.

Vecais tēvs ogas lasa
Siliņā, mauriņā;
Trīc tam bārda gauļojot,
Dreb kažoks tekājot.
605 [Skolas].

37141.

Visapkārti gaiļi dzied,
Spreņa gailis nedziedāja;
Spreņa gailis iespiedies
Stora meitu klētsdurvīs.
439 [Trikātas Vlk].

37142.

Vysi soka, vysi soka
Kaņepeju muižinīks,
Voi tuodeļ muižinīks,
Ka maņ seikas kaņepeites?
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37143.

Vucyn, byryn,
Kurin' piert',
Vuškeņ, muoseņ,
Ej uz piert'.
389 [Silajāņu Rz].

37144.

Vucynam, birinam,
Dzelža roti juovolkoj;
Vuškeņai tīvys kuojis,
Tai vīgluokys kamaneņis.
143 [Jāsmuižas D].

37145.

Zili melli dūmi kūpa
Pa to nama šķores galu:
Pašai mūsu māmiņai
Skotelīte sadegusi.
72 [Cesvaines Md].

- 297 -

37146.

Zierņus sēju kalneņā,
Zierņi tak lejeņā;
Sauču sovu krystabārnu,
Satak vysi svešinīki.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

2. Par māju lopiem un meža zvēriem.

2218.

Āzīti, āzīti, kur liki bārzdu?
- Pārdevu krievam, nopirku izkapti.
Ko tā izkapte tev laba dara?
- Man tā izkapte sieniņa pļāvēja.
Ko tas sieniņš tev laba dara?
- Man tas sieniņš gotiņām dot.
Ko tās gotiņas tev laba dara?
- Man tās gotiņas pieniņu dod.
Ko tas pieniņš tev laba dara?
- Viņš man vaidziņus baltus taisa.
360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2219.

Āzīti, bucīti, kur liki bārdiņu?
- Pārdevu krievam par piecu mārku.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2220.

Āzīti, Miķelīti,
Kur tu ņēmi bārdiņu?
- Krievs iedeva bārdiņu.
Ko tev laba bārda dara?
- Bārda man zemi slauka,
Āboltiņu graužot.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2221.

Bucīti, āzīti, ku' liki bārdiņu?
- Izdevu krievam izkapšu kalt.
Kam to izkapšu tev vajadzēja?
- Izkapšu vajaga sieniņa pļaut.
Kam tā sieniņa tev vajadzēja?
- Sieniņa vajaga gosniņām dot.
Kam to gosniņu tev vajadzēja?
- Gosniņu vajaga pieniņu slaukt.
Kam tā pieniņa tev vajadzēja?
- Pieniņa vajaga bērniem dot.
Kam to bērnu tev vajadzēja?
- Bērnu vajaga cūciņu ganīt.
Kam to cūciņu tev vajadzēja?
- Cūciņu vajaga kalniņu rakt.
Kam tā kalniņa tev vajadzēja?
- Kalniņa vajaga miezīšu sēt.
Kam to miezīšu tev vajadzēja?
- Miezīšu vajaga alutiņu brūvēt.
Kam tā alutiņa tev vajadzēja?
- Alutiņa vajaga brāļiem dzert.
Kam to brāļu tev vajadzēja?
- Brāļu vajaga kaŗā raidīt.
Ko tie brāļi tev pārnesa,
No tā kaŗa pārnākdami?
- Divi zelta adatiņas,
Trešo zelta kniepadatu.
Kur palika adatiņas?
- Tās iedūra liepu celmā.
Kur palika liepu celmis?
- Tas sadedza smalkis pelnis.
Kur palika smalki pelni?
- Tie izlija lielis lietis.
Kur palika lieli lieti?
- Satecēja upītē.
Kur palika tā upīte?
- To izdzēra Dieva vērši.
Kur palika Dieva vērši?
- Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗis ceļis?
- Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļis mauris?
- To noēda Dieva zosis.
Kur palika Dieva zosis?
- Tās aizskrēja augstu mežu.
Kur palika augstis mežis?
- To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
- Tie uzkāpa debesīs.
Tur tie ēda, tur tie dzēra,
Biķerīšus mētādami.
Es tupēju pagaldē,
Drupatiņas lasīdams.
Es prasīju vienu graudu,
Man iedeva divi graudi.
Es prasīju divi graudi,
Man iedeva trīs graudi;
Es prasīju trīs graudi,
Man iesvieda visu maišeli -
Blīc, pierē!
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

1. Man bij viena raiba govs
Pašā kūts dibenā.
- Kur palika raibā govs?
To pārdevu naudiņā.
- Kur palika tā naudiņa?
Tā sabira upītē.
- Kur palika tā upīte?
To izdzēra melni vērši.
- Kur palika melni vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
- Kur palika gaŗais ceļš?
Tas aizauga madarām.
- Kur palika tās madaras?
Tās noplūca jaunas meitas.
- Kur palika jaunas meitas?
Tās aizveda jauni puiši.
- Kur palika jauni puiši?
Aiz kalniņa muižiņā.
- Kur palika tā muižiņa?
Tā sadega zil' uguni,
Tā sadega zil' uguni,
Tā sagruva pelniņos.
- Kur palika tie pelniņi?
Tos izkasa melna (balta) vista.
- Kur palika melna (balta) vista?
To nospēra vanadziņš.
- Kur palika vanadziņš?
Tas aizskrēja zaļu birzi.
- Kur palika zaļa birzs?
To nolīda Dieva dēli.
- Kur palika Dieva dēli?
Tie uzkāpa debesīs,
Ar stīgām stīgodami,
Ar bungām bungodami.
- Ko tie dara debesīs?
Sēd pie galda rakstīdami,
Kam būs mirt, kam dzīvot
šai baltā saulītē.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 98 [Dvietas Il], 379 [Sējas Rg].

- 298 -

2222.

Aveniņ, aveniņ, kā tev klājas?
Tu zin', Dieviņ, kā man klājas:
Ziemu sieniņš, vasaru zālīte,
Pavasar siltais ūdentiņš.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2223.

Aveniņš pili dara
Strumpēdams;
Kaza vilka akmentiņus
Raudādama.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2224.

Ku' ta tu biji, āzīti mans?
- Sudmalās, sudmalās, kundziņi mans.
Ko tu tur darīji, āzīti mans?
- Kviešus, rudzus bīdelēju, kundziņi mans.
A' ko tu slaucīji, āzīti mans?
- A' bārzdiņu, a' bārzdiņu, kundziņi mans.
A' ko tu mēroji, āzīti mans?
- A' radziņu, a' radziņu, kundziņi mans.
A' ko tu strīķēji, āzīti mans?
- A' kājiņu, a' kājiņu, kundziņi mans.
Vai ta tu nezagi, āzīti mans?
- Zagu kviešus, zagu rudzus, kundziņi mans.
Vai ta tevi neķēra, āzīti mans?
- ķēra gan, ķēra gan, kundziņi mans.
Vai ta tevi nepēra, āzīti mans?
- Pēra gan, pēra gan, kundziņi mans.
A' ko tevi pēra, āzīti mans?
- A' pagali, a' pagali, kundziņi mans.
Va' ta tu nebļāvi, āzīti mans?
- Bļāvu gan, bļāvu gan, kundziņi mans.
Kā ta tu bļāvi, āzīti mans?
- Buku bē, buku bē! kundziņi mans.
263 [Dobelē], 416 [skat. 4270. (Viļēnu pag. Rz)].

1. Kur to tu beji, uozeiti munu?
- Patmaļuos, patmaļuos, kundzeņu munu.
Kū to tu tī dareji, uozeiti munu?
- Kvīšus, mīžus beideļeju, kundzeņu munu.
Ar kū tu mērēji, uozeiti munu?
- Ar radzeņu, ar radzeņu, kundzeņu munu.
Ar kū tu stŗeičēji, uozeiti munu?
- Ar kuojeņu, ar kuojeņu, kundzeņu munu.
Ar kū tu slaucēji, uozeiti munu?
- Ar buordeņu, ar buordeņu, kundzeņu munu.
Kū to tu tī iedi, uozeiti munu?
- Captys vystys, captys peilis, kundzeņu munu.
Kū to tu tī dzēri, uozeiti munu?
- Olu, madu, olu, madu, kundzeņu munu.
Kur to tu tī guļēji, uozeiti munu?
- Pi jumprovys kambarī, kundzeņu munu.
Ar kū to tu apsasedzi, uozeiti munu?
- Ar skusteņu, ar skusteņu, kundzeņu munu.
Kai to teve nasyta, uozeiti munu?
- Syta, syta, kai nasyta, kundzeņu munu.
Ar kū to tevi syta, uozeiti munu?
- Ar pagaļi pa pakaļi, kundzeņu munu.
Kai to tu nakļīdzi, uozeiti munu?
- Kļīdžu, kļīdžu, kai nakļīdžu, kundzeņu munu.
Kai to tu klīdzi, uozeiti munu?
- Muka mē, muka mē, kundzeņu munu,
Kai to tu kļīdzi, uozeiti munu?
- Bāgu, bāgu, kai nabāgu, kundzeņu munu.
Kai to tu tī naizbāgi, uozeiti munu?
- Ploti rogi, šauri vuorti, kundzeņu munu.
Kai to tu naļēci, uozeiti munu?
- Ļēču, lēču, kai naļēču, kundzeņu munu.
Kai to tu tī ļēci, uozeiti munu?
- Augšuok ļipa na sēteņa, kundzeņu munu.
426 [Sakstagala pag. Rz].

- 299 -

2225.

Briedis nakti pārgulēja
žagatiņas ligzdiņā.
Bij tādam bajāram
Pie nabaga mājas ņemt!
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)].

2226.

Briedis pūta vaŗa tauri
Diža meža maliņā.
Kā briedītis nepūtīs,
Viņam bērni Vāczemē.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2227.

Trīs jaunas meitiņas buku veda dancot.
Viena ragus turēja, otra ļipu skrūvēja,
Trešā kāpa mugurā, bukam, bukam mugurā.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2228.

Ezīšam, ezīšam, -
Ežam bērni nosaluši;
Sametam pa grašam,
Nopirksam ezēniņus.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2229.

Man bij viena raiba govs,
Tā man daudz piena deva,
Es to pienu beķeŗam,
Beķers man veģi deva,
Es to veģi kurpniekam,
Kurpnieks man kurpes deva,
Es tās kurpes brūtītei,
Brūte man mutes deva,
Es to muti sunīšam,
Sunīts man zaķi deva,
Es to zaķi pilniekam,
Pilnieks man pili deva
Ar visiem zaldātiem.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

2230.

A, b, c, d,
Kaķis kala smēdē,
Suns ieskrēja pa lodziņu
Un norāva astīti.
Ņau, ņau! atdod manu astīti.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2231.

A, b, c, d,
Kaķis lece smēdē,
Sviesta maize zobos;
Bērni skrēja nopakaļ, -
Ne drupač' nedabūj'.
152 [Jērkulē (Krimuldas pag. Rg)].

2232.

A, b, c, d,
Kaķis skrien pa sniegu,
Pele tam pakaļ.
Tec, kaķīt, atpakaļ,
Ķer to pelīt' rokā:
Tev būs gaļa brokastiem,
Man būs āda zābakiem.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2233.

Apskaitās mans runcītis,
Piejozās zobentiņu;
Kreima ķērna aizkrāsnē,
To gribēja pušu cirst.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

- 300 -

1. Mans runcītis sasaskaitis,
Apsajozis zobeniņu;
Uz māmiņu sasaskaitis,
Kam ķērniņai vāku vāze.
143 [Bārtā (Bārtas pag. Lp)].

2234.

Brauc, kaķīti, rīdziņā
Ar to peļu vezumiņu;
Atved man divi siļķes,
Baltas maizes kukulīti.
421 [Taurupes pagastā (Rg)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2235.

Es pārvedu runcīšam
No Torlavas līgaviņu,
Visa Dieva zeme rīb,
Runcīšam dancojot.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2236.

Inčam, runčam pelēki audi,
Zīlei, žubei rakstītas zeķes.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2237.

Incīšam kaķīšam
Pilna peļu vācelīte;
Jaunajām (mazajām) meitiņām,
Pilns pūriņš dzīpariņu.
24 [Lēdurgas draudzē], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2238.

Incītei, kaķītei
Atjāj pieci precinieki.
Nu, nu, inci, pa, pa, inci,
Vai būs pieci skārtelīši?
216 [Ventspilī].

22381.

Inci, runci, aunies kājas,
Brauksam abi ciemiņā;
Nu ir labi silti laiki,
Nu neķīkst kamaniņas.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2239.

Incīti, kaķīti, aunies kājiņas,
Rītu būs salniņa, brauksim mežā.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

22391.

Incīti, kaķīti, kur tad tu plencēji?
Krodziņā plencēju, alutiņa dzertu.
Satiku vilciņu tiltiņa galā,
Ieplencēju ozolā.
328 [Valles muižā (Taurkalnes pag. B)].

2240.

Incīti, kaķīti, pīsim vīzītes,
Pīsim vīzītes, ausim kājiņas:
Rītu būs svētdiena, brauksim ciemā.
Tu iesi namā, es istabā;
Tevi suņi saries, mani brāļi saņems.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2241.

Inciņ, kaķīt, pīsam vīzītes,
Rīt būs svētdiena, iesam ciemā.
Tu iesi klētē, es istabā;
Tu ķersi pelītes, es jaunas meitiņas.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kaķīti, runcīti, eima abi ciemā!
Tu līdi klētī, es maltuvē;
Tu ķēri pelīti, es malējiņu.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2242.

Incīti, kaķīti, pirc kumeliņu,
Neiesi kājām, pelīšu Ķert.
279 [Skurtsteņu muižā (Sesavas pag. Jg)].

2243.

Incīti, kaķīti, plucini vilniņu,
Rītu būs salniņa, sals tev kājiņas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2244.

Incīti, kaķīti, tec peļu medīt,
šūsim bērniem peļu kažociņus.
224 [Kabilē (Kld)].

2245.

Kaķīts brauca baznīcā,
Platu galvu, basu kāju.
Kas kaķam kājas āva,
Kas galviņu izsukāja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2246.

Kaķīts kurmi dancināja,
Aukliņā turēdams:
Vai būs silta vasariņa?
Vai būs labi rudzi, mieži?
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2247.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Kad zinātu kurmja radi,
Kaķim labi neklātos.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

- 301 -

2248.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņā turēdams.
Paga, paga tu, kaķīti,
Lai paauga kurmja bērni.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2249.

Kaķīts kurmi dancināja,
Siksniņāi turēdams,
Kam kurmīts vagu dzina
Par lielo tīrumiņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2250.

Kaķis kurmi nosukāja,
Pats aizbēga Vāczemē.
Vai tie kungi nemeklēja
Veca zemes arājiņa?
50 [Vecatē (Vecates pag. Vlm)].

2251.

Kaķīts, peļu junkuriņš,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt;
Nu ir vaļa pelītēm
Astes griezt gredzenā.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2252.

Kaķīts raud, kaķīts burkš,
Uz pakaļas sēdēdams:
Vien' pelīti tas norēja,
No tās kungi tiesas prasa.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2253.

Kaķīts skaņi gavilēja,
Kaņipēs tupēdams:
Ne vienā dieniņā
Tādi meži saauguši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2254.

Kaķis tup pelnos, pātaga rokā,
Sūt' mazus bērniņus skaidiņas lasīt.
Incīti, mīļo, kur mēs iesim
Plikiem stilbiem, basām kājām.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2255.

Kaķītis vilniņu plucināja,
Cimdiņu, zeķīšu gribēdams.
370 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2256.

Kaķīts vilnu plucināja,
Aizkrāsnē tupēdams;
Kaķīšam piecas meitas
Piecu sagšu vajadzēja.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2257.

Kaķīšam daudz naudiņas,
Tas nopirka jumpraviņu.
Jumpraviņa malti gāja,
Pats sēdēja aizkrāsnē.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2258.

Kaķīšam div' bērniņi,
Abi divi nomiruši.
Visi meži aizplūduši
Ar kaķīša asarām.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Visi kalni miglu meta
Ar kaķīša asarām;
Kā kaķīts neraudāja, -
Kaķam bērni nomiruši.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2259.

Kic, kaķi, peļot, negaidi vakara!
Tavs tēvs nomira, pelītes Ķerdams.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2260.

Kic, kaķīti, peļu ķert,
Iesim paši vāveŗot!
Kaķis nesa divas peles,
Mēs pustrešas vāverītes.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2261.

Ko, runcīti, tu domāji,
Uz akmeņa tupēdams?
- Es domāju Rīgā braukt,
Peles kraut vezumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2262.

Ko tie manim laba dara,
Pieci kaķi, kaķēniņi?
Skalus vien grabināja,
Aizkrāsnē gulēdami.
105 [Skujenē (Skujenes pag. C)].

2263.

Kur, kaķīti, kavējies?
Ceturtdien darbos brauci.
- Nebaries, stārastiņ,
Kurmīšam kāzas dzēru.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

- 302 -

2264.

Kur, runcīti, vakar biji,
Kad darbos neatnāci?
- Manu mīļu vagarīti,
Vakar māte raušus cepa:
Man izgāja vakardiena
Garoziņas kripšinot.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2265.

Navienam tā naerīb,
Kā koķam doncojot:
Koķam cirvs, koķam kaeplis,
Koķam nouda mugurā.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2266.

Nevienam tā nerīb,
Kā kaķam dancojot:
Kaķīšam zelta pieši,
Sidrabiņa zābaciņi.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Nevienam tā nerīb,
Kā runčam dancojot:
Kaula pieši kājiņā,
Samta svārki mugurā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2267.

Ņurru, ņurru, sakodu peles,
Sakrāvu vezmē, novedu Rīgē.
Būs kungiem gārda gaļa,
Būs tiem mīksti cepetīši;
No tām peļu ādiņām
Preilenēm kažociņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2268.

Runčiņ, bunčiņ, mazgā kājas,
Rītu kaķei kāzas būs;
Ja tu kājas nemazgāsi,
Tad kāzās tu netiksi.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2269.

Runci, runci, kaķi, kaķi,
Iesim abi peļu ķert.
Pašūsim bērniņiem
Peļu ādas kažociņu.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2270.

Runci, runci, lādē plinti!
Peles bērni Ķīvējās.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2271.

Runci, runci, vāri putru,
Pārbrauks tavi mežinieki
Nolijuši, nosaluši,
Nosvīduši kumeliņi.
216 [Ventspilī].

2272.

Runci, runci, vāri putru,
Pārnāks tavi darbinieki.
Nebūs putra izvārīta,
Sukās tavu muguriņu.
240 [Bikstos (Bikstu pag. Tk)].

2273.

šam naudiņa, tam naudiņa,
Kaķam naudas zutenīte:
Skanējās, zvadzējās
No ceplīša nolecot.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2274.

šķic, runcīti, puc, runcīti,
Ār' no manas istabiņas!
Pēc tu lūgsi raudādams:
Nāc, runcīti, atpakaļ.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2275.

šļūcati, vērpjati, kaķīšu meitiņas,
Lai neguļ runcīši bez paladziņa.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2276.

šļūcu, šļūcu, vērpu, vērpu
Kaķīšam paladziņu:
Kaķīts bija liela rada,
Bez palaga negulēja.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2277.

Suns ar kaķi aizkrāsnē
Lieli, ilgi strīdējās:
Kaķīts saka: man mūriņš,
Sunīts saka: aizdurvīte.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2278.

Auču, auču, viču, viču!
Man deviņi kumeliņi;
Trīs es jāju, trīs es braucu,
Trīs pakaļ tecināju.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

- 303 -

2279.

Jāju, jāju kunga zirgu,
Kad tas kritīs, kungs dos citu,
Lielu, bēru, strupu asti.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2280.

Jūdziet manim zelta loku,
Jūdziet sirmu kumeliņu,
Lai es braucu par Daugavu
Pie citiem lielmaņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2281.

Tprū, tprū, Ķēvīte, arklē jūdzama!
Būs bērniem čīčas, pupas,
Būs apaļi rācentiņi.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Tprū, tprū, Ķēvīte, arklā jūdzama!
Arsim čīčiņas, arsim pupiņas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2282.

čīku, čīku, grabu, grabu, -
Kas pa mežu brikšķināja?
Raiba kuņa ragus taisa,
Savus bērnus vizināt.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2283.

Ai lācīti, platkājīti,
Vai tev vien mežs pieder?
Augs kuņai kucēniņi,
Uz pusēmi dalīsam.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2284.

Lāci, lāci, Ķeterkāji,
Kam meloji vakarāi?
Mūs' brālīši strēlenieki,
Novilks tavu kažocīnu.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2285.

Lāci, lāci, Ķeterkāji,
Kam tu nāci mūs' mežāi?
Mums bij tādis egļu mežis,
Piebierst tavis kažocīnis.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2286.

Lācis kāpa ozolāi,
Bite dūra vēderāi;
No tā viena dūrumiņa,
Lācim pumpa vēderiņš.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2287.

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda kājiņā.
Vai, bitīte, nepazini
Sava veca dravenieka?
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

22871.

Lācīts kāpa ozolā,
Bite koda papēdī:
Lācīts kāpa ozolā,
Salda medus meklēdams.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

22872.

Luoceits kuope ūzulā,
Bite kūde vādarā.
Oi luoceit, oi luoceit,
Mes div' ļeli naidinīki!
409 [Līksnas pag. D].

2288.

Lācis kāpa ozolā,
Bite koda vēderā;
Jo tas lācis augstu kāpj,
Jo tā bite sīvi kož.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2289.

Lācīts kāpa ozolā,
Sakās kunga dravenieks.
Kur tev dzeins, kur vācela,
Kur, lācīti, medu liksi?
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2290.

Lācīts ēda manas auzas,
Savas auzas dēvēdams.
Iesim, lāci, pie kundziņa,
Katram auzas piederēs?
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Lācīts manas auzas ēda,
Vīgriezīšus dāvādams.
Nāc, lācīti, sētiņā,
Dabūs' pilnu muguriņu.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2291.

Vilciņš saka uz lācīša:
Kur, lācīt, medu ņēmi?
- Es uzkāpu ozolā,
Jaunu puišu dējumā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 304 -

2292.

Vilkam liels brīnumiņš,
Lapsai zīžu kažociņš.
- Kas tev kaiš, jēru zagli?
Tas man mātes nopelnīts!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 122 [Jaungulbenē (Jaungulbenes pag. Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vāverīte brīnījās,
Lapsai vaŗa priekšautiņš.
Ak tu tāda vistu zagle,
Kur tu tādu nopelnīji?
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2293.

Pūt, pele, uguni, lec pate pelnos,
Lai saka māmiņa meitiņu pūšam.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2294.

Dega sili, dega meži,
Sadeg sila vāverīši.
Zaķīšam, nabagam,
Kamzolīši sadeguši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Vēl liek semta šūdināt,
Vēl liek semta šūdināt
Zaļiem zīda atlokiem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2295.

Dūmi kūp kārkliņos, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Zaķīts dara alutiņu,
Grib dēlam sievu ņemt.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2296.

Es būt' gauži raudājuse,
Aiz smiekliem nevarēju:
Sila zaķis nobadīja
Manu mazu brūtgāniņu.
Ai zaķīti, rakarīti,
Nobadīti brūtgāniņu!
Paga, paga, tu zaķīti,
Es tev' skaisti apdziedāšu:
Kas dzirdēja, kas redzēja,
Zaķam sirmu kumeliņu?
Rībēt vien ierībēja
Mana tēva līdumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2297.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Lec zaķītis cilpu, calpu,
Kamaniņas knipu, knapu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2298.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā man gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītās kamanās;
Rīgā manim gaisma ausa,
Vāczemē saule lēca,
Uz tām Prūšu robežām,
Meitu māte vārtus vēra.
Meitu māte brīnījās,
Kuŗas zemes tas puisītis!
Kuŗas zemes tas puisītis
Ar tik daiļu kumeliņu!
- Stalts man auga kumeliņš,
Rīta rasu dzirdināts,
Miežu asniem ēdināts,
Egles skujām noslaucīts.
116 [Bormaņu muižā (Trapenes pag. Vlk)].

2299.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītāsi kamanās.
Rīgas kungi man vaicāja:
Cik tas zaķis tev maksāja?
- Pieci sieki sīkas naudas,
Sesto zelta gabaliņu.
268 [Lustēs (Sīpeles pag. Jg)].

2300.

Es nopirku stulbu zaķi,
Brauc' uz Rīgu ziņģēdams.
Rīges kungi brīnījās:
Kur tu tādu zirgu ņēmi?
- Rīgē pirku, naudu devu,
Vāczemēja kaldināju.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2301.

Grozi acis, gaŗausīti,
Mana tēva kulītē,
Kam tu gāji asnu ēst
Mana tēva druviņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 305 -

2302.

Kāpēc raudi, maziņais?
Zaķīts tevi sabadīja.
Nāks, nāks medinieks,
šaus, šaus zaķīti,
šaus, šaus zaķīti
Par bērniņa badīšanu!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2303.

Kas to teica, kas redzēja
Zaķim bērus kumeliņus?
- Es to teicu, es redzēju,
Es atradu sedlojam.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2304.

Ko tu, zaķi, pukājies
Mana tēva tīrumā?
Iznāks mana tēva suņi,
Novilks tavu kažociņu.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2305.

Jānīts gāja zaķi Ķert
Uz to lielu bērzu birzi.
Pārnāk Jānīts raudādams,
Zaķīts pieri izbadījis.
263 [Dobelē].

2306.

Zaķīšam, nabagam
Treji bērni vasarā:
Pirmie sērsņi, otrie kūla,
Tie trešie rudza ziedi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2307.

Zaķīšam trīs dēliņi,
Visi trīs amatnieki:
Pieterīts kalējiņš,
Jānīts ogļu dedzējiņš,
Jēkabiņš, trešais dēls,
Gaŗas laivas stūrmanīts.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2308.

Zaķīt, zaķīt, baltļipīt,
Tādu tavu melošanu!
Tev lūpiņas pārsprāgušas,
Melu ziņas nēsajot.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2309.

Zaķīts ara līdumā,
žagatiņa brīnījās.
- Ko brīnies, žagatiņa?
Tā vīram jāstrādā!
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 203 [Usmā (Usmas pag. Vp)].

1. Zaķis ara taurēdams,
žagatiņa pasmējās.
- Ko smejies, žagatiņa,
Kad vīram Dievs līdzēja.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2310.

Zaķīts gāja sūdzēties
Uz Dieviņu tētīti,
Sak', Dieviņ tētīti,
Kāda zaķam dzīvīte, -
Auzas braukt, pasiles grauzt!
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2311.

Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam muiža nodegusi:
Zaķīšam sadegusi
Smalku kārklu istabiņa.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2312.

Zaķīts kliedza, zaķīts brēca,
Zaķam muiža nodeguse:
Zaķīšam sadeguši
Paši goda kamzolīši.
40 [Slokā (Rg)].

1. Dūmi kūp, meži deg,
Zaķīts gāja raudādams;
Zaķīšam sadegušas
Tēvu tēvu pastaliņas.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2. Visi meži svila, dega,
Zaķīts skrēja purkšķēdams;
Zaķīšam sadeguši
Lecamie kamzolīši.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2313.

Zaķīts lēca par tīrumu
Septiņiem gabaliem:
Divi ausis, četras kājas,
Septīt' ļipa pakaļā.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Sunīšam, lācīšam,
Tam septiņi gabaliņi:
Divas ausis, četras kājas,
Septīt' aste pakaļā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2314.

Zaķīts līda līdumiņu
Visgarēm Daugaviņu;
Ir vēzītis pukšķināja,
Sav' arklīti taisīdams.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

- 306 -

2315.

Zaķīts raud raudādams,
Kur būs ņemt līgaviņu.
Ņem, zaķīti, līgaviņu
No vāveres meitiņām.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2316.

Zaķīts sauca vāverīti
Pie krūmiņa riekstus malt,
Pie krūmiņa riekstus malt,
Uz čiekura atsēsties.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2317.

Zinu, zinu, bet neteikšu,
Kur baltais zaķis gul:
Aiz upītes kalniņā,
Sīkā kārklu krūmiņā.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2318.

Tauri, lauri, litaurīti,
Kam gulēji saulītē?
Saule lēca, rasa bira,
Suņi pēdu nepazina.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2319.

Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts jāja panāksnos,
Zaķīts jāja panāksnos
Ar sidraba sedliņiem.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2320.

Tup', zaķīti, tīrumā
Uz pelēka akmentiņa,
Sagaidīsi vilku pulku,
Vilki tevi saplēsīs.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2321.

Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustībās.
- Iet', vilciņi, neliegtos,
Nav man goda kamzolīša.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

1. Dūmi kūpa, meži dega,
Zaķīts lēca raudādams:
Zaķītime nabagame
Sadeg goda kamzolīši. -
Vilciņš zaķi aicināja
Sava dēla krustubās.
- Labprāt ietu, nelepotu,
Nav man goda kamzolīšu.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2322.

Cilpu, cilpu, zaķīts skrēja,
Negrib cirst līdumiņu.
Kaut tu manu ļipu cērt,
Ne zariņa nepacelšu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2323.

Aiz kalniņa dūmi kūp, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Seskis dara alutiņu,
Tas tos dūmus kūpināja.
121 [Gulbenē (Md)].

2324.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Seskis dara alutiņu;
Piecas mucas stipra alus,
Zeija krāca krācamā.
224 [Kabilē (Kld)].

2325.

Aiz kalniņa dūmi kūp,
Seskis dara alutiņu.
Pieci graudi, sešas mucas,
Kas par brangu alutiņu!
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2326.

Lai bij nauda, kam bij nauda,
Seskam nauda vēl vairāk;
Seskis gāja par laipiņu,
Nauda vieni žvakšķējās.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2327.

Seskam meskam, ko nes' kulē?
Es to nerād', tas kož rokās.
Silē dzimis, silē audzis,
Pa siekstamis lēkādamis
Kleinām kājām.
224 [Kabilē (Kld)].

2328.

Seskis alu tecināja,
Caur zemīti dūmi kūp;
Salts kā ledus, gards kā medus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

- 307 -

2329.

Seskīts brūvē miežu alu,
Cauri zemi dūmi kūp;
Krupīts nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Krupīts prasa: vai diezgan?
Seskīts atbild: vēl vajag!
220 [Dursupē (Zentenes pag. Tl)].

1. Zaķis dara saldu alu,
Uz celmiņa baļļu lika,
Uz celmiņa baļļu lika,
Caur saknēm tecināja.
Krupis nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!
257 [Apšupē (Džūkstes pag. Jg)].

2330.

Sesciņam laba dzīve,
Kā vienami kundziņam:
Zemītē alu dara,
Caur zemīti dūmi kūp.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2331.

Au, ču, ču, sila vāverīte!
Kas tevi no sila izlecināja?
Mani brāļi medenieki izlecināja.
152 [Raibeniekos (Durbes pag. Lp)].

1. Ai, ču, ču, sila vāverīte!
Tu sila vidū, es sila malā;
Es tevi no sila izlecināšu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

2332.

Ej gulēt, vāverīte,
Nesnaudusi vakarā;
Rītā agri cēlusies,
Notek sila gabaliņu.
190 [Kuldīā].

2333.

Es aizjūdzu vāverīti
Rakstītās kamanās,
Aizgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglainē.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Ko nedaru, jauns būdams,
Lielu vaļu turēdams:
Nosapinu vaska važas,
Iesajūdzu vāverīti,
Atgrožoju zelta grožu,
Lai neskrēja eglienā.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2. Brāļam braucu sievu ņemt,
Zaķi jūdzu kamanās,
Aizgrožoju zelta grožus,
Lai neskrēja eglajā.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

3. Citi puiši zirgus jūdza,
Es aizjūdzu sermuliņu;
Aizgrožoju zelta grožu,
Tas ieskrēja eglītēs.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2334.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pati brida dziļus dubļus,
Bērnus laipu laipināja.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2335.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate (pati) guļ siliņā,
Bērni sila maliņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Gudra sila vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Bērni gula siliņā,
Pati sila maliņā!
Gudra meitu māmuliņa,
Gudri meitas audzināja:
Pati gula istabā,
Meitas slēdza klētiņā.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2336.

Gudra sila vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Pate (pati) ēda ciekuriņus,
Bērni alkšņa pumpuriņus.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2337.

Gudra bija vāverīte,
Gudri bērnus audzināja:
Starp priedītes, starp eglītes,
Lai caunītis neredzēja.
216 [Ventspilī].

2338.

Lieli kungi jakti tura
Ar sidraba sunīšiem;
Apzeltīta vāverīte
Par celiņu pārtecēja.
35 [Rembatē (Rembates pag. Rg)].

- 308 -

1. Krustām, šķērsām vāverīte
Pār celiņu pārtecēja;
Pakaļ skrēja medenieki
Ar sudraba sunīšiem.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2339.

Maza bija, bet ražena
Diža meža vāverīte.
Asti viene parādīja
Medinieka sunīšiem.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2340.

Mudīga, mudīga sila vāverīte,
Ne suņi panāca, ne medenieki.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2341.

Pieci pirksti vāverei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Lec zariņu no zariņa,
Kaitin' manu bāleliņu.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2342.

Skopa, skopa vāverīte,
Otras māsas nemieloja;
Pūriņā sapelēja
Kodoliņu plācenīts.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2343.

Tec pa ceļu, vāverīte,
Nava pēdu dzinējiņu,
Rītu snigs balti sniegi,
Tad būs pēdu dzinējiņi.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2344.

Trīs kundziņi, trīs sulaiņi
šāva vienu vāverīti;
Vēl tā pate uzkliboja
šmīdras egles galiņā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2345.

čabu, čabu vāverīte
Ar meitām kambarī;
Jauni puiši aiz durvīm
Zābaciņus klabināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Viču, vaču vāludzīte
Ar meitām istabā;
Jauni puiši, vanadziņi,
Aiz lodziņa klausījās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2346.

Vāverei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzentiņi;
Lec priedē, lec eglē,
Zeltu vien birdināja.
224 [Kabilē (Kld)].

2347.

Vāverīte kuplastīte,
Ar meitām danci veda;
Ar puišiem vien neveda,
Kam tie auga strēlenieki.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čibu, čabu, vāverīte
Ar meitām istabā;
Ar puišien ienaidā,
Kam tie auga medinieki.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2348.

Vāverīte kuplastīte,
Jaunus puišus kaitināja:
Lec priedē, lec eglē,
Lec kuplāi ozolā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

2349.

Vāverīte malti gāja,
Sesku sūta druviņā;
Samaluse, izcepuse,
Panāk sesku celiņā.
79 [Jumurdā (Jumurdas pag. C)].

2350.

Vāverīte noderēja
Ar caunīti skrieties iet.
Vāverīte sētā skrēja,
Caunīt' sila biezumā.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2351.

Vāverīte purvu brida
Sarkanāmi kājiņām;
Es nevaru purva brist,
Baltas zeķes kājiņā.
393 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2352.

Vāverīte sukā vilnu
Sausas egles galiņā;
šim sprodziņa, tam sprodziņa,
Man ar visu kodeļiņu.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

- 309 -

2353.

Vāverīte trakšķināja
Ar meitām maltuvē;
Ieraudzījsi medinieku,
Skrien pa logu siliņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2354.

Vakars nāce, vāverīt,
Kad tu tiksi siliņā?
Vai gribēji šo naktiņ'
Uz cintiņas pārgulēt?
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2355.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā!
Gaŗa būs šī naksniņa
Zem eglītes pārgulēt.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2356.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā;
Ja nevari pasteigties,
Gul eglītes zariņā.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2357.

Vakars nāca, vāverīte,
Steidzies egles galiņā!
- Laba būs šī naksniņa
Pie celmiņa pārgulēt.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)].

2358.

Cipu, capu, vāverīte
Ar ezīti riņķi grieza;
Kamēr ezis riņķi grieza,
Vāver' koka galiņā.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2359.

Citi jūdza sirmus bērus,
Es aizjūdzu vāverīti,
Es aizjūdzu vāverīti
Rakstītās kamanās.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2360.

Adāt, meitas, ko adāt,
Vilkam zeķes noadāt!
Vilkam kājas nosalušas,
Sila malu tekājot.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)], 1191 [Ēveles draudzē], 121 [Gulbenē (Md)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2361.

Ai, ai, aijajā,
Es braucīšu siliņā!
Es redzēju vilkam ragus,
Zaķam zaļu cepurīt'.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2362.

Vai Dieviņi, vai Dieviņi,
Vilkam liela tēva zeme:
Visi krūmi, pļavas stūŗi,
Vis' vilkam piederēja.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2363.

Ai vilciņ, ai vilciņ,
Tu bij' Dieva darbenieks;
Ni tev māte kulē lika,
Ni ielika cibiņā.
110 [Cēsīs].

1. Vilkam labi, vilkam labi,
Ni tam vāģu, ni ragavu;
Ni tam māte klaipu cepa,
Ni tam lika kulītē.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2364.

Oi vilciņ, oi vilciņ,
Tu izaugi nerājams!
Dienu ganus klīdzināji,
Nakti suņus kaucināji.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2365.

Vai vilciņi, vai vilciņi,
Tu jau biji nekristīts,
Kuŗš vien tevi ieraudzīja,
Visi tevi ulināja.
1311 [Apē (Vlk)].

2366.

Ar vilciņu artu gāju
Celmainā līdumā.
Velc, vilciņi, raudādams,
Kam nokodi kumeliņu.
1311 [Apē (Vlk)].

2367.

Ar vilciņu mežā braucu,
Lielu krāvu vezumiņu.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 310 -

2368.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Ar pelēci pavados.
Velc, vilciņ, raudādams,
Kam apēdi pelēcīti.
1311 [Apē (Vlk)].

2369.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkti tabaciņas.
Nopirk' siļķes, nopirk' sāli,
Nopirk' tēvam tabaciņu.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2370.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkt tabaciņu.
Nosprāgst vilks, salūst ragus,
Izput tēva tabaciņš.
216 [Ventspilī].

2371.

Ar vilciņu Rīgā braucu
Tēvam pirkti tabaciņu.
Tēvam pirku tabaciņu,
Mātei saldu cukuriņu,
Ēd, māmiņa, cukuriņu,
Tētiņam tītīdama.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2372.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Tēvam pirkt tabaciņu,
Vilciņš kauca, vilciņš brēca:
Kaut pārtrūktu dzeņaukstīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2373.

Ar vilciņu Rīgā braucu,
Tēvam vedu tabaciņu.
Velc, vilciņi, raudādams,
Kam apēdi kumeliņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 297 [Lepšukalnā pie Bauskas (Bauskas pag. B)], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2374.

Kas vilkam miežus sēja,
Kas stādīja apenīšus?
Ik vakarus gavilēja
Smalkā priežu siliņā.
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2375.

Gani kliedza, gani brēca:
Vilks noslīka Daugavā!
Nekliedziet, nebrēciet,
Gana tādu jēru zagļu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2376.

Kur, vilcīni, krapšināsi
Ar tiem kaula zābakiem?
Uz lejniekis krapšināšu,
Lejniekiem gobas ņemt:
Citiem jērus, kazlēnīnus,
Citiem mazus kucēnīnus.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2377.

Kur, vilciņi, čunčināji,
Kaulu pieši kājiņā?
- Uz rumbiņu, uz rumbiņu,
Pie tiem rumbas zvejniekiem.
190 [Kuldīā].

2378.

Kur, vilciņi, tu tecēji,
Kaula pieši kājiņās?
- Uz jūrmalu, uz jūrmalu,
Zvejniekiem tiesas spriest:
Trīs zvejnieki saplēsās
Uz to vienu reņģes galvu.
108 [Veismaņu pagastā (Vaives pag. C)].

2379.

Kur, vilciņ, tu tecēsi
Ar tiem kaula nadziņiem?
- Tek' uz Rīgu sūdzēties,
Suņi manu ādu plēsa.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2380.

Meitiņas, māsiņas, aunietasi kājiņas,
Būs jums šovakar lēcienīši:
Vilciņš aizveda lapsiņas meitiņu,
Sila malas trīcēja dancojot.
Gan bija koklīšu, gan stabulīšu,
Gan bija meitiņu dancotāju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2381.

Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Citam aste kā kodeļa,
Citam ausis kā lemeši.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

1. Septiņ' vilki traļļus sita
Apkārt brāļa siena kaudzi;
Citam acis kā skriemeļi,
Citam ausis kā lemeši.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)], 65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 311 -

2382.

Pieci vilki danci veda
Ap to lielu siena kaudzi;
Kaut būt' kungi zinājuši,
Tur būt' laba muižas vieta.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2383.

Pieci vilki vilku vilka,
Otri pieci brīnējās,
Otri pieci brīnējās,
Ka tie pieci stīvējās!
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2384.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ezariņu;
Divi kalti, trīs nekalti,
Visi līdza stīvējās.
39 [Skrīveŗos (Skrīveŗu pag. Rg)].

2385.

Pieci vilki vilku vilka
Pa sludenu ezariņu;
Visi pieci nepavilka,
Astes vien kustināja.
11 [Jaundubultos (Rīgas Jūrmulā)].

2386.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidenu ledutiņu;
Visi pieci piekusuši,
Visi astes atšāvuši.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2387.

Pieci vilki vilku vilka
Pa slidošu ledutiņu;
Visi pieci vienis prātis,
Visi astes kustināja.
1311 [Apē (Vlk)].

2388.

Skaiti, vilks, pātarus!
- Es, tēvs, nemāku.
Kazuļi, jēruļi,
Tie mani pātari.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2389.

Vilka māte gauži raud,
Nemāk bērni stabulēt;
Lācīšam div' dēliņi,
Abi labi dravinieki.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2390.

Vilka māte, nabadzīte,
Božītiesi božījās:
Izstellējse savus bērnus
Bez cimdiņu medībā.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

2391.

Vilkam labi, vilkam labi,
Vilkam liela tēva zeme,
Zaķīšam(i), nabagam,
Ar uguni nosviluse.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2392.

Vilks ar lapsu strīdējās
Augsta kalna galiņā:
Vilkam kaula kažociņš,
Lapsai zīda zalubīte.
280 [Kroņa Udzē (Bērzes pag. Jg)].

2393.

Vilciņš alu padarīja,
Lapsa dedza brandavīnu:
Tie gribēja šoruden
Savus bērnus godināt.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2394.

Vilciņš alu padarīja,
Savu radu gaidīdams;
Visas purvu purvmalītes,
šļaukstēt vien šļaukstējās.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2395.

Vilciņš būdu darināja
Biezajā eglājā;
Kad atnāks miglas rīts,
Jēriem braukt ormaņos.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2396.

Vilciņš dancoja, sila mala trīcēja:
Vilciņš paņēmis lapsiņas meitu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2397.

Vilciņš kāzas sataisīja
Pašā siena laiciņā.
Vilks aiz galda, lāc's aiz galda,
Ziemels galda galiņā.
380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Vilciņam kāzas bija
Pašē lapu laiciņē;
Pieci vilki panākstē,
Lācis galda galiņē.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 312 -

2398.

Vilciņš kliedze, vilciņš brēce,
Vilkam bērni nosaluši.
Kur nu būs jēru zagli,
Aitu bērnu rājējiņi?
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2399.

Vilciņš misas pasmeķējis,
Visus purvus izdancojis;
Kaut dabūtu alutiņu,
Kokiem saknes izspārdītu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2400.

Torķis (=vilks) sēd aiz vārtiem,
Gaida drilli (=kazu) izeitam;
Pavaicāja sētlaipim (=kaķim),
Kur gulēja aldermaņi (=suņi).
224 [Kabilē (Kld)].

1. Stoķis (=vilks) tup aiz vārtiem,
Gaida kramausi (=cūku) izietam;
Pavaicāja sētložņam (=kaķim),
Vai lodurs (=suns) ir mājās.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

2401.

Vilks dara alu niedrājā,
Aicina kaziņu dancīša vest.
- Neiešu, neiešu dancīša vest,
Kam manus bērniņus aiznesavi.
330 [Kaldabruņās (Rubenes pag. Il)].

2402.

Gudra caunīt' i bijusi,
Gudri bērnus audzējusi:
Kad kājiņas apāvusi,
Tad ielaida siliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2403.

Caune auda audekliņu
Zaļajāi priedītē,
Zīda nīts, zelta šķiets,
Sudrabiņa atspolīte.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2404.

Caune auda audekliņu
Sausas egles galiņā;
Atskrej vēja vanadziņš,
Sajauc caunes audekliņu.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2405.

Caune guļ kārkliņos,
Zelta kurpes kājiņās;
Jauni puiši bandenieki,
Nava tādu zābaciņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2406.

Caune mežu izdevuse,
Vāverīte nopierkuse;
Izdzierduse lūšu māte,
Sit plaukstīnu plaukstīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2407.

Caune mete audekliņ'
Gaŗas egles galiņā:
Atjāj Dieva div' dēliņi,
Sajauc caunes audekliņ'.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2408.

Cauna meta audekliņu
Pa sīkāmi priedītēm;
Sajāj caunas medinieki,
Sajauc caunas audekliņu.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2409.

Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Skrien bitīte, sit spārniņus,
Sajauc caunes audekliņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2410.

Caune meta audekliņu
Sausas egles galiņā;
Vāverīte uzgājusi,
Sajauc caunes audekliņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 115 [Jaunbilskā (Bilskas pag. Vlk)], 224 [Kabilē (Kld)].

2411.

Caune meta audekliņu
Staiga purva maliņā;
Kas godīgs tēva dēls,
Saņem caunes audekliņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2412.

Caune silu pārdevuse,
Vāverīte atpirkuse;
I šodien caunes bērni
Ar vāveri ienaidā.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

- 313 -

2413.

Caune silu pārdevuse,
Vāverīte atpirkuse.
šodien tek caunes bērni
Sila malu raudādami.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)], 381 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2414.

Caune vilka audekliņu
Visgaŗām sila malu;
Liela pulka irbju nāca,
Sajauc caunes audekliņu.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2415.

Cauna vilka audeklīti
Visgaŗām sila malai.
Velc, caunīt, manu tiesu
Jel celmiņa galiņā.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2416.

Caunītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie nobira skanēdami
Pa zariņu zariņiem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2417.

Caunītei pieci pirksti,
Pieci zelta gredzeniņi;
Tie skanēja, tie zvadzēja
Pa zariņu zariņiem.
190 [Kuldīā], 282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

1. Pieci pirksti caunītei,
Pieci zelta gredzentiņi;
Visi pieci noskanēja,
Eglītē uzlecot.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2418.

Jūgsim cūcīnu silītē,
Brauksim Rīgas pilītē.
Rīgas kungi brīnēsies,
Kādi viesi še atbrauca.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2419.

Cūk' ar vepri kaudzi meta
Viņā lauka galiņā;
Suns ar kaķi sviestu dara,
Viens otram nedodami.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2420.

Cūka taisa čabuliņas,
Jākāpj zīļu ozolā;
Ikām cūka čabas taisa,
Jau zīlītes nobirušas.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2421.

Cūka cepe kukulīti,
Sakās braukt ciemiņā.
- Kādu velnu viešņa nāk
Ar tik gaŗu deguniņu!
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2422.

Cūciņa ceļu tek,
Sivēniņi ceļa malu,
Austiņas kustināja,
Kājiņas čabināja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2423.

Cūku man seglojiet,
Jūdziet kazu kamanās,
Lai es braucu uz Maskavu,
Uz citiem lielmaņiem.
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

37147.

Ar kaķīti Rīgā braucu,
Pieci zirņi vezumā;
Kaķīts vilka raudādams,
Es turos atspēries.
281 [Neretas Jk].

37148.

Ai kačeiti Reigā brauču, kaļado, kaļado,
Na ai bāru kumeleņi, kaļado, kaļado,
Reigas kungi breinuojās, kaļado, kaļado,
Kaidi leišūs kumeleņi, kaļado, kaļado.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37149.

Aurū rū rūru,
Mūs kaķei bērni!
Kas tos ģeleroja?
Sudmaļā runcis.
605 [Skolas].

37150.

Brauc, runcīti, rīdziņā,
Ar to peļu vezumiņ'!
Būs kungiem garda gaļa,
Peļu ādu kažociņ'.
286 [Nītaures Rg].

- 314 -

37151.

Ilzīte pie galda,
Bildīte rokā;
Kačiņa pie krāsnes,
Kaķīte rokā.
94 [Dunikas Lp].

37152.

Incīt, kaķīt,
Lec ozolē,
Met man zīlīt's
Pa vienam zemē,
Man mazs rociņ',
Es var lasīt.
445 [Ugāles Vp].

37153.

Incīt, kaķīt, pīsim vīzīt,
Rīt būs salniņa, brauksim Rīgā,
Atvedīsim bērniņam
Pilnu maisu kliņģerīš'.
373 [Sarkaņu Md].

37154.

Incīts, kaķīts Rīgā brauca
Ar to peļu vezumiņu.
Rīgas kungi brīnījās,
Kas kaķīšam vezumā.
Kaķīšam peles čīkst
Pa to lielo vezumiņu.
146 [Jaungulbenes Md].

37155.

Kaķam sieva, kaķam bērni,
Kaķam nauda maciņā;
Nei man sievas, nei man bērnu,
Nei man naudas maciņā.
46 [Beļavas Md].

37156.

Kaķis brauca sievas ņemt,
Circens māju apsargā.
Nu ir laiks pelītēm,
Astes griezti gredzelē.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37157.

Kačeits būrkš, kačeits ņaud,
Iz pagaļas sādādams.
Vīnu pjaleiti nūgiva,
Nu tuos kungi daļis prosa.
247 [Makašānu Rz].

37158.

Kaķīts raud(a), kaķīts ņauda,
Uz pagales tupēdams;
Kaķīšam, nabagam,
Liela pele pasprukuse.
241 [Lubānas Md].

37159.

Kaķīts gauži noraudāja,
Uz akmeņa tupēdams.
Ar astīti noslaucīja,
Savas gaudas asariņas.
410 [Stāmerienas Md].

37160.

Kačīts kurmi dancynuoja,
Sikstiņā turādams.
Voi tu, okls, naredzēji,
Ka es zemes oruojiņš?
326 [Preiļu D].

37161.

Kačeit(s) kūrmu dancynuoja,
Siksniņā turādams.
Tys jam tyka, tuo vajag,
Vysu zīmu leidējam.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37162.

Kačīti, brincīti,
Ama obi kuozuos;
Tev gaļas gūrniņš,
Man ola stūpiņš.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

371621.

Kačeiti, brindzeiti,
Juosim kuozuos;
Tu turēsi skolu,
As dzeršu olu.
425 [Šķaunes (Landskoronas) Ldz].

37163.

Kačeit, brencīt,
Pastabulej;
Lai meitas doncoj,
Lai puiši veŗas.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37164.

Kaķis ķērni sadauzīja,
Krējumiņa meklēdams.
Turēsim lielu tiesu,
Liksim kaķi cietumā.
605 [Skolas].

37165.

Kaķīts muns labs draudziņš,
Apēd's ciema plācenīšus;
Es gribēju rītā iet
Ar puisīti laulāties.
Kad nu cepšu, kad nu iešu,
Kad nu iešu laulāties?
179 [Katriņas C].

- 315 -

1. Kaķīts manis labs draudziņis,
Apēd piena plācenīti;
Es paliku negājusi
Ar puisīti laulāties.
605 [Skolas].

37166.

Vai, kačeit, lapaceit,
Kam apiedi pluoceneiti?
As dūmuoju cīmā īt,
Nūnest mozim bierneņim.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37167.

Kaķīts, peļu junkurīts,
Brauc uz Rīgu sievu ņemt,
Runci, runci, lādē plinti,
Peles bērni Ķīvējās!
147 [Jaunlaicenes Vlk].

371671.

Runcīts, peļu junkuriņš,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt.
Nu tik prasa, vai ir biezs
Sievas tēva naudas maks?
184 [Ķēču Rg].

37168.

Kaķīts, peļu junkurītis,
Par pelēm valdinieks.
Peles kraun vezumā,
Brauc uz Rīgu sievas ņemt.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37169.

Kur, runcīti, tu tecēsi
Ar basāmi kājiņām?
Teku ciema puišus celt,
Zirgi astes noēduši.
443 [Turlavas Kld].

37170.

Kačeišam treis bērnīši,
Vysi treis stoļereiši:
Pīters nažu kalējiņš,
Seimans ūgļu dzēsējiņš,
Pats mozais Jākupeņš
Sudobreņa bērējiņš.
174 [Kārsavas Ldz].

37171.

Ko jele, Ilzīte,
Uz krāsnes skaties?
Kaķe ausis rubināja,
Uz krāsnītes tupēdam'.
94 [Dunikas Lp].

37172.

Nikam tai naskanēja,
Kai kačeišam doncojūt.
Kačeišam četras kuojas,
četri zalta pakaveni.
348 [Rēznas (Rozenmuižas) Rz].

37173.

Nikam tai nareibēja,
Kai kakīšam doncojūt.
Dzelža pīši, kaula nogi,
Pazeltīti spolvu goli,
Tai skanēja, tai zvuordzēja,
Iz cepļa izlācūt.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37174.

Nuocit, bārni, skatītīs,
Kaidi ārmi teirumā:
Pīci uoži orklu vylka,
Runceits ceļa maleņā.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37175.

Pieci kaķi arklu vilka,
Jānīts ara raudādams.
Ko tu raudi, Jānīti,
Gan tev zirgu nopirksim.
605 [Skolas].

37176.

Runceišam malns daguns,
Kai tis malnais trūbeņš:
Pīci žīdi slaucīt guoja,
Nūslaucīt navarēja.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37177.

Ejat, ļaudis, skatītīs,
Kaidi jūki aizkruosnē:
Pele kaki pīšmaukuse,
Pat' aizskrēja peikstādam'.
389 [Silajāņu Rz].

37178.

Kaļada, kaļada,
Tec, peleite, zierņu zogtu, kaļada, kaļada,
Atnes maņ, pīzoguse, kaļada, kaļada,
Kaiže tevi nasagiva? kaļada, kaļada,
Es ībāgu aliņā, kaļada, kaļada.
26 [Asūnes D].

37179.

Kur tu teci, ruda pele?
Mežā teku lubas plēst.
Lubas tevi nositīs,
Kur ta tu glabāsies?
104 [Ēdoles Vp].

- 316 -

37180.

Muni bruoļi, nabadzeņi,
Peles vede vazumā;
Garom braucūt kaču krūgam,
Kači peles izvolkuoja.
605 [Skolas].

37181.

Pelīt' grūda, pelīt' mala
Sevim baltu plācenīti;
Sagrūduse, samaluse,
Iebēg pate aliņā.
599 [Kurzeme].

37182.

Pelīt' peld pa Daugavu
Pelēkām austiņām.
Puisīts sauca "šigu, šigu",
Cerē savu kumeliņ'.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37183.

Tā, pelīte, gan atteci,
Kā kaķīts tev's neredz;
Kad kaķīts ieraudzīs,
Tad viņš tevi apēdīs.
373 [Sarkaņu Md].

37184.

Tec, pelīte, zierņu zogtu,
Atnes bārnim, pīzoguse;
Atnes bārnim, pīzoguse,
Pylnas obu azūtītes.
593 [Rēzeknes apr.].

37185.

Opsasā, trallalā,
Suņam raibi kamzolīši!
Es māmiņai viena meit(a),
Man nav raibu kamzolīš'.
119 [Gaujienas Vlk].

37186.

Sprēdit, meitas, audit (meitas).
Boltu linu paladziņu;
Muns sunīts nagulēja
Bez boltuo i paladziņa.
466 [Vārkavas D].

37187.

Suns suņam kurpes šuj,
Kas nabaga kaķīšam?
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

37188.

Suņi, suņi, konkoruoti,
Kači, kači, vaiņukuoti;
Suņim trīc konkoreiši,
Kačim zeiļu vaiņuciņi.
389 [Silajāņu Rz].

37189.

Vērpu, vērpu, pampaļājos,
Sunim bikses, kaķim vamzis.
149 [Jaunpils Tk].

37190.

Ai lapsiņa, gudriniece,
Trejād' tu amatniece:
Māki zagt, māki vilkt,
Māki citus pajokot.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37191.

Dzjārv' or lopsu pīdzārušys,
Gul kuojenis kratjeidamys,
Vylks nūcīst navarēje,
Smējēs, zūbus kleperēje.
606 [Vitebskas guberņa].

37192.

Lapsa koda riekstu čaulu
Liela ceļa maliņā;
Pārkož lapsa rieksta čaulu,
Es pārlauzu pamažiņu.
89 [Dricēnu Rz].

37193.

Oi luocīti, oi luocīti,
Mes div' leli naudinīki:
Tev bij mežā treis muižiņas,
Man buoliņu etslēdziņi.
605 [Skolas].

371931.

Ai lācīti, platkājīti,
Samīsam biksītēm;
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Dzersam bikšu līkapus (līkaupiņus).
358 [Rugāju Abr].

37194.

Lācis savu sievu pēra,
Pavadā vadīdams.
Ai lācīti, ko tu dari,
Tevis sieva nemīlēs!
605 [Skolas].

37195.

Apsedloju biržu sesku,
Jāju sievu lūkoties.
Vienāi taures pūtienāi
Sešas jūdzes caur zemīti;
Prūšu zeme, liela zeme,
To uz dienu cauri jāju.
427 [Tadaiķu Lp].

- 317 -

37196.

Apsegloju bēru sesku,
Jāju prūšu zemītē.
Prūšiem kungi brīnījās,
Kāds Kurzemē kumeliņš.
378 [Seces Jk].

37197.

Apsedloju melnu sesku,
Jāju sievas lūkoties.
Prūšu zeme, liela zeme,
Uz deviņu cauri jāju;
Nojāj Prūšu muiželē,
Tad sviedriņus noslaucīju.
605 [Skolas].

37198.

Seskis brūvē alutiņu,
Pa zemīti dūmi kūp;
Kas kait seskam nebrūvēt,
Pašam mieži, pašamrudzi.
149 [Jaunpils Tk].

37199.

Seskis ecēj' atmatā,
Pieci zēni sagrābis;
Vāvērīte stabulēja,
Seska teļus ganīdama.
32 [Babītes (Piņķu) Rg].

37200.

Aiz kaļneņa dyumi riuga,
Kas tūs dyumus kiupynova?
Vuovereite pierti kiura,
Sovus bārnus piertī vedja.
170 [Kapiņu D].

37201.

Aizadaga stuovaušam
Žagariņu ustabiņa,
Sasytuos vuoverīte
Obejomi plaukstiņom.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37202.

Žīdiņš kūla vāverīti,
Aiz ļipiņas turēdams;
Ak tu tavu traku žīdu,
Kam tik skaistu putnu kul?
192 [Kosas C].

37203.

Gudra, gudra vouverīte,
Nu zariņa zariņā.
ša bej tavs gudrumeņš,
Muna bruoļa rūceņā.
143 [Jāsmuižas D].

37204.

Laba dzīve, laba dzīve,
Vāverītes bērnīniem:
Ne tās koda vilki, lapsas,
Ne ar ciema puisēnīni.
192 [Kosas C].

37205.

Nevienam tāda dzīve,
Kā tai meža vāverei:
Ir tai sēnes, ir tai rieksti,
Ir tai brūns kamzoliņš.
192 [Kosas C].

37206.

švyku, švaku vuoverīte
Pa apsītes lapiņom,
Rīkstu čaulas kūdiedama,
Kūduliņus svaidiedama.
314 [Pildas Ldz].

37207.

šūpo, eglīte,
Vāveres bērnus;
Es pate šūpoju
Bāliņam.
302 [Pampāļu (Ezeres) Kld].

37208.

Vakars nāca, vāverīte,
šaujies egles galiņā;
Rudens nāca, tautu dēl(s),
Taisies ņemt līgaviņu!
443 [Turlavas Kld].

37209.

Vaļa mana, liela vaļa,
Ko ar vaļu nedarīt;
Izlej vaska kamaniņas,
Iejūdz sila vāverīti.
443 [Turlavas Kld].

37210.

Vuovereite gauži raud,
Sovu bārnu gaidīdama.
Raudi, raudi, vai naraudi,
Tovi bārni nūsleikuši.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

- 318 -

37211.

Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Augšā egles galotnē,
Lai vējiņis žužinā(ja).
605 [Skolas].

1. Vāverīte gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Pate sēd kalniņā,
Bērni tup lejiņā.
605 [Skolas].

37212.

Vecais gaida izaplēties,
Kas no meža iztecēs.
Iztek ezis šņukstēdams,
Vāverīte šņaukādama.
39 [Bārtas Lp].

37213.

Doncojam, dzīdojam
Vilciņa kuozuos;
Navede vilceņš
Lopseņas meitu.
466 [Vārkavas D].

37214.

Gauži raud vilka māte,
Bērni nemāk jēru Ķert;
Lapsiņai ir piecas meitas,
Visas māk zaķus ķert.
241 [Lubānas Md].

37215.

Kas kaitēja nedzīvoti
Diža meža maliņāi:
Pieci vilki vilku vilka,
Seši jūdza kumeliņu.
605 [Skolas].

37216.

Kas tev bēdas, jēru zagli,
Ko var sieva nopelnīt?
Priekšautiņu, lakatiņu,
To var sieva nopelnīt.
48 [Bērzaunes Md].

37217.

Klusit, bārni, naraudit,
Vylks aiz lūga klausējuos;
Vylks aiz lūga klausējuos
Bosajomi kuojiņomi.
143 [Jāsmuižas D].

37218.

Kur mēs, divi ubadziņi,
Tebēciņu globuosim?
Vylks apēde aviniņu
Ar vysimi radziņim.
414 [Stirnienes Rz].

37219.

Maņ bej taidis vuciniņš
Pazelteitim radziņim;
Es atdevu vilciņami
Par rasnūi volūdiņu.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37220.

Pīci vylki vylku vylka,
Muna vylka napavylka.
Luoceits savu muomuleņ(u)
Kai leiguot nūleigava.
326 [Preiļu D].

37221.

Pieci vilki kuili vilka
Pār paldo ezeriņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas pamātes kuilīts bij.
235 [Litenes Md].

37222.

Pieci vilki vilku vilka
Pa ābola līdumiņu;
Lai tie vilka ar velniem,
Tas bij tautu netiklīts.
399 [Skujenes (Pils-Skujenes) C].

37223.

Skauģis (vilks) tup sētmalā
Gnīdaušus (cūkas) skaitīdams;
Pavaicā sātlapam (kaķim),
(Vai) baldūns (suns)istabā?
239 [Lizuma C].

37224.

Vylkam cepu kukulīti,
Sānoluos mārcādama;
Lai sacēja tys viļceņš:
Itī beja boda godi.
605 [Skolas].

37225.

Vilciņš kauca, vilciņš brēca,
Vilkam kājas nosalušas,
Meža malu tekājot.
7 [Aizkraukles Rg].

37226.

Viļciņš klīdza, viļciņš brācja,
Začam muiža sadag(use);
Vēl sadaga začīšam
Puorīts zalta zuobaciņ'.
326 [Preiļu D].

- 319 -

37227.

Vilciņš gauži nūrauduoja,
Uz akmeņa tupādams;
Ar asteiti nūslaucēja
Sovas gaudas asareņas.
358 [Rugāju Abr].

37228.

Vilkam labi, vilkam labi,
Navalk ratu, ni ragavu;
Āžam radziņu norāvs,
Skrej pa silu taurēdams.
605 [Skolas].

37229.

Vylkam labi, vylkam labi,
Ni jam rotu, ni rogovu;
Sovu tāvu, muomuleņu,
Sileitē vyzynuoja.
465 [Varakļānu Rz].

37230.

Viļciņš kuozas sataisīja
Patī sīna laiciņā:
Sulu buca, guoršu kotls,
Sausa stībra stabulīte.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37231.

Ai zakīti, buorenīti,
Kur gulēji šū naksniņu?
Aiz upītes leiceitī,
Boltajā duobulā.
170 [Kapiņu D].

37232.

Ai začīt, buorenīt,
Kur tu beji šūvosor?
Aiz upītes sīnu pļuovu,
Uobuliņa leicītī.
326 [Preiļu D].

37233.

Ai zaķīti gaŗausīti,
Tu to melu nenesāi;
Atnāks manis bāleliņis,
Saķers tevi rociņāsi.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37234.

Aiz kalniņa lejiņā
Zaķīts kūla līgaviņu;
Aiz kauniņa nedrīkstēju
Uz to pusi pavērties.
99 [Dzelzavas Md].

37235.

Dīvs paleoiz tev, zakeit,
Salcavica piertiņā,
Lobus dorbus darējūt.
170 [Kapiņu D].

37236.

Es iejūdzu raibu zaķi
Rakstītāse kamanās;
Tas derēja tumsā braukt,
Līdz uzlēca mēnestiņis.
94 [Dunikas Lp].

37237.

Es aizjūdzu raibu zaķi
Rakstītāsi kamanās;
Velc, zaķīti, atspēries,
Kam man zirgu nobadīji.
192 [Kosas C].

37238.

Es nošāvu aklu zaķi,
Ved' uz Rīgu dancināt.
Rīgas kungi brīnījās,
Kā var aklis tā dancot?
Izdur, Dieviņ, kungam aci,
I kundziņis tā dancos.
235 [Litenes Md].

37239.

Man bij viena raiba kuņa, raiba kuņ',
Samedīju aklu zaķi, aklu zaķ',
Ved uz Rīgu dancināti, dancināt.
Rīgas kungi brīnējās, brīnējās,
Kā var aklis tā dancot, tā dancot.
75 [Cirgaļu (Aumeisteru) Vlk].

37240.

Kas tur beja, kas nabeja
Kiumas lopsas kristobuos?
Zakeits nabags iztecēja
Saplūseitu kažūciņu.
143 [Jāsmuižas D].

37241.

Kuo, zakeit, tu tuloj
Munas šņūres ruguojūs?
Atskrīs muni tāva suņi,
Nūviļks tovu kažūceņu.
143 [Jāsmuižas D].

37242.

Labi beja maņ dzeivuot
Manajā siliņā:
Zakīts munys cylys ora,
Paipaliņa apecēja.
605 [Skolas].

- 320 -

37243.

Ļiku, ļaku, zaķēnī,
No kalnīna lejīnā;
Ieraudzīs ciema suņi,
Noķers tevi, apēdīs.
192 [Kosas C].

37244.

Meitai pupi, kazai ragi,
Zaķam ļipa pakaļā.
61 [Brenguļu (Vecbrenguļu) Vlm].

37245.

Nākat, bērni, skatīties,
Kādi ērmi tīrumā:
Zaķīts kūla kankālīšus
Ar pakaļa kājiņām.
605 [Skolas].

37246.

Navarēju, navarēju
Be suneiša nūdzeivuot;
Duorzi meža maleņā,
Zači jādja kuopusteņš.
324 [Priekules Lp].

37247.

Reibēt vīn i nūreibēja
Pa ziernīšu leidumiņu;
Tī doncuoja zaķa zyrgs,
Auziņom pabaruots.
605 [Skolas].

37248.

Sniegi, sniegi, vējputeņi,
Meža putni kāzas dzeŗ:
Vilks paņēma lapsas meitu,
Zaķīts sila vāverīti.
435 [Tilžas (Kokorevas) Abr].

37249.

štik, štik, začeits lēce
Uz mīzeiša meiteņom;
Mīzeišam bej skaistas meitas,
Tur var nakti puorgulēt.
579 [Viļāni Rz apr.].

37250.

Tu, zaķīt, gaŗausīt,
Tu man skādi padarīji;
Rudziem asnus nokodīji,
Āboltiņu izlēkāji.
443 [Turlavas Kld].

37251.

Vysa trīc syla mola,
Ar začīti doncojūt:
Začeišam zalta kūrpes,
Man sudobra zuobaceņi.
326 [Preiļu D].

37252.

Zaķīts dara gardu alu,
Caur zemīti dūmi kūp;
Kuŗš puisītis nodzērās,
Visas biksas nodrebēja.
398 [Skrundas Kld].

37253.

Zaķīts dara alutiņu
No kaķīša pēdiņām;
Sanākuši, sabraukuši
Salda alus dzērājiņ'.
410 [Stāmerienas Md].

37254.

Zaķīts saldu alu dara
Kumelīna pēdīnā;
Trīs graudīni, sešas mucas,
Kas par saldu alutīnu!
94 [Dunikas Lp].

37255.

Zaķītis, gaŗausīts,
Neb' es tavu augumiņ';
Labāk mans tikumiņš
Nekā tavs augumiņš.
473 [Veclaicenes Vlk].

37256.

Zakeits klīdzja, zakeits brēcja,
Zakeišami muiža dag.
Zakeišami sadaguši
Lacamī i kamzuleņi.
Vēļ zakeišam sadaguši
Puoreits zalta zuobaceņu.
143 [Jāsmuižas D].

37257.

Zaķīts kūrmu pydynova,
Siksniņā turādams;
Voi tu okls, naredzieji,
Ka es zemes oruojiņš?
170 [Kapiņu D].

37258.

Zaķīts kūla kankalīšus,
Uz mūrīša tupēdams;
Žagatiņa, balta māsa,
Tā bij galda klājējiņ(a).
130 [Iecavas (Lieliecavas) B].

37259.

Zaķīšam nabagam
Treji svārki vasarā:
Pirmie sēršņi, otrie kūlas,
Tie trešie rudzu ziedu.
605 [Skolas].

- 321 -

37260.

Zaķītim nabagam
Sadeg goda kamzolīši.
Tie bij zīda, kas sadega,
Nu lai samta šūdināja.
270 [Mežotnes B].

37261.

Zaķīšam pelēčam,
Tam māmīna nomiruse.
Meža strazdi apkārt lec,
Asarīnas slaucīdami.
192 [Kosas C].

37262.

Zynu, zynu, bet nateikšu,
Kur boltais zaķīts guļ.
Aiz upītes kalniņā,
Seiku kryumu maliņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37263.

Zī, zī, zīlīte,
Zīle cepa kukuli.
Atskrēja zaķītis,
Sarkanu bārzdiņu;
Sarkanu bārzdiņu,
Kaņepju pieši.
398 [Skrundas Kld].

3. Par putniem.

2424.

Apgāzās baložam
Dīķī kviešu vezumiņš;
Trīs birkavi, seši podi,
Tas baloža vezumiņš.
1181 [Dūres pagastā (Vlk)].

2425.

Balodītis ūzu prasa,
Ozolā tupēdams;
Kur es ņemšu, balodīt,
Man nav ūzu nesātāja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2426.

Dūku, dūku, balodīti,
Kas tavā kuzniņā?
čīčas, pupas, kaņupējas,
Sarkanāsi vabolītes.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Rullu, rullu, cīrulīti,
Kas tavā guziņā?
Tīri mieži, kaņupītes,
Dzeltenais dāboliņš.
300 [Kroņa Misas pagastā (Misas pag. B)].

2427.

Dūku, dūku, balodīti,
Manā griķu druviņā;
Kad es iešu griķu pļaut,
Nocirtīšu deguntiņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)], 271 [Pienavā (Džūkstes pag. Jg)], 3011 [Pomušas un Ārdzes pagastos (Ceraukstes pag. B)].

2428.

Izpucēju balodīti,
Kam celiņa nerādīja;
Man satrūka zelta groži,
Apkārt Bausku važojot.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2429.

Kur tu brauksi, balodīti,
Ar tiem vaska spārniņiem?
Braukš' uz Rīgu, pārdoš' linus,
Pirkšu zelta gredzeniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2430.

Mana tēva ozolā
Pieci simti balodīšu.
Lādēj' plinti līdz galam,
Nošauj' visus balodīšus.
Uz tā viena šāvieniņa
Trīs dieniņas birtin bira,
Trīs dieniņas birtin bira,
Līdz nobira balodīši.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2431.

Pūru, puspūru olu dēj
Mana sieva, balodīte!
- Vai tu rūc, vai nerūc,
Driķos tevi nelaidīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2432.

Pūti, pūti, balodīti,
Ne tu manu bēdu pūti:
Pats tu pūti savu bēdu,
Savus bērnus barodams.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

- 322 -

2433.

Pūti, pūti, balodīti,
Tava sieva nevesela,
Kam tā gāja zirņu zagt
Otra vīra druviņā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Sīlis kliedza, sīlis brēca,
Sīļam sieva nomiruse.
Kam, sīlīti, miežus ēdi
Bandenieka tīrumā?
221 [Engurē (Engures pag. Tk)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2434.

čuči, zelta balodīti,
Cukuriņa būdiņā!
Citi putni savus bērnus
Pa krūmiem izkaisījši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2435.

Ļaudis muļķi, kaisa zierņus,
Es bij' gudra, salasīju
Sarkanajā kulītē.
224 [Kabilē (Kld)].

24351.

Bezdelīga, bezdelīga,
Tavu greznu darījumu!
Tāi dzīvotu mūs' kundzīnis,
Kā vīšķītis satinies.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2436.

Kamēr māte viesi vada,
Tikmēr bērni gaļu cep!
Iztek tauki ugunī,
Vidžu, vidžu, čirrks!
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2437.

Kuko augsti, dzeguzīte,
Laid balstiņu līdz zemei!
Augšā tevi Dieviņš dzird,
Zemē mani bālenīši.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2438.

Kūko birzē, dzeguzīte,
Neba ilgi tu kūkosi:
Atnāks Jānīts, Pēterītis,
Ies' projāmi kūkodama.
259 [Līvbērzē (Līvbērzes pag. Jg)].

2439.

Kuko, kuko, dzeguzīte,
Tu kuko, es lello;
Tu zaļā birzītē,
Es brālīša laukmalā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2440.

Kuko, manu dzeguzīti,
Es pretī atkukošu,
Es pretī atkukošu,
Kā savai māsiņai.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2441.

Kuko, mana dzeguzīte,
Ziedošā ābelē,
Lai zied tavi spārnu gali
Kā ābeles balti ziedi.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)].

2442.

Kuko, mana dzeguzīte,
Zelta laipu laipodama;
Kad pārlūza zelta laipa,
Kuko niedres galiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2443.

Kūko, zelta dzeguzīte,
Nekūkosi rītvakar:
Nošaus tevi rītvakar
Jūras malas zvejnieciņi.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2444.

Kūko, zelta dzeguzīte,
Sudrabiņa ozolā,
Kam atstāji zaļu birzi
Daugaviņas maliņā?
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2445.

Kūkodama dzeguzīte
Pras' ganam kukulīša.
Vai tu traka, dzeguzīte,
Tā ganam pašam nav.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2446.

Kūkodama dzeguzīte
Prasa man kukulīša.
Kur es ņemšu kukulīti,
Man vēl nava arājiņa;
Vēl manam arājam
Māmuliņa kājas āva.
405 [skat. 363. (Dzirciema pag. Tk. Tiņķerē u.c. Kurzemē)].

- 323 -

2447.

Nekūko, dzeguzīte,
Aŗamā zemītē!
Ganiņš tev šautru svieda,
Arājiņš velēniņu.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2448.

Nekūko, dzeguzīte,
Aŗamā zemītē!
Kūko purva maliņā,
Kur neara bāleliņi.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

24481.

Nekūko, dzeguzīt,
Aŗamā zemītē.
Kūko sila priedītē,
Tur tev skaisti atskanēs.
281 [Nītaures, Siguldas un Cēsu apvidū (Rg, C)].

2449.

Nekuko, dzeguzīte,
Mana tēva ozolā;
Skrej pār jūru kukodama,
Kuko niedres galiņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2450.

Nekuko, dzeguzīte,
Ziedošā ābelē;
Ja tev nava cita koka,
Kuko niedres galiņā.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2451.

Ko, dzērvīte, tu klaigā,
Tīru puru bradādama?
- Man nokrita zelta piesis,
Ar ķīvīti dancojot.
226 [Kandavā (Tl)].

2452.

Dzenīšam raibi svārki,
Tam skrodeŗa nevajag;
Dzērvītei gaŗas kājas,
Tai tiltiņa nevajaga.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2453.

Visi putni skaisti dzied,
Dzenis vien nedziedāja;
Kādu Jodu tas dziedās,
Prauli vien vēderā.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2454.

Vai, ezera gaigaliņa,
Tavu skaistu cekuliņu!
Kur tu ņēmi, kas tev deva,
Ūdens virsu līgojot.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)].

2455.

Atskrien jūras gaigaliņa,
Apzeltīti spārnu gali;
Iesameta Daugavā,
Aizsadega Daugaviņa.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2456.

Ko dara, ko dara gaigalu bērni?
Cits sēd zeltā, cits sudrabā,
Cits rauda basām kājiņām.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

1. Ko, jauna būdama, es nedarīju!
Ielēcu gaigaļa laiviņē.
- Ko dara, ko dara gaigaļa bērni?
Cits sēd zeltē, cits sudrabē,
Cits sēd basām kājiņām.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2457.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Div' auziņas vezumā;
Rīgas kungi brīnījās:
Tāds zirdzīnis, tads vezumis.
224 [Kabilē (Kld)].

1. Ar kaķīti Rīgā braucu,
Trīs irbītes vezumā.
Kāds kumeļš, tāds vezums,
Tāds es pats braucējiņš.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2458.

Ar gailīti Rīgā braucu
Div' zirdziņu vezumiņu.
Ar to smagu vezumiņu
Ne radiņi nepazina.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

24581.

A gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezmīnā,
Divi šķiņķi oda gaļas,
Puskukuļa baltas maizes.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2459.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Kamēr pats māju prasu,
Apēd zirgs vezumiņu.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

- 324 -

1. Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Pāts iegāju krodziņā,
Zirgs apēda vezumiņu.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē], 326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2460.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Rīgas kungi brīnījās,
Kas par lielu vezumiņu!
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2461.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi man vaicāja,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vidzemēi audzināju.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)], 28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi brīnējās,
Kur es tādu zirgu ņēmu.
Rīgā pirku, naudu devu,
Vāczemē kaldināju;
Zīda aste, zelta krēpes,
Sudrabiņa pakaviņi.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)].

2462.

Ar gailīti Rīgā brauču,
Trīs zirnīši vezumā.
Rīgas kungi priekšā nāce,
Siekiem naudu merīdami.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2463.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Tāpat arī mājās tiku,
Kā tie citi ceļa vīri.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2464.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Tāpat mani māte gaida,
Kā ir citu ceļa vīru.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2465.

Dziedi, dziedi tu, gailīti,
Ar to kaula deguniņu!
Dziedādams nopelnīji
Kaņepīšu vācelīti.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2466.

Gailis vistu mīļi tur'
Par visim putniņim;
Dabon miezi mēslienāi,
Sauc vistiņu raudādams.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2467.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sudraba vāģīšiem,
Vista sēd vāģīšos,
Cekuliņu grozīdama.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2468.

Gailīts gāja ar vistiņu
Sev vietiņas meklēties;
Vista nesa paladziņu,
Gailīts vārtu atslēdziņu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2469.

Gailīts saka uz vistiņu:
Brauksim miežu tīrumā;
Divi sirmi kumeliņi,
četri vaska skritulīši,
Zelta groži, vaŗa pīcka,
Sudrabiņa iemauktiņi.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Put, vistiņa, put, gailīt,
Brauksim miežu dārziņā;
četri kalti ritenīši,
Pieci sirmi kumeliņi.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2470.

Gailīts saka uz vistiņas:
Kur mēs abi gulēsim?
Dziļa ziema, īsas kājas,
Tāļu salmu gubenīts.
1081 [Veļķos (Veļķu pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2471.

Gailīts saka uz vistiņas:
Līdīsim kaņepēs;
Rītu būs lietus diena,
Nevar tālu vazāties.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 325 -

2472.

Gailīts tek pa priekšiņu,
Kaņepītes bārstīdams;
Vistiņ' tek no pakaļas,
Kaņepītes lasīdama.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2473.

Kas kait gaiļam nedziedāti,
Rītā auzas, vakarā,
Kas nabaga teteŗam,
Sīki bērza pumpurīši.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2474.

Kur tecēji tu, gailīti,
Spalvaiņām kājiņām?
- Es tecēju ciemiņos,
Sav' māsiņu apraudzīt.
224 [Kabilē (Kld)].

2475.

Vista, vista, adi cimdus,
Gailīts taisa ragaviņas;
Rītu būs dziļš sniedziņš,
Tad brauksim Liepājā.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2476.

Vistiņa, gāgiņa, palīdzi dziedāt.
Es tev līdzēšu pautiņus dēt.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2477.

Cibu, cabu, cābulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev došu baltu vistu,
Ar visiem cālīšiem.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)], 274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2478.

Cibu, cabu, cābulīti,
Ielaid mani istabā,
Es tev vērpšu tavus linus,
Tavu linu pakuliņas.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2479.

Cibu, cabu, cābulīti
Ko tu vedi vezumā?
- Sievu vedu, bērnus vedu,
Pats tecēju kājīnām.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2480.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos:
Griezai rudzi piederēja,
Paipalai smalki kārkli.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2481.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa maliņā;
Grieza griez': briestiet, rudzi!
Paipaliņa: pūt(?), pelavas!
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2482.

Grieze griež rudzīšos,
Paipaliņa papardēs;
Grieze griež tīrus rudzus,
Paipaliņa papardītes.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

1. Grieze grieza rudzu lauku,
Paipaliņa ābuliņu.
Griez, griezīte, tīrus rudzus,
Paipaliņa ābuliņu.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2483.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā:
Grieze grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2484.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa pļaviņā.
Aiziet grieze no rudziem,
Paipaliņa no pļaviņas.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2485.

Bijus' ir, bijus' ir
Gulbīšam māmuliņa:
šūpulīti vien atradu
Ezeriņa maliņā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2486.

Kas gulbīti baltu taisa,
Ka ne jūras ūdentiņš?
Kas bērniņus lietā lika,
Ka ne tēvs, māmuliņa.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2487.

Irbe tek lejiņā
Zeltainām kājiņām.
Ko tai bij notecēt,
Zelta kārkli lejiņā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 326 -

2488.

Piederēt piederēja
Irbes meita teteŗam:
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Tam tēvam seši dēli,
Tam būs sešas vedekliņas:
Kristaps ņēma dores meitu,
Ievaldīts cēsolieti,
Jāņam Līze, Lauŗam Kača,
Pēteŗam Madaliņa;
Jēkabam, pastaram,
Tam iedevu irbes meitu,
Tā mācēja maizi cept
No bērziņa pumpuriem.
87 [Liepas muižā (Liepas pag. C)].

2489.

Kaij' sauc, kaij' brēc,
Kaijei bērni pazuduši.
Nebrēc, kaij', nesauc, kaij',
Tavi bērni jūrmalā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2490.

Ķīvīts mani kaitināja
Aiz upītes līciņā;
Kad es skriešu, tad noņemšu
Ķīvīšam cepurīti.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2491.

Ķikotam gaŗas kājas,
Apkārt tek ezariņu;
Man piekusa div' bērīši,
Pēc ķikota dzenoties.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2492.

Ķikutiņš alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Krupīts nesa ūdentiņu
Salīkušu muguriņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2493.

Apkaustīju kraukļam kājas,
Aizstellēju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnījās,
Kam tas tāds kumeliņš?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Es apkalu kraukļam kājas
Tēraudiņa pakaviem.
Es aizjāju Vāczemē
Līdz saulītes lēkumam.
Vāczemnieki brīnējās:
Tavu melnu kumeliņu!
Tavu melnu kumeliņu,
Tavu staltu jājējiņu!
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2494.

Ak tu krupju lakstīgala,
Tavu jauku dziedāšanu!
Man māmiņa maizes deva,
Es tik grazni nevarēju.
190 [Kuldīā].

2495.

Ak tu krupja lakstīgala,
Tavu jauku dziedāšanu!
Man pazuda raibulīte,
Tavu dziesmu klausoties.
194 [Ošniekos (Lutriņu pag. Kld)].

2496.

Ak tu zelta lakstīgala,
Nelaidies rāvienā,
Visi tavi spārnu gali
Zeltītām lāsītēm.
182 [Aizputes un Kuldīgas apriņķos)], 345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sudrabiņa lakstīgala
Nolaidāsi rasiņā;
Visi viņas spārnu gali
Sudrabiņa lāsītēs.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2497.

Es pazinu to putniņu,
Kas dzied vēlu vakarā:
Tā daiļā lakstīgala
Dzelteniemi spārniņiem.
Ai, mīļā lakstīgala,
Dziedi visu vasariņu!
Kas tev kaiti nedziedāti
Zaļajāi birzītē.
3 [Aizkrauklē (Aizkraukles pag. Rg)].

2498.

Kur dziedāji, lakstīgala,
Kad es tevi neredzēju?
- Kuplajāi bērziņāi,
Zemajāi zariņāi.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

- 327 -

2499.

Lakstīgala ciemāi brauca,
Strazdiņš vārtu vērējiņš;
Strazdiņš vārtus neatvēra,
Atveŗ lauka cīrulīts.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2500.

Visi putni skaisti dzied,
Lakstīgala nedziedāja;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

Lakstīgalas dziesma.

2501.

Kur bi, kur bi? - tirgū, tirgū.
Ko pirk', ko pirk'? - zirgu, zirgu.
Cik nodev', cik nodev'? - ort', ort', ort'.
Kāds bi, kāds bi? - klibs, klibs, klibs.
258 [Bērzmuižā (Bērzes pag. Jg)].

2502.

Kur brauksiet, medņa bērni,
Vāģīšos sasēduši?
- Brauksim priežu siliņā,
Smalkajās priedītēs.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Kur brauksiet, sīļa bērni,
Važiņās sasēduši?
Uz lielā priedulāja
Smalkajos ciekuržos.
270 [Ozolu muižā (Ozolnieku pag. Jg)].

25021.

Medisņeica Dīva lyudze.
Kab lapseņu suņs nūrītu:
Tej apēde medņīņei
Vysu pulku medisnānu.
435 [Latgalē].

2503.

Visi ļaudis to zināja,
Ka mednītis burināja;
Cielaviņa, lakstīgala,
Tās bij dziesmu dziedātājas.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2504.

Duju, duju, paipaliņa,
Smalku kārklu krūmiņā;
Ko tai bija nedujāt,
Pilna māga kukainīšu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

1. Ruļļu, ruļļu, cīrulīti,
Papardīšu krūmiņā;
Kas kaitēja neruļļot,
Pilna guza vabolīšu.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2505.

Kuko pūce, lello megnis
Mana tēva ozolā;
Dievs dod man vīram tapt,
Tu noskriesi putēdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2506.

Kur, pūcīt, trikšķināsi
Ar tiem skalu vāģīšiem?
- Braukš' uz Rīgu tiesāties,
Zēni mani plucināja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2507.

Pūce brauca Vāczemēi
Ar baloža māmulīti.
Kur jemsim citu pūci,
Kur baloža māmulīti?
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2508.

Pūce, pūce, pelēķīte,
Citus putnus nicināja;
Pate Dieva sodījama,
Platu galvu vazājās.
121 [Gulbenē (Md)].

2509.

Tu, pūcīte, platactiņa,
Ko tie tavi bērni dara?
- Mani bērni kājas aun
Jāt cāļiem panākstos.
216 [Ventspilī].

2510.

Pupucīte pupu prasa,
Ozolā tupēdama.
Kur es ņemšu, pupucīt,
Man nav pupu arājiņa.
95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2511.

Ai, skaistaja raudavīte,
Kam tu bridi rāvājāi;
Kā nu nāksi kalniņāi
Rāvaināmi kājiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

- 328 -

2512.

Daugavā dūmi kūp, -
Kas tos dūmus kūpināj'?
Rauduvīte pirti kūra,
Savus bērnus pērdināj'.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2513.

Dūmi kūp ezerā, -
Kas tos dūmus kūpināja?
Raudavīte pirti kūra
Gaigalīša dēliņam.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

1. Ik vakara dūmi kūp
Zaļajā priedājā:
Raudavīte pirti kūra
Baltajām gaigalām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2514.

Pārpeldēja par Daugavu
Pelēkā raudaviņa,
Ne tai mirka zelta spārni,
Ne sudraba cekuliņš.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2515.

Raudevīte zilgavīte,
Vij ūdeņa vainadziņu;
Zila bija tava galva,
Zils ūdeņa vainadziņš.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2516.

žagatiņa kāzas dzēra
Vidū jūras uz akmiņa;
Es gribēju kāzās iet,
Vilks apēda kažociņu.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2517.

žagatiņa pirti kūra,
Savu vīru gaidīdama;
Zīda kreklis padusē,
Zelta slota rociņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2518.

žagatiņa putru vāra,
Pelīt' nesa ūdentiņu.
Teci pate, žagatiņa,
Pelīt' ceļa nezināja,
Pelīt' ceļa nezināja,
Kur aciņa lejiņā.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2519.

Sī, sī, zīlīte, kur tavs tēvs?
Kur tavs tēvs, kur tava māte?
- Skambinu kapos, apakš līka bērza.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2520.

Zī, zī, zīlīte raušus cepa, -
Kādus viesus tu gaidīji?
- Atjās zaķītis sarkanu bārzdiņu
Manu meitiņu lūkoties.
333 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Zīle, žube raušus cepa,
Lepnus viesus gaidīdama:
Atjāj zaķis, sarkanbārdis,
Sila segli mugurā.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

2521.

Sī, sī, zīlīt! zīle cepa pīrāg',
Ar sarkan' bārzdiņ' izskrēja zaķītis,
Ar kaulu sedlīt' un lūku piešiem;
Kaņepju kauliņus par iemauktiņu;
Vistiņas spārniņus par mētelīt'
Kaķīša astiņa par zobiniņ'.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

1. ķī, ķī, zīlīte raušus cepa.
Atskrēja zaķītis sarkanu krūti,
Kriju sedli mugurā,
Kaņupkaulu iemauktiņi,
Vistas kāja pātegā,
Runča aste zobenā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

25211.

Zī, zī, zīlīte, vanags tevi kodīs;
Vējam spalviņa, vanagam kauliņš.
401 [Slokas pagastā Rg (Antiņciemā, Bigauņciemā, Kaugurciemā, Lapmežciemā)].

2522.

Zīl' ar strazdu mācījās
Sausas egles galiņā;
Zīle strazdu izmācīja
Igauniski trallināt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2523.

Zīle saka: ķī, Ķī, Ķī!
Valodzīte: vāluvil!
Zīle saka: tautas jās;
Vālodzīte: bāleliņi!
190 [Kuldīā].

- 329 -

2524.

Zīle mani aicināja
Kaņepēs šūpoties.
Ai zīlīte, ai žubīte,
Pušu lūza kaņepīte.
40 [Slokā (Rg)].

2525.

Zīle žubi aicināja
Kaņepīšu dārziņā.
Ej tu viena, es neiešu,
Man vakar šautri svieda.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2526.

Zīle žubi aicināja
Pār Daugavu riekstu šķīt.
Atskrien žube raudādama,
Jau riekstiņi nobiruši.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2527.

Zīlīte, žubīte audeklu meta,
Atskrēja vanags, samudžināja.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2528.

Zīlīte, žubīte, tā mana māsiņa,
Tā skaisti dziedāja upītes malā.
10 [Dolē (Doles pag. Rg)].

2529.

Zīlītei, žubītei,
Melnums astes galiņā.
Nesmejat, citi putni,
Ka jums ar tā nenotiek.
17 [Ķēčos (ķēču pag. Rg)].

2530.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
- Tīruma galā, akmeņu krastā.
141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)].

25301.

Cī, cī, zīlīte! zīle kala kronīti;
Cūka mans arājiņš,
Cīrulītis ecētājs.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2531.

Sniedze kliedza, sniedze švilpa,
Pura gailis kladzenāja;
Pura gailis kladzenāja,
Sniedzei meitu noņemdams.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

2532.

Dod, māmiņa, kam dodama,
Nedod zosu ganiņam;
Zosis kliedza ezerā,
Es raudāju maliņā.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2533.

Guž, guž, tēvaini, tēvs tevi kaus;
Man būs kājiņa par ganījumu.
224 [Kabilē (Kld)].

2534.

Sargies, tēviņi, nu tevi dors!
Visi mazi bērniņi puļķīšus drāza;
Dors tevi no priekšas, no pakaļiņas.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2535.

Apapā, trallalā!
Strazdam daiļa līgaviņa:
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ tā raiba kažociņa.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2536.

Dziediet nu, strazda bērni,
Nu nedzied lakstīgala;
Lakstīgala nedziedāja,
Sējas laika gaidīdama.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2537.

Igauniski strazdiņš dzied
Rīgas torņa galiņā;
I es gribu mācīties
Igaunisku valodiņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 92 [Mārcienā (Mārcienas pag. Md)].

2538.

Melni strazdi, puspelēki,
Kur jūs nakti gulējāt?
- Purviņā uz cintiņas
Zem bērziņa žagariņa.
74 [Dzelzavā (Dzelzavas pag. Md)].

2539.

Melni strazdi, puspelēki,
Kur šo nakti gulēsat?
- šaī ciemā smalka birzs,
Tur šo nakti gulēsim.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2540.

Opu, opu, pāvuleņ,
Strazdenč jēme līgaveņ';
Visa zeme zīdiņūs,
Visi kūki lapeņuos.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)], 331 [Augškurzemē (Il)].

- 330 -

2541.

Padziediet, strazda bērni,
Nu nedzied lakstīgala;
Lakstīgala aizmiguse
Smalkā lazdu krūmiņā.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2542.

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu laiku.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2543.

Strazdiņš jāja pieguļā
Ar pelēku mētelīti;
Ne pa vārtiem neizjāja,
Iejāj zelta ozolā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

Strazda dziesma.

2544.

Viņ' ļauds ēd olas,
Viņ' ļauds ēd gaļu,
Kas man dos, kas man dos!
Ni katla kār's,
Ni guns kūr's,
Pietic's, pietic's kā citi vīri.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2545.

Ai, ai zvirbuli, kad jemsi sievu?
Rudeni, rudeni, pa miežu laiku.
171 [Tāšu Padurē (Kalvenes pag. Azp)].

2546.

Ai, ai zvirbuli, kad ņemsi sievu?
Rudeni, rudeni par miežu laiku. -
Visus putniņus kāzās aicina,
Pūcīte palika neaicināta.
Pūcīte aizgāja neaicināta,
Pūcīte apsēdās galdiņa galā. -
Zvirbulis paņēma pūcīti dancot;
Pūcīte nomina zvirbulim kāju,
Zvirbulis izknāba pūcītei acis.
Pūcīte aizgāja pie kunga sūdzēt.
To sprieda kundziņš, to gaspažiņa:
Pūcītei vajaga pēriena dabūt.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2547.

Zvirbuls kāzas sataisīja
Un daudz gastu saprasīja.
Visi putni saskrēja,
Strada vien nebija.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2548.

Kas tur čaukst, kas tur čaukst
Aiz tā miežu līdumiņa?
Teterītis vīzes pina,
Vedīs irbi baznīcā.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2549.

Rubenīts bungas sita
Zaļa bērza virsūnē,
Pumpurīšus kaisīdams
Sīkajiem putniņiem.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2550.

Rubenīts bungas sita
Zaļa bērza virsūnē,
Sīkus putnus traucēdams,
Lai neēda pupuriņu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Rubenīts rubenēja
Zaļa bērza virsūnē,
Pumpurīšu nedodams
Sīkajiem putniņiem.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2551.

Rubenītis rubināja
Pura bērza galiņā:
Aicināja savus radus
Pie bērziņa pumpuriem.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2552.

Rubi, rubi, rubenīti,
Purva bērza galiņā;
Gan tu rītu rubināsi
Mana tēva tarbiņā.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2553.

Rubu, rubu, teterīti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Vakar ēda pumpurīšus.
82 [Kļavkalnē (Kļavkalns, Kosas pag. C)].

- 331 -

1. Dūku, dūku, balodīti,
Tava sieva nomiruse.
Nava tiesa, nava tiesa,
Pār lauciņu pārtecēja.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2554.

Rubu, rubu, teterīti,
Tava sieva nomirusi.
Ņemsi citu, nebūs tāda,
Pakaļ bērni netecēs.
224 [Kabilē (Kld)].

2555.

Teterīti, rubenīti,
Glabā savu līgaviņu!
Es redzēju strēlenieku
Gar mežmalu staigājam.
121 [Gulbenē (Md)].

2556.

Visi putni skaiški dzied,
Ūbelīte rūcin rūca,
Ūbelīte rūcin rūca,
Tij dziedāt nemācēja.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2557.

Visi putni šai zemē,
Vālodzītes vien nevaid;
Tad vēl nāca vālodzīte,
Kad lapoja ozoliņi.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2558.

Palaid mani, vārnīna,
Paskaitīšu pātarīnus:
Zilis tavis kuzulīnis,
Pelēks tavis mētelītis.
Kas var tādu nopelnīt,
Tas var tādu nesāt.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2559.

Vārna sauca, vārna bļāva,
Vārnai pauti izzuduši;
Ganu bērni izņēmuši,
Palaunadzi turēdami.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2560.

Es apkalu vanadziņu,
Aizsūtīju Vāczemē;
Vāczemnieki brīnojās,
Vidzem's putni bruņas nes.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2561.

Stalti brauca vanadziņš
Sniedzes meitas kamanās;
Apsagāza kamaniņas,
Sīļa dēls tīrumā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2562.

Trīcēt trīc tas kociņš, -
Kas kociņa galiņā?
Sudrabots vanadziņš
Tīmerēt tīmerēja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2563.

Atskrien vēja vanaģels,
Sapliķē balodīti;
To vajaga bezkauņam,
Kam arāja sēklu lasa!
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2564.

Paldies saku vanagam,
Kas balodi izpucēja,
Kam tas manus zierņus lasa,
Manu druvu retu taisa.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

2565.

čuči, guli, balodīti,
čukuriņa būdiņā;
Visu dienu vanadziņis
Apkārt tevi lidināja.
224 [Kabilē (Kld)].

2566.

čuči, guli, balodīti,
Cukuriņa būdiņā;
Atskrej rītu vanadziņš,
Nokož manu balodīti.
218 [Aizupē (Aizupes pag. Tk)].

2567.

Ai vanagi, vanadziņ,
Kam tik augstu lidināj'?
Irbju māte paslēpās
Smalkajā krūmiņā.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

- 332 -

2568.

Es redzēju irbju pulku
Aiz kalniņa rotājam;
Dod, Dieviņ, miglas rītu,
Uzlaidīšu vanadziņu.
226 [Kandavā (Tl)].

2569.

Nosakliedza vanadziņis
Dziļa meža maliņā,
Izbaidīja irbju pulku
No brālīša rudzu lauka.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2570.

Nosakliedz vanadziņš
Staiga purva maliņā;
Sasatrūka irbju draudze,
Aiz kalniņa gulējuse.
102 [Saikavā (Saikavas pag. Md)].

2571.

Redz, kur skaisti piedienēja,
Irbes meita vanagam:
Irbes meita kurpītēs,
Vanadziņis zābakos.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2572.

Trīs irbītes purināja
Avotiņa maliņā;
Purin', irbe, nepurini,
Viena būsi vanagam.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

2573.

Vanags jēma pūces meitu,
Lūdza ierbi panākstos.
Neiet ierbe, nelaiž meitu,
Ar vanagu ienaidāi:
Kam vanagis miglas rītu
Ierbes bērnus kliedināja.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2574.

Pūce liela mediniece,
Nava svārku mugurā:
Vanagami pieci dēli,
Visiem lūša kažociņi.
56 [Pociemā (Pociema pag. Vlm)].

2575.

Pūce, pūce, lielcekule,
Pacel krēslu vanagam:
Vanagami gaŗi spārni,
Piekūst dienu lidinot.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

1. Pūces meita, lielcekule,
Taisi gultu vanagami,
Vanagami nabagami
Vaska spārni piekusuši,
Vaska spārni piekusuši,
Gaŗu dienu lidinot.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2576.

Pūce, pūce, platacīte,
Pacel krēslu vanagam;
Ja tu krēslu nepacelsi,
Noplūks tavu cekuliņu.
281 [Ūziņos (Jēkabnieku pag. Jg)].

2577.

Pūce, pūce, platu galvu,
Pacel krēslu vanagam,
Lai apsēde vanadziņis
Ar saviem bērniņiem.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)].

2578.

Pūce, pūce, platu galvu,
Pacel krēslu vanagam;
Vanags tevi palīdzēs
Grūtajās dieniņās.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2579.

Vanadziņš brīnījās,
Pūcei auga skaisti bērni.
- Kas tev bēdas, vistu zagli,
Kāda māte, tādi bērni!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Vanags prasa zīlītei:
Kur tu tādus bērnus ņēmi?
- Pate šķīlu, pat' perēju,
Pat' godīgi izvadāju.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2580.

žagatiņa žadzināja,
Grib vanaga sieva būt;
Īsi spārni, gaŗa aste,
Nevar līdzi lidināt.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2581.

Zīle liela paregone,
Savas nāves neparedz:
Spalvas vien noputēja,
Vanagam nospeŗama.
399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 333 -

2582.

Skaisti dzied zaļa zīle
Sausas egles galiņā;
Vai tu dziedi, vai nedziedi,
Noknāps tevi vanadziņš.
52 [Burtniekos (Burtnieku pag. Vlm)].

2583.

Ai vanag, vanadziņ,
Kam tik augstu lidināji?
Kam tu skrēji pār upīti
Uz manām vistiņām?
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2584.

Eita, bērni, skatīties,
Ko tās vistas kladzināja.
Vanags sēd ozolā (vītolā)
Dzelteniem zābakiem.
45 [Vatrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2585.

Gailīts brauca kaņepēs
Ar sidraba vāģīšiem;
Vanags sēd ozolā,
Zaļas acis grozīdams.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2586.

Ik kuŗam, ik kuŗam
Ira savs rājējiņš:
Baltajām vistiņām
Pelēkais vanadziņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2587.

Vanadziņš lidināja,
Baltu vistu gribēdams;
Gudras bija baltas vistas,
Ietecēja kaņepēs.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

25871.

Vacais tāvs vystys gona
Ļela syla maļeņā;
čaukst lapeņis staiguojūt,
Trīc buorzdeņa gavylūt.
Gavil, vacais, nagavil,
Vīna vysta vonogam.
Tej visteņa vonogam,
Kura boltu cakuļeņu.
Vonogs sēd veitūlā
Voskavuotīm zuobokīm.
409 [Līksnas pag. D].

2588.

Dzeltānā cielaviņa,
Netup' ceļa maliņā;
Vanagam asi nagi,
Noraus tevim cekuliņu.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2589.

Lai bij nagi, kam bij nagi,
Vanagam asi nagi:
Tas noķēra cielaviņu
Vidū gaisa lidojot.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2590.

Sargies, lauka cielaviņa,
šaus tev' zviedru vanadziņš,
šaus tev' zviedru vanadziņš
Ar tiem vaska cimdiņiem.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2591.

Trīs dzeltenas cielaviņas
Patiltē peldējās;
Trīs pelēki vanadziņi
Tilta viersā lidinās.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

1. Cielaviņa gludgalvīte,
Zem tiltiņa rotājās;
Trīs pelēki vanadziņi
Ap to vienu lidināja.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2592.

Dzeltenā cielaviņa
Uz ezera velējās:
Zīda krekli, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2593.

Cielava, balgāle, daudz tavu bērniņu?
- Divi gul, divi kuļ, divi brauc mežā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2594.

Cielaviņa gudra sieva,
Gudri bērnus audzināja:
Apakš tilta, virs ūdeņa,
Lai ganiņi nedabū.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)], 216 [Ventspilī].

- 334 -

2595.

Cielaviņa kāzas dzēra
Vidū jūras saliņā.
Es ar būtu kāzās gājis,
Kaut būt tādas kamaniņas.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2596.

Cielaviņa ligzdu taisa
Brāļa staļļa galiņā.
Taisi, taisi, cielaviņa,
Samīs brāļa kumeliņi.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2597.

Augši dzied cīrulītis
Aiz visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņis
Aiz šo visu pasaulīt'.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Cīrulītis augsti dzied
Par visiem putniņiem;
Dievam gudris padomiņš
Par visiem ļautiņiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2598.

Augstu dzied cīrulītis
Pār visiem putniņiem;
Augsta Dieva valdīšana
Pār visiem Ķēniņiem.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

25981.

Augstāk dzied cīrulītis
Par visiem putniņiem;
Gudrāks Laimes lēmumiņš
Par visiem padomiem.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2599.

Guli, guli, cīrulīt,
Papārdītes krūmiņā,
Lai saulīte neredzēja
Tavu daiļu cekulīti.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2600.

Izdzirdu cīruli pavasar dziedot;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Izdzirdu cīruli, negoda putnu;
Izdevu kažoku, tik nenosalu.
174 [Rudbāržos (Rudbāržu pag. Azp)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)].

2601.

Kā tur bija, tā tur bija
Cīrulīša kāziņās:
Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2602.

Kā tur dzēra, kā tur dzēra
Cīrulīša kāziņās:
Cits ar cibu, cits ar vāku,
Cits ar savu cepurīti.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]

2603.

Kas kaitēja cīrulim,
Ka galviņu šķībi nesa?
Vakar dzēra, šodien dzēra
Cielaviņas kāziņās.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2604.

Kas tur bija, kas nebija
Cielaviņas kāziņās?
Cīrulītis iztecēja
Saplūkātu cekuliņu.
278 [Sodu Sesavā (Sesavas pag. Jg)].

2605.

Ķizu, ķizu cīruļam,
Porāi dzert nedabūja:
Citi putni aku raka,
Tu staigāji lellodams.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Kizu, kizu ķiveļam,
Strautā dzert nedrīkstēja:
Citi putni aku raka,
Tu staigāji zābakos.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2606.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaisti gavilē?
- šodien dzēru, vakar dzēru
žagatiņas krodziņā;
Vakar dzēru rudzu sieku,
šodien cirvi paģirām.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2607.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilē?
- Aiz upītes līcītī,
Pašā Dieva dārziņā.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 335 -

2608.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Cielaviņas kāziņās
Ar sudraba biķerīti.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2609.

Kur tu dzēri, cīrulīt,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Vakar dzēru, šodien dzēru
Cielaviņas godībās.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2610.

Kur tu dzēri, cīrulīti,
Ka tik skaņi gavilēji?
- Vakar dzēru, šodien reiba,
Cielaviņas kāziņās.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2611.

Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
- Pavasar(i), pavasar(i), cielavas meitu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)], 195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

1. Cīrulīti, vurvulīti,
Kad tu ņemsi līgaviņu?
- Pavasari, pavasari
Cielaviņas meitu ņemšu.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2612.

Cīruli, vīruli, kad ņemsi sievu?
- Rudeni, rudeni par miežu laiku,
Cielavas meitu ar gludu galvu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2613.

Cīruli, cīruli, kad ņemsi sievu?
- Rudeni, rudeni, cielavas meitu.
Cielava nedeva, raudādama:
"Kam manu meitiņu melnaci sauci"
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26131.

Ceiruļi veiruļi, ņes maņi kolnā,
Tev garas kuojas, teva suņi narīs.
429 [Kārsavas pag. (Ldz)].

2614.

Cīrulis gribēja alutiņu brūvēt,
Divi miezīši kumeļa pēdā.
Atskrej runcis, noķeŗ cīruli,
Paliek alutiņš nebrūvēts.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2615.

Cīrulīti, mazputniņ,
Ko redzēji debesīs?
- Es redzēju debesīs
Dul' un bērus kumeliņus;
Dul' un bērus kumeliņus, -
Uz akmini auzas ēda.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

2616.

Cīrulīti, mazputniņi,
Ko redzēji debesīs?
- Redzēj' Dievu spēlējot,
Eņģelīšus dancojot.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2617.

Cīruliņ, mazputniņ,
Ko redzēji debesīs?
- Redzēj' pili nodegam,
Redzēj' citu uztaisām.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2618.

Cīrulīti, mazputniņi,
Neej strazdu pulciņā,
Strazdiņami pulks bērniņu,
Noplūks tavu cekulīti.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2619.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā,
Gaŗām brauce lieli kungi,
Traucē tavu perēklīti.
Laidies upes līcītī,
Aiz purviem, tīreļiem,
Ne tur tilta, ne tur ceļa,
Ne tur brauca lieli kungi,
Ne tur brauca lieli kungi
Traucēt tavu perēklīti.
308 [Altenē (Seces pag. Jk)].

2620.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Samīs tevi kājiņām.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2621.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur brauc kungi, tur stārastas,
Tevi līdzi aizvedīs.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 336 -

2622.

Cīrulīti, mazputniņi,
Negul' ceļa maliņā;
Tur jāj kungi, tur stārasti,
Sūtīs tevi malkas cirst.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2623.

Cīrulīti, mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2624.

Cīrulīti, mazputniņ(i),
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē,
Ieņems tevi karītē,
Aizvedīs Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst,
Tur tev krāsni kurināt.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2625.

Cīrulīti, mazputnīti,
Nedzied' ceļa maliņā;
Rītu brauksi lieli kungi,
Ieņems tevi karītē;
Novedīs Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst;
Nemācēsi malku cirst,
Liks tev krāsnes kurināt:
Nemācēsi krāšņu kurt,
Tad liks tev iesmus drāzt;
Nemācēsi iesmu drāzt,
Bāzīs pašu iesmiņā,
Izceps tevi cepetī,
Apēdīs maltītē.
113 [Alūksnē].

2626.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītu brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē;
Ieņems tevi karītē,
Aizvedīs uz Vāczemi;
Tur tev liks pupas malt,
Vaŗa bungas mugurā.
262 [Brambergā (Glūdas pag. Jg)].

2627.

Cīrulīti, mazputniņ,
Negul' ceļa maliņā;
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedīs uz Vāczemi.
Tur tev dos pupas malt,
Vaŗa bungas rībināt;
Nei tu māki pupu malt,
Nei to bungu rībināt.
- Vai, Dieviņ, mīļ' Dieviņ,
Kad nu kļūtu atpakaļ,
Kad nu kļūtu atpakaļ
Savā tēvu zemītē!
Tēvam auga rudzi, mieži,
Stallē daiļi kumeliņi,
Stallē daiļi kumeliņi,
Ciemā daiļa līgaviņa.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2628.

Cīrulīti, mazputniņi,
Netup' ceļa maliņā,
Tur jās kungi, tur stārastas,
Saņems tevi rociņā;
Saņēmuši rociņā,
Ieliks tevi cietumā,
Ielikuši cietumā,
Tad liks tevim malku cirst;
Kad tu malku izcirtīsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles izdzēsīsi,
Tad liks tevim bruņas kalt;
Kad tu bruņas izkalīsi,
Tad liks tevim kaŗā iet.
Tur tu iesi, tur paliksi
Pa zobiņa galiņam.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2629.

Cīrulīt, mazputniņ,
Netup' ceļa maliņā,
Rītā brauks lieli kungi,
Ieņems tevi karītē,
Novedīs Vāczemē.
Tur tev liks malku cirst;
Kad tu malku sacirtīsi,
Tad tev liks krāsni kurt;
Kad tu krāsni izkūrīsi
Tad tev liks ogļus dzēst;
Kad tu ogļus sadzēsīsi,
Tad tev liks bruņas kalt;
Kad tu bruņas nokalīsi,
Tad tev liks kaŗā iet;
Kad tu kaŗā izdienēsi,
Tad tev liks mājās nākt.
Kaŗa kungi tev iedos
Divi zeltas (=zelta?) adatiņas.
Kur tu tās paglabāsi?
- Liepas celma galiņā.
Kur palike liepas celmiņš?
- Tas sadega smalkos pelnos.
Kur palike smalks pelniņš?
- Tas izlije smalku lietu.
Kur palike smalks lietus?
- Tas ieskrēja upītē.
Kur palike tā upīte?
- To izdzēre melli vērši.
Kur palike melli vērši?
- Tie aizgāje gaŗu ceļu,
Kur palike gaŗs ceļš?
- Tas apauge zaļu mauru.
Kur palike zaļa maure?
- To noēde Dieva zoses.
Kur palike Dieva zoses?
- Tās aizskrēje augstu mežu.
Kur palike augsts mežs?
- To nocirte Dieva dēli.
Kur palike Dieva dēli?
- Tie uzkāpe debesīs.
Tie tur ēde, tie tur dzēre
Mīļas Māŗas kambarī,
Biķerīšiem spēlēdami,
Kauliņiem mētādami.
21 [Krimuldā (Krimuldas pag. Rg)], 57 [Rencenē (Rencēnu pag. Vlm)].

- 337 -

1. Cīrulīti, mazputnīti,
Negul' ceļa maliņā,
Lieli kungi gaŗām brauks,
Ieņems tevi karietē;
Ieņems tevi karietē,
Aizvedīs Vāczemē.
Aizvedīs Vāczemē,
Tur liks tevim malku cirst,
Kad tu malku sacirtīsi,
Tad liks tevim mājā vest;
Kad tu mājā atvedīsi,
Tad liks tevim krāsni kurt;
Kad tu krāsni sakurīsi,
Tad liks tevim ogles dzēst;
Kad tu ogles nodzēsīsi,
Tad tev liks pie kalēj' iet;
Kad pie kalēj' tu noiesi,
Tur liks tevim bruņas kalt,
Kad tu bruņas nokalīsi,
Tad liks tevim kaŗā jāt.
Kad no kaŗa mājā nāksi,
Ko tu manim atnesīsi?
Divas kniepu adatiņas,
Tās tu manim atnesīsi.
Kur mēs viņas glabāsim?
Lejā, liepu celmiņā.
Kur palika liepas celms?
Tas nodedza zil' uguni.
Kur palika zilais guns?
To nodzēsa smalkais liets.
Kur palika smalkais liets?
Ietecēja upītē.
Kur palika tā upīte?
To izdzēra melli vērši.
Kur palika melli vērši?
Tie aizgāja gaŗu ceļu.
Kur palika gaŗais ceļš?
Tas apauga zaļu mauru.
Kur palika zaļais maurs?
To noēda Dieva zosis.
Kur palike Dieva zosis?
Tās aizgāja augstu mežu.
Kur palika augstais mežs?
To nocirta Dieva dēli.
Kur palika Dieva dēli?
Tie aizgāja Vāczemē.
Tur viņ' ēda, tur viņ' dzēra,
Biķerīšus spēlēdami.
47 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2630.

Cīrulīti, cīrulīti,
Pavasara dziedātājs!
Vai tu lado neiesali,
Cinie ziemu gulādams?
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2631.

Cīrulītis alu dara, -
Kādus viesus tas gaidīja?
Gaida savu bālenīšus,
Appogātus vanadziņus.
216 [Ventspilī].

- 338 -

2632.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzert,
Viņš ar kausu mugurā.
42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)], 110 [Cēsīs], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 126 [Kroņa Lejas pagastā (Lejasciema pagastā Vlk)], 308 [Altenē (Seces pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

1. Namiņš kūp, namiņš kūp,
Bāliņš dara alutiņu;
Es tecēju misas dzertu,
Dabūj' kausu mugurā.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)].

2633.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Es tecēju misas dzerti,
Viņš ar kausu mugurā.
Cīrulītis malku cirta
Liepas celma galiņā;
Es tecēju skaidas nesti,
Viņš ar cirvi mugurā.
Cīrulītis ogles nesa
Zobentiņa kalējam;
Es tecēju plēšas pūsti,
Viņš ar stieni mugurā.
Cīrulītis kaŗā gāja
Ar asaju zobeniņu;
Es tecēju mieru līgti,
Viņš ar naidu mugurā.
Cīrulītis iekaŗoja
Divas kniepa adatiņas;
Es tecēju lūkotiesi,
Viņš paslēpa celmiņā.
Cīrulītis lūkot gāja
Celmā savas adatiņas;
Es tecēju parādīti,
Viņš pielaida uguntiņu.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2634.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Lieli kungi brīnējāsi,
Kā var tādu padarīt?
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2635.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Līdz cīrulis rauga tek,
Tikām zīle izdzēruse.
190 [Kuldīā].

2636.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
No pustreša miežu grauda
Pusdevītas alus mucas.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2637.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs miezīši, sešas mucas
Salda, garda alutiņa.
1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2638.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Pieci mieži, div' apeņi, -
Kas par saldu alutiņu!
Sadzērās trīs kundziņi,
Treju kungu sulainīši.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2639.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Trīs kundziņi piedzēruši,
Rokā nese cepurītes.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2640.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Tur dzeŗ kungi, tur bajāri,
Zeme rīb dancojot.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2641.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā,
Vienu graudu iesalam,
Trīs muciņas darināja.
Vienu malku nodzērās,
Cekuliņis notrīcēja;
Nodzērās otru malku,
Sāka spārnus plivināt,
Augsti skrēja dziedādamis
Pār arāja tīrumiņu.
("Balt. zemk." 1879.g. Nr. 34).

2642.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā;
Visi putni piedzēruši
No cīruļa alutiņa.
345 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 339 -

2643.

Cīrulītis alu dara
Ogu pora maliņē;
Atskrēj bite strēliniece,
Sasit alus ķīvenīti.
224 [Kabilē (Kld)].

26431.

Ceiruļeits olu dara
Uz tuo mīta gola -
Vēļ na tai, vēļ na tai,
Suoksim vēļ nu gola.
4261 [Ozolmuižas pag. Rz].

2644.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augstu lēca dziedādams,
Ieraudzījis cielavai
Div' cicīši azotē.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Cīrulītis, mazputniņš,
Ceļ gāliņu, liek pie zemes:
Ieraudzīja cielavai
Div' pupiņus azotē.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2645.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augstu skrēja dziedādams,
Augstu skrēja dziedādams,
Zemē sveikdams vasariņu.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2646.

Cīrulītis, mazputniņš,
Augsti skrēja dziedādams:
Dievam nesa grāmatiņu,
Lai dod siltu vasariņu.
322 [Saukā (Saukas pag. Jk)].

2647.

Cīrulītis, mazputniņš,
Pret saulīti lidinās:
Dievam nesa grāmatiņu,
Saules meita nomiruse.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2648.

Cīrulītis, mazputniņš,
Tas miedziņa negulēja;
Tas cēlēs rītā agri,
Tas lustīgi padziedāja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2649.

Cīrulītis rītā agri
Ar sieviņu druviņā;
Zvirbulītis ar sieviņu
Pa paspārni čubinās.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

26491.

Cīrulis dzied aukstā pavasarī:

1. Arāj, arāj, paklāj kažoku,
Tagadīt, tagadīt nokritīs!
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

2. Tagadīt, tagadīt kritīš', tagadīt kritīš'!
(augstu un ātri plivinādamies).
Klāj kažok', klāj kažok'!
(zemāk un gausāki plivinādamies).
1881 [Ķērkliņos (Zvārdes pag. Kld)].

4. Par mežu, meža māti, putnu kāzām un dažādiem zvēriem un putniem kopā.

2650.

Dancoja irbīte, divi pieši kājās;
Gaigales dēlam zābaki kājās.
213 [Zlēkās (Zlēku pag. Vp)].

2651.

Dieviņš skaita grāmatā,
Vai bij visi meža putni.
Ūpis bija, āpšis bija,
Sarkankrūša vien nebija,
Sarkankrūša vien nebija,
Baltvēderes vāverītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2652.

Diža putna bērnīns biju,
Dižas manas kājas, rokas:
Pats gulēju silīnāi,
Kājas sila malīnāi.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

1. Maza putna bērniņš biju,
Gaŗas kājas audzināju:
Pats gulēju ligzdiņāi,
Kājas ligzda maliņā.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2653.

Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci tīrumā;
Kad neiesi tīrumā,
Nebūs silta vasariņa.
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 340 -

2654.

Dziedi, dziedi, puteniņi,
Nāci, nāci, vasariņa!
Jau ziemiņa kājas āva
Uz pelēka akmentiņa.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2655.

Ekur, skaiški čakins dzied
Ar to sila māmuliņu;
čakiņami raibi svārki,
Slokai zīda vainadzīns.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2656.

Es redzēju jūriņā
Svešus putnus lidojam:
Zelta spārni, zelta knābis,
Sudrabots cekuliņš.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2657.

Gan zināja meža māte,
Kas katram piederēja:
Lāčam sieksta, briežam blīgzna,
Zaķam sīki žagariņi.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)].

2658.

Gulbīts pūta, dzērve kliedza
Dziļezara maliņā.
Gulbīts pūta dziļezara,
Dzērve siltu vasariņu.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2659.

Ik vakaru, ik vakaru
Savu kuŗš žūžināja:
Irbe savu irbēniņu,
Sloka savu slocēniņu.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Ikkuŗš savu, ikkuŗš savu
Ik vakara žūžināja:
Irbe savu, sloka savu,
Bāliņš savu līgaviņ'.
388 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2660.

Irbe, sloka, rauduvīte
Nosaplūca matiņiem:
Viena grib klajumiņa,
Otra dziļa ezeriņa.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2661.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2662.

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man arāji,
Sešas stirnas ecētājas;
Par nedēļu sieka vietu
Purināt purināju.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2663.

Kas kait manim nedzīvot
Diža meža maliņā;
Pieci brieži man aŗami,
Sešas lapsas ecējamas;
Lai stāv tēva kumeliņš
Sēklu vest tīrumā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2664.

Kas kait man nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗot,
Sešas stirnas ecējot;
Lieli pulki sīku putnu,
Tie plosīja velēniņas.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

1. Brieži, lāči man aŗami,
Stirnas buki ecējami;
Pieci simti sīku putnu
Kankālīšu kūlējiņi.
206 [Kuldīgas apriņķī].

2665.

Kas kait manim nedzīvot
Liela meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas;
Vilciņš vagu vagotājs,
Lapsa vagu metējiņa,
Zaķis kūla kankālīšus,
Asariņas slaucīdams.
71 [Drustos (Drustu pag. C)], 149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)], 181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
Ar stirnām noecēju,
Ar lācīti izvagāju.
Ai lapsīte, gaŗastīte,
Tā kankāļu kūlējiņa.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

- 341 -

2666.

Kas kaitēja man dzīvot
Diža meža maliņāi:
Pieci brieži man aŗami,
Sešas stirnas ecējamas.
Ar vilciņu vagu dzinu,
Lapsa vagu metējiņa;
Zaķis kūla kankālīšus
Ar pakaļas kājiņām;
Vārna tāda puspelēka,
Tā bij mana moderīte;
Cielaviņa baltu kaklu,
Tā galdiņa klājējiņa;
Cīrulītis ziergu puisis
Ar pelēku paltraciņu;
žagatiņa gaŗu asti,
Tā bij ziņas devējiņa.
142 [Aizterē (Aizteres pag. Lp)].

2667.

Kas kait man nedzīvot
Diž' mež' maliņēi:
Zaķīts man skrīverīts,
Laps grāmat' nesejiņ'.
221 [Engurē (Engures pag. Tk)].

1. Es maziņis muižnieciņš,
Man deviņi darbnieciņi:
Trīs cūciņas arājiņas,
Sešas vistas ecētājas.
54 [Limbažos (Limbažu pag. Vlm)].

2668.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Pieci brieži man aŗami,
četras stirnas ecējamas,
Sesku raidu celiņā,
Vāverīti sudmalās.
206 [Kuldīgas apriņķī].

26681.

Kas man bādys nadzeivuot
Lyla syla maleņā:
Zaķeits maņ cylys ora,
Rubisņeica nūecēja.
423 [Daugavpils apr.].

2669.

Klusiņām klausījos,
Ko solīja meža māte:
Priedei sagšu, eglei sagšu,
Paeglei villainīti.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2670.

Klusi, klusi meži šņāca,
Nedzird putnu čirkstinām;
Vai tik maz dziedātāju?
Vai dieniņu nesaprot?
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2671.

Kur braucat, sīki putni,
Vāģīšos sasēduši?
Mēs brauksim tai zemē,
Kur būs silta vasariņa.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2672.

Kuŗš putniņš agri ceļas,
Agri slauka deguntiņu;
Kuŗš putniņš sebu ceļas,
Tas astīti rubināja.
185 [Lielezerē (Ezeres pag. Kld)].

2673.

Labrīt, labrīt, meža māte,
Ko tie tavi putni dara?
- Zaķis līda līdumiņu,
Lapsa pirti kurenāja,
Dzenis kala tipu tapu,
Raibi svārki mugurā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

1. Zaķīts līda līdumiņu,
Irbe lasa žagariņus,
Māk ezītis pukšināt,
Arkla raugas saistīdams.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)].

26731.

Luocs aizguoja bišu kuoptu,
Lopsa zūsu pagaņeitu.
Lopsai zūsis izgaisušys,
Luoci bites sakūdušys.
435 [Latgalē].

2674.

Lieli putni, mazi putni,
Visi brauca žagaros;
Mazajam putniņam
Apsagāza vezumiņš.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

- 342 -

1. Lielie puiši, mazie puiši
Mežā brauca žagaros.
Mazajam puisīšam
Apsagāzās vezumiņš,
Lielie puiši, pieceliet
Mazajam vezumiņu.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

26741.

Muni poši sātys lūpi,
Tī man labi padzīduo:
Vērseits bū-ū, kačeits ņaū-ū,
Gaiļeits kikirikū-ū,
Zirdzeņš zvīdze, suņeits rēje,
Vuciņeņš miē-ē-ē.
435 [Latgalē].

2675.

Meža māte putnus sauca,
Kalniņā stāvēdama:
Irbe Grieta, sloka Maija,
Teterīga Madaliņa.
Meža tēvs savus sauca,
Lielu tauri taurēdams:
Sīlis Pieča, dzenis Jurka,
Sikspārnītis Bērtulīts.

1. Meža māte putnus skaita,
Zem eglītes sēdēdama:
Irbe Grieta, mednis Toms,
Rubenītis Bērtulīts.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2676.

Nāciet, visi sīki putni,
Kad es ņemšu līgaviņu;
Strazda vien nelaidiet,
Tas dauzīja biķerītes.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

1. Sīki putni kāzas dzēra
Sīkā kārkļu krūmiņā;
Strazda vien nepieņēma,
Tas dauzīja biķerīšus.
1571 [Virgā (Virgas pag. Lp)].

2677.

Padziedi, putniņ, pavīteŗo;
Ielec krūmā, tā tava muiža.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. čim, čim, putniņ, čim, putna
Bērniņš!
Ielēca krūmā, tā viņa muiža;
Nobira lapiņa, tā viņa sagša.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2678.

Padziedi, putnīni, pavīteŗo,
Viss tav lolojums manāji rokā.
158 [Nīcā Tosmarē uc. (Lp)].

2679.

Puteniņš piena prasa,
Pa laipiņu tecēdams.
Ko darīji, puteniņ,
Savu govju neganījs?
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2680.

Putniņš raudāja, galviņa sāpēja.
Kam gāji, putniņ, apiņu dārzā
Apiņu ziediņus nolasīt?
Vāvere raudāja, vēders sāpēja.
Kam ēdi, vāverīt, čiekuru daudz?
113 [Alūksnē].

1. Kas nu dziedās apiņu dārzā?
Apiņu putniņam galviņa sāp.
- Pateikšu tēvam, pateikšu mātei,
Ko dara bērniņi apiņu dārzā;
Uguni kūra apiņu dārzā,
Apiņu maikstītes nodedzināja.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2681.

Putniņš sēdi zariņā,
Zara kanna rociņā:
šogad laba vasariņa
Aiz visām vasarām.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2682.

Sanāciet, lauku putni,
Meža putnu viesībās:
Dzeņam alus, dzilnai medus,
Strazdam sūrs brandaviņš.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2683.

žagatiņa gaŗastīte,
Tā celiņa slaucītāja;
Cielaviņa, mātes meita,
Tā tiltiņa taisītāja.
65 [Valtenbergā (Mazsalacas pag. Vlm)].

2684.

šo rītiņu miglu rīts,
Meža putni kāzas dzēra:
Cielaviņas meitu vedu
žagatiņas dēliņam.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

- 343 -

2685.

šodien sniga balts sniedziņš,
šodien putni kāzas dzēra:
šodien veda lūses meitu
Cauņu kunga dēliņam.
Tur bij lūgti brieži, lāči
Lūses meitas panakstos.
Ko jūs labu dabūjāt
Lūses meitas panakstos.
Dabūjām skārda dvieļus,
Svina lietas pirkstānītes.
149 [Nīcā (Nīcas pag. Lp)].

1. Sniedziņš sniga, putināja,
Meža putni kāzas dzēra.
Tur sajāja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos.
Ko dabūja brieži, lāči
Lūsas meitas panākstos?
Tur dabūja krusta dvieli,
Alvas lietas pirkstainītes.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)], 206 [Kuldīgas apriņķī].

2686.

Sīki putni kāzas dzēra,
Strazdiņš tek raudādams,
Strazdiņš tek raudādams,
Ko būs ņemt vedējos.
Zaķītim līkas kājas,
Tas celiņa taisītājs;
Lūsītim asi nagi,
Tas kamanu turētājs;
Cielaviņa žigla sieva,
Tā viesīšu saņēmēja;
žagatiņa gaŗastīte,
Tā istabas slaucītāja;
Vārnas bērni puspelēči,
Tie būs gaļas kapātāji.
3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sniedze dara saldu alu, -
Kādu viesi viņa gaida?
Gaida vēja vanaģeli,
Savas meitas brūtgāniņu.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs viesu saņēmēja?
Lapsiņai mīksta mēle,
Tā būs viesu saņēmēja.
Pati sniedze beqdājās,
Kas būs dūdu pūtējiņš?
Vilciņam laba temme,
Tas būs dūdu pūtējiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galvas glaudītājs?
Lācīšam laba ķetna,
Tas būs galvas glaudītājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes vedājiņš?
Strazdiņam īsi svārki,
Tas būs brūtes vedājiņš.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes izcēlājs?
Zaķīšam vieglas kājas,
Tas būs brūtes izcēlājs.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mičotāja?
Cielaviņa daiļa sieva,
Tā būs brūtes mičotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs brūtes mielotāja?
Lakstīgala trejvalode,
Tā būs brūtes mielotāja.
Pati sniedze bēdājās,
Kas būs galda slaucītāja?
žagatiņa gaŗastīte,
Tā būs galda slaucītāja.
Pati sniedze bēdājās
Kur ņemsim rīka sievu?
Vārna tāda puspelēka,
Tā būs laba rīka sieva.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2. Strazdam sieva saderēta
Biezajā eglainē.
Domājam, gādājam,
Ko sūtām vešanās.
Lakstīgala, lielvalode,
To sūtām vešanās.
Dzenīšam raibi svārki,
Tas par brūtes vedējiņu.
Ķikutam gaŗas kājas,
Tas kamanu turētājs.
Irbe laba svelpējiņa,
Tā kumeļa dzinējiņa.
Zvirbulītis, zirgu puisis,
Tam skotele pakaklē.
Lācīšam plata ķelva (ķepa),
Tas plāceņu plājējiņš.
Cīrulītis, cekulītis,
Tas aliņa brūvētājs.
Krauklīšam gaŗa knāba,
Tas pie gaļas kapāšanas.
Bezdelīga, čurkstētāja,
Tā gaļiņas cepējiņa.
Vārniņai melni brunči,
Tā pie trauku mazgāšanas.
žagatiņa, gaŗastīte,
Tā istabas slaucītāja.
Vāverei kupla aste,
Tā zābaku pucētāja.
Vālodzīte viegla sieva,
Tā būs viesu saņēmēja,
Cielaviņa, gludgalvīte,
Tā viesiņu mielotāja.
Vilciņam liela taure,
Tas stabuļu pūtējiņš.
Lapsiņai vieglas kājas,
Tā dancīšu vedējiņa.
Zaķīšam bailīgs prāts,
Tas pie vārtu stāvētājs.
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 295 [Grienvaldē (Zālītes pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 344 -

2687.

Sīli, sīli, būs tev tiesa,
Kam siliņu dedzināji:
Rubenīša gaspažai
Vaska kurpes sadegušas.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)], 380 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Sīli, sīli, nebūs labi,
Kam siliņu dedzināji:
Tur sadega zelta kurpes
Rubenīšu māmiņai.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2688.

Pēterīti, bāleliņi,
Kam siliņu dedzināji?
Kur odziņas lasīsim,
Kur telītes ganīsim?
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 104 [Zelgavā (Grostonas pag. Md)].

2689.

Simt mazi putniņi jūrmalē.
Ko tie tur dara jūrmalē?
Citi grazni dziedāja, citi gavilēja,
Citi gauži raudāja kalniņa malā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2690.

Sloka dzina paipaliņu
Gaŗām visu pura malu.
Ak tu traka gaŗdegune,
Sējas putnu dzenādama!
3251 [Sunākstē, Neretā un Ērberķē (Sunākstes, Neretas un Mazzalves pag. Jk)].

26901.

Vaicuoja rube uz ērbeiti,
Voi lab' dzeivuot pūreņa molā?
- Nacīš lab' pūreņūs dzeivuot:
Atguoja soltums, apsola zīdi,
Atskrēja putni, apēde ūgys.
427 [Varakļānu pag. Rz].

2691.

Vakar bija balta diena,
šodien putni kāzojās:
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts lēca panāksnos.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

1. Vakar sniga balti sniegi,
šodien putni kāzas dzeŗ:
Teters ņēma irbes meitu,
Es aizjāju panākstos.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2692.

Viens gans nomira, citi gani raudāja.
Cūka raka dobīti augstā kalnā;
Dzeguze zvanīja līkā bērzā;
Dzenis kala krustu sausā eglē;
Sīki, mazi putniņi pātarus skaitīja;
Lielais dunduris sprediķi sacīja.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē]
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viens gans nomira silāres malā,
Citi gani raudāja silāres malā.
Zīle nesa vēsti tēvam, mātei;
Kaza kāpa debesīs Dievam sūdzēt;
Cuka raka kapu augstā kalnā;
Dzens kala krustu sausā priedē;
žagata zvanīja līkā bērzā;
Visi mazi putniņi pātarus skaitīja.
Vārdiņi ņudzēja smalkajos zariņos.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

- 345 -

2693.

Visas manas goda drēbes
Meža putnu mugurā:
Sīlim sagša, dzenim raibe,
žagatai mēlenīte.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

1. Visa mana daiļa rota
Meža putnu rociņā:
Dzenīšam raibi svārki,
Dzilnai zaļa villainīte.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2694.

Visi putni kāzas dzēra
Pavasara laicīnāi;
Pavasari sulas tek,
Nevajaga alutīna.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2695.

Cielaviņa kāzas dzēra
Daugaviņas maliņā;
Citi putni saskrējuši,
Biķerīti apgāzuši.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2696.

Cīrulīši meitu veda
Lakstīgalas dēliņam.
žagatiņa gauži raud
Ka neņēma vedējos.
Vai tā kāda vedējiņa
Mazajiem putniņiem!
36 [Rikterē (Sidgundas pag. Rg)].

5. Par putnu dziesmām un valodu.

2697.

Tīšām gāju mežmalā
Putnu dziesmas klausīties:
Zīle dzied, žube vilka,
Lakstīgala vizināja.
283 [Kroņa Vircavā (Vircavas pag. Jg)].

1. Trīs putniņi skaisti dzied
Vienā lazdu krūmiņā:
Zīle dzied, žube velk,
Lakstīgala darināja.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)], 95 [Odzienā, Vietalvas (Odzienas pag. Md)].

2. Mežmalā vien staigāju,
Skaistu dziesmu klausītos:
Oši dzied, kļava velk,
Ozoliņš darināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

3. Klausāties, ceļa vīri,
Kā dzied ērgļu krodzinieki:
Vimba dzied, liburs velk,
Kaķarags darināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2698.

Trīs putniņi koši dzied
Zaļā meža galiņāi:
Raibais dzenis, balodītis,
Mana sirds kā magonīte.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2699.

Trīs putniņi skaisti dzied
Ķeizar' dārza maliņā:
Viena zīle, otra žube,
Trešā pati ķeizariene (lakstīgala).
15 [Jaunpilī (Zaubes pag. Rg)].

2700.

Trīs putniņi sīki čirkst
Smalkā lagzdu krūmiņā;
Trīs meitiņas sīki dzied
Skaistā bērzu birztiņā.
282 [Vilcē (Vilces pag. Jg)].

2701.

Trīs putniņi grazni dzied
Viņā lauku maliņē;
Tie dui gāja pannu, pannu,
Tas trešais rebu, rebu.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2702.

Trīs putniņi skaisti dzied
Smalkā lazdu krūmiņā;
Divi saka: ņemsim sievas!
Trešais saka: lai paliek!
Trešais saka: lai paliek
Līdz citam rudeņam.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 403 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

37264.

čī, čī, putniņ,
Pa laipiņu staiguodams,
Nu tu pīna nadabuosi,
Kam gūteņu naganēji.
89 [Dricēnu Rz].

37265.

Dzīdi, dzīdi tu, putniņi,
Velci gaŗu vasariņ':
Rudzīšim, mīzīšim,
Mozajim bērniņim.
389 [Silajāņu Rz].

- 346 -

37266.

Dzīdi skaiški, putineņi,
Zaļajā mežiņā!
Jo tu skaiški nadzīduosi,
Nusaus muni buoleliņi.
358 [Rugāju Abr].

37267.

Kaidi putņi jyuriņā,
Taidi jyuru saleņā:
Dzaltoņimi daguņim,
Palākimi spuorneņim.
247 [Makašānu Rz].

37268.

Kuodēļ maņ nadzeivuot
Zaļa meža maleņā?
Sauļa lāc, putni dzīd,
Kyukoj vuoru zagūzeitja;
Vējeņš bārzus kustynoj,
Maņ galveņi gludynoj.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37269.

Lab', lab', kā Dievs dar',
Silt', jauk' vasariņ':
Dzied putniņ', dzied ganiņ',
Piegaļnīk' gavile.
445 [Ugāles Vp].

37270.

Lai ir jauki, kur ir jauki,
Mežā jauki vasarā:
Žube velk, dūja dūc,
Sēri zvana dzegūzīte.
605 [Skolas].

37271.

Muns mīlais, muns jaukais,
Naguļ ceļa maleņā:
Reit brauks leli kungi,
Sameis tevi kumeleņi.
365 [Sakstagalas Rz].

37272.

Putņeņ, putņeņ, kur tu skrīsi
Ar tū kaula daguneņu?
Īšu, skrīšu aiz upītes
Olūteņa yudens dzartu.
Izdzer vīnu, izdzer ūtru,
Ka gaļveņa nanūreibtu.
605 [Skolas].

37273.

Putniņ, tauriņ,
Mācies peldēt;
Tavs tēvs namu dara
Ūdeņa vidū.
186 [Ķeipenes Rg], 21 [Apriķu Azp].

37274.

Tīšām gāju mežmalāji
Putnu dziesmas klausīties;
Tur redzēju tēva dēlu
Vagas galā aizmigušu.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37275.

Teišom guoju syla molā
Putnu dzīsmu klausētīs:
Pylni muni zuobaciņi
Syla zīdu pībyruši.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37276.

Treis dīniņas leits leja,
Meža putni tīsuojās;
Ūdam kuojas nūdagušas
Pārnejā gunkurī.
605 [Skolas].

37277.

Apgāžāsi baložami
Dūkstī kviešu vezumiņš:
Simtu pūru trīsdesmiti,
Tāds baloža vezumiņš.
241 [Lubānas Md].

372771.

Divi zili bolūdeiši
Dzēre soltu yudesniņu;
Padzāruši, padzāruši,
Syt kuojeņas pi zemeites.
18 [Andrupenes Rz].

37278.

Aiz kalniņa lejiņāji
Ciema meitas velējās;
Cīrulītis, mazs putniņš,
Augstu skrēja dziedādams.
195 [Kraukļu Md].

37279.

Aiz upītes piedzēries
Cīrulītis alutiņa;
Augsti skrēja dziedādams
Par arāja tīrumiņu.
99 [Dzelzavas Md].

- 347 -

37280.

Ak tu, ciema cīrulīti,
Tavu skaistu dziedāšanu!
Cīrulītis atnesīs
Pār Daugavu vasariņ'.
99 [Dzelzavas Md].

37281.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā.
Kur, cīruli, alu ņēmi,
Ne manā līdumā?
17 [Ances Vp].

37282.

Ceiruļs olu padarēja
Kumeliņa pēdiņā;
Vysus gostus saprasēja,
Stroda, šeļmas, naprasēj'.
Stroda šeļma otguojis,
Vysus gostus izvojuoja.
605 [Skolas].

37283.

Ceiruls olu padarēja,
Vysu putnu saprasēja,
Strodiņa vīn naprasēja,
Kam bikereiti sadauzēja.
143 [Jāsmuižas D].

372831.

Ceiruleits i olu dora,
Vysu gostu saprasjā;
Vīna stroda vīn nabeja,
Poša leluo dzīduotuoja.
314 [Pildas Ldz].

37284.

Ceiruleits olu dora
Olūteņa maleņā;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
326 [Preiļu D].

37285.

Cīrulītis alu dara
Kumeliņa pēdiņā,
Salts kā leds, salds kā meds,
Nevar vaira nodzerties.
143 [Jāsmuižas D].

37286.

Aiz kalniņa dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupynuoja?
Ceirulīts olu dora
Kumeliņa pēdiņā;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēja atsadzert.
389 [Silajāņu Rz].

37287.

Snīdze olu padarēja
Ceirulīša kuoziņom;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navar veikt atsadzert.
466 [Vārkavas D].

37288.

Kūrmuleits olu dora
Apakš zemis kambarī;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
365 [Sakstagalas Rz].

37289.

Aiz kalneņa dyumi kyup,
Sormuleits olu dora;
Solts kai lads, gords kai mads,
Navarēju atsadzert.
174 [Kārsavas Ldz].

37290.

Dyumi kyup, dyumi kyup,
Kas tūs dyumus kyupinoj?
Sormuleņš, bruoleleņš,
Olu dora lejiņā.
414 [Stirnienes Rz].

37291.

Cīrulis dzied,
Vasara nāca;
Nu būs mūsu meitiņām
Dubultdancis vasarā.
605 [Skolas].

37292.

Cīrulītis iekaŗoja(?)
Divas kniepu adatīnas;
Es tecēju lūkoties,
Viņš paslēpa celmīnā.
384 [Sēemūkšu C].

37293.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Lelu leiču pļuovējiņš;
Atsagula dīnasvydā
Tamā lelā leicītī.
466 [Vārkavas D].

37294.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Nadzīd' ceļa maliņā;
Reit atbrauks sveši kungi,
Nūvess tevi svešu molu
Molkai cierst, ūglem dzēst.
168 [Kalupes D].

- 348 -

37295.

Ceiruleiti, mozputneņu,
Naguļ ceļa maliņā;
Tev kuojiņas pīkusušas,
Tev spuorneņi nūmierkuši.
Skrīņ leidz munai līgaviņai,
Tī guļ muns gredzentiņš.
170 [Kapiņu D].

37296.

Cīrulītis alu dara
Kumelīna pēdīnā;
Cik pacēla deguntīnu,
Tik mutīti slapināj'.
192 [Kosas C].

37297.

Ceiruleit, mozputneņ,
Puorņas mani par jyurom!
Pīkuss tovi spuornu goly,
Metīs jyuru saleņī.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37298.

Ceiruleit, ceiruleit,
Brauksim obi kuozeņuos;
Es sēdeišu aiz galdeņa,
Tu galdeņi trycynuosi.
551 [Ludza Ldz apr.].

37299.

Ceirulīts, mozs putniņš,
Sēd eglītes viersyunē;
Sasatryuka siermi zyrgi,
Saraustīja zalta grūžus.
326 [Preiļu D].

37300.

Ceiruleits, mozs putneņš,
Tu zynuoji daudz vīteņu;
Tu zynuoji tū vīteņu,
Kur aug muna ļaudaveņa.
143 [Jāsmuižas D].

37301.

Ceiruleits, mozputneņš,
Uz kolņom (kuojom?) nanūstuov.
Ceiruleiša gudra muote,
Svīstu neja veitūlā.
326 [Preiļu D].

37302.

Ceirulītis reitā ogri
Ar sīviņu druviņā;
Lēlulītis ar sīviņu
Pa kūkikmi trakškinoj.
551 [Ludza Ldz apr.].

37303.

Ciriļū, viriļū,
Asti grīžu gradzynā;
Tī pamešu pupas, zierņš,
Te apēdja plykvēderi.
168 [Kalupes D].

37304.

Ceiruļ, veiruļ,
Kreit uz zemes;
Lopsiņa tovus bērniņus
Roznosuoja.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37305.

Cīrulīti, zilgalvīti,
Kas auklēja tev bērniņu?
Vēja māte man auklēja
Kupla koka galiņā.
184 [Ķēču Rg].

37306.

čī, čī, cīrulīt,
Tava sieva mamzelīte:
Divi simti lādītē,
Rozā kleita mugurā.
48 [Bērzaunes Md].

37307.

čuč gāliņu, cīrulīti,
Papardītes krūmiņā,
Lai ganiņi neredzēj(a)
Tavu greznu cekuliņ'.
200 [Kuldīgas Kld].

37308.

Lai tur būtu kā būdams,
Cīrulīša kāziņās:
Stārste, mauka, sadauzī'se
Sudrabiņa biķerīt'.
148 [Jaunpiebalgas C].

37309.

Cielaviņa dīķēi brida
Zeltītāme kurpītēm.
Es atradu ganīdama
Cīrulīša vainadziņu;
Nedrīkstēju galvāi likte,
Sauca mani cīrulīti.
15 [Alūksnes Vlk].

- 349 -

37310.

Cīlaviņa, gludgalviņa,
Gludu galviņu nosuoja;
Gon es sovu gludynuoju,
Muna gluda nastuovēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37311.

Cīloveņa, gludgalveņa,
Gludu galveņi nasuoja;
Gon as glaužu, gon sukuoju,
Muna gluda nastuovēja.
Sveši ļauds ai volūdys
Munus motus bužinuoja.
314 [Pildas Ldz].

37312.

Cielaviņa, gludgalvīte,
Tiltiem baļķus skaitīdama,
Skaitīdama, lēkādama,
Ielec pati jūriņā.
42 [Bauskas B].

37313.

Cīlaveņ, gludgalveņ,
Kur pakārt vaiņuceņu?
Augstajā kaļneņā,
Smolkā lozdu kryumeņā.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37314.

Cīloviņa, gludgalviņa,
Tyltā kuoju nūlauzuse.
Kuo tecēji tylta vydā,
Kuo pa laipu nalaipuoji?
389 [Silajāņu Rz].

37315.

Cīlaveņa, gludgaļveitja,
Tyltā kuoji nūlauzusja.
Voi tu, okla, naredzēji,
Ka apleik naapskrēji?
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37316.

Cielaviņa tiltu taisa
Manā govju laidarā.
Dari, dari, cielaviņ,
Būs man koša staigāšana.
572 [Tukums Tk apr.].

37317.

Cielaviņa, kuplastīte,
Gudri bērnus audzināja:
Zem priedītes, zem eglītes,
Lai caunīte neredzētu.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

37318.

Cīlaviņai skaisti bārni
Sasukuotom galviņom;
Sasukuotom galviņom,
Osojom i gņāzītem.
389 [Silajāņu Rz].

37319.

Cielaviņa velējās
Ezeriņa maliņā:
Zīda kreklis, zelta vāle,
Sidrabiņa velētava.
127 [Grostonas Md].

37320.

Div' dzaltonas cīloveņas
Zam tilteņi mozguojās;
Div' palāki vanadzeņi
Ap juom tai i lidinej.
Tai lidinej jauni puiši
Ap jaunuomi maitiņom.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37321.

Kas nūtyka, kas nūtyka
Cīloveņas gūdeņā?
Stārsta konu sadauzēja,
Div' sudobra bikereišus.
18 [Andrupenes Rz].

37322.

Zagyuzīte, raibkuojiņa,
Dziļus mežus skandynuoja;
Dziļus mežus skandynuoja,
Mun' muosiņi ryudynova.
35 [Baltinavas Abr].

37323.

Dzeguzīte kūkodama
Prasa ganam kukulīti.
Vai tu traka, dzeguzīte,
Druskas vien kulītē.
377 [Sāvienas Md].

373231.

Dzaguzeiti, dzaguzeiti,
Kū tu dzīdi īveņā?
Tovi bārni tevi gaida,
Kad tu jūs apraudzeisi?
466 [Vārkavas D].

37324.

Ko kūkoji, dzeguzīte,
Tumšajā eglainē?
Vai gribēji aizkūkot
Mūs' māsiņu pazemē.
184 [Ķēču Rg].

- 350 -

37325.

Kyukoj, uoru dzagyuzeite,
Munā rūžu duorzeņā!
Kad nabeja cyta kūka,
Kyukoj nīdras galeņā.
174 [Kārsavas Ldz].

1. Aizkyukoj, zagyuzīte,
Muna tāva leidumā!
Ka nabeja cyta kūka,
Kod nīdrītes viersyunē.
35 [Baltinavas Abr].

37326.

Domājam, gādājam,
Ko sūtām vedējos,
Dzenīšam raibi svārki,
To sūtām vedējos.
241 [Lubānas Md].

373261.

Dzenīšam ir raibi svuorki,
Tam skrodeŗa navajag,
Dzērvītei gaŗas kuojas,
Tai tiltiņa navajag.
358 [Rugāju Abr].

37327.

Kas tik grazni gavilēja
Viņā kalna galiņā?
Dzenīts kaula ragu dara,
Igauniski dziedādams.
605 [Skolas].

37328.

Dzylnu radzu dzylnājūt,
I dzenīti dzenējūt;
I naradzu buoleliņu
Ni arūt, ecējūt.
18 [Andrupenes Rz].

37329.

Es nocirtu melnai dzilni
Līdz acīm deguntīnu;
Kam tā manu ozolīnu
Ik vakaru trīcināja.
94 [Dunikas Lp].

37330.

Agri mani gaiļi dzied,
Bet es agri necēlos;
Es ceļos saulītē,
Gaigalām salujot.
281 [Neretas Jk].

37331.

Dūmi kūp ezerā,
Kas tos dūmus kūpināja?
Raudavīte pirti kūra
Baltajām gaigalām.
146 [Jaungulbenes Md].

37332.

Gaigols klīdzja, gaigols saucja,
Tymā pusē Daugavas.
Gaigolam kuojas daga
Pīguļnīku gunkurī.
170 [Kapiņu D].

37333.

Laba dzīve, laba dzīve,
Ezeriņa maliņā:
Ik rītiņu gaiļi dzied,
Ik vakarus gaigaliņi.
605 [Skolas].

37334.

Ar gailīti Rīgā braucu,
Trīs zirnīši vezumā;
Rīgas kungus izbaroju,
Pie pilsvārtiem stāvēdams.
306 [Patkules Md].

37335.

čiku, čiku, putineņi,
Gaileits sēd lakteņā,
ša, gaileiti, kvīšu maize,
Lēc nu loktas zemeitē.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37336.

Dzīdi, dzīdi tu, gailīti,
Ar tū kaula daguniņi,
Ar tū tauku vēderiņu.
Es pacēļu cīma meitas
Bosojomi kuojiņom.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37337.

Ik rītiņus gaisma ausa
Aiz upītes kalniņā;
Ik rītiņus gailīts dzieda
Mana tēva sētiņā.
92 [Dunalkas Azp].

37338.

Gailīts vistiņu pasaucja:
Īsim obi kaņepēs;
Mani buoŗa sveša muote,
Tevi stota nūsēdēt.
326 [Preiļu D].

37339.

Ķiķirigi, tu gaileit,
Ar tū kaula daguneņu;
Šūdiņ dzīdi lakteņā,
Reitu virsi pūdeņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

- 351 -

37340.

Kikirigu, tu gaileit,
Madajomi kuojeņom;
šūdiņ munā lakteņā,
Reitu munā katleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37341.

Nivīnam tai naskan,
Kai skan gaiļam doncuojūt:
Zalta pīši, kaula nogi,
Pazeltēti spolvu goli.
358 [Rugāju Abr].

37342.

Tiš tiš, tiš tiš,
Ciemīnu gaiļi,
Ciemīni birzē
Pumpuru lasīt!
39 [Bārtas Lp].

37343.

Vistas saka uz gailīti:
Mums visām kailas kājas.
Gailīts saka: kur es ņemšu
Jums visāme pastalīn's?
575 [Valmiera Vlm apr.].

37344.

Grieza grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieza grieza tīrus rudzus,
Paipaliņa sīkus kārklus;
Grieza grieza maizes klaipu,
Paipaliņa siena vālu.
241 [Lubānas Md].

37345.

Grieze grieza rudzīšos,
Paipaliņa kārkliņos;
Grieze grieza maizītē,
Paipaliņa akmenē.
193 [Krapas Rg].

37346.

Grīze grīzja teiru maizi,
Putpalāda baroluotu;
Grīze soka: teira maize,
Putpalāda: baroluota.
170 [Kapiņu D].

37347.

Grieznis grieza rudzus, miežus,
Skujas vien vēderā;
Cīrulītis, staļļa puisis,
Tam pelēki paltraciņi.
84 [Dikļu Vlm].

37348.

Griezīt' grieza visu nakti,
Gaida vāles griezējiņu.
476 [Vecpiebalgas C].

37349.

Bij man irbe audzējama
Sīkajos krūmiņos;
Kur iedams, tur pamešu
Dzeltēno linsēkliņu.
48 [Bērzaunes Md].

37350.

Divi pulki irbju skrēja,
Div' pelēki vanadziņi;
Teters ņēma irbes meitu,
Zaķīts gājapanāksnos.
439 [Trikātas Vlk].

37351.

Gon maņ, gon maņ,
Vēl man goņ i nabeja,
Ir ierbīte pyuriņā,
Vēl i ūtras vajadzēja.
357 [Rudzētu D].

37352.

Nosakliedza klujāniņš
Skaidra kalna galiņā;
Izatrūka tā irbīte,
Aiz kalniņa gulējusi.
7 [Aizkraukles Rg].

37353.

Sudrabota irbe skrēja
Pār kundziņa tīrumiņu;
Pate irbe sudrabota,
Spārnu gali apzeltīti.
46 [Beļavas Md].

37354.

Bāda, bāda lakstīgolai-
Nava syltas vasariņas;
Ni zam jumta jai dzīduot,
Ni uz akmiņa teirumā.
326 [Preiļu D].

37355.

Jūs, māsiņas, nezināti, nezināti,
Kādi koki aiz upītes, aiz upītes.
Sīki bērzi, melni alkšņi, melni alkšņi,
Lakstīgala trīcināj', trīcināj'.
255 [Mārupes (Bieriņu) Rg].

- 352 -

37356.

Kas tū devja lēļa bārnam
Lakstīgolu īraudzēt:
Lēlīts dzīd pūreņā,
Laksteigola uoreņos.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37357.

Klausījos, klausījos,
Kur pogāja lakstīgala;
Mazajā bērzīnā,
Zemajā zarīnā.
192 [Kosas C].

37358.

Kur dzīduoji, laksteigola,
Ka es tevis naredzēju?
Kuplajā bērziņā,
Zamajā zariņā.
170 [Kapiņu D].

37359.

Lagzdiņš zied paēnā
Dzelteniem ziediņiem;
Lakstīgala pazarē
Skaistu dziesmu skandināj'.
353 [Rubas (Reņģu) Jg].

37360.

Lakstīgola gudra buoba,
Kuorklūs kuoŗa šyupulīti.
174 [Kārsavas Ldz].

37361.

Lakstīgala, lakstīgala,
Kam tu dziedi alksnājā?
Vai tev dziesmas neskanēja
Ievu ziedu lejiņā?
223 [Lielstraupes C].

37362.

Lakstīgala, vālodzīte,
šuj man skuju paladziņu;
Vakar mani saderēja
Ar bargajo tēva dēlu.
338 [Rankas C].

37363.

Lakstīgal', valodzīt',
Auž man skuj' paladziņ'!
Tev būs lab' ziem's guļ',
Man vasar' piegļē.
445 [Ugāles Vp].

37364.

Ni kur taidu kūku nav,
Kaidu kūku barīšūs:
Pa zorim dzeņi kaļ,
Pa viersyunam lakstīgolas.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37365.

Vysi putniņi dzīduoja,
Lakstīgola nadzīduoja;
Lakstīgola tod dzīduosi,
Ka byus sylta vasariņa.
389 [Silajāņu Rz].

37366.

Vysi kūceņi lopuoja,
Ūsīts viņ i nalopuoja;
Ūsīts tikai tad lopuoja,
Kad dzīduoja lakstīgola.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37367.

Pyuceitja breinuojās:
Kuo tī taidi skaisti bārni?
Vai, pyuceitja, tova daļa,
Kaida muotja, taidi bārni!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37368.

Tu, pūcīte, platactiņa,
Neapsmej ļaužu bērnus:
Tev pašai bērni auga
Platajāmi actiņāmi.
188 [Klosteres (Klosteres-Aizputes) Azp].

37369.

Div' putniņi skaņi dzied
Vienā meža maliņā;
Viens tā saka: puru, puru,
Otrs saka: rubu, rubu.
Kas tā teica: puru, puru,
Tas tas lielais rubītājs.
433 [Tērvetes (Kalnamuižas) Jg].

37370.

Kura pura tī rubiņi,
Sagrīztom astītem?
Kuras muotes tī bērniņi,
Dzaltonim matiņim?
143 [Jāsmuižas D].

37371.

Medinīks mežā guoja
Putnam vuorda nazynuoja;
Slūka, ierba dzārdamaja (ģārda, Maija?)
Paipaliņa Madaliņa.
389 [Silajāņu Rz].

- 353 -

37372.

Sloka cepa plācenīti,
Sakās iet ciemiņā.
Kas tī tā viešņa bija,
Ar tik gaŗu deguniņu.
605 [Skolas].

37373.

Apkārt liepas, ievas zied,
Kalnā māja ozoliņa;
Ik katrā zariņā
Strazdiņš dzied galiņā.
356 [Rudbāržu Azp].

37374.

Ik katrā ozolā
Strazdiņš dzied galotnē,
Ik katrā pazarē
Laktīgala triķšināja.
7 [Aizkraukles Rg].

37375.

Leitiņš lej, saule speid,
Meža putni kuozas dzer.
Vysu gostu saprasēja,
Stroda, šeļmas, naprasēja;
Stroda, šeļmas, naprasēja,
Kam syleņa dadzynuoja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

37376.

Smolki putni kuozas dzēra
Smolkajūs kuorkliņūs;
Tī skanēja, tī zvuordzēja,
Stroda, šķilva, napījēmja,
Stroda, šķilva, napījēmja,
Kam bikeri sadauzēja.
503 [Višķu D].

37377.

Apapā, trallalā,
Strazdam daiļa līgaviņa!
Strazdiņš ņēma dzeņa meitu
Dēļ tā raiba kažociņa.
215 [Lēdmanes Rg].

37378.

Drid, drid, čap, čap,
Strazdam jauna līgaviņa.
Ne rudeni, pavasari,
Pašā zieda laiciņā.
605 [Skolas].

37379.

Pūtin pūta, dūcin dūca
Melnais strazds ar balodi;
Sapūtuši, sadūkuši
Lielu vēju, aukstu lietu.
215 [Lēdmanes Rg].

37380.

Strodam, šeļmam, strodam, blādzam,
Tam daiļuoka ļaudaviņa;
Tei muocēja maizi cept
Nu tūs bārza pumpurīšu.
174 [Kārsavas Ldz].

37381.

Strodi, rodi ūlas dēja
Smolkojūs kuorkleņūs.
Vindēļs ūlas izperēja,
Jurgelāns izbaruoja,
Pūdāns strodus izvoduoja,
Vaikulāns tūs apēdja.
170 [Kapiņu D].

37382.

Stradiņš zyrgu sadluotuojs,
Tam caunītes capurīte;
Babra dēliņš, jyurmalīts,
Tam palāks mētelīts.
605 [Skolas].

37383.

Strazdiņš mani aizdziedāja,
Biržu kalnu ecējot;
Tā, māmiņ, tava vaina,
Kam nenesi brokastiņa.
286 [Nītaures Rg].

37384.

Uz akmiņa līpa auga
Pazeltītu viersyunīti;
Pylni zori seiku putnu,
Stradiņš sēd viersyunē.
174 [Kārsavas Ldz].

37385.

Augstu, augstu lidināja
Baltu vistu vanadziņš;
Ne tas augstu lidināja,
Gan tam zemu gadījās.
235 [Litenes Md].

37386.

Ai vonogi, vanadziņi,
Kam tu augši lidinej;
Kam tu augši lidinej
Da munai muosiņai?
Radzu sovu eistu muosu
Tautiņuos aizejūt.
174 [Kārsavas Ldz].

- 354 -

37387.

Ai vonogi, vanadziņi,
Kam tu lēci par upīti;
Kam tu lēci par upīti
Da munai muosiņai?
35 [Baltinavas Abr].

37388.

Kas tev bēdas, vanadziņi,
Par maniem cālēniem?
Lai ēd mani cālēniņi
Pa manāmi kaņepēm.
166 [Kalsnavas Md].

37389.

Kur tu skrīsi, vanadzeņ,
Ar tīm voska spuorneņim?
Skrīš, skrīšu par Daugovu
Sovu bārnu apsavārtu:
Cyts sjādjāja kūzulā,
Cyts kūzula maleņā.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37390.

Soka vuolyudzja skrīdama
Par lelū teirumu:
Pyut, vējeņ, nalauz kūka,
Man bērneņi šeupulī.
326 [Preiļu D].

37391.

Vārna kliedza, vārna brēca,
Vārnai bērni izzuduši:
Ciema puiši izņēmuši,
Izcepuši cepetie.
605 [Skolas].

37392.

Vuornys krāc, vuornys krāc,
Kas tuos vuornys rozdzonuo(j')?
Vylks tuos vuornys rozdzonuo(ja),
Vuornu bārnu maklādams.
Kab maņ vuornys rodņa byutu,
Es tū vylku dancynoitu.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37393.

čī, čī, zīlīte, kur tavi bērniņi?
Kas tos šūpoja, kas tos auklēja?
Priežu zari, egļu zari,
Vēja māte šūpotāja.
575 [Valmiera Vlm apr.].

37394.

Dzēruse zīlīte upītes malā,
Dzēruse māsīna brālīšos.
39 [Bārtas Lp].

37395.

Kačam, runčam
Palākas bikses;
Zeiļītei, žubītei
Rakstīta snuotiņa.
389 [Silajāņu Rz].

37396.

Pazeltīte zeile dzīd
Reigas tūrņa galeņā;
Lēc zemē, pazeltītuo,
Īsim obi Vuoczemē.
605 [Skolas].

37397.

Skaiški dzīd treis putniņi
čeizar upes maliņā:
Zeile suocja, žube atjāmja,
Lakstīgola darynuoja.
494 [Viļānu Rz].

37398.

Skaisti dzīd tī putneņi
Smolkū lozdu kryumeņī:
Zeile suocja, žūbe vylka,
Kai leiguoti nūleiguoja.
174 [Kārsavas Ldz].

37399.

Sudobruota zeiļe čīcja
Reigas tūrņa galiņā.
čīc, zeilīt, (voi) načīc,
Īsim obi uorzemē.
605 [Skolas].

37400.

Zeil' ar strozdu muocījās
Sousas egles goliņā;
Zeile strozdu nūmuocēja
Nū eglītes lejiņā.
551 [Ludza Ldz apr.].

37401.

Zīle brauce par Daugavu
Rakstītām kamanām;
Zīle zirga mugurā,
Dzenis kamanu galiņā.
605 [Skolas].

37402.

Zīle cepa pīrādziņu
Ar sarkanu pakaklīti.
296 [Ozolnieku Jg].

37403.

Zeileite, žubeite, kur tovi bērneņi?
Smolku lozdu kryumeņā,
škin rīksteņus,
Daryna kūduleņus.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

- 355 -

37404.

Ai zvierbulīti, mozputniņi,
Kod jimsi sīvu?
Rudiņi, rudiņi,
Par mīžu laiku.
Dajīt mēness, paīt divi,
Zvierbuls mīžūs vīns un vīns.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37405.

Tara, tara, kur tu brauks(i)
Ar tīm tara rateņim?
Braukšu uz Reigu sudeitūs:
Zvierbuls sīvu sasita.
357 [Rudzētu D].

37406.

Zvierbuls braucja žogorūs,
Blusa lēcja panuokšņūs.
Es byut' taidu doglu cyuku
Uz skriviņas atvadus(e).
503 [Višķu D].

37407.

Zvirbuls danco pa olnīcu,
Meklē kviešu putraimiņu.
Kur nolikti, tur dabūji,
Tev pašami gadījās.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37408.

Zvierbuls doncova
Ūlneicas golā.
Naīšu, naīšu
Danceiša vast,
Nūmyra, nūmyra
Muna līgaveņa.
466 [Vārkavas D].

37409.

Zvierbuls kuozys sataisēja,
Vysu gostu saprasēja;
Stroda, blāzma, naprasēja,
Kam bičeri sadauzēja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37410.

Es vakar aizadzēru
Žagatiņas krūdziņā,
Reit es byušu apsyudzāts
Kraukļu muižas junkuram.
170 [Kapiņu D].

37411.

Ko tas krauklis krandžināj(a),
Ko žagata čerināj'?
Krauklīts manis vīratēvs,
Žagatiņa māmulīte.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37412.

Sazakova div' kraukleiši
Ap tū maizis gabaleni:
Kai jīm beja nazakaut,
Obi art namuocēja.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37413.

Žagatiņa putru vāra,
Pelīt' nesa ūdentiņu;
Pelīt' akas nezināja,
Žagatiņa parādīja:
še celiņš, tur aciņa,
Tur aliņa lejiņā.
438 [Trapenes Vlk].

37414.

Žagatiņa žadzināja,
Sausa bērza galiņā,
Jauni puiši ieraudzījuš':
Ekur Dieva putniņš dzied!
15 [Alūksnes Vlk].

6. Par zivīm.

2703.

Ķīsis brauca pa Daugavu
Rakstītām kamanām;
Kas to ķīsi nepazina,
Cerēj' lielu muižinieku.
224 [Kabilē (Kld)].

2704.

Ķīsīts brauca par ezaru
Rakstītām kamanām;
Asarītis zirgu dzina,
Raudiņ' tura kamaniņas.
33 [Pēteŗupē (pie Saulkrastiem Rg)], 42 [Suntažos (Suntažu pag. Rg)], 190 [Kuldīā].

2705.

Ķīsīts brauca pār ezeru
Rakstītām kamanām;
Rakstāt, bērni, kaŗotītes,
Sagaidāt - ķīselīti.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 356 -

2706.

Ķīsīts sauca, Ķīsīts brēca,
Daugavāje gulēdams;
Aužam, brāļi, Ķīšu tīklu,
Velkam ķīsi maliņā.
173 [Rokaišos (pie Aizputes Azp)].

2707.

Ķīsīts sauca, Ķīsīts brēca,
Ezerā gulēdams.
Kā nesauca, kā nebrēca:
Ķīsam sieva noslīkuse.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2708.

Rītā agri, rītā agri
Uz ezeru ķīšu kaut!
Ja nāk vēzis, dod par ļipu,
Lai skrien upes dibenā.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2709.

Guli, guli, līdaciņa,
Ezeriņa maliņā,
Ikām mani bāleliņi
žebērkliņu kaldināja.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2710.

Lielais vēzis mazo kūla,
Kam sajauca ūdentiņu;
Lielā paša vaina bija,
Kam ļipiņu kustināja.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2711.

Simtiņš aiz kalna sīkaju putnu
Norēja vēzīti upītes malā.
Ķizi, ķizi, vēzīti, to vajaga,
Kam to upīti dūņām jauci.
224 [Kabilē (Kld)].

2712.

Trīsdesmit seši putni
Knābāj' vēzi jūrmalā;
Gan vēzītis pūkšķināja,
Āmuriņu kaldināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2713.

Trīsdesmit seši putni
Vēzi kūla jūrmalā;
Ikkuŗam putniņam
Vaŗa pīcka rociņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2714.

Trīsdesmit seši putni
Vēzi kūla jūrmalā:
Kam tas ļipu kustināja,
Kam sajauca ūdentiņu.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)], 408 [Krustpilī, Unguros un Stukmaņos (Krustpils, Ungurmuižas D un Pļaviņu Rg pag.)].

2715.

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Sargi savu cekuliņu!
Jau vakar līdaciņa
Ledu vien brikšināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2716.

Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Liec kronīti galviņā!
Līdaciņas kumeliņi
Iemauktiņus zvadzināja.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vēzi, vēzi, sukā galvu,
Atjās tev precinieki:
Līdaciņa, gludgalvīte,
Zelta grožu kustināja.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2717.

Vēzis ņēma līgaviņu,
Asarim saderētu.
Es vēzime atspītēšu,
Es tam upi izlaidīšu.
- Ja tu upi izlaidīsi,
Es tev svārkus sagriezīšu.
Ja tu svārkus sagriezīsi,
Es tev šķēres salauzīšu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

7. Par dažādiem sīkiem kustoņiem, mušām un kukaiņiem.

2718.

Maza, maza bambalīte,
Mēļi svārki mugurā;
Man bij tēvis, māmulīte,
Man nebija mēļu svārku.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2719.

Blusa kūla circenīti,
Pa pelniem vārtīdama.
Būs tādam gānekļam
Tādu putnu vārdzināt!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

- 357 -

2720.

Blusa kūla circenīti,
Pie matiem turēdama:
Blusa, sieva, maltu gāja,
Circens bērnu neauklēja.
375 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2721.

Blusiņ' kūla circenīti,
Pie cepures turēdama,
Kam circenis sakapē
Blusai zīda mētelīti.
222 [Garlenē (Vandzenes pag. Tl)].

2722.

Dziedi, dziedi, circenīti,
Nu ir silta istabiņa;
Rītā salta istabiņa,
Tad dziesmīte sajukuse.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2723.

Eita, bērni, skatīties,
Kādi joki aizkrāsnī:
Blusa kūla circenīti,
Aiz cekula turēdama!
101 [Rankā (Rankas pag. C)].

1. Palīdzat jūs, ļautiņi,
Brīnumiem brīnīties:
Blusa kūla circenīti,
Aiz matiem vazādama.
216 [Ventspilī].

2. šķiļ uguni, pūš uguni!
Kas pa plānu čabināja?
Blusa kūla circenīti,
Pie ausīm turēdama.
190 [Kuldīā].

2724.

Es redzēju div' ražanus
Par plāniņu dancājam:
Circeņam vaŗa pieši,
Blusai mella villainīte.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

1. Es redzēju Aizputē
Trīs raženi dancojam:
Circens kaula zābakiem,
Blusa zīda lindrukā,
Prūsīšam, brālīšam,
Vaŗa svārki mugurā.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2725.

Kas dziedāja aizkrāsnē?
Kas dzied durvju stenderē?
Circens dzied aizkrāsnē,
Blusa durvju stenderē.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

1. Circens dzied aizkrāsnē,
Blusa durvju stenderē.
Circeņam brūni svārki,
Blusai melna sedzenīte.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2726.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Blusa zīda mētelī,
Circens kaula zābakos.
190 [Kuldīā].

2727.

Nāciet, bērni, skatīties,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2728.

Nāciet, bērni, skatīties,
Kādi ērmi aizkrāsnē:
Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos;
Circeņam brūni svārki,
Blusai melna villainīte.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

2729.

Circenim kāzas dzēra,
Blusa lēca vedībās.
Circenītis augstu lēca
Viksētiem zābakiem,
Blusa lēca vēl augstāku
Melna zīda salubīti.
71 [Jaunbebros (Bebru pag. Rg)].

2730.

Circenīša vedekliņa
Aizkrāsnāi jostas auž.
Ai, circeņa vedekliņa,
Tavu skaistu dzīpuriņu!
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2731.

Circenīši skaisti dzied,
Krāsnē galvas sadūruši;
Kaķenīce lāvījās,
Kā var vienu saņukāt.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 358 -

2732.

Circenītis kāzas dzēra,
Blusa lēca parādos;
Lec uz loga, lec uz vadža,
Lec atkal aizkrāsnē.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2733.

Circenītis sievu veda
No aizkrāsnes kambarī;
Blusa jāja panākstos,
Līdz griestiem lēkādama.
267 [Kalnamuižā (Tērvetes pag. Jg)].

2734.

Circenītis sievu ved
No pirtiņas istabā;
Blusa lēca panākstos:
Būs man cimdi, būs zeķītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 360 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2735.

Circens dziedāja stab' galiņā,
Atskrēja mušiņa ar zobeniņu,
Sacirta circeni trīs gabaliem.
187 [Graudupē (Rendas pag. Kld)].

2736.

Circens ņēma līgaviņu,
Blusa lēca panākstos.
Ak tu traka meža kaza,
Tavu vieglu dancošanu!
38 [Siguldā (Siguldas pag. Rg)].

2737.

Circens veda vedekliņu,
Blusa lēca panāksņos;
Atlec blusa raudādama,
Circens kleiti sakapājis.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2738.

Circens veda vedakliņu,
Blusa lēca panāksņos;
Ij es būtu līdzi lēcis,
Man lindraki sadeguši.
871 [Liepkalnes apk. (Liepkalnes pag. Md)].

2739.

Circens veda vedakliņu,
Blusa lēca panākšņos.
Cikko blusa nenorija
Circenīša vedakliņu.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2740.

Circens veda vedekliņu
No istabas kambarī;
Blusa lēca panāksnos
Melnajiem lindrakiem.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

1. Istabiņas circenītis
No pirtiņas sievu veda;
Blusa lēca panākstos
Mellajām biksītēm.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2741.

Rūci, ŗūci, dundurīti. -
Kur tas ŗūca, kur neŗūca?
Voi tas ŗūca cinītī,
Voi ozola saknītē?
190 [Kuldīā].

2742.

Kukaini, ragaini, tev grezni svārki,
Ne tādi kungam, ne Ķēniņam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2743.

Ubadziņi bizenēja
Pavasaŗa saulītē,
Kulītiņas sakāruši
Ozoliņa zariņos. (Lapsenes)
46 [Carnikavā (Rg)].

2744.

Kas mežā klaudzējās?
Kas tik dikti dimdējās?
Ods no koka nosakrita
Uz ozola saknītēm.
30 [Ozolu muižā, Suntažu draudzē].

1. Ods nokrita no ozola
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumiņa
Visa zeme norībēja.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2745.

Kas tur kliedza, kas tur sauca
Viņu pusi Daugavai?
Odam kāja nodegusi
Pieguļnieku guntiņā.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)].

2746.

Nosavēru ganīdama,
Kas kavās patiltē:
Dundurs sita savu tēvu,
Odiņš savu māmuliņu.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

- 359 -

2747.

Odiņš sita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu;
Man būt' gauži noraudāt,
Aiz smiekliem nevarēju!
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2748.

Odiņš kūla masaliņu,
Pie kociņa piesiedams.
Apdomā, grēcenieks,
Cik tā visa nesējiņa!
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

1. Odiņš kūla masaliņu,
Aiz matiem turēdams.
Ak tu liels grēcinieks,
Cik viņai muguriņas!
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

2749.

Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Meža putni tiesājās:
Ods nosita savu tēvu,
Dundurs savu māmuliņu.
88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)].

1. Trīs dieniņas lietus lija,
Meža putni tiesājās:
Oda dēli nokoduši
Spāram tēvu, māmuliņu.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2750.

Visas pļavas aiz upītes
Pilnas zīda pavedienu:
Zirneklītis sagšas auda
Mūsiņām, māsiņām.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2751.

Dziedi, dziedi, sisainīti,
Ne tev tēva, ne māmiņas:
Zirgs nospēra tavu tēvu,
Zoses māte māmulīti.
216 [Ventspilī].

2752.

Kas tur spīd, kas tur viz
Viņā meža maliņā?
Tārpiņš vērpa zīda diegu
Zeltītā ratiņā.
224 [Kabilē (Kld)], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2753.

Putniņ, tariņ, mācies peldēt,
Tavs tēvs namu dara ūdeņa vidū.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

37415.

Ak tu, mozais ciercinīts,
Kuo tu skaļi bolsu laid?
Vai tev nava tāva, muotes,
Un vēļ mozūs buoleliņu?
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37416.

Blusa dzīd paceplī,
Ciercens duru stenderē;
Blusa spīde paceplī,
Ciercens duru stenderē.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37417.

Circenīšam brūni svārki,
Blusai melna villainīte.
Ak tu, blusas nelietīte,
Tavu vieglu dancošan',
Man pārtrūka ūzām šņore,
Blusas danci dancojot.
439 [Trikātas Vlk].

37418.

Circeņam pieci bērni,
Visiem kaula kažociņi.
119 [Gaujienas Vlk].

37419.

Circenītis sievu veda,
Blusa jāja panākstos;
Div' lēcieni pa plāniņu,
Trešais bija aizkrāsnē.
605 [Skolas].

37420.

Nāciet, bērni, veŗaties,
Kādi joki aizkrāsnē:
Brusaks veda vedekliņu
No durvīm aizkrāsnē;
Circens lēca panākstos
Ar sīkiem tarakiem.
3 [Adulienas Md].

- 360 -

37421.

šķil ugen, met ugen,
Kas par dump istabē?
Cierceņam kāzs dzēr,
Blus leic panstēs;
Ciercens veda līgviņ
No aizkrāss istabē.
17 [Ances Vp].

37422.

Pasaklausīt, mīļi ļauds,
Pastuostīšu breinumiņu:
Cierciņs vedja vedekliņu,
Blusa lēcja ponuokšņūs.
285 [Nirzas (Nerzas) Ldz].

37423.

Ciercins vedja vedekleņu
Pa garū syla molu;
Vylks ar strumpi aizstrumpova,
Blusa lēcja ponuošnūs.
466 [Vārkavas D].

37424.

Ciercens veda vedekliņu,
Blusa lēca panākšņos;
Atlec blusa raudādama,
Sakapātu mētelīti.
263 [Mēmeles Jk].

37425.

Circenītis kāzas dzēra,
Blusa lēca vedībās,
Suns sita bungas,
Kamenīte stabulēja.
405 [Smiltenes Vlk].

37426.

Kas tur spīd, kas tur viz
Istabiņas dibinā?
Blusa zīda mētelī,
Circens kaula zābakos.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37427.

Salmi čaukst, salmi čaukst,
Kas tos salmus čaukstināja?
Blusa kūla circenīti,
Aiz ūsām turēdama.
475 [Vecmuižas B].

374271.

Skali grab, skali grab,
Kas tos skalus grabināja?
Tā meitiņa grabināja,
Circenīšus ganīdama.
246 [Madlienas (Lielais) Rg].

37428.

Vysas syunas izplyukuoja,
Ciercineiša vaicuodams;
Ka atroda ciercineiti,
Tū atdevja Tekleitei.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37429.

Eitja, ļaudis, verītēs,
Kaidi štuki aizceplē:
Ciercinīts jūstas audja,
Aizceplē sādādams.
326 [Preiļu D].

37430.

Dunduram tāvs nūmyra,
Bitei myra muomuleņa;
Vysi seiki putineņi
Treis dīneņis atrauduoja.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37431.

Ar bitīti Rīgā braucu,
Div' zirnīši vezumā;
Lieli kungi ceļu grieza,
Redz man smagu vezumiņu.
378 [Seces Jk].

37432.

Līdaciņa velējās
Zaļas niedras galiņā:
Zīda krekls, zelta vāle,
Sudrabiņa velētava.
605 [Skolas].

37433.

Ūdeņam nabogam
Griuta dzeive pasaulī:
Kad speidēja spūdra saule,
Tad jam taukus izkausēja;
Kad atguoja leita laiks,
Zeida svuorkus izkausēja.
605 [Skolas].

37434.

Odīc krita no ozola,
Uz ozola saknītēm;
No tā oda kritumīna
Visa Rīga nodimdēja.
192 [Kosas C].

37435.

Ūdeņš sita sovu tāvu,
Pī celmiņa pīzpīzdams;
Masaliņa, muomuliņa,
Vysapleik lidinēja.
576 [Varakļāni Rz apr.].

- 361 -

37436.

Ūdeņš syta masaleņu,
Vysu cauru vasareņu.
Ak tu, valna bekis kuoja,
Taidu putni samaituoja.
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37437.

Ūdeņš syta masaleņu,
Aiz mateņu volkuodams.
Vai tu, šeļma, nabādoj,
Taidu putni samaituoji!
280 [Nautrēnu (Zaļmuižas) Ldz].

37438.

Reitu, reitu, ne šudiņ,
Beus muižā lela tīsa:
Ūds nūsyta sovu tāvu,
Dundurs sovu muomuliņu.
263 [Mēmeles Jk].

37439.

Mošļa ūds nu kūka krita,
Mošļa kroutis sadauzīja;
Mousa mūsa pīstaigusi,
Mošļam krouts palaitīja.
14 [Alsviķa Vlk].

37440.

Dižezera rauduvīte,
Nelaižies peklītē;
Kur tu savas dižas spuras
Peklītē izplātīsi?
443 [Turlavas Kld].

1. Dižezera raudavīt,
Nelaidies pelcītē;
Ku tu savus dižus spārnus
Pelcītē pledinās'?
546 [Kuldīga Kld apr.].

37441.

Gauži raud rauduvīte
Ezeriņa maliņā;
Kā tā gauži neraudās,
Vilnīts bērnu i nonesa.
241 [Lubānas Md].

37442.

Irbīt' šauru ceļu tek,
Raudiņ' rasu birdināja;
Nevarēju pāri tikt,
Ne apkārt aptecēt.
270 [Mežotnes B].

37443.

Kvaku, kvaku, raudiveitja,
Ai tū kaula daguneņi;
Tu kvakuoji azarā,
As azara maleņī;
Tu kvakuoji sjav draudzeitis,
As sjav jaunys ļaudaveņis.
522 [Zvirgzdienes Ldz].

37444.

Kvaku, kvaku, raudiveite,
Ar tū kaula daguneņi;
Tu kvakuoji vyds azara,
Es azara maleņā.
174 [Kārsavas Ldz].

37445.

Ūdris bebru izlamāja
Kleinajām kājiņām.
Abiem bija kleinas kājas,
Abiem kupris mugurā.
605 [Skolas].

37446.

Eudris babru uzlomava
Klaivajom kuojiņom.
Ka tu beji tyk taisnis,
Kam pa laipom nalaipuoji?
466 [Vārkavas D].

37447.

Maza, maza vabolīte,
Zaļi svārki mugurā;
Es bagāta mātes meita,
Man nav labi lindraciņ'.
96 [Durbes Lp].

37448.

Maģa, maģa bambālīt,
Mēļi svārki mugurē;
Kad es būtu bambālīt,
Man ar būtu mēļi svārki.
546 [Kuldīga Kld apr.].

37449.

Ar vēzīti Rīgā braucu,
Ar vēzīti baznīcā;
Ceļu ceļus izstaigāju,
Pēc iemetu katliņā.
306 [Patkules Md].

37450.

Ar vēzīti vagu dzinu
Sava tēva tīrumā;
Vēzīts velk atspēries,
Es turos izstiepies.
147 [Jaunlaicenes Vlk].

- 362 -

8. Par kokiem.

2754.

Ābelītei zelta ziedi,
Ziedēj' purva lejiņā.
Kad tev bija zelta ziedi,
Kam neziedi kalniņā?
168 [Meženiekos (Asītes pag. Lp)].

2755.

Pūt, ziemeli, nelaid salnas,
Laid ābelei noziedēti,
Laid ābelei noziedēti,
Līdz baltaju āboltiņu.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

2756.

Ziedi, balta ābelīte,
Es paklāju villainītes,
Lai birst tavi balti ziedi
Uz manām villainēm.
241 [Blīdienē (Blīdienes pag. Tk)].

2757.

Ziedi, ziedi, ābelīte,
Kas kaiš tevim neziedēt;
Nekait tevim rīta salnas,
Ne ziemeļa auksti vēji.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2758.

Viņpus upes melni alkšņi
Sudrabiņa lapiņām.
Ej, brālīti, nolauziesi,
Nes mazai māsiņai.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2759.

Drebi, drebi, apšu lapa,
Kas jel tevi drebināja?
Vēja māte drebināja,
Apakš tevi stāvēdama.
196 [Rendā (Rendas pag. Kld)].

1. Drebi, drebi, apšu lapa,
Ne vējiņš drebenāja:
Mīļa Māra drebenāja,
Apukšā stāvēdama.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2760.

Aijo, aijo, bērzu birz',
Tavu dailu augumiņ'!
Pirmāk zaļa, pēc dzeltāna
Kā viens vaska ritenis.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zaļa, zaļa bierztaliņa,
Pirmāk zaļa, pēc dzeltena,
Pirmāk zaļa, pēc dzeltena,
Kā viens vasku rituliņis.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2761.

Ai zaļaja ataudziņa,
Kā es tevi sen taupīju!
Ne rīkstītes nenogriežu,
Brāļam govis ganīdama.
323 [Vecsērenē (Sērenes pag. Jk)].

2762.

Ai zaļaja birztaliņa,
Ko uz mani žēli raudi?
Zaru vien nolauzos,
Svētu rītu ganīdama.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2763.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotu griezt;
Griez, meitiņa, zaru zarus,
Negriez pašu virsūnīti.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Bērziņš lūdza ganu meitu:
Griez rīkstīti, kur griezdama,
Griez rīkstīti, kur griezdama,
Galotnītes vien negriez.
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2764.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt;
Griez, meitiņa, zarus manus,
Galotnīti vien negriez,
Lai palika galotnīte
Vējiņam vēdināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2765.

Bērziņš meitas aicināja:
Nākat, meitas, slotas griezt;
Griežat, meitas, pazarītes,
Negriežat galotnītes,
Lai paliek galotnīte,
Kur putnam uzmesties.
24 [Lēdurgas draudzē].

2766.

Bērziņš meitu aicināja:
Nāc, meitiņa, zaru griezt;
Griez, meitiņa, ko griezdama,
Nenogriez galotnītes,
Lai paliek galotnīte,
Dieva dēlam puškoties.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

- 363 -

2767.

Es atradu ganu meitu
Ar bērziņu baŗamies.
Bērziņš lika zaru lauzt,
Viņa lauza virsūnīti.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)].

2768.

Es izgāju zaļu birzi,
Ne lapiņas nenorāvu;
Vējš norāva vienu lapu,
Saulīt' gauži noraudāja.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2769.

Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza silta saule,
Pavasaras lietutiņš.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Kas, bērziņi, tev apsedza
Tādu zaļu villainīti?
- Man apsedza mīļa Māra,
Raibulītes ganīdama.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2770.

Kas, bērziņ, tev' audzēja,
Kas tik kuplu darināja?
- Zeme resnu audzināja,
Dieviņš kuplu darināja.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2771.

Lauz, māsiņa, ko lauzdama,
Nelauz bērza galotnīti;
Bērziņam daudz zariņi,
Visi raud galotnītes.
224 [Kabilē (Kld)].

2772.

Tievu, tievu rīksti griežu,
Kuplu, kuplu cekuliņu,
Lei aug muns augumiņš
Krūzotiem matiņiem.
103 [Sausnējā, Vietalvā (Sausnējas un Vietalvas pag. Md)].

2773.

Dzīrās ieva ar ābeli
Ziedēt vienu baltumiņu;
Jau ievai balti ziedi,
Ābelīte pumpuros.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2774.

Iev' ar lazdu lielījās
Abas baltas noziedēt;
Ieva balta noziedēja,
Lazdai kaunu padarīja.
931 [Meirānos (Meirānu pag. Md)], 4042 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27741.

Īv' ar lozdu līlējuos,
Obi ļeļys saaugušas:
Īveņai bolti zīdi,
Lozdai kuplys atlasētis.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

2775.

Ieva zied ar ābeli
Vienā dārza stūrītī;
Ievai bija balti ziedi,
Ābelei sudrabiņa.
190 [Kuldīā].

2776.

Lazd' ar ievu noziedēja
Daugaviņas maliņā:
Lazda vaŗa pakaŗiem,
Ieva zelta vizuļiem.
299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

1. Zied ieviņa, zied lazdiņa
Daugaviņas maliņā;
No ieviņas ziedi bira,
No lazdiņas vizulīši.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

27761.

Zīd īveņa, zīd lazdeņa
Lela ceļa maļeņā.
Īva lozdu salomuo,
Kam tik skaiški nazīdē.
426 [Sakstagala pag. Rz].

2777.

Trīs puķītes skaisti zied
Ķezberīšu dārziņā:
Viena ieva, otr' ābele,
Trešā pate ķezberīte.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2778.

Visi kociņ' i sacīja:
Atiet ieva līkažiņa.
Jūs bijāt taisni koki,
Kam jūs balti neziedat?
321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

- 364 -

2779.

Jūs, māsiņas, neziniet,
Kad lazdiņas pārziedēja:
Lazdas zied gavēnī
Sarkaniem ziediņiem.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2780.

Ne zīlīte, ne žubīte
Lazdu lieca krūmiņā:
Pate lazdiņ' i nolīka
Sīkajiemi riekstiņiem.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2781.

Ozoliņis apsasmēja
Lazdai lielu līkumiņu.
Jūs bijāt taisni koki,
Kādēļ krūmu nerietāt?
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2782.

šādi ziedi, tādi ziedi,
Lazda ziedu nevinnēja:
Lazdiņš zieda gavēnī,
Saltajā mēnesī.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)].

1. Zied ieviņa, ābelīte,
Lazdas zieda nepanāca:
Lazda zied gavēnī,
Cietajā mēnesī.
379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2783.

Visi koki taisni auga,
Lagzdiņš auga līkumaiņš:
Lagzdiņam daudz bērniņi,
Visiem kaula kažociņi.
224 [Kabilē (Kld)].

2784.

Es nelaužu liepas zaru,
Ne ieviņas baltu ziedu:
Lai uzaugu kā liepiņa,
Kā ieviņa noziedēju.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

2785.

Liepa zied, liepa zied
Baltajiem ziediņiem;
Stādīsim liepu mežu
Apkārt mūsu pagalmiņu.
421 [Taurupes pagastā (Rg)].

2786.

Ai kuplaji ozoliņi,
Labi tevim šī vasara:
Zīlītēm, lapiņām
Nevar zaru kustināt.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2787.

Ai ozoli, ozoliņi,
Tavu lielu resnumiņu!
Trīs dieniņas irbe teka,
Nevarēja aptecēti.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2788.

Ai, resnais ozoliņš,
Kā es tevi piecietīšu!
Kad saulīte, pakrēsliņš,
Kad vējiņš, aizvējiņš.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2789.

Brīdin', puisi, ko brīdin',
Ozoliņa nebrīdini,
Ozolam bieza miza,
Trim kārtām zelta josta.
309 [Biržos (Biržu pag. Jk)], 470 [Vecates Vlm].

2790.

Liela vētra lielījās
Ozolam zarus lauzt.
Stāvi stili, ozoliņ,
Laid vējiņu caur zariem.
298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)].

2791.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Meitas tavus zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas.
97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)].

1. Liepa auga kalniņā,
Ozoliņš lejiņā;
Meitas tev zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas,
Puiši tevim doņus cirta
Pašā vidū, viducī.
64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)].

2792.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Meitas tavus zarus lauza,
Cūkas tavas saknes raka.
271 [Mangaļos (Mangaļu pag. Rg)].

1. Ozolīnu zemzarīti,
Kam aug' cūku lejīnā?
Cūkas tavu sakni raka,
Bēri tavus zarus lauž.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 365 -

2793.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Puiši tavas kājas mina,
Meitas tavus zarus lauza.
161 [Alšvangā (Alšvangas pag. Azp)].

2794.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Visi mazi cūku bērni
Tavus zarus plucināja.
26 [Madlienā (Madlienas pag. Rg)].

2795.

Ozoliņu zemzarīti,
Kam tu augi pakalnāi?
Cūkas, zīles lasīdamas,
Tev saknītes izrakušas.
181 [Cīravā (Cīravas pag. Azp)].

2796.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja,
Gaŗām jāja dravinieki.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

1. Vai, šmīdrais ozoliņ,
Kam tu augi rāvienāi?
Tev bitītes pāri skrēja,
Gaŗām jāja dravenieki.
195 [Raņķos (Raņķu pag. Kld)].

2797.

Ozoliņi zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Pāri tevim bites skrēja,
Gaŗām jāja dravenieki;
Vēl meitiņas zarus lauza,
Kalniņā stāvēdamas.
391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2798.

Ozoliņ zemzarīt,
Kam tu augi ceļmalā?
Ritens tavas saknes grauž,
Saule zarus vītina.
212 [Sarkanmuižā (Sarkanmuižas pag. Vp)].

2799.

Ozoliņis lielījās
Saulei saknes nerādīt;
Vētra lauza ozoliņu,
Saule sakni balināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2800.

Ozoliņš zīļu raud,
Zīles bira upītē;
Tā ozola paša vaina,
Kam aug upes maliņā.
93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 1181 [Dūres pagastā (Vlk)], 1271 [Litenē (Litenes pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)], 141 [Vijciemā (Vijciema pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2801.

Vēja māte lielījās
Ozolam galu lauzt;
Ozoliņis gudris vīrs,
Līdz zemīti locījās.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2802.

Visi koki salapoja,
Ozoliņis nelapoja;
Tad ozola lapas plauka,
Kad atnāce lagzdīgala.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2803.

Aiz upītes kalniņā
Rindām auga ozoliņi;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolus kaitināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)], 166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)], 169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)], 191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)], 224 [Kabilē (Kld)], 226 [Kandavā (Tl)], 229 [Rideļu pagastā (Engures pag. Tk)], 276 [Sesavā (Sesavas pag. Jg)], 305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)], 379 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 394 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

1. Viņas puses ozoliņi
Rindiņā saauguši;
šai pusē liepas auga,
Kas ozolus kairināja.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2. Rindā auga ozoliņi
Pie bāliņa namdurvīm;
Pretim smaida liepu leja,
Ozoliņus kairināja.
1131 [Beļavā (Beļavas pag. Md)].

2804.

Dižens auga ozoliņš
Mālaiņā kalniņā;
Pretim auga kupla liepa,
Kas ozolu kaitināja.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2805.

Ozoliņš ar egliņu
Aug vienē rindiņē;
Pretim auga liepu rinda,
Kas ozolu kaitenēja.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

- 366 -

2806.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgā kalniņā;
Jo vīzīga liepa auga,
Kas ozolu kaitināja.
359 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2807.

Vīzīgs auga ozoliņš
Vīzīgām lapiņām;
Jo vīzīga liepa auga,
Kas ozolu kaitināja.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 298 [Mežotnē (Mežotnes pag. B)], 299 [Mežotnē un Švitenē (Mežotnes un Svitenes pag. B)].

2808.

Osi, osi, ko tu gaidi?
Citi koki salapoja,
Citi koki salapoja
Sudrabiņa lapiņām.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2809.

Vai priedīte, vai eglīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Man māmiņa lolotāja,
Es tik daiļa neuzaugu.
191 [Kursīšos (Kursīšu pag. Kld)].

1. Daila auga sila priede,
Ni ēduse, ni dzēruse;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik daila neizaugu.
318 [Lindes Birzgalē (Birzgales pag. Rg)].

2810.

Ai priedīte, ai eglīte,
Tavu daiļu augumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
13 [Ikšķilē (Ikšķiles pag. Rg)], 324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2811.

Vai priedīte, vai eglīte,
Tavu labu labumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
303 [Svitnē (Svitenes pag. B)].

2812.

Ai priedīte, ai eglīte,
Tavu lielu lepnumiņu!
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2813.

Ai priedīte, ai priedīte,
Kur tik skaistu rotu ņēmi?
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
23 [Lēdmanē (Lēdmanes pag. Rg)].

2814.

Lai bagāta, kas bagāta,
Priede, egle, tā bagāta:
Lai bij ziema, lai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 197 [Sātiņos (Sātiņu pag. Kld)], 207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)], 216 [Ventspilī], 224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 3641 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 399 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2815.

Lai lielās, kas lielās,
Priede, egle, tā lielās:
Lai bagāta, kas bagāta,
Es bagāta mātes meita,
Vai ziemiņa, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
71 [Drustos (Drustu pag. C)].

2816.

Priede, priede, egle, egle,
Sen tu mani kaitināji:
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurā.
326 [Taurkalnē (Taurkalnes pag. B)], 327 [Taurkalnē un Jaunjelgavas apkārtnē (Taurkalnes pag. B un Jaunjelgavas Jk apkārtnē)].

2817.

Priede, priede, egle, egle,
Vai tev tāda skola bija?
Vai bij ziema, vai vasara,
Zaļi svārki mugurāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2818.

Priedes koks, egles koks,
Abi vienu daiļumiņu:
Ziemu skujas nenosala,
Vasarāi nenokalta.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2819.

Sila priede gauži raud,
Kumeliņis saknes brida.
Tā priedītes pašas vaina,
Kam aug ceļa maliņā.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

28191.

Syla prīde, syla prīde,
Kuoda tava dzeivuošona!
Smiļktis grauze tavys sakņis,
Vējeņš lūka viersyuņeitis.
4190 [Jāsmuižas pag. D].

- 367 -

2820.

Visi koki žēli raud,
Vasariņi noejot;
Priede, egle vien neraud,
Tai palika zaļi svārki.
166 [Gramzdā un Smaižos (Gramzdas un Aizviķu pag. Lp)].

1. Visi mazi krūmi raud,
Vasariņu vadīdami;
Priedes, egles, tās neraud,
Tās mūžam zaļas stāv,
Tās mūžam zaļas stāv,
Lai ir ziema, lai vasara.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2821.

Visi koki nomu deva,
Priede, egle vien nedeva;
Priede, egle, tā bagāta,
Tā nodeva pavasarā.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 51 [Budenbrokā (Dikļu pag. Vlm)], 224 [Kabilē (Kld)].

1. Vis kok gauž raud,
Rudiņ gob nodevuš;
Egel, pried, bāleliņ,
Tie pausar gob dev.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2822.

Visi tiesas nodevuši,
Divi vien nedevuši:
Pried' ar egli neatdeva,
Tām skujiņas nenobira.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2823.

Bērziņam balti svārki,
Ošam zaļas vadmaliņas,
Ozolam, zemzaŗam,
Trim kārtām zīda josta.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

1. Ošam bija brūni svārki,
Kļavam caunas cepurīte,
Resnajami ozolami
Trim kārtām zīžu josta.
86 [Ļaudonā (Ļaudonas pag. Md)].

2824.

Ošiņam brūni svārki,
Bērzam balti kamzoliņi,
Paegļam skujas bira,
Gaujas malu dancojot.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2825.

Ozoliņš gan gribēja
Sīku zaru, platu lapu;
Bērziņam sīki zari,
Kļaviņam platas lapas.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)], 75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2826.

Pried' ar egli lielījāsi,
Abas kāpti kalniņāi;
Paeglīti, nabadzīti,
To nogrūda lejiņāi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

2827.

Es uzkāpu kalniņā
Meža balsis klausīties:
Oši, kļavi gavilēja,
Vītoliņi čivināja.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

28271.

Runāj' priede, runāj' egle,
Ozoliņš atrunāja,
Ozoliņš atrunāja
Aiz visiem kociņiem.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

37451.

Ai elksnīti, ai brālīti,
Tu nekam nederēji:
Ne no tevis lūkus plēsa,
Ne vaiņagus darināja.
319 [Plāteres Rg].

37452.

Es negriezu elkšņu rīkstes,
Kad es bērza nedabūju;
Es pieliecu purva bērzu,
Platu lapu gribēdams.
383 [Sērenes Jk].

37453.

Viņpus upes malni alkšņi,
Sidrabiņa lapiņom;
Aj, buoliņ, nūsalauzi,
Nas mozai muosiņai.
551 [Ludza Ldz apr.].

37454.

Ai, zaļā bērzu birze,
Tavu skaistu vainadziņu!
Ak tu, meža ābelīte,
Tavu skaistu āboliņu!
72 [Cesvaines Md].

- 368 -

37455.

Ei, bruoleņi, tais sodeņu,
Stuodinuosim uobelītes;
Ka mēs byusim izauguši,
Byus kur abim pastaiguot;
Byus kur abim pastaiguot,
Uobeleišus palaseit.
389 [Silajāņu Rz].

37456.

Ļaudim leli breinumeņi;
Veituls auga pogolmā;
Man izauga uobulneica
Dziernaviņu galiņā.
263 [Mēmeles Jk].

37457.

Ziedi, ziedi, ābeltiņa,
Mana ceļa maliņā;
Kad es iešu uz brālīti,
Tad es raušu āboliņu.
15 [Alūksnes Vlk].

37458.

Ai birztiņ, bērzu birze,
Tavu skaistu vaiņadziņ'!
Pirka manim pieci brāļi,
Tad vēl tāda nenopirka.
46 [Beļavas Md].

37459.

Vai Dieviņi, purva bērzu,
Tavu grūtu dzīvošanu!
Vispēdīgi tu izplauki,
Vispirmais nodzeltēji.
192 [Kosas C].

37460.

Bērziņš auga uz bērziņa,
Lazda bērza virsaunē;
Lazda bērza virsaunē,
Zelta poga galiņā.
605 [Skolas].

37461.

Bērziņš auga purvmalē
Deviņām galotnēm,
Iesim abas mēs, māsiņas,
Bērziņā šūpoties.
424 [Svitenes (Švitenes) B].

37462.

Bērziņš mani aicynuoja:
Nuoc, meitiņa, slūtu grīzt.
Ni zariņa nanūgrīžu,
Suok bērziņš leiguotīs.
326 [Preiļu D].

37463.

Bērzans maņi aicynuoja
Pi sevis i slūtu grīzt:
Grīz zoru, grīz ūtru,
Nagrīz pošas viersyuneites.
Ka grīzsi pošu viersyuneiti,
Byusi atraiša ļaudaviņa.
170 [Kapiņu D].

37464.

Bērziņš mani aicināja:
Nāc, meitiņa, slotas griezt!
Mīksti mani zari bija,
Kā putāmi nopērsies!
184 [Ķēču Rg].

37465.

Kam tie bērzi, kam tie bērzi,
Kas tur auga līkumā?
Līkumaiņi bērzi auga
Raukuļainām lapiņām.
195 [Kraukļu Md].

37466.

Kas, bērziņ, tev apsedza
Zaļu lapu villainīti?
Mīļš Dieviņš tev apsedza,
Zaļu birzi gribēdams.
141 [Ivandes Kld].

37467.

Kas, bērziņi, tev pakāra
Zaļa vaŗa pakariņu?
Kas, māsiņa, tev pakāra
Zaļa zieda vainadziņu?
236 [Līvānu D].

37468.

Manis dēļ tu, bērziņ,
Ni tu audz, ni lopoj!
Tētīts mani pērt sūluos
Ar tovim zareņim.
494 [Viļānu Rz].

37469.

Zilacīte gauži raud,
Bērza birzi staigādam':
Kā būs šķīti atvasītes
Mīkstajām rociņām.
605 [Skolas].

37470.

Pasaverīs tu, muoseņ,
Kas eglītes viersyunī?
Kas eglītes viersyunī,
Tys tovā cakulā.
174 [Kārsavas Ldz].

- 369 -

37471.

Kuŗš kociņis ziemuzied,
Tas vasaru neziedēja;
Priede, egle, tā zied ziemu,
Tā vasaru neziedēja.
197 [Krotes Lp].

37472.

Būs lustīte, būs lustīte,
Lai nāk jauna vasariņa:
Ievas zied, meitas dzied,
Pieguļnieki gavilē.
198 [Krustpils D].

37473.

Ieva ziedēj' ar ābeli,
Katra kalna galiņā;
Balti ziedi ābelei,
Vēl baltāki ieviņai.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37474.

Ieviņ, liepiņ,
Tav augamiņ!
Gan zied balt,
Gan zaļs laps.
445 [Ugāles Vp].

37475.

Proauga īveņa
Caur klētas jumtu;
Pabira zīdeņi
Taut' pagalmiņā.
265 [Mērdzenes (Michailovas) Ldz].

37476.

Kas man kait nedzīvot
Ozoliņa mežiņā:
Visapkārti ievas zied,
Vidū stalti ozoliņi.
344 [Rembates Rg].

37477.

Kas man kait nedzīvot
Melnā meža maliņā:
Visapkārt ievas zied,
Vidū skaista ābelīt'.
605 [Skolas].

37478.

Moza, moza man muižiņa,
Visapkuort īvas zīd;
Visapkuort īvas zīd,
Vidā bolta uobeļnīca.
35 [Baltinavas Abr].

37479.

Nikur nava taidas dzeives,
Kaida dzeive Šļakatovā:
Pa sodym īvas zīd,
Apleik solys upeits tak.
26 [Asūnes D].

37480.

Projām gāja zili ledi,
Nu būs silta vasariņa;
Būs ievām balti ziedi,
Būs kokiem zaļas lapas.
378 [Seces Jk].

37481.

Strautiņš, ātri ritēdams,
Sakuļ baltu ūdentiņu.
Balta ieva strauta malā
Savus ziedus birdināja.
378 [Seces Jk].

37482.

Kuri kūciņi zīdēja
Vysapyrma pavasar?
Vysapyrma lozda zīd
Sorkonimi zīdiņim.
489 [Vidsmuižas (Vidsmuižas, Gaļānu) Rz].

37483.

Lazda, lazda, rieksti, rieksti,
Ai, ābele, ābolīni!
Lazdai bija daudz bērnīnu,
Visiem kaulu kažocīni.
39 [Bārtas Lp].

37484.

Lagzdiņam rieksti aug,
Ābelēm ābolīš(i);
Man aug mazi bālelīši
Riekst', ābolu ēdējiņi.
200 [Kuldīgas Kld].

37485.

Visi ziedi izziedēja,
Lazdas vien neziedēja;
Lazda zied gavēnī
Sarkaniem ziediņiem.
48 [Bērzaunes Md].

37486.

Es kā sila apenītis
Liepai riņķī apvijos;
Birst liepiņai balti ziedi,
Birst ir sila apenim.
43 [Bebru Rg].

- 370 -

37487.

Kas kait man nedzīvot
Diža meža maliņā:
Visapkārt liepas aug,
Dzelteniem ziediņiem.
545 [Krustpils D apr.].

37488.

Maza, maza liepiņa,
Zeltītām lapiņām;
Vējiņš izpūt(a),
Izvizināja.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37489.

Ūseits prosa nu kļaveiša:
Pus vīn lopu plotumeņš.
Munys losa dzaltaņeitis,
Kas lasēja tovys lopys?
326 [Preiļu D].

37490.

Dīvs dūd tevi, ūzulam,
Symtu godu nalopuot;
Symtu godu nalopuot,
Ūtru symtu nazeiļuot.
89 [Dricēnu Rz].

37491.

Es izgāju ganīdama
Varen daiļu ozoliņu,
Sudrabiņa lapiņām;
Tur tecēja jaunas meitas
Vainadziņu darināt.
259 [Mazzalves (Ērberģes) Jk].

37492.

Kļavi, oši, ozoliņi,
Ko jūs kopā runājiet?
Par meitām, par puišiem,
Par saviem ziediņiem.
213 [Lazdonas Md].

37493.

Ko tā snaudi, ozoliņ,
Kāpēc svārkus nešuj sev?
Citiem kokiem lapas zaļas,
Tev vēl nava pumpuriņi.
378 [Seces Jk].

37494.

Liektin liecu gaŗu liepu,
Liecu gaŗu ozoliņu;
Nepieliecu viena zara,
Ne tik visu ozoliņu.
24 [Asares Il].

37495.

Liepa gāja pa celiņu,
Zari vien locījās;
Ozoliņš ceļu grieza
Ar visām bitītēm.
290 [Ogres C].

37496.

Iestādīju, aplaistīju
Birzē skaistu ozoliņu;
Dievs man deva krustdēliņu,
Man līkstiņa sen zināma.
268 [Mētrienas (Ļaudonas-Odzienas) Md].

37497.

Ūzulīti, zamzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Voi tu, okls, naredzēji:
Līpa auga kalniņā?
579 [Viļāni Rz apr.].

37498.

Ūzuleņi, zamzareņi,
Kam tu augi lejiņā?
Tur brauc kungi cārādami,
Ūzuleņus dzanādami.
143 [Jāsmuižas D].

374981.

Ozolīti zemzarīti,
Kam tu augi lejiņā?
Vējš kalnā stāvēdams
Lauza tavu galoknīti.
283 [Nīgrandas Azp].

37499.

Ozolīt zemzarīt,
Kam tu augi lejiņā?
Te atskrēja lakstīgala,
Nolauž pašu galotnīti.
Tā nebija lakstīgala,
Tā bij puiša līgaviņ'.
127 [Grostonas Md].

37500.

Ūzulam, bemberam,
Voska cymdi rūceņā;
Smolkajam kārkleņam
Zalta grīzti gredzenteņi.
143 [Jāsmuižas D].

37501.

Ūzuls līpu izmēdīja:
šķeibajami greizajam.
Ka tu esi taisnys kūks,
Kam naplēsja lyuciņūs?
389 [Silajāņu Rz].

- 371 -

37502.

Vaji, vaji, syla prīdje,
Tavu gryutu dzjeivuošonu!
Smilktis tovys kuojis grauzja,
Vjājeņš lūka viersyuņeiti.
263 [Mēmeles Jk].

37503.

Ai priedīte, ai eglīte,
Vai tev ari skujas bira?
Bira, bira, kā nebira,
Lielu vēju vēcināmas.
46 [Beļavas Md].

37504.

Ai priedīte, ai priedīte,
Tavu smuidru augumiņu;
Apbrīnoja vāczemnieki,
Kam tik smuidra izaugusi.
605 [Skolas].

37505.

Egleitja i prīdeitja,
Aug kaļneņa galeņā.
Lodzgryudeitja (?), paegleitja,
Tuos kalneņa malenī.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37506.

As dyžuoju, as rauduoju,
Syla molu staigojūt;
Syla molu staiguodama,
Boltas pučes lasīdama.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37507.

Krupi, krupi, depi, depi,
Kam siliņu dedzināji?
Man sadega siliņāi
Divi zelta gredzeniņi.
15 [Alūksnes Vlk].

37508.

Kur jyus brauksat, stroda bārni,
Vuogīšūs sasāduši?
Brauksjam prīžu siliņā
Smolkejuos prīdītēs.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

37509.

Mežini, muni mežini,
Tovu kuplu vainudziņu!
Man bej tāvs, muomuliņa,
Es cik kupla nanosovu.
493 [Viļakas (Marienhauzes) Abr].

9. Par stādiem un augļiem.

2828.

Zirnīts, pupiņa, tā laba labība;
Kaņepe, ragana, tā saka mātei.
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

1. Zirnīts labs, pupa laba,
Kaņepīte grēceniece:
Tā pasaka māmiņai
Tumšajāi naksniņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2829.

Es aizgāju odziņās
Ar mazo bāleliņu;
Kuŗ' odziņu ieraudzīju,
To rādīju bāliņam.
319 [Neretā (Neretas pag. Jk)].

2830.

Gana riekstu lazdienā,
Gan' āboļu ābelē;
Gan' ir manu bāleliņu
Riekst', āboļu šķinējiņu.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2831.

Nākat, mani mīļi bērni,
Man āboļi kabatā;
Atnāk mani mīļi bērni,
Man āboļi izkrituši.
2071 [Ancē (Ances pag. Pg)].

2832.

šķinu riekstus, lasu ogas,
Dod' mazam bāliņam,
Lai tas mani pieminēja
Līdz devītai vasariņai.
121 [Gulbenē (Md)].

2833.

Zinu, zinu, kas tur gaida
Aiz upītes pakalnē:
Sarkanājas lasītājas,
Neskaitāmas zemenītes.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 72 [skat. 1180. (Druvienas pag. C)].

2834.

Iesim, meitas, sēnes lasīt!
Redz, še visi radi kopā:
Saiminiece - baravika,
Vilniņi - saiminieki,
Bērzlapiņas jumpraviņas,
Bisītes - vecas mātes,
Daiļas meitas - rozenes,
Jauni puiši - gailenes,
Lāčapurni - vagarīši,
Meža sargi mušmieŗi,
Es pate - veca peka,
Un tu - kunga pūpēdis.
269 [Naudītē (Naudītes pag. Jg)].

- 372 -

2835.

Es izgāju sēņu bierzi
Ar kaķītes korpītēm,
Nolūkoju sēņu meitu
Peku kunga dēlīnam.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2836.

Kad bij man lielai augt,
Kad pūriņu piedarīt?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

1. Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
Vai jūs traki, ciema puiši,
Ļaujat pūru piedarīt.
16 [Kastrānē (Kastrānes pag. Rg)].

2837.

Kāda vīra sieva biju,
Kāda bērnu māmuliņa?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precenieki.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2838.

Kāda vīra sieva būšu,
Kāda māļa malējiņa?
Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien jāja precinieki.
111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2839.

Kas kait sēņu māmiņai,
Tai meitiņas drīz uzauga:
Piektdien dzima, pussvēt auga,
Svētdien jāja precinieki.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

1. Laime, Laime tai mātei,
Tai meitiņas ātri auga:
Piektdien dzima, sestdien auga,
Svētdien jāja precinieki.
219 [Dzirciemā (Dzirciema pag. Tk)].

28391.

Vacu mani vacynuoja,
Kod maņ beja vacai byut?
Pīktdiņ dzymu, sastdiņ augu,
Svātdiņ guoju tauteņuos.
435 [Latgalē].

2840.

Peka gāja gulēt;
Vilne raudāja,
Kā būs gulēt
Pie tādas gubenes.
272 [Lielplatonē (Lielplatones pag. Jg)].

2841.

To jums saku, bekotāji,
Rītos ilgi neguļat:
Vāverīte agri ceļas,
Tā tās bekas nolasīs.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2842.

Vilnīts kundziņš,
Bērzlapa gaspažiņa,
Rudmiesēte
Kalponīte.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2843.

Ai, baltajis āboltiņis,
Neaudz ceļa maliņā!
Jās gaŗāmi bajāriņi,
Ar pātagu izkapās.
348 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2844.

Sarkanais ābuliņis
Trejus svārkus šūdināja:
Vieni zili, otri zaļi,
Trešie tādi iedzelteni.
264 [Džūkstē (Džūkstes pag. Jg)].

2845.

Ceļa malas dāboliņš
Kājiņāmi saminams:
Tur tek dienu, tur tek nakti,
Dzelžiem kalti kumeliņi.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2846.

Ceļa malas āboliņ,
Kam ziediņu nedarini?
Ko bij man darināt,
Visi mina kājiņām.
134 [Sinolē (Sinoles pag. Vlk)], 407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

- 373 -

2847.

Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Gaŗa auga vasarā;
I es augu dažu dienu,
Es tik gaŗa neizaugu.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2848.

Kaņepīte, gaŗaudzīte,
Tā izauga vasarā;
Man' (mūs') māsiņa neizauga
Par deviņas vasariņas.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)], 41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)], 64 [Valmierā (Valmieras pag. Vlm)], 69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)], 88 [Liezerē (Liezeres pag. Md)], 89 [Leimaņos (pie Vecpiebalgas C)], 91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 97 [Vecpiebalgā (Vecpiebalgas pag. C)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)], 137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

1. Kaņupīte, lētdabīte,
Aug vienē vasarē;
Man māmiņa maizi deva,
Es tik gaŗa neizaugu.
189 [Kuldīgas Kalnmuižā (pie Kuldīgas)].

37510.

Āmja, āmja, bruoleliņi,
Ūdziņu lasītu.
Es naīšu, es naīšu,
Es paliku kuojinīks.
389 [Silajāņu Rz].

37511.

Ej, meitīna, lasi ogas,
Pelnī sevim launadzīnu.
Ja odzīnu nelasīsi,
Launadzīna nedabūsi.
192 [Kosas C].

37512.

Kas spīdēja, kas zvēroja
Dižā meža maliņā?
Mūs māsiņa ogas lasa
Sidrabiņa vācelē.
364 [Sakas (Upesmuižas) Azp].

37513.

Mazas, mazas meitenītes
Ogas lasa silītē:
Pupu ziedu lindraciņi,
Zirņa zieda kamzolīši.
383 [Sērenes Jk].

37514.

Moza, moza meitiņa
Sileņā ūgas losa:
Boltys zečis, malnys kurpis,
Sorkons rūžu vaiņuceņš.
51 [Bērzpils (Domopoles) Abr].

37515.

Ūgas, ūgas, rīksti, rīksti,
Lela ceļa maliņā;
Kas ūdziņas nanūruove,
Kas rīksteņu nanūškina.
89 [Dricēnu Rz].

37516.

šī dieniņa, tā dieniņa
Jaunajām meitiņām:
Pa ogām, pa riekstiem,
Pa skābiem āboļiem.
545 [Krustpils D apr.].

37517.

šovasar mežā gāju
Rītā agri zemenēs.
Kad pārnāku sētiņā,
Saulīt' lielā gabalā.
72 [Cesvaines Md].

37518.

Trīs māsiņas iegājušas
Melnajās smarodenēs;
Divas ogas pielasīj'šas,
Trešā mežā nobludīj'se.
228 [Liepnas (Lipnas) Abr].

37520.

Baraviki, makaviki,
Vysu sēņu valdinīki;
Rudmisīte, bārzlapīte,
Baravyka ļaudaviņa.
326 [Preiļu D].

37521.

Es aizgāju beku lauzt
Ar sakārņu kurpītēm;
Man gribēja beku kungi
Par gaspažu noturēt.
378 [Seces Jk].

37522.

Es aizgāju sēņu lauzt,
Bet sēnīšu nedabūju;
Es atradu sēņu māti
Pašu badu nomirušu.
497 [Vīpes (Mežmuižas) D].

37523.

Kas kaitēja tev, māsiņa,
Tev meitiņu jaunu veda:
Vakar dzima, šodien auga,
Rītu vedīs tautiņās.
477 [Vecpils Lp].

- 374 -

375231.

Piektdien dzimu, sestdien augu,
Svētdien gāju tautīnās.
Kāda sieva es tur būšu,
Kāda darba dzieviniece?
Gan mācēju saimi rāt,
Maizi slēgti kambarī.
39 [Bārtas Lp].

37524.

Leters ļurbu zadynova
Lela syla maleņā:
Leteram sēņu sveita,
Ļurbai sēņu vylnonīte.
466 [Vārkavas D].

37525.

Nu tik rātni, mani bērni,
Manus svārkus nesaplēšat:
Mani svārki - dārgi svārki,
beka(-u?) ādas darināti.
374 [Sātiņu Kld].

37526.

Pitku, pitku, patmaļitku,
Pilni purvi baraviku;
Ej, meitiņa, atnes man
No tā purva baravik'.
605 [Skolas].

37527.

Pēters, Pēters, Meņģa dēls
Iet pie beku bābas.
Pēterim baltas bikses,
Bābai baltas villainīt's.
477 [Vecpils Lp].

37528.

Sēņu, sēņu, ogu, ogu,
Nav neviena lasītāja;
Kad sanāca lasītāji,
Tārpi sēnes noēduši.
296 [Ozolnieku Jg].

10. Par lietu, sniegu, miglu, vēju, ūdeni un unguni; par gada laikiem.

2849.

Aizeji, lietiņi, rūkdamis, kaukdamis,
Atnāci, saulīte, līgodama!
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

2850.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Atnāc, saulīte, spiguļodama!
Viņpus jūras melni ļaudis,
Ūdens glāzīte vērdiņu maksā,
Rāvā kreklus izmazgāja,
Rāvā muti nomazgāja.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2851.

Aizej, lietiņ, rūkdams, kaukdams,
Uz tiem melniem igauņiem;
Atnāc, saulīt, līgodama,
Uz tiem baltiem latviešiem.
Igauņiem melnas drēbes,
Tiem lietiņa vajadzēja;
Latviešiem baltas drēbes,
Tiem lietiņa nevajaga.
1251 [Veclaicenē (Veclaicenes pag. Vlk)].

2852.

Līstiet, lieti, labi lieti,
Lai es augu laba liela;
Lai es tieku māmiņai
Simtu govju barotāja.
1271 [Litenē (Litenes pag. Md)].

2853.

Lij, lietiņ, lij, lietiņ,
Lai es drīzi liela augu:
Būs manai māmiņai
Da drīzāk viegla diena.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2854.

Līsti, lietus, līsti, lietus, lai augu balta,
Lai augu tik balta, kā linu sauja.
164 [Dunalkā (Dunalkas pag. Azp)].

2855.

Liji, liji, lietutiņis,
Lai es arī balta augu,
Lai es arī balta augu
Kā mērena muižiniece.
145 [Krotē un Bunkā (Krotes un Bunkas pag. Lp)].

2856.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es arī balta augu
Lai es arī balta augu
Līdz citām māsiņām.
200 [Skrundā (Skrundas pag. Kld)].

- 375 -

2857.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Bajāriņi savas meitas
Ar sudrabu baltināja.
169 [Nīgrandā (Nīgrandas pag. Azp)].

2858.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es labi balta augu;
Lai es labi balta augu,
Ciema puišus kaitināt.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2859.

Līsti, līsti, lietutiņ,
Lai es ātri liela augu,
Lai es ātri liela augu,
Bandinieka līgaviņa.
49 [Jaunatē (Vecates pag. Vlm)].

2860.

Līsti, līsti, lietutiņi,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Lai es augu tieva, gaŗa,
Amatnieka līgaviņa.
226 [Kandavā (Tl)].

2861.

Liji, liji, lietutiņ, lai augu liela,
Lai mani māmiņa pie vīra pieved.
77 [Gulberē (Liezeres pag. Md)].

2862.

Sudrabiņa lietus lija
Zemes bērza kalniņā,
Lai izauga lielas lapas,
Lai varēja slotas griezt.
224 [Kabilē (Kld)].

2863.

Sniega māte, sniega māte,
Purin' savus spilveniņus,
Lai nāk sniegi virs zemītes,
Ka bāliņi mežā brauc.
120 [Gaujienā (Gaujienas pag. Vlk)].

2864.

Miglas māte dambi dara
Līdz ozola galiņam:
Līgojiesi, ozoliņi,
Lai netapa galiņā.
151 [Priekulē (Priekules pag. Lp)].

2865.

Visi purvi vakarāja
Miglu laida pasaulē;
Lec, saulīte, šorīt agri,
Noņem migli vaiņadziņu.
146 [Lielkrūtē (Purmsātu, Bārtas pag. Lp)].

2866.

Ej gulēt, vēja māte,
Sausas egles galiņā!
Vai tev galva nesāpēja,
Dien' un nakti aurodam?
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2867.

Pūti, pūti, vēja māte,
Remdējies vakarā!
Jau tu pūti visu dienu,
Visus mežus (kokus) locīdama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2868.

čuči, čuči, uguntiņa,
Netec ciemā!
Suns tevi ries,
Kaķis tevi plēsīs,
Gailis tevi aizdziedās.
Lai nāk rītu ciema meitas,
Vēderiņus kasīdamas,
Cimdu pāŗus nēsādamas,
Tad dabūs uguntiņu.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)], 290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2869.

Uguntiņas dzirkstelīte
Saujiņā glabājama:
Kad palaidu vējiņā,
Dažu labu raudināja.
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)].

2870.

Kam tu nāci, ziemelīti,
Ar vasaru cīnīties!
Kaut mēs būtu redzējuši,
Mēs' būt' tevi aizdzinuši,
Mēs būt' tevi aizdzinuši
Ar rozīšu ziediņiem,
Ar rozīšu ziediņiem,
Ar zaļām lapiņām.
125 [Jaunlaicenē (Jaunlaicenes pag. Vlk)], 1411 [Jaunrozē (Jaunrozes pag. Vlk)].

2871.

Koši, koši, jauki, jauki,
Kad Dievs deva vasariņu:
Dzied putniņi, dzied ganiņi,
Daiļi jāja pieguļnieki.
6 [Annas muižā (ķēču pag. Rg)].

- 376 -

2872.

Nāc nākdama, vasariņa,
Kur tik ilgi kavējies?
Tevis gaida atnākot,
Manis lielu uzaugot.
305 [Vīkstenē (Stelpes (?) pag. B)].

2873.

Nāci, nāci, vasariņa,
Jau ziemiņa kājas aun,
Jau ziemiņa kājas aun,
Uz akmeņa sēdēdama.
410 [skat. 3301. (Pilskalnes pag. Il)].

2874.

Ziema nāk, ne vasara,
Nezied vaira purenīši.
Ziema kāva vasariņu
Ar sudraba zobeniņu.
137 [Tirzā (Tirzas pag. Md)].

2875.

Ziema nāca raudādama,
Cimdu, zeķu prasīdama.
Nāc nākdama, vasariņa,
Visi bērni tevi gaida.
224 [Kabilē (Kld)], 335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 391 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē], 401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2876.

Ziema nāce raudādama,
Cimdu, zeķu gribēdama;
Nāc, vasara, smaidīdama,
Zaļu sagšu uzseguse.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2877.

Ziema nāce raudādama,
Vasariņa dziedādama.
Ziemas vārti aizzavēra,
Vasariņas atzavēra.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2878.

Ziemu sniga sniedziņš,
Vasaru lietiņš,
Rudeni aukstais
Vējiņš pūš.
290 [Lieliecavā (Iecavas pag. B)].

2879.

Sniegi nāca griezdamies,
Putni projām aizsteidzās:
Pavasaru sniegs nokusa,
Putni nāca dziedādami.
407 [Krustpilī (Krustpils pag. D)].

2880.

Tekat, bērni, lūkoties,
Vasariņa ziemu kaun.
Ziemai vārtus aizveŗat,
Vasarai atveŗat.
76 [Gatartā (Gatartes pag. C)].

1. Nāciet, bērni, skatīties,
Ziema kāva vasariņu;
Ziema vārtus atdarīja,
Vasariņa aizdarīja.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)].

36893.

Ai bērneņi, ai bērneņi,
Nabikstiti uguņteņis:
Uguntiņa, muomuleņa,
Sadadzynois paspuorneitis.
50 [Bērzgales (Kuļņēvas-Labvāržu) Rz].

37082.

Tecit, bārni, verītēs,
Kaidi jūki teirumā:
Zīma kova vasariņu
Ar sudobra zūbentiņi.
389 [Silajāņu Rz].

37529.

Liji, liji, lietutiņi,
Lai es arī balta augu;
Citas meitas baltas auga,
Es kā mella bambalīt'.
197 [Krotes Lp].

37530.

Līsti, (līsti), lietutiņ,
Lai man lieli mati aug;
Lai man lieli mati auga
Līdz pašai zemītei.
282 [Nīcas Lp].

3. DZIESMAS BĒRNUS KOPJOT

1. Ēdienu gatavojot, bērnu nepacietību klusinot, bērnus ēdinot.

a) Bērni izsalkuši. Maizes trūkums.

2881.

Vai Dievī, galva sāp,
Vai Dievī, vēderīts!
Galva sāp: gulēt gribu;
Vēders sāp: ēst gribēju.
119 [Ērģemē (Ērģemes pag. Vlk)].

- 377 -

2882.

Atdodiet, citi bērni,
Manu tiesu vakariņu,
Es vakar apsagulu,
Vakariņu neēduse.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2883.

Bērni raud asarām,
Ko ēdīs vakarā:
Tēvs ar māti bārdamies
Piena spanni apgāzuši.
98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)].

2884.

Bērniņi, bērniņi, mirsim badu:
Tēvs gul ceplī kā rudzu maiss,
Māte dzeŗ krogā, micīti kuldama.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2885.

Dod, māmiņa, azaidiņu,
Negribēšu launadziņu;
Dod, māmiņa, launadziņu,
Negribēšu vakariņas;
Dod, māmiņa, vakariņas,
Negulēšu neēduse.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2886.

Dod, māmiņa, suvēnam,
Dod savām meitiņām:
Suvēnam garda gaļa,
Meita daila audējiņa.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

2887.

Dod, māmiņa, suvēnam,
Ne savam dēliņam;
Dos dēliņis, dos jauņuve,
Dos tev abi ļaunus vārdus.
172 [Rāvā (Rāvas pag. Lp)].

1. Nedod, māte, dēlam gaļu,
Dod labāk sivēnam:
No sivēna garda gaļa,
Kas no puiša, dienas zagļa?
Lūciņos sasienamis,
Dūmiņos pakaŗamis,
Sumpurņiem izdalāmis
Par sausām reņģītēm.
246 [Lestenē (Lestenes pag. Tk)].

2888.

Ēdat, bērni, knapojat,
Paša tēva domas būs:
Pārdos vecu kažociņu,
Nopirks rudzu puspūrīti.
180 [Valtaiķos (Valtaiķu pag. Azp)].

2889.

Ēdat, bērni, šņakājat,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Tēvs pārdeva kažociņu,
Māte baltu villānīti.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2890.

Ēdiet, bērni, šņakājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu:
Tēvam nauda maciņā,
Rīgā rudzi spīķerī.
112 [Cirstos (Cirstu pag. C)].

2891.

Ēdiet, bērni, šņapājiet,
Tēvs pārdeva kažociņu;
Ja Dieviņš palīdzēs,
Par nedēļu nošņapās.
68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2892.

Ēstu grib, dzertu grib
Mans mazais vēderiņš;
Vai ar dziesmu piedziedāšu
Savu mazu vēderiņu?
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2893.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Ko, bērniņi, darījāt?
Vai bijāt rijas kult,
Vai mālīšu ritināt.
18 [Kliģenē, Meņģelē, Plāterē (Zaubes, Meņģeles un Plāteres pag. Rg)].

2894.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Mazi brāļi arājiņi.
22 [Lielvārdē (Lielvārdes pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

2895.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Meklē pate arājiņ'!
28 [Nītaurē (Nītaures pag. Rg)], 68 [Bērzaunē (Bērzaunes pag. Md)].

- 378 -

1. Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Meklē pate arājiņ'!
Kur es ņemšu, kas man dos,
Tik mazai (jaunai) arājiņu?
398 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2896.

Ēsti man gribējās,
Māte maizes man nedeva;
Tā sacīja nedodama:
Zaļi rudzi tīrumā.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2897.

Eit' gulēt, mazi bērni,
Vakariņas neēduši,
Zīle, žube aiznesuse
Kambarīša atslēdziņu.
451 [Viskaļos, Kokneses draudzē (Viskaļu pag. Rg)].

1. Ej gulēti, vāverīte,
Vakarēju ēdumiņu,
Zīle, kuņa, pametuse
Pagrabiņa atslēdziņu.
110 [Cēsīs].

2. Ej gulēt, mans vīriņ,
I neēdis vakariņu,
Zīle, žube aiznesuse
Pagrabiņa atslēdziņu.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2898.

Izvāri, māmiņa, kunkuļu putru,
Bērniņi apsirga vēdera sērgā.
156 [Vērgalē (Vērgaļu pag. Lp)].

2899.

Kapu, kapu, kāpostiņi,
Bērni raud neēduši;
Cita saime paēdusi,
Aizgājusi druviņā.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2900.

Ko, bērniņi, ēdīsim,
Rītā agri cēlušies?
Tēva sētas kaņepītes
Zvirbulīši noēduši.
85 [Lazdonā (Lazdonas pag. Md)].

2901.

Nu lustīgi, mani bērni,
Jēcis ņēma līgaviņu;
Bērniem sula, bērniem gaļa,
Jēcim jauna līgaviņa.
48 [Alojā un Lielsalacā (Alojas un Salacas pag. Vlm)].

2902.

Opapā, trallalā,
Nu ir maiz' pagalam!
Pārnāks tēvs no darbiem,
Pārnesīs skritel' maiz's.
207 [Dundagā (Dundagas pag. Vp)].

2903.

Raudāj' tēvs, raudāj' māte,
Raudāj' bērni pakaļā:
Ko bij tiem neraudāt,
Kad mājā maizes nav.
14 [Inčukalnā (Inčukalna pag. Rg)].

2904.

Sakermenč divi reizes!
Būs bērniem badu mirt?
Rīgā rudzi spīķerī,
Sētā ceplis puškurē.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2905.

Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Neraud', sieva, nekauc, bērni,
Rīgā pilni spīķerīši.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2906.

Sieva raud, bērni kauc,
Bez putraimu kāpostiņi;
Vīriņš skaisti gavilēja
Kroga galda galiņā.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2907.

Sen vajdzēja launadziņa,
Kaut būt' laba devējiņa,
Jau saulīte patecēse
Launadziņa laiciņā.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)].

2908.

Sīki, mazi man bērniņi
Kā tam purva strazdiņam;
Skrienu dienu, skrienu nakti,
Nevar bērnu pabaŗot.
106 [Viesienā (Viesienas pag. Md)].

2909.

Tēt, maizes! memme, pupa!
Kā es tavas cūkas ganu.
144 [Gaviezē (Gaviezes pag. Lp)].

1. Maizes, maizes, māmulīte,
Kā es tavas cūkas ganu;
Ja maizītes man nedosi,
Lai iet cūkas druviņā.
239 [Vecaucē (Vecauces pag. Jg)].

- 379 -

2910.

Tekam lieli, tekam mazi,
Māte sauca launagā;
Laižam vēršus niedrājā,
Kumeliņus ābolā.
400 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2911.

Vēders sāp, vēders sāp,
Vēderzāļu gribēdams;
Dod, māmiņa, sviest' ar maizi,
Tad vēders nesāpēs.
109 [Vestienā (Vestienas pag. Md)], 321 [Zasā (Zasas pag. Jk)].

2912.

Visi saka, visi saka:
Taisiet cisas, eit' gulēt!
Tā vārdiņa nesacīja:
Ēdiet, bērni, vakariņas!
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

b) Maize rauši, kliņģeŗi, veģi; piens un sviests; putra, Ķīselis; tupeņi un kāposti.

2913.

Aijā, bērni, rītā svētki!
šodien cepsim baltu maizi.
274 [Zaļā muižā (Zaļenieku pag. Jg)].

2914.

Atej, tēta, kliņģeŗiem,
Memma siltiem pīrāgiem!
27 [Mālpilī (Mālpils pag. Rg)].

2915.

Bagāta maizīte glauž manu galviņu;
Māmiņa gan glaud', vējš purināja.
208 [Ēdolē (Ēdoles pag. Vp)].

2916.

Kumelītis, pedelītis,
Apgāž veģu vezumiņu;
Eita, bērni, ņemat veģus,
Cik jūs paši gribēdami!
325 [Secē (Seces pag. Jk)].

2917.

Maizīt' mana bagātība,
Plācenītis pelnu rušķis:
Maize bērnu baŗotāja,
Plācens viesu mielotājs.
335 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2918.

Maizīt manu bagāto,
Plācenīti nabadziņ!
Maizīt' ēžu ik dieniņas,
Plācenīti svētdienām.
107 [Vietalvā (Vietalvas pag. Md)].

2919.

Plācenīts raudājās,
Ar plaukstām plaukstājams;
Kā maizīte neraudāja,
Ar dūrēm dūrējama.
90 [Lodē (Kusas pag. Md)].

2920.

Sargiesi, maizīte, nu tevi griezīs,
Izvilka māmiņa gaŗo tutenu.
75 [Ērgļos (Ērgļu pag. C)].

2921.

Smuks, apalš kukuliš,
Vien vain vidiņē:
Virsē pūŗ, ap(ak)šē pūŗ,
Vidē auz sēnaliņ.
2291 [Sasmakas novadā (Ārlavas pag. Tl)].

2922.

Stiepies gaŗa, plēties plata,
Mana kriķu karašiņa,
Lai es varu pamielot
Ūzainīti, biksainīti.
73 [Dzērbenē (Dzērbenes pag. C)].

2923.

Cep, māmiņa, kukulīti,
Citu lielu, citu mazu:
Zēni gāja uz meitām,
Citi lieli, citi mazi.
324 [Sēļpilī (Sīļpils pag. Jk)].

2924.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem piena ziediņiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezīšu.
9 [Bilstiņos (Kokneses pag. Rg)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)].

2925.

Do, māmiņa, man mazai,
Pienu ēst, pienu dzert,
Lai es augu balta meita
Līdz to pienu kungulīt'.
61 [Mazsalacā (Mazsalacas pag. Vlm)].

- 380 -

2926.

Ej, māmiņ, govju slaukt,
Dod man pienu nodzerties,
Lai es augu balta meita,
Par brīnumu ļautiņiem.
59 [Rūjienā (Rūjienas pag. Vlm)].

2927.

Mana balta māmuliņa,
Ielej pienu bļodiņā,
Es tev iešu kultu, maltu,
I telīšu paganītu.
1311 [Apē (Vlk)].

2928.

Mana mīļa māmulīte,
Ielej pienu bļodiņā,
Lai es augu sarkanbalta
Vagarīša dēliņam.
190 [Kuldīā].

2929.

Mana balta māmulīte,
Mani baltu audzināja:
Pienu ēdu, pienu dzēru,
Pienā muti nomazgāju.
521 [Dikļos (Dikļu pag. Vlm)].

2930.

Meitu dēļ, māmuliņ,
Kāpostiņu nevārīj',
Ielej pienu bļodiņā,
Lai meitiņas skaistas aug.
80 [Kalsnavā (Kalsnavas pag. Md)].

2931.

Rieti, rieti, rietaļiņa,
Dod man pilnu slauktuvīti,
Mazi mani bāleliņi,
Baltas putras ēdājiņi.
91 [Lubānā (Lubānas pag. Md)].

2932.

Tu, māmiņ, nezināji,
Kā meitiņas baltas aug:
Lej pieniņu bļodiņā,
Tad meitiņas baltas aug.
311 [Dzērvē, Susējā, Dignājā (Saukas Jk, Susējas Il, Dignājas Jk pag.)].

2933.

Bērni, bērni, kur karotes?
Ķērni nesa istabā;
Kad to ķērni kustinās,
Būs i sviesta, i paniju.
401 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2934.

Dod, māmiņa, ko dodama,
Sviesta nuciņ' i dod man;
Es tev būšu labs dēliņš,
Tev maizītes devējiņš.

2935.

Kop, kop, sviestiņ!
Siltmaizīte krāsnī,
Siltmaizīte krāsnī,
Tā tevi gaidīja.
216 [Ventspilī].

1. Kopā, sviestiņ, kopā,
Kā zemes zālīte,
Kā liepas lapiņa -
Tādās pītēs - augstiem mūŗiem
To sieriņu samūrēja.
232 [Talsos (Tl)].

2936.

Kup, kup, sviestiņ,
Kaudzīte galā!
Rīt nāks māmiņa
Mieloties.
47 [Ārciemā (Pāles pag. Vlm)].

1. Kuļu, kuļu sviestiņu,
Mieloju Dieviņu -
Pakaŗu velliņu vadzītē.
232 [Talsos (Tl)].

2937.

Miltiņi, miltiņi, zirnīši, zirnīši,
Pupiņas, pupiņas, tupulīši, tupulīši,
Pa lielam gabalam, gabalam!
41 [Stukmaņos (Pļaviņās Rg)].

2938.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem;
Augšu liela, būšu stipra,
Puišiem ceļa negriezīšu.
69 [Bikserē (Patkules pag. Md)], 93 [Mēdzžlā (Mēdzžlas pag. Md)], 98 [Praulienā (Praulienas pag. Md)], 111 [Cesvainē (Cesvaines pag. Md)].

2939.

Baro mani, māmuliņa,
Ar tiem putras biezumiem,
Lai es augu zema, resna,
Kā varēju puišus veikt.
344 [Vidzemē, Kurzemē un Zemgalē].

2940.

Bieza putra bērnus dīda,
Auzas dīda kumeliņu;
Kumeļš stāvu slaistījās,
Bērni rāpu vazājās.
19 [Koknesē (Kokneses pag. Rg)], 325 [Secē (Seces pag. Jk)].

- 381 -

2941.

Biezu putru bērniem vāru,
Auzas